Vēlreiz par "Latvenergo" restrukturizāciju un privatizāciju

Latvijas Elektroenerģētiķu biedrības valde, iepazinusies un izanalizējusi laikrakstos publicētos priekšlikumus par "Latvenergo" restrukturizāciju un privatizāciju, uzskata par nepieciešamu izteikt savu viedokli.

Restrukturizācijas autori deklarē, ka priekšlikumu mērķis ir panākt iespējami zemākas cenas un efektīvāk piesaistīt stratēģisko investoru. Tādēļ vienotu "Latvenergo" uzņēmumu paredz sadalīt patstāvīgos meitas uzņēmumos. Par to atkārtoti pausts Latvijas Republikas un Starptautiskā valūtas fonda Ekonomiskās politikas memorandā, ko no Latvijas puses pagājušā gada nogalē Latvijas valdības vārdā parakstīja ministru prezidents Andris Šķēle, finansu ministrs Edmunds Krastiņš un Latvijas Bankas prezidents Einārs Repše. Memoranda 22. punkts paredz, ka līdz 1999. gada beigām tiks apstiprināta "Latvenergo" privatizācijas metode un grafiks, bet 23. punktā solīts grozīt likumdošanu, lai varētu veikt hidroelektrostaciju privatizāciju.

Zemākas cenas var būt, tikai realizējot zemākas izmaksas, bet tādas var nodrošināt tikai vienots uzņēmums, jo tas var:

• sabalansēt hidroelektrostacijās un termoelektrocentrālēs dažādos gada laikos neregulāri gūstamos ienākumus un izdevumus;

• veikt iekšēju kreditēšanu, operatīvi rīkojoties ar finansu līdzekļiem, tādējādi ekonomējot apgrozības līdzekļus, kas pretējā gadījumā sedzami ar banku kredītiem;

• saņemt kredītus ar ievērojami zemākiem kredīta procentiem;

• ienākumus no Daugavas hidroelektrostacijās saražotās lētās enerģijas izmantot visu elektroapgādes sistēmas objektu atjaunošanai, kur tas ir visvairāk nepieciešams;

• vienoti iepērkot elektroenerģiju un kurināmo, vienoti vadot elektroapgādi un siltuma ražošanu atkarībā no ūdens caurplūduma Daugavā, siltumenerģijas un elektroenerģijas patēriņa, kā arī kurināmā cenas, panākt zemākas izmaksas;

• nodrošināt zemākas administratīvās izmaksas;

• nodrošināt konkurētspēju Baltijas jūras valstu nākotnes starptautiskajā elektroenerģijas tirgū.

Kā vienots uzņēmums "Latvenergo" tieši tagad nodrošina zemākos tarifus, jo tos nav paaugstinājis kopš 1998. gada 1. janvāra un neparedz to arī 2000. gadā, neraugoties uz to, ka daļa enerģijas jāiepērk no kaimiņvalstīm, Lietuvā un Igaunijā arī aug cenas, pieaug kurināmā cenas pasaulē un notiek inflācija.

Elektroenerģijas realizācijas tarifa relatīvu paaugstinājumu rada nevis Latvijā saražotās elektroenerģijas cena, kas ir 1,5 reizes zemāka par pirkto no kaimiņvalstīm, bet tieši imports.

Sāktie Rīgas TEC-1 un TEC-2 attīstības projekti ievērojami palielinātu pašu ražotās enerģijas daļu un samazinātu cenu. Projektu TEC-2 no ekonomiskā un vides aizsardzības viedokļa atbalsta "Baltijas riņķis", tāpēc sagaidāma Eiropas Savienības un tai piekļauto struktūru līdzdalība šajā projektā. Šī projekta realizācija nodrošinās siltumenerģijas tarifu stabilitāti vai pat tā pazeminājumu.

"Latvenergo" jau divus gadus tiek atzīts par labāko un spēcīgāko uzņēmumu Baltijā. Pēdējos gados tas spējis ievērojami kāpināt investīcijas energoiekārtu atjaunošanā un attīstībā. "Latvenergo" investīciju programma paredz desmit gados ieguldīt 963 miljonus latu, turklāt kredīti paredzēti tikai 40 procentu apjomā, un pārveidot to par modernu energosabiedrību. Vienotam "Latvenergo" bankas uzticas un dod kredītus ar viszemākiem procentiem. Tas nepārprotami liecina par to, ka "Latvenergo" stratēģiskais investors nav vajadzīgs. Uzņēmums spēj pildīt izvirzīto programmu, atjaunojoties un attīstoties bez stratēģiskā investora.

Mūsuprāt, izstrādājot priekšlikumus, nav pietiekami dziļi un plaši analizēta un izvērtēta reālā situācija Latvijā un Eiropā, kā arī tendences tās virzībā. Šādu priekšlikumu īstenošana var novest pie gluži pretēja rezultāta, nekā formulēts mērķos, un radīt nopietnas problēmas Latvijas uzņēmumu un iedzīvotāju apgādē ar elektroenerģiju.

Latvijas Elektroenerģētiķu biedrības valde aicina valdību un Saeimu, pieņemot lēmumus "Latvenergo" restrukturizācijā un privatizācijā, izvērtēt izteiktos argumentus.

Latvijas Elektroenerģētiķu biedrības valdes vārdā —

prof. Dr. habil. ing. Z.Krišāns,

prof. Dr. habil. ing. A.Grundulis,

Dr. ing. K.Briņķis,

doc. Dr. ing. K.Timmermanis