Zemkopības ministrijas rīkojums Nr.7

Rīgā 2002. gada 15. janvārī

Par zvejniecības un akvakultūras uzņēmējdarbības licencēšanu

Saskaņā ar Latvijas Republikas Ministru kabineta 1997.gada 7.oktobra noteikumu Nr.348 “Atsevišķu uzņēmējdarbības veidu licencēšanas noteikumi” 13.4.apakšpunktu un 19.punktu:

1. Apstiprināt “Zvejniecības un akvakultūras uzņēmējdarbības licencēšanas kārtību” (1.pielikums).

2. Apstiprināt zvejniecības un akvakultūras uzņēmējdarbības speciālās atļaujas (licences) (turpmāk — licences) paraugu (2.pielikums).

3. Izveidot Zvejniecības un akvakultūras uzņēmējdarbības licencēšanas komisiju (turpmāk — Licencēšanas komisiju) šādā sastāvā:

komisijas priekšsēdētāja:

Aina Afanasjeva — Valsts zivsaimniecības pārvaldes priekšnieka vietniece

komisijas priekšsēdētājas vietnieks:

Juris Jugbārdis — Valsts zivsaimniecības pārvaldes Nomas līgumu un licenču nodaļas vadītājs

komisijas locekļi:

Pāvels Ivanovs — Valsts zivsaimniecības pārvaldes Zvejniecības un zivju resursu nodaļas vadītājs

Ričards Derkačs — Valsts zivsaimniecības pārvaldes Starptautisko līgumu un juridiskās nodaļas vadītājs

Uldis Riņķis — Valsts zivsaimniecības pārvaldes Zvejniecības un zivju resursu nodaļas vecākais referents

Māris Stuļģis — Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Jūras vides pārvaldes direktora vietnieks

Māris Plikšs — Latvijas Zivsaimniecības pētniecības institūta Jūras bioloģijas laboratorijas vadītājs

Miķelis Pesse — Latvijas Zvejnieku federācijas sekretārs

Inārijs Voits — Latvijas Zivsaimnieku asociācijas prezidents

Juris Martinovičs — Latvijas Zivrūpnieku savienības pārstāvis

 

4. Nozīmēt par Licencēšanas komisijas atbildīgo sekretāru Guntaru Jonīti — Valsts zivsaimniecības pārvaldes Nomas līgumu un licenču nodaļas vecāko referentu.

5. Licencēšanas komisijai nepieciešamības gadījumā pieaicināt ekspertus no jebkuras iestādes (institūcijas). Līgumus par ekspertu darba samaksu slēdz Valsts zivsaimniecības pārvalde.

6. Licencēšanas komisijai ņemt vērā, ka zvejniekiem — individuālā darba veicējiem, kas zvejo Baltijas jūras un/vai Rīgas jūras līča ūdeņos un kuri iepriekš saņēmuši zvejniecības uzņēmējdarbības licences saskaņā ar Zemkopības ministrijas 1997.gada 30.jūlija rīkojumu Nr.242 “Par zvejniecības un akvakultūras uzņēmējdarbības licencēšanu”, izsniegtās licences ir spēkā līdz tajās norādītā darbības termiņa beigām.

7. Uzdot Licencēšanas komisijas darbu tehniski apkalpot un licences noformēt Valsts zivsaimniecības pārvaldei.

8. Kontroli pār rīkojuma izpildi uzdot Valsts zivsaimniecības pārvaldes priekšnieka vietniecei A.Afanasjevai.

9. Šī rīkojuma 1. pielikuma “Zvejniecības un akvakultūras uzņēmējdarbības licencēšanas kārtība” 6.1.3. punktā paredzētie nosacījumi stājas spēkā un tiek piemēroti ar 2003.gada 1.janvāri.

10. Atzīt par spēku zaudējušu Zemkopības ministrijas 1998.gada 14.aprīļa rīkojumu Nr.86 “Par zvejniecības un akvakultūras uzņēmējdarbības licencēšanu”.

11. Šis rīkojums stājas spēkā pēc tā publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrs A.Slakteris

Valsts sekretāre L.Straujuma

 

 

1.pielikums

Zvejniecības un akvakultūras

uzņēmējdarbības licencēšanas kārtība

1. Vispārīgie noteikumi

1.1. Speciālo atļauju (licenci) (turpmāk — licence) zvejniecības uzņēmējdarbībai, kas ietver zivju ieguvi un pirmapstrādi uz zvejas kuģa, kā arī nozvejoto zivju piedāvājumu tālākai tirdzniecībai vai apstrādei un akvakultūras uzņēmējdarbībai, kas ietver zivju un citu ūdens organismu specializētu audzēšanu zivju audzētavās, audzēšanai pielāgotās dabiskās ūdenstilpēs vai to daļās, vai speciāli šim nolūkam izveidotās ūdenstilpēs, kā arī izaudzēto zivju piedāvājumu pārdošanai, to pārvietošanu un ielaišanu ūdenstilpēs zivju resursu atražošanai vai turpmākai audzēšanai, izsniedz Valsts zivsaimniecības pārvalde pēc Zvejniecības un akvakultūras uzņēmējdarbības licencēšanas komisijas (turpmāk — Licencēšanas komisija) lēmuma.

1.2. Licencēšanas komisija savu darbību veic saskaņā ar Ministru kabineta 1997.gada 7.oktobra noteikumiem Nr.348 “Atsevišķu uzņēmējdarbības veidu licencēšanas noteikumi”, Ministru kabineta 1999.gada 15.februāra noteikumiem Nr.48 “Noteikumi par valsts nodevu par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu atsevišķiem uzņēmējdarbības veidiem” un šo kārtību.

1.3. Valsts zivsaimniecības pārvalde, pamatojoties uz pārvaldē iesniegtajiem dokumentiem un Licencēšanas komisijas lēmumu, licences izsniedz, anulē vai pārreģistrē.

1.4. Licence tiek izdota vienam uzņēmējdarbības veidam (zvejniecībai vai akvakultūrai) un vienam pieteikuma iesniedzējam, kuram nav tiesību to nodot citai personai.

1.5. Licencēšanas komisijas darbības pārraudzību veic Valsts zivsaimniecības pārvalde.

1.6. Ja pieteikuma iesniedzējs nav apmierināts ar Licencēšanas komisijas lēmumu, jautājums var tikt atkārtoti izskatīts Licencēšanas komisijas sēdē, piedaloties pieteikuma iesniedzēja pārstāvim, vai izskatīts noteiktā kārtībā Valsts zivsaimniecības pārvaldē vai Zemkopības ministrijā.

 

 

2. Licencēšanas komisijas izveidošanas pamatprincipi

2.1. Licencēšanas komisijas locekļi Licencēšanas komisijas sastāvā tiek iekļauti un nepieciešamības gadījumā nomainīti ar tās organizācijas vai institūcijas saskaņojumu un pilnvarojumu, kuru tie pārstāv.

2.2. Licencēšanas komisijas sastāvs un sastāva izmaiņas tiek apstiprinātas ar Zemkopības ministrijas rīkojumu.

2.3. Licencēšanas komisijas darbu vada tās priekšsēdētājs, viņa prombūtnes laikā — priekšsēdētāja vietnieks.

2.4. Ja Licencēšanas komisijas loceklis ir pārkāpis savas pilnvaras vai rīkojies pretlikumīgi, Zemkopības ministrija ar attiecīgu rīkojumu atbrīvo to no Licencēšanas komisijas locekļa pienākumu pildīšanas.

 

 

3. Kārtība, kādā iesniedzami pieteikumi licences saņemšanai

zvejniecības un akvakultūras uzņēmējdarbības veikšanai

3.1. Pieteikuma iesniedzējam Valsts zivsaimniecības pārvaldē jāiesniedz šādi dokumenti:

3.1.1. Valsts zivsaimniecības pārvaldei adresēts pieteikums saskaņā ar 1.1.pielikumu licences saņemšanai zvejniecības uzņēmējdarbībai vai saskaņā ar 1.2.pielikumu akvakultūras uzņēmējdarbībai;

3.1.2. uzņēmuma reģistrācijas apliecības kopija;

3.1.3. uzņēmuma statūtu izraksts, kurā norādīts attiecīgais uzņēmējdarbības veids;

3.1.4. Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu maksātāja reģistrācijas apliecības kopija;

3.1.5. Valsts ieņēmumu dienesta izziņa par nodokļu nomaksu; izziņa derīga 1 mēnesi no tās izsniegšanas dienas;

3.1.6. uzņēmuma iepriekšējā gada bilances un peļņas vai zaudējumu aprēķina kopijas.

3.2. Zvejniecības uzņēmējdarbības licences saņemšanai papildus nepieciešami šādi dokumenti, kas attiecas uz zvejā izmantojamiem zvejas kuģiem, kā arī raksturo ar zveju saistīto darbību:

3.2.1. Latvijas Kuģu reģistra izdota zvejas kuģa īpašuma apliecības kopija;

3.2.2. Latvijas Kuģu reģistra izdota zvejas kuģa karoga apliecības kopija;

3.2.3. zvejas kuģa nomas līguma kopija zvejas kuģa nomas gadījumā;

3.2.4. kuģošanas spējas apliecības kopija;

3.2.5. apliecības kopija par zvejas kuģa reģistrāciju Pārtikas un veterinārajā dienestā;

3.2.6. informācija par plānotiem zvejas apjomiem, zvejas vietām vai rajoniem un zvejas rīkiem;

3.2.7. iepriekšējā periodā noslēgtā rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līguma un ikgadējā nomas līguma protokola kopija zvejai Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes joslā un iekšējos ūdeņos.

3.3. Akvakultūras uzņēmējdarbības licences saņemšanai papildus nepieciešami šādi dokumenti:

3.3.1. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (attiecīgās reģionālās vides pārvaldes) saskaņojuma dokumenta kopija par darbības atbilstību vides aizsardzības normatīvajiem aktiem;

3.3.2. Pārtikas un veterinārā dienesta saskaņojuma dokumenta kopija par darbības atbilstību valstī noteiktajām veterinārajām prasībām;

3.3.3. vietējās pašvaldības saskaņojuma dokumenta kopija par atļauju nodarboties ar akvakultūras uzņēmējdarbību attiecīgās pašvaldības teritorijā;

3.3.4. dabiskās vai mākslīgi veidotās ūdenstilpes īpašuma vai nomas tiesības apliecinoša dokumenta kopija;

3.3.5. plānotā akvakultūras uzņēmuma tehniskais projekts un darbības apraksts.

 

 

4. Licencēšanas komisijas darbība

4.1. Pieteikums un dokumenti iesniedzami Valsts zivsaimniecības pārvaldē Licencēšanas komisijas atbildīgajam sekretāram, kurš pieteikumu reģistrē šim nolūkam paredzētā žurnālā.

4.2. Uz pieteikuma tiek izdarīta atzīme par visu paredzēto dokumentu pieņemšanu.

4.3. Kā dokumentu iesniegšanas datums tiek reģistrēts pēdējā dokumenta iesniegšanas datums.

4.4. Iesniedzot dokumentu kopijas Licencēšanas komisijā, uzrāda to oriģinālus.

4.5. Pieteikums par licences izsniegšanu izskatāms 30 kalendāro dienu laikā no dokumentu reģistrēšanas dienas. Šo termiņu var pagarināt, attiecīgi informējot pieteikuma iesniedzēju, ja ir nepieciešama iesniegto dokumentu papildu pārbaude.

4.6. Licencēšanas komisijas sēdes tiek sasauktas nepieciešamības gadījumos, bet ne retāk kā reizi mēnesī.

4.7. Licencēšanas komisijas sēdes sasauc komisijas priekšsēdētājs vai viņa vietnieks.

4.8. Uz Licencēšanas komisijas sēdi, kurā tiek izskatīts jautājums par attiecīgās licences piešķiršanu, Licencēšanas komisijas priekšsēdētājs nepieciešamības gadījumā var uzaicināt pieteikuma iesniedzēja pārstāvi.

4.9. Licencēšanas komisijas sēdes tiek protokolētas. Protokolu paraksta Licencēšanas komisijas priekšsēdētājs un sekretārs. Materiāli par komisijas darbu glabājas Valsts zivsaimniecības pārvaldē.

4.10. Licencēšanas komisija ir tiesīga pieņemt lēmumus, ja sēdē piedalās divas trešdaļas no Licencēšanas komisijas locekļiem.

4.11. Licencēšanas komisija pieņem lēmumus ar vienkāršu balsu vairākumu. Ja balsis dalās līdzīgi, tad noteicošā ir priekšsēdētāja balss.

4.12. Licencēšanas komisijas priekšsēdētājs vai viņa vietnieks paraksta speciālās atļaujas (licences).

4.13. Licencēšanas komisija ir tiesīga pieņemt lēmumu par:

4.13.1. licences izsniegšanu;

4.13.2. atteikumu izsniegt licenci;

4.13.3. izsniegtās licences anulēšanu;

4.13.4. licences darbības pārreģistrāciju.

4.14. Pēc pozitīva Licencēšanas komisijas lēmuma pieņemšanas Valsts zivsaimniecības pārvalde 5 darba dienu laikā izsniedz licenci un uz licences atzīmē valsts nodevas samaksu.

4.15. Licencēšanas komisija var organizēt izbraukuma sēdes, ja tiek izskatīts jautājums par vairāku uzņēmējdarbības veicēju licencēšanu noteiktā reģionā.

4.16. Licences tiek numurētas, pirms licences numura ar burtiem apzīmējot uzņēmējdarbības veidu:

4.16.1. zvejniecība — ZZ;

4.16.2. akvakultūra — ZA.

4.17. Licencēšanas komisijas sekretārs izsniegtās licences reģistrē cauršūtā, numurētā un apzīmogotā reģistrācijas žurnālā.

4.18. Izsniedzot licences, tiek iekasēta valsts nodeva par licences saņemšanu atbilstoši Ministru kabineta 1999.gada 16.februāra noteikumiem Nr.48 “Noteikumi par valsts nodevu par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu atsevišķiem uzņēmējdarbības veidiem” noteiktajiem valsts nodevas apmēriem.

 

 

5. Licences izsniegšana, pārreģistrācija un anulēšana

5.1. Licence tiek piešķirta un izsniegta uz laiku no 1 gada līdz 5 gadiem un pagarināta uz laiku līdz pieciem gadiem, ja uzņēmējsabiedrības darbība atbilst tiesību aktiem. Pieteikums komisijai par licences pagarināšanu jāiesniedz vismaz 2 mēnešus pirms iepriekšējās licences derīguma termiņa beigām.

5.2. Zvejniecības uzņēmējsabiedrībām licenci izsniedz uz 1 gadu, ja:

5.2.1. uzņēmējsabiedrība iepriekš nav nodarbojusies ar zvejniecības uzņēmējdarbību Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī aiz piekrastes joslas;

5.2.2. uzņēmējsabiedrība zvejo starptautiskos ūdeņos un citu valstu ūdeņos vai arī Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī aiz piekrastes joslas ar nomātiem zvejas kuģiem;

5.2.3. uzņēmējsabiedrības viens zvejas kuģis gada laikā izdarījis 3 zvejas noteikumu pārkāpumus.

5.3. Zvejniecības uzņēmējdarbības licences derīguma termiņu nosaka, ņemot vērā īpašumā esošā zvejas kuģa kuģošanas spēju apliecības derīguma termiņu, izņemot šīs kārtības 5.2.punktā minētos gadījumus.

5.4. Licences derīguma maksimālo termiņu (5 gadi) samazina, izvērtējot šādus kritērijus:

5.4.1. iedalīto nozvejas limitu nepilnīgu apgūšanu iepriekšējā laika periodā;

5.4.2. Jūras vides pārvaldes un citu kontrolējošo institūciju konstatētos zvejas un kuģošanas noteikumu pārkāpumus;

5.4.3. Valsts ieņēmumu dienesta izziņā uzrādītos nodokļu parādus valsts budžetam;

5.4.4. neapmierinošos iepriekšējā saimnieciskās darbības gada rezultātus.

5.5. Lai varētu pieņemt lēmumu par licences derīguma termiņa pagarināšanu, Licencēšanas komisija ir tiesīga pieprasīt iesniegt atkārtoti atsevišķus šīs kārtības 3.punktā minētos dokumentus.

5.6. Licence tiek anulēta gadījumos, kad uzņēmējsabiedrība ir pārkāpusi šajā kārtībā minētos noteikumus vai citus Latvijas Republikas tiesību aktus.

5.7. Ja licence tiek anulēta, tās atkārtota piešķiršana uzņēmējsabiedrībai notiek iepriekš aprakstītajā kārtībā.

 

 

6. Licences izsniegšanas atteikums

6.1. Licencēšanas komisija ir tiesīga atteikt licenci gadījumos, ja:

6.1.1. netiek iesniegti visi nepieciešamie dokumenti;

6.1.2. dokumenti nav juridiski precīzi noformēti un pieteikuma iesniedzējs Licencēšanas komisijas sēdē nevar sniegt paskaidrojumu par to saturu;

6.1.3. zvejniecības uzņēmējsabiedrībai, pamatojoties uz Latvijas Republikas Ministru kabineta 2001.gada 13.novembra noteikumiem Nr.479 “Noteikumi par rūpniecisko zveju teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos”, gada laikā konstatēts viens no šādiem zvejas noteikumu pārkāpumu veidiem:

6.1.3.1. zveja lieguma laikā un lieguma vietā;

6.1.3.2. zveja bez zvejas licences;

6.1.3.3. zvejai aizliegto zivju sugu specializēta zveja;

6.1.3.4. zveja ar neatļautiem zvejas rīkiem;

6.1.3.5. divu gadu laikā bijuši citi regulāri zvejas noteikumu pārkāpumi; par regulāriem pārkāpumiem tiek uzskatīti 3 zvejas noteikumu pārkāpumi, kurus viens zvejas kuģis izdarījis viena gada laikā.

6.1.4. zvejas kuģu iegāde nav saskaņota ar Valsts zivsaimniecības pārvaldi, kā to paredz Latvijas Republikas Ministru kabineta 2001.gada 13.novembra noteikumu Nr.479 “Noteikumi par rūpniecisko zveju teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos” 29.punkts;

6.1.5. iepriekš nelicencētām uzņēmējsabiedrībām zvejai Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī aiz piekrastes joslas nav pieejami vismaz šādi brīvi zvejas limiti, kas nodrošinātu zvejniecības uzņēmējdarbības veikšanu:

6.1.5.1. traļu zvejas kuģiem ar dzinēja jaudu 220 kW un vairāk — 70 t mencu vai 640 t reņģu, brētliņu;

6.1.5.2. traļu zvejas kuģiem ar dzinēja jaudu 110–220 kW — 240 t reņģu, brētliņu;

6.1.5.3. tīklu zvejas kuģiem ar dzinēja jaudu 110–220 kW — 4200 gab. lašu vai 50 t mencu;

6.2. Nosakot kopējo zvejas limitu dažādu zivju sugu zvejai, saskaņā ar šīs kārtības 6.1.5. apakšpunktu tiek izmantota pārrēķina attiecība, kurā 1 t mencu tiek pielīdzināta 8,7 t reņģu un/vai brētliņu vai 82 gab. lašu.

6.3. Šīs kārtības nosacījumi par atteikumu izsniegt licenci nav piemērojami, ja zvejniecības uzņēmējdarbības licenci pieprasa zvejniecības uzņēmējsabiedrība, kura zvejai neizmantos Latvijas Republikas jurisdikcijas ūdeņos esošos vai starptautiskajās konvencijās Latvijai noteiktos un starpvalstu līgumos paredzētos zivju resursus. Izņēmums ir šīs kārtības 6.1.1. un 6.1.2.apakšpunktā minētie gadījumi.

 

 

7. Pārbaudes, kas saistītas

ar akvakultūras uzņēmējdarbības licencēšanu

7.1. Nepieciešamības gadījumos Licencēšanas komisijas locekļi un komisijas pieaicinātie citu institūciju eksperti pārbauda plānotā akvakultūras uzņēmuma tehniskā projekta un tā darbības apraksta atbilstību dabā veicamajai akvakultūras uzņēmējdarbībai. Lēmumu par pārbaudi pieņem Licencēšanas komisijas priekšsēdētājs vai viņa vietnieks.

7.2. Katru pārbaudi, piedaloties pārbaudāmās uzņēmējsabiedrības pārstāvim, veic vismaz divi cilvēki, no kuriem vismaz viens ir Licencēšanas komisijas loceklis.

7.3. Pārbaudes rezultāti tiek fiksēti aktā, kuru paraksta Licencēšanas komisijas locekļi un pārbaudāmās uzņēmējsabiedrības pārstāvis. Pārbaudes rezultātus izskata Licencēšanas komisijas sēdē.

Valsts zivsaimniecības pārvaldes priekšnieks N.Riekstiņš

 

 

1.1. pielikums

1.2.pielikums

2.pielikums