Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija

Norādījumi par valsts nozīmes arheoloģijas pieminekļa — Vecrīgas arheoloģiskā kompleksa — kultūrslāņa aizsardzību

Apstiprināti ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītāja
2001.gada 7. novembra rīkojumu Nr. 34

Norādījumi par Vecrīgas arheoloģiskā kompleksa kultūrslāņa aizsardzību (turpmāk tekstā — Norādījumi) nosaka kārtību saimnieciskajai darbībai, kas saistīta ar zemes rakšanas darbiem valsts nozīmes arheoloģijas pieminekļa — Vecrīgas arheoloģiskā kompleksa (pieminekļa valsts aizsardzības Nr. 2070) — teritorijā. Saskaņā ar LR likuma “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 5.pantu Norādījumi ir saistoši visiem zemes gabalu, ēku un būvju īpašniekiem, lietotājiem un apsaimniekotājiem teritorijā, ko ietver 11.Novembra krastmala, Krišjāņa Valdemāra iela, Aspazijas un Basteja bulvāris, 13. Janvāra iela. Minētajā teritorijā līdz ar arheoloģisko kultūrslāni kā aizsargājami objekti ietilpst jebkuras vēsturiskās konstrukcijas un to paliekas un viduslaiku un jauno laiku kapsētas.

1. Vispārīgie norādījumi

1.1. Visu Vecrīgas arheoloģiskā kompleksa (turpmāk tekstā — Vecrīgas) teritorijā esošo zemesgabalu, ēku un būvju īpašniekiem un lietotājiem darbu projekti, kas skar arheoloģisko kultūrslāni1, jāsaskaņo Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā (turpmāk tekstā — Valsts inspekcija) atbilstoši likumu un normatīvo aktu prasībām. Saskaņojot darbu projektu (ieskaitot gadījumus, kad celtniecībā tiek izmantotas pāļu sistēmas), Valsts inspekcija dod arheoloģiskās izpētes uzdevumu, nosakot pētījumu veidu un apjomu.

1.2. Ja iepriekš minētie ēku, būvju un citu objektu pārveidošanas, remonta u.c. pasākumi saistīti ar zemes rakšanas darbiem, kas skar kultūrslāni, nepieciešama arheoloģiskā izpēte, tas ir, arheoloģiskā uzraudzība2 vai arheoloģiskie izrakumi3, kurus organizē un vada kvalificēts arheologs.

1.3. Arheoloģiskās izpētes darbiem nepieciešama arheoloģiskās izpētes darbu atļauja (turpmāk tekstā — Atļauja), ko izdod Valsts inspekcija. Atļauja ir oficiāls dokuments, kas apliecina arheologa kvalifikāciju un tiesības veikt arheoloģisko izpēti.

1.4. Zemes darbus var sākt tikai pēc Atļaujas saņemšanas.

1.5. Visas ar arheoloģisko izpēti un arheoloģiskās izpētes darbu pārskata sagatavošanu saistītās izmaksas nodrošina īpašnieks vai darbu pasūtītājs. Sagatavojot uzraudzības vai izrakumu darbu izmaksu tāmi, var vadīties no Valsts inspekcijas rekomendētajiem izcenojumiem.

1.6. Nepieciešamības gadījumā arheoloģiskā uzraudzība var tikt nomainīta ar arheoloģiskajiem izrakumiem, ko nosaka Valsts inspekcija.

1.7. Arheoloģiskās izpētes darbu kontroli veic Valsts inspekcija un attiecīgā Rīgas pilsētas kultūras mantojuma aizsardzības institūcija.

1.8. Pēc arheoloģiskās izpētes darbu beigšanas tiek sastādīts objekta nodošanas akts, kas ietver tālākas izmantošanas nosacījumus un ko paraksta pasūtītājs un arheoloģisko izrakumu vadītājs. Nodošanas akts tiek iesniegts Valsts inspekcijā un attiecīgajā Rīgas pilsētas kultūras mantojuma aizsardzības institūcijā.

2. Par Atļaujai nepieciešamās dokumentācijas saskaņošanas termiņiem un kārtību

2.1. Pirms plānoto zemes darbu uzsākšanas darbu veicējam Valsts inspekcijā jāpieprasa Atļauja, norādot organizāciju un speciālistu, kura vadībā tiks veikta arheoloģiskā izpēte. Nepieciešamības gadījumā Valsts inspekcija ir tiesīga pieprasīt arheoloģiskās izpētes darbu vadītājam arheoloģiskās izpētes programmu.

2.2. Atļaujas saņemšanai nepieciešamā dokumentācija jānoformē ne vēlāk kā 15 darba dienas pirms izpētes darbu sākšanas.

2.3. Atļaujas saņemšanas kārtību un nepieciešamo dokumentāciju nosaka Valsts inspekcija.

2.4. Atļauja jāreģistrē attiecīgajā Rīgas pilsētas kultūras mantojuma aizsardzības institūcijā.

3. Par arheoloģiskās izpētes darbu veidiem

3.1. Vecrīgas vietās, kur zemes virsslānis veidojies pēc Otrā pasaules kara, pieļaujama virskārtas mehanizēta noņemšana. Mehanizēti noņemamās virskārtas biezumu nosaka Valsts inspekcija un arheoloģiskās izpētes darbu vadītājs.

3.2. Vecrīgas vietās, kur jaunākajos laikos — pēc 19.gs. vidus — nav bijusi apbūve (pagalmi, iebrauktuves u.c.), nepieciešami arheoloģiskie izrakumi.

3.3. Vecrīgas vietās, kur atradusies apbūve, kas 20.gs. un vēlāk zudusi dažādu postījumu rezultātā vai nojaukta, pieļaujama arheoloģiskā uzraudzība līdz kādreizējo 20.gs. pagrabu grīdu līmenim. Dziļāku rakšanas darbu gadījumā nepieciešami arheoloģiskie izrakumi.

3.4. Pazeminot zemes līmeni esošo ēku pagrabos, nepieciešama arheoloģiskā uzraudzība vai arheoloģiskie izrakumi.

3.5. Esošo pazemes komunikāciju trašu kapitālas pārbūves gadījumos nepieciešama arheoloģiskā uzraudzība.

4. Par arheoloģisko atsegumu konservāciju

4.1. Slēdzienu par izrakumos atsegto konstrukciju un slāņu konservācijas apjomiem dod Valsts inspekcija, pieaicinot pasūtītāja, projektētāja un izpildītāja pārstāvjus un arheoloģiskās izpētes vadītāju.

4.2. Atsegto konstrukciju saglabāšana, nodrošināšana pret atmosfēras ietekmi, kā arī būvlaukuma vai izrakumu laukuma malu nostiprināšana jāveic par pasūtītāja līdzekļiem.

4.3. Vietās, kur celtniecības projekts paredz iedziļināšanos kultūrslānī, bet tas tiek atsegts tikai daļēji, neskartais kultūrslānis jāizolē pret atmosfēras ietekmi.

4.4. Nepieciešamības (konflikta) gadījumā slēdzienu sagatavošanai par atsegtajām konstrukcijām Valsts inspekcija var pieaicināt attiecīgās nozares speciālistus.

5. Par arheoloģiskās izpētes darbu apstākļiem un nodrošinājumu

5.1. Arheoloģiskās izpētes darbu apstākļiem jāatbilst likuma “Par darba aizsardzību” prasībām.

5.2. Darbu nodrošinājumu (apsildāmi angāri, nojumes, ūdens sūkņi, stiprinājumi, izrakto zemju transportēšana, izrakumu vietas sakārtošana u.c.) organizē un apmaksā pasūtītājs.

5.3. Gadījumā, ja arheoloģiskās izpētes dēļ tiek pārtraukta projekta realizācija, īpašniekam (valdītājam) jānodrošina atsegto konstrukciju un slāņu konservācijas un arheoloģiskās izpētes darbu pārskata sagatavošanas izdevumu apmaksa.

6. Par sodiem par darbu uzsākšanu bez projektu saskaņošanas un atļaujas saņemšanas

Par ēku, būvju un citu objektu pārveidošanas, remonta, konservācijas, rekonstrukcijas un restaurācijas, kā arī jaunbūves darbu uzsākšanu bez noteiktā kārtībā saskaņota projekta un bez atļaujas, par zemes darbu veikšanu bez arheoloģiskās uzraudzības un izpētes, atbildīgās organizācijas un personas sodāmas saskaņā ar likumu “Par kultūras pieminekļu aizsardzību”, Latvijas Republikas administratīvo pārkāpumu kodeksu vai Latvijas Republikas Krimināllikumu.

1 Kultūrslānis — cilvēku darbības rezultātā vēsturiski veidojusies grunts noslāņojumu sistēma un tajā ietilpstošās vēsturiskās konstrukcijas un liecības.

2 Arheoloģiskā uzraudzība — zemes rakšanas darbi, kuri tiek veikti kvalificēta arheologa tiešā pārraudzībā, veicot nepieciešamo fiksāciju.

3 Arheoloģiskie izrakumi — zemes rakšanas darbi ar arheoloģiskām metodēm.