Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Latvijas Republikas valsts robežas likums

I NODAĻA

VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1. pants. Latvijas Republikas valsts robeža

Latvijas Republikas valsts robeža (turpmāk — valsts robeža) ir līnija un ar šo līniju sakrītoša vertikāla virsma, kas atdala Latvijas Republikas sauszemes un ūdeņu teritoriju, tās zemes dzīles un gaisa telpu no kaimiņvalstīm un Baltijas jūras neitrālajiem ūdeņiem.

2. pants. Valsts robežas noteikšana un tās apsardzības nodrošināšana

(1) Valsts robežu nosaka līdz 1940. gada 16. jūnijam Latvijas Republikas noslēgtie divpusējie nolīgumi un starpvalstu līgumi, kā atjaunošanu vai nospraušanu.

(2) Vietās, kur valsts robeža neatbilst līdz 1940. gada 16. jūnijam noslēgtajiem starpvalstu līgumiem, tā līdz jauna starpvalstu līguma noslēgšanai atzīstama par pagaidu demarkācijas līniju. Uz to attiecināmas visas šajā likumā ietvertās normas, kas ir spēkā attiecībā uz valsts robežu.

(3) Ministru kabinets savu pilnvaru ietvaros veic pasākumus valsts robežas un teritorijas apsardzībai.

3. pants. Valsts robežas iezīmēšana

(1) Valsts robežu, ja Latvijas Republikas noslēgtajos starpvalstu līgumos (turpmāk — starpvalstu līgumi) nav paredzēts citādi, iezīmē:

1) uz sauszemes — pēc raksturīgiem reljefa punktiem un skaidri redzamiem orientieriem;

2) Baltijas jūrā— pa Latvijas Republikas teritoriālo ūdeņu ārējo malu;

3) Irbes jūrasšaurumā un Rīgas jūras līcī — saskaņā ar Latvijas Republikas un Igaunijas Republikas divpusējiem nolīgumiem;

4) kuģojamās upēs — pa upes galvenā kuģu ceļa vidu; nekuģojamās upēs (strautos) — pa to vidu vai galvenā upes atzara vidu; ezeros un citās ūdenstilpēs — pa taisnu līniju, kas savieno divus punktus, kuros valsts robeža iziet šā ezera vai ūdenstilpes krastos. Valsts robeža, kas iet pa upi, strautu, ezeru vai citu ūdenstilpi, netiek pārvietota, ja mainās ūdenstilpeskrastu konfigurācija vai novirzās upes (strauta) gultne;

5) uz tiltiem un citām būvēm, kas iet pāri robežposmiem, kuri iezīmēti virs ūdens, — pa šo tiltu un būvju vidu vai pa to tehnoloģisko asi.

(2) Valsts robežu dabā nosprauž ar skaidri redzamām robežzīmēm, kuru formu, izmērus un uzstādīšanas kārtību nosaka Ministru kabinets, pamatojoties uz starpvalstu līgumiem.

4. pants. Latvijas Republikas teritoriālie ūdeņi

Latvijas Republikas teritoriālie ūdeņi ir Baltijas jūras ūdeņi 12 jūras jūdžu platumā, skaitot no maksimālā bēguma līnijas gar Latvijas krastu (izņemot Irbes jūras šaurumu un Rīgas jūras līci).

5. pants. Latvijas Republikas iekšējie ūdeņi

Latvijas Republikas iekšējie ūdeņi ir:

1) Latvijas Republikas ostu ūdeņi, ko norobežo taisna līnija, kas savieno konkrētās ostas pretējās pusēs izvietoto hidrotehnisko vai citu būvju punktus, kuri atrodas vistālāk uz jūras pusi;

2) Irbes jūrasšaurumā un Rīgas jūras līcī — ūdeņi, ko norobežo līnija, kas savieno bāzes līniju, kura iet starp Loades raga klints dienvidu daļuun Ovišu raga vidu. Irbes jūras šaurums un Rīgas jūras līcis ir Latvijas Republikas un Igaunijas Republikas iekšējie ūdeņi. Valsts robežas līnijas konfigurācijuRīgas jūras līča ūdeņos nosaka Latvijas Republikas un Igaunijas Republikas starpvalstu līgums;

3) to upju, ezeru un citu ūdenstilpju ūdeņi, kuru krasti pilnībā pieder Latvijas Republikai.

II NODAĻA

VALSTS ROBEŽAS UN PIEROBEŽAS REŽĪMS

6. pants. Valsts robežas režīms

1) Valsts robežas režīms nosaka:

1) robežas uzturēšanas, tās drošības garantēšanas un šķērsošanas kārtību, iebraukšanas, uzturēšanās un darbu veikšanas kārtību valsts robežas joslā, robežupju, ezeru un citu ūdenstilpju Latvijas Republikas daļā un kontroli pār šīs kārtības ievērošanu;

2) kārtību, kādā gaisa kuģi un citi lidojošie objekti šķērso valsts robežu gaisa telpā;

3) kārtību, kādā peldošie līdzekli iebrauc un uzturas Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos, iekšējos ūdeņos un ostās.

(2) Valsts robežas režīmu reglamentē šis likums un citi Latvijas Republikas likumdošanas akti, kā arī starpvalstu līgumi.

7. pants. Valsts robežas josla

Lai nodrošinātu pienācīgu kārtību uz valsts robežas, gar to tiek noteikta robežas josla. Robežas josla ir noteikta platuma zemes josla, kas piegulst valsts robežai, un uz to attiecas valsts robežas režīms. Robežas joslu nosaka Ministru kabinets saskaņā ar starpvalstu līgumiem.

8. pants. Valsts robežas šķērsošana

(1) Visu veidu satiksme un pārvietošanās pāri valsts robežai notiek Ministru kabineta noteiktajās robežas šķērsošanas vietās saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem un starpvalstu līgumiem.

(2) Jūras un upju kuģi, karakuģi un citi peldošie līdzekļi šķērso valsts robežu saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanas aktiem un noteikumiem, kas tiek publicēti noteiktā kārtībā.

(3) Gaisa kuģi un citi lidojošie objekti valsts robežu šķērso pārlidošanaispeciāli noteiktos gaisa koridoros saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanas aktiem un noteikumiem, kas tiek publicēti noteiktā kārtībā.

(4) Ārpus šiem gaisa koridoriem robežu drīkst šķērsot tikai ar Ministru kabineta atļauju.

9. pants. Gaisa kuģu un citu lidojošo objektu izlidošana un nolaišanās

(1) Gaisa kuģu un citu lidojošo objektu izlidošana no Latvijas Republikas un nolaišanās pēc ielidošanas Latvijas Republikā ir atļauta tikai starptautiskajiem lidojumiem paredzētajās lidostās un lidlaukos, kuros ir robežkontroles punkti. Izlidošanas un nolaišanās kārtību nosaka un groza Ministru kabinets un tam pakļautās institūcijas.

(2) Piespiedu nolaišanās gadījumos gaisa kuģi un citi lidojošie objekti drīkst nolaisties rezerves lidostās un lidlaukos, kuros nav robežkontroles punktu.

10. pants. Ārvalstu kuģu un citu peldošo līdzekļu iebraukšana Latvijas Republikas teritoriālajos un iekšējos ūdeņos un ostās un izbraukšana no tiem

(1) Jebkuras ārvalsts kuģiem ir tiesības iebraukt Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos, lai tos šķērsotu, neiebraucot iekšējos ūdeņos, vai lai iebrauktu iekšējos ūdeņos un ostās vai izbrauktu atklātā jūrā, ievērojot miermīlīgas caurbraukšanas principu.

(2) Ārvalstu karakuģi iebrauc Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Ārvalstu zemūdenes Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos drīkst atrasties tikai virs ūdens un ar paceltu valsts piederību apliecinošu karogu.

(3) Ārvalstu kuģu un citu peldošo līdzekļu iebraukšana un uzturēšanās Latvijas Republikas teritoriālajos un iekšējos ūdeņos, reidos un ostās notiek saskaņā ar_ Ministru kabineta lēmumos un starptautiskajos līgumos noteikto kārtību.

11. pants. Valsts robežas kontrole

(1) Personas, visu veidu transportlīdzekļi, kravas un citas mantas, kas šķērso valsts robežu, ir pakļautas robežkontrolei atbilstoši šim likumam, citiem Latvijas Republikas likumdošanas aktiem un starptautiskajiem līgumiem.

(2) Robežkontrole tiek organizēta Ministru kabineta un starpvalstu līgumos noteiktajos robežkontroles punktos un robežpārejas punktos.

(3) Robežkontroles punktos robežkontroli veic robežsargi un muitnieki. Robežkontroles punktos, ja nepieciešams, tiek veikta arī karantīnsanitārā, veterinārā, fitosanitārā, kultūras vērtību un cita veida kontrole.

(4) Robežpārejas punktos robežkontroli veic tikai robežsargi. Sājos punktos personas un transportlīdzekļi valsts robežu drīkst šķērsot Ministru kabineta un starpvalstu līgumos noteiktajā kārtībā.

12. pants. Personu, transportlīdzekļu, kravu un citu mantu laišana pāri valsts robežai

(1) Personas, transportlīdzekļus, kravas un citas mantas pāri valsts robežai laiž Robežapsardzības spēki, ja ir pareizi noformēti dokumenti, kas dod tiesības šķērsot valsts robežu.

(2) Preču un citu priekšmetu pārvietošanu pāri valsts robežai reglamentē likumdošanas akti muitas jomā.

13. pants. Robežkontroles punktu režīms

(1) Lai radītu un uzturētu nepieciešamos apstākļus robežkontroles punktu darbībai, kas ir saistīta ar personu, transportlīdzekļu, kravu un citu mantu laišanu pāri valsts robežai, robežkontroles punktos tiek noteikts režīms, kas reglamentē kārtību, kādā šajās vietās var uzturēties un pārvietoties personas un transportlīdzekļi, kā arī veikt citu darbību, kas saistīta ar personu, transportlīdzekļu, kravu un citu mantu laišanu pāri valsts robežai.

(2) Robežkontroles punktu režīmu nosaka Ministru kabinets.

(3) Robežapsardzības spēki kopīgi ar muitas iestādēm robežkontroles punktos nosaka telpas un teritorijas, kurās tiek veikta robežkontrole un muitas kontrole.

(4) Robežkontroles punktu režīms ir attiecināms uz visu transporta iestādes (starptautiskās jūras ostas, starptautiskās lidostas, dzelzceļa vai jūras pasažieru stacijas u. c.) teritoriju.

(5) Robežkontroles punktu režīma ievērošanu nodrošina Robežapsardzības spēki kopīgi ar muitas iestāžu, starptautisko jūras ostu, lidostu, dzelzceļa vai jūras pasažieru staciju administrāciju, kā arī sadarbībā ar policiju un Zemessardzi.

14. pants. Saimnieciskā darbība valsts robežas joslā

Jebkura saimnieciskā darbība valsts robežas joslā veicama saskaņā ar Ministru kabineta lēmumiem un starpvalstu līgumiem.

15. pants. Valsts robežas pagaidu slēgšana

Ja Latvijas Republikas vai kaimiņvalsts teritorijā draud izplatīties infekcijas slimības, Robežapsardzības spēki saskaņā ar Ministru kabineta lēmumu var apdraudētajos rajonos uz laiku ierobežot vai pārtraukt satiksmi pāri valsts robežai vai noteikt karantīnu cilvēkiem, kā arī dzīvniekiem, kravām, sēklas materiālam, stādāmajam materiālam un citai dzīvnieku un augu produkcijai.

16. pants. Valsts robežas pārkāpēji

(1) Valsts robežas pārkāpēji ir:

1) personas, kas šķērsojušas vai mēģinājušas šķērsot valsts robežu ārpus robežkontroles punktiem un robežpārejas punktiem;

2) personas, kas neievēro Latvijas Republikas robežkontroles punktos un robežpārejas punktos noteikto kārtību attiecībā uz valsts robežas šķērsošanu;

3) kuģi un citi peldošie līdzekļi, kas iebraukuši Latvijas Republikas teritoriālajos vai iekšējos ūdeņos, kā arī robežupju, ezeru un citu ūdenstilpju Latvijas Republikas daļa, pārkāpjot valsts robežas šķērsošanas kārtību;

4) gaisa kuģi un citi lidojošie objekti, kas šķērsojuši valsts robežu bez attiecīgas atļaujas vai citādā veidā pārkāpuši valsts robežas šķērsošanas noteikumus.

(2) Valsts robežas pārkāpums ir arī valsts robežas šķērsošana ar jebkuriem citiem transporta, tehniskiem vai citādiem līdzekļiem bez attiecīgas atļaujas vai arī pārkāpjot noteikto kārtību.

(3) Valsts robežas šķērsošana nav atzīstama par nelikumīgu tad, ja tā notikusi maldīšanās dēļ vai piespiedu kārtā (nelaimes gadījums, dabas katastrofa, avārija), ja kuģa, lidmašīnas vai cita transportlīdzekļa ekipāžai (pasažieriem) draud briesmas, kā arī tad, ja jātransportē izglābti cilvēki vai jāsniedz neatliekama medicīniskā palīdzība.

17. pants. Latvijas Republikas pilnvarotie robežas pārstāvji

(1) Lai atrisinātu Jautājumus, kas saistīti ar valsts robežas režīma uzturēšanu, kā arī noregulētu robežincidentus, Ministru kabinets no Robežapsardzības spēku virsnieku vidus ieceļ Latvijas Republikas pilnvarotos robežas pārstāvjus konkrētiem valsts robežas posmiem.

(2) Latvijas Republikas pilnvarotie robežas pārstāvji savā darbā ievēro Latvijas Republikas likumus un citus normatīvos aktus, kā arī starpvalstu līgumus.

(3) Jautājumi, kurus nav noregulējuši Latvijas Republikas pilnvarotie robežas pārstāvji, tiek izšķirti diplomātiskā ceļā.

18. pants. Pierobeža un pierobežas josla

Latvijas Republikas drošības interesēs Ministru kabinets gar valsts sauszemes robežu var noteikt pierobežu — ne šaurāku par 15 kilometriem — un pierobežas joslu, kas ir pierobežas sastāvdaļa,— ne platāku par 2 kilometriem.

19. pants. Pierobežas un virs tās esošās gaisa telpas režīms. Pierobežas joslas režīms

(1) Atkarībā no politiskajiem, ekonomiskajiem, ekoloģiskajiem apstākļiem, no kriminogēnās situācijas, iedzīvotāju blīvuma un citiem apstākļiem Ministru kabinets pierobežā un gaisa telpā virs

tās var noteikt atbilstošu pierobežas un virs tas esošas gaisa telpas režīmu.

(2) Latvijas Republikas drošības intereses Ministru kabinets pierobežas joslā var izdot režīma papildu noteikumus.

(3) Pierobežā robežsargu kopīgi pasākumi ar Iekšlietu ministrijas struktūrvienībām un Zemessardzi notiek Robežapsardzības spēku vadībā.

(4) Par bruņotu formējumu pārvietošanos un aktivitātēm pierobežas joslā jāinformē attiecīgā robežsargu bataljona vadība.

(5) Pierobežas joslā, robežkontroles punktu un robežpārejas punktu teritorijā Robežapsardzības spēki, pildot dienesta pienākumus, nav pakļauti muitas, Zemessardzes, kā arī lidostu un jūras ostu apsardzes dienestu kontrolei.

(6) Pierobežas joslā, robežkontroles punktu un robežpārejas punktu teritorijā valsts policija savu darbību veic aizsardzības ministra un iekšlietu ministra kopīgi noteiktajā kārtībā.

20. pants. Atbildība par valsts robežas likumdošanas aktu pārkāpumiem

Personas, kas pārkāpušas vai mēģinājušas pārkāpt valsts robežu vai valsts robežas, pierobežas, pierobežas joslas, robežkontroles vai robežpārejas punktu režīmu, kā arī personas, kuras veicinājušas pārkāpumu izdarīšanu, saucamas pie atbildības saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanas aktiem.

III NODAĻA

LATVIJAS REPUBLIKAS VALSTS PĀRVALDES IESTĀŽU UN CITU INSTITŪCIJU PILNVARAS VALSTS ROBEŽAS APSARDZĪBAS JOMA

21. pants. Latvijas Republikas valsts pārvaldes institūciju pilnvaras

(1) Ministru kabinets nodrošina līdzekļus robežapsardzībai nepieciešamā bruņojuma un materiāltehnisko līdzekļu iegādei, kā arī infrastruktūras izveidei.

(2) Ārlietu ministrija:

1) pamatojoties uz Saeimas vai Ministru kabineta lēmumu, ved starpvalstu sarunas par valsts robežas noteikšanu un nostiprināšanu, valsts robežas režīma noteikšanu;

2) savas kompetences ietvaros Latvijas Republikas pilsoņiem, ārvalstu pilsoņiem un bezvalstniekiem noformē dokumentus par tiesībām iebraukt Latvijas Republikā vai izbraukt no tās;

3) risina jautājumus par valsts robežas režīma ieviešanu, kā arī noregulē robežincidentus, kurus nav noregulējuši Latvijas Republikas pilnvarotie robežas pārstāvji.

(3) Aizsardzības ministrija:

1) ir atbildīga par valsts robežas drošību uz sauszemes, gaisa telpā un uz jūras;

2) savas kompetences ietvaros noregulē ar valsts robežas režīma pārkāpšanu saistītos incidentus;

3) plāno pasākumus, kas saistīti ar Robežapsardzības spēkiem, Jūras spēkiem un Gaisa spēkiem nepieciešamo bruņojumu, ieročiem, sakaru līdzekļiem un transportlīdzekļiem, materiāltehnisko apgādi, objektu celtniecību un infrastruktūras izveidi;

4) nodrošina Robežapsardzības spēku uzdevumu izpildi.

(4) Aizsardzības spēku štābs, piedaloties Zemessardzes štābam, attiecīgiem Iekšlietu ministrijas, Finansu ministrijas un Satiksmes ministrijas dienestiem, izstrādā un saskaņo valsts robežapsardzības plāna projektu. Plānu apstiprina Nacionālo bruņoto spēku komandieris.

(5) Iekšlietu ministrija sniedz Robežapsardzības spēkiem informāciju un atbalstu robežapsardzības pasākumu veikšanā, cīņā ar nelegālo darbību pierobežā, valsts robežas pārkāpēju meklēšanā, pārkāpumu apstākļu noskaidrošanā un pārbaudīšanā.

(6) Latvijas Republikas valsts institūcijas, kuras robežkontroles punktos veic muitas, karantīnsanitāro, veterināro, titosanitāro, kultūras vērtību un cita veida kontroli:

1) organizē un veic pasākumus, lai aizstāvētu valsts ekonomiskās intereses, nodrošinātu ekoloģisko, sanitāro un cita veida aizsardzību atbilstoši likumdošanas aktiem;

2) savas kompetences ietvaros izdod normatīvos aktus, kas obligāti jāpilda visām juridiskajām un fiziskajām personām Latvijas Republikas teritorijā;

3) sadarbojas ar Robežapsardzības spēkiem un sniedz tiem atbalstu.

22. pants. Zemessardzes piedalīšanās valsts robežas apsardzībā

(l) Kārtību, kādā Zemessardze tiek iesaistīta valsts robežas apsardzībā, nosaka Ministru kabinets. Zemessardzes darbība robežapsardzības uzdevumu veikšanā un tās sadarbība ar Robežapsardzības spēkiem tiek saskaņota valsts un reģionālajā līmenī.

(2) Zemessardzes štābs piedalās valsts robežapsardzības plāna izstrādē.

IV NODAĻA

VALSTS ROBEŽAS APSARDZĪBA

23. pants. Valsts robežapsardzības sistēmas vieta valsts aizsardzībā

(1) Valsts robežapsardzības sistēmai jānodrošina valsts robežas neaizskaramība uz sauszemes, jūrā un gaisa telpā.

(2) Valsts sauszemes robežu miera laika apsarga Robežapsardzības spēki, jūras robežu — Jūras spēki, gaisa robežu — Gaisa spēki.

24. pants. Robežapsardzības spēku darbības tiesiskais pamats

Robežapsardzības spēku, Jūras spēku un Gaisa spēku darbības tiesiskais pamats, sargājot valsts robežu, ir Satversme, likumi «Par valsts aizsardzību» un «Par Aizsardzības spēkiem», šis likums, citi Latvijas Republikas likumi un normatīvie akti.

25. pants. Robežapsardzības spēku galvenie pienākumi

Robežapsardzības spēku galvenie pienākumi ir:

1) apsargāt valsts robežu, uzstādītās robežzīmes un citas robežbūves, novērst jebkuru mēģinājumu nelikumīgi mainīt valsts robežas atrašanas vietu apvidu;

2) Novērst un atvairīt bruņotus iebrukumus Latvijas Republikas teritorija, teritoriālajos un iekšējos ūdeņos, gaisa telpā, novērst bruņotas provokācijas uz valsts robežas, aizsargāt no šiem noziedzīgajiem apdraudējumiem pierobežas iedzīvotājus un viņu īpašumu;

3) novērot valsts robežai piegulošās sauszemes teritorijas, ūdeņus un gaisa telpu;

4) nepieļaut, ka personas, kā arī transportlīdzekļi, kravas un citas mantas šķērso valsts robežu ārpus šim nolūkam noteiktajām vietām vai cita nelikumīgā veida, atklāt un aizturēt valsts robežas pārkāpējus;

5) organizēt robežpārejas punktu darbu un kopīgi ar muitas iestādēm — robežkontroles punktu darbu;

6) kopīgi ar muitas iestādēm noteikt robežkontroles punktos darba vietas citam institūcijām un privātpersonām, kas nodrošina robežšķērsošanas kontroli citos likumā noteiktajos jautājumos vai sniedz pakalpojumus robežu šķērsojošām personām;

⁷⁾ Robežapsardzības spēku normatīvajos dokumentos noteiktajā kārtība veikt robežkontroli un laist pāri valsts robežai personas, transportlīdzekļus, kravas un citas mantas, ja ir pareizi noformēti dokumenti, kas dod tiesības šķērsot valsts robežu;

8) Robežapsardzības spēku normatīvajos dokumentos noteiktajā kartība patstāvīgi vai kopīgi ar muitas iestādēm novērst ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem ievešanai Latvijas Republikas teritorija un tranzītam cauri Latvijas Republikas teritorijai aizliegto priekšmetu nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai. Nepieļaut precu un citu priekšmetu pārvietošanu pāri valsts robežai, apejot muitas iestādes;

9) Robežapsardzības spēku normatīvajos dokumentos noteiktajā kārtībā uzturēt valsts robežu, robežas joslu, robežkontroles punktus un robežpārejas punktus;

10) pastāvīgi vai kopīgi ar starptautisko jūras ostu, lidostu, jūras pasažieru un dzelzceļa staciju administrāciju, sadarbībā ar muitas iestādēm, policiju, Zemessardzi un attiecīgajām pašvaldībām nodrošināt un kontrolēt valsts robežas, pierobežas, pierobežas joslas, robežkontroles un robežpārejas punktu režīma ievērošanu;

11) sniegt speciāli pilnvarotām Latvijas Republikas valsts iestādēm nepieciešamo palīdzību dabas resursu saglabāšanas un saimnieciskās darbības noteikumu ievērošanas kontrolē, vides aizsardzībā pret piesārņošanu, ugunsgrēku dzēšanā un dabas katastrofu seku likvidēšanā pierobežā;

12) nodrošināt, lai tiktu izpildītas starptautiskajos līgumos noteiktās saistības valsts robežas režīma jautājumos;

13) nodrošināt ar valsts robežas šķērsošanu saistīto tiesībpārkāpumu profilaksi.

26. pants. Robežapsardzības spēku tiesības

Robežapsardzības spēkiem visā pierobežā, kā arī robežkontroles punktos un robežpārejas punktos, bet Jūras spēkiem — Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos un robežai piegulošajos iekšējos ūdeņos ir tiesības:

1) norīkot sardzi posteņos; pildot dienesta pienākumus, bez ierobežojumiem pārvietoties, pārbaudīt personu dokumentus, kontrolēt transportlīdzekļus un to kravas;

2) visām personām, kas šķērso valsts robežu, noteiktā kārtībā pārbaudīt personu apliecinošos dokumentus un izdarīt tajos vajadzīgās atzīmes, ja nepieciešams, izņemt uz laiku šos dokumentus, kā arī veikt visu valsts robežu šķērsojošo transportlīdzekļu apskati;

3) likumā noteiktajā kārtībā un termiņos aizturēt:

a) personas, kuras tiek turētas aizdomās par tāda nozieguma vai administratīvā pārkāpuma izdarīšanu, kas saistīts ar valsts robežas pārkāpšanu, pierobežas, pierobežas joslas, robežkontroles vai robežpārejas punktu režīma neievērošanu vai valsts robežas šķērsošanu ar viltotiem dokumentiem;

b) personas, kuras mēģinājušas pārvietot vai pārvietojušas pāri valsts robežai ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem Latvijas Republikā ievest vai no Latvijas Republikas izvest aizliegtos priekšmetus, kā arī mēģinājušas ievest vai izvest preces un citus priekšmetus, apejot muitas iestādes;

c) meklēšanā esošās personas, transportlīdzekļus un šajos transportlīdzekļos esošās personas;

4) noteikta kartība izņemt un nodot muitas iestādēm preces un citus priekšmetus, kas atrasti pie personām, kuras šķērso valsts robežu, apejot muitas iestādes;

5) ierobežot vai pilnīgi pārtraukt kustību pāri valsts robežai sakarā ar dabas katastrofām un sevišķi bīstamām infekcijas slimībām.

6) izmantot juridiskajām personām piederošos sakaru līdzekļus un transportlīdzekļus, vajājot un aizturot valsts robežas pārkāpējus, kā ari atvairot bruņotu iebrukumu valsts teritorijā;

7) gadījumos, kad tiek veikta personu vai transportlīdzekļu meklēšana vai aizturēšana sakarā ar valsts robežas pārkāpumu, — ja nepieciešams, sadarbojoties ar policiju un Zemessardzi — tiem piešķirtās tiesības realizēt Latvijas Republikas teritorijā ārpus šajā pantā noteiktajām vietām;

8) vākt informāciju un veikt operatīvo darbu (izņemot pasākumus, kas veicami sevišķajā veidā), lai novērstu un atklātu noziegumus un citus likumpārkāpumus, kas saistīti ar robežas apsardzību;

9) vajājot valsts robežas pārkāpējus vai pierobežas vai robežkontroles punktu režīma pārkāpējus, ieiet valsts, juridisko vai fizisko personu īpašumā esošās telpās un ēkās;

10) izraidīt no valsts personas, kas iebraukušas Latvijas Republikā vai šķērsojušas valsts robežu bez noteiktas pases vai attiecīgo institūciju atļaujas vai neievērojot noteikto kārtību.

27. pants. Izziņalietās par Latvijas Republikas valsts robežas nelikumīgu šķērsošanu un pierobežā vai pierobežas joslās noteiktā režīma pārkāpšanu

Robežapsardzības spēki ir izziņas iestāde lietās par Latvijas Republikas valsts robežas nelikumīgu šķērsošanu un pierobežā, pierobežas joslā, robežkontroles vai robežpārejas punktā noteiktā režīma pārkāpšanu. Robežapsardzības spēki lietās par Latvijas Republikas valsts robežas nelikumīgu šķērsošanu un pierobežā, pierobežas joslā, robežkontroles vai robežpārejas punktā noteiktā režīma pārkāpšanu veic izziņu saskaņā ar Latvijas Kriminālprocesa kodeksu.

28. pants. Jūras spēku tiesības un pienākumi valsts robežas apsardzībā

Jūras spēku tiesības un pienākumus valsts robežas apsardzībā nosaka Ministru kabinets.

29. pants. Gaisa spēku tiesības valsts robežas apsardzībā

Gaisa spēkiem ir tiesības:

1) veikt gaisa telpas kontroli, iesaistīt citas valsts institūcijas situācijas noskaidrošanā un gaisa kuģu identificēšanā valsts gaisa telpā;

2) gadījumos, kad rodas valsts robežas nelikumīgas Šķērsošanas draudi, aizliegt vai ierobežot gaisa kuģu lidojumus atsevišķos valsts gaisa telpas rajonos;

3) pieprasīt valsts robežu nelikumīgi šķērsojušo gaisa kuģu ekipāžām, lai tās nolaižas Latvijas Republikas teritorijā valsts robežas nelikumīgās šķērsošanas apstākļu un iemeslu noskaidrošanai.

30. pants. Fiziskā spēka, speciālo līdzekļu un dienesta suņu izmantošana valsts robežas apsardzībā

(I) Robežapsardzības spēkiem, pildot dienesta pienākumus, ir tiesības lietot fizisko spēku, speciālos līdzekļus (roku dzelžus, stekus, elektrošoku, asaras izraisošas un ķīmiski paralītiskas vielas, transportlīdzekļu apstādināšanas līdzekļus u. c.), kā arī izmantot dienesta suņus, lai:

1) atvairītu uzbrukumu robežsargiem un citām personām, kuras pilda pienākumus uz valsts robežas;

2) aizturētu likumpārkāpējus, kuri ļaunprātīgi nepakļaujas vai pretojas robežsargiem;

3) atvairītu uzbrukumu ēkām, atsevišķām telpām un transportlīdzekļiem, ko apsargā robežsargi, kā arī atbrīvotu šos objektus, ja tos ieņēmušas bruņotas personas.

(2) Pirms fiziskā spēka vai speciālo līdzekļu lietošanas persona (personas) ir jābrīdina par nodomu tos lietot, izņemot gadījumus, kad vilcināšanās lietot fizisko spēku vai speciālos līdzekļus rada tiešus draudus robežsargu veselībai vai dzīvībai vai var izraisīt citas smagas sekas vai kad šāds brīdinājums konkrētajā situācijā nav iespējams.

(3) Speciālo līdzekļu lietošanas veidu nosaka konkrētā pārkāpuma raksturs un pārkāpēja individuālās iezīmes. Lietojot speciālos līdzekļus, maksimāli jāierobežo šo līdzekļu nodarītais kaitējums, kā arī jānodrošina medicīniskās palīdzības sniegšana cietušajiem, ja tā ir nepieciešama. Ja fiziskā spēka vai speciālo līdzekļu lietošanas rezultātā personai radies ievainojums vai iestājusies tās nāve, robežsargam nekavējoties jāziņo par to tiešajam priekšniekam, kurš šo faktu dara zināmu attiecīgā rajona (republikas pilsētas) prokuroram.

(4) Aizliegts lietot cīņas (kaujas) paņēmienus, roku dzelžus, stekus, elektrošoku, asaras izraisošas un ķīmiski paralītiskas vielas, kā arī izmantot dienesta suņus pret sievietēm, personām ar izteiktām invaliditātes pazīmēm un mazgadīgām personām, izņemot gadījumus, kad to rīcība apdraud citu personu dzīvību vai veselību vai kad tās izrāda bruņotu pretošanos.

(5) Speciālo līdzekļu glabāšanas, nēsāšanas un lietošanas kārtību nosaka Aizsardzības ministrijas instrukcija.

31 pants. Šaujamieroču lietošana valsts robežas apsardzībā

(1) Par šaujamieroču lietošanu atzīstams mērķtiecīgs šāviens.

(2) Robežapsardzības spēku karavīriem ir tiesības glabāt un nēsāt dienesta šaujamieroci. viņu rīcība esošo dienesta šaujamieroču glabāšanas un nēsāšanas kārtību nosaka Aizsardzības ministrijas

instrukcija.

(3) Robežapsardzības spēku karavīrs ir tiesīgs lietot šaujamieroci, lai:

1) atvairītu bruņotu uzbrukumu Latvijas Republikas teritorijai vai izbeigtu uzbrucēju bruņotu pretošanos;

2) aizturētu valsts robežas pārkāpēju, ja nav citas iespējas viņu

aizturēt;

3) atvairītu uzbrukumu un izbeigtu pretošanos, arī no neapbruņotu personu puses, ja tiek radīti reāli draudi robežsarga vai citu personu dzīvībai un citā veidā tos nav iespējams novērst vai, ja ir nepieciešams novērst mēģinājumu vardarbīgi iegūt šaujamieroci;

4) apturētu transportlīdzekli, nodarot tam bojājumus, ja tā vadītājs ar savu rīcību rada reālus draudus robežsarga vai citu personu dzīvībai un veselībai un nepakļaujas karavīra prasībai apstādināt transportlīdzekli un nav citas iespējas viņu aizturēt.

(4) Robežapsardzības spēku karavīram ir tiesības izmantot šaujamieroci, lai dotu trauksmes signālu vai izsauktu palīdzību.

(5) Aizliegts lietot šaujamieroci:

1) pret sievietēm, personām ar izteiktam invaliditātes pazīmēm un mazgadīgām personām, izņemot gadījumus, kad to rīcība apdraud citu personu dzīvību, kad tās izrāda bruņotu pretošanos vai izdara bruņotu uzbrukumu;

2) gadījumos, ja tā lietošanas dēļ var ciest citas personas.

V NODAĻA

DIENESTS ROBEŽAPSARDZĪBAS SPĒKOS

32. pants. Robežsargs

Robežsargs ir bruņots Latvijas Republikas karavīrs, kas iesaukts aktīvajā militārajā dienestā, devis Latvijas Republikas karavīra zvērestu, apguvis speciālas robežsargu apmācības kursu, ieņem noteiktu amatu Robežapsardzības spēkos un kam piešķirta militārā dienesta pakāpe.

33. pants. Robežapsardzības spēku komplektēšana

(1) Robežapsardzības spēkus komplektē no Latvijas Republikas pilsoņiem saskaņā ar likumu «Par Aizsardzības spēkiem».

(2) Robežsargam jāprot valsts valoda un jāspēj sazināties ar iedzīvotājiem tajā valodā, kuru pārsvarā lieto attiecīgajā reģiona.

34. pants. Robežsarga atbildība

Par prettiesisku rīcību robežsargs ir atbildīgsLatvijas Republikas likumos noteiktajā kārtībā. Ja robežsargs nav ievērojis personu likumīgās tiesības, nodarījis materiālu kaitējumu, Robežapsardzības spēkiem jāveic pasākumi šo tiesību atjaunošanai un nodarītā kaitējuma atlīdzināšanai.

35. pants. Robežsarga tiesiskā aizsardzība un darbības garantijas

(1) Pildot dienesta pienākumus, robežsargs pārstāv Latvijas Republikas valsts varu.

(2) Robežsargs ir valsts aizsardzībā, viņa godu un cieņu aizsargā likums.

(3) Pierobežā, robežkontroles punktos un robežpārejas punktos visām fiziskajām personām obligāti jāizpilda robežsarga likumīgās prasības un rīkojumi, ko viņš devis, pildot dienesta pienākumus.

(4) Robežsargs neatbild par mantisko un fizisko kaitējumu, kas, pildot dienesta pienākumus un nepārkāpjot dienesta pilnvaras, nodarīts likumpārkāpējam, kurš aizturēšanas brīdī nepakļaujas vai pretojas.

(5) Zaudējumi, kas sakarā ar robežsarga dienesta darbību radušies robežsarga vai viņa tuvu radinieku vai Robežapsardzības spēkiem palīdzību sniegušo personu mantai, atlīdzināmi pilnā apmērā no valsts budžeta līdzekļiem.

6. Kaitējums, kas nodarīts robežsarga veselībai, viņam pildot dienesta pienākumus, atlīdzināms pilnā apmērā no valsts budžeta līdzekļiem.

VI NODAĻA

ROBEŽAPSARDZĪBAS SPĒKU FINANSIĀLĀ UN MATERIĀLĀ NODROŠINĀŠANA

36. pants. Robežapsardzības spēku finansēšana

Robežapsardzības spēki tiek finansēti no valsts budžeta.

37. pants. Robežapsardzības spēku materiāltehniskā apgāde

Robežapsardzības spēku materiāltehnisko apgādi veic Aizsardzības ministrija.

38. pants. Robežapsardzības spēku nodrošināšana ar dienesta telpām

Valsts un pašvaldību iestādes sniedz palīdzību Robežapsardzības spēkiem to nodrošināšanā ar dienesta telpām.

Pārejas noteikums

Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Satversmes 81. panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi Nr. 29 «Par Latvijas Republikas valsts robežu» (Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 3).

Likums Saeimā pieņemts 1994. gada 27. oktobrī

Valsts prezidents G. ULMANIS

Rīgā 1994. gada 10. novembrī