
Kas ir Sudraba skatuve? Izcilība visā jaunrades spektrā
Pirmdien, 21.
janvārī, sesto reizi uz Latvijas Nacionālo operu nāk “Aldara”
Gada balvas
Skaista un paliekoša Gada balvas lieciniece ir graciozā dārgmetāla statuete — sudrabā darināta Operas skatuve, kuras autors ir tēlnieks Andis Egle. Tai līdzi nāk tūkstoš dolāru naudas prēmija. Un par prieku ne vien laureātiem, bet arī visai teātra saimei un publikai — pati balvu pasniegšanas ceremonija — krāšņs svētku uzvedums. Šoreiz tas notiek 21. janvārī.
Nacionālās operas un “Aldara”
sadarbība kļuvusi par stabila un mērķtiecīga mecenātisma paraugu.
Tā attīstās trijos galvenajos virzienos. Kā pirmais allaž tiek
izcelts atbalsts profesionālajai tālākizglītībai — 80 procenti
šiem mērķiem atvēlēto līdzekļu tiek izlietoti mākslinieciskā
sastāva un 20 procenti — administratīvā un tehniskā personāla
meistarības celšanai. Aizvien plašāk attīstās sadarbība gan ar
pasaulē atzītiem ārzemju meistariem, gan pašmāju pedagogiem. Pēc
“Aldara” prezidenta Vitālija Gavrilova ierosmes par godu Rīgas
800 gadu jubilejai tika sākta “Slaveno rīdzinieku” portretu
galerijas veidošana, kas prasīs apmēram 30
tūkstošus latu. Līdz ar Nacionālās operas jaunās piebūves
atklāšanu tika pabeigta galerijas pirmā kārta, kas rāda Latvijas
Nacionālās operas, latviešu mūzikas un kultūras vēsturi
fotoattēlos un mākslas darbos. Galerijas veidošanā iesaistīti
tādi pazīstami tēlnieki un gleznotāji kā Gļebs Panteļejevs, Olga
Šilova, Frančeska Kirke, Kristaps Ģelzis un Renāte Lorenca. Darbs
turpinās.
Plašu interesentu loku ar Nacionālās operas darbību un spilgtākajām personībām iepazīstina “Operas ziņas”, ko sadarbībā ar “Aldari”, Latvijas Televīziju un Nacionālo operu ik sestdienu piedāvā reklāmas sabiedrība “Labvakar”. Kā atzīst Nacionālās operas direktors Andrejs Žagars, daudzi viņa ārzemju kolēģi šādu regulāru operai veltītu raidījumu valsts galvenajā televīzijas kanālā vērtējot kā milzu greznību.
Sesto reizi tiek pasniegtas “Aldara” gada balvas, par kuru piešķiršanu lemj Latvijas Kultūras ministrijas, Nacionālās operas un a/s “Aldaris” izveidotā žūrijas komisija.
Kopš 1995. gada, kad akciju sabiedrība “Aldaris” ar Latvijas Nacionālo operu parakstīja sadarbības līgumu un kļuva par tās ģenerālsponsori, abu lielo kolektīvu un to vadītāju partnerattiecības attīstījušās visā sadarbības spektrā. Par “Aldara” Gada balvas laureātiem šajos gados kļuvuši sešpadsmit operas un baleta solistu un orķestra mākslinieku. Balvas par mūža ieguldījumu operas un baleta mākslā saņēmuši Žermēna Heine–Vāgnere, Aleksandrs Daškovs, Gurijs Antipovs, Edgars Vārdaunis, Regīna Frinberga, Kārlis Zariņš un Genādijs Gorbaņovs, par Latvijas Nacionālajai operai veltītu mūžu — orķestra bibliotēkas darbiniece Natālija Martinsone un friziere, grimētāja Elizabete Kručkova. Par ieguldījumu operas solistu apmācībā balvu saņēmusi Irina Gavrilovici. Kopš 1999. gada viena balva paredzēta aizrobežu māksliniekam. To saņēmuši ķīniešu tenors Vorens Moks un lietuviešu liriski dramatiskais soprāns Irena Milkevičūte.
Aina Rozeniece, “LV” nozares redaktore
“Aldara” balvas par 2001. gadu
Gada balva piešķirta LNO solistei (vokālā mākslā) Kristīnei Gailītei
K. Gailīte muzikālo izglītību ieguvusi Jāz. Mediņa mūzikas vidusskolas un LMA vokālajā klasē. Šobrīd studē LMA maģistratūrā prof. Anitas Garančas vokālajā klasē. Piedalījusies LMA operstudijas “Figaro” iestudējumos un Siguldas Operas svētkos.
Dziedātājas repertuārā ir J.S.Baha, J. Haidna un V. A. Mocarta vokāli instrumentālie opusi, kā arī F.Šūberta, G.Forē, O. Mesiāna, E. Villas–Lobosa, J. Mediņa, L. Vīgnera un Ald. Kalniņa vokālā kamermūzika.
Lomas:
Fatima — K.M. Vēbers, Abu Hasans; Eiridīke — K. Monteverdi — K. Orfs, Orfejs; Grietiņa — E. Humperdinks, Ansītis un Grietiņa; Esmeralda — Z. Liepiņš, Parīzes Dievmātes katedrāle; Maija — Z. Liepiņš, No rozes un asinīm; Cerlīna — V.A.Mocarts, Dons Žuāns; Džilda — Dž.Verdi, Rigoleto; Eiridīke — K.V.Gluks, Orfejs un Eiridīke
2001. gads bijis sevišķi ievērojams ar Paminas lomu V.A.Mocarta operā “Burvju flauta” un Rozīnu — Dž. Rosīni operā “Seviļas bārddzinis”.
Gada balva piešķirta LNO solistam (baleta mākslā) Intaram Kleinhofam
I.Kleinhofs ir beidzis Rīgas Horeogrāfijas vidusskolu V.Ušakova un V.Bļinova klasēs. LNO strādā kopš 1995.gada. Kopā ar LNO baleta trupu viesojies daudzās pasaules valstīs — Vācijā, Francijā, Holandē, Austrijā, Somijā, Lielbritānijā, Beļģijā, Igaunijā, Norvēģijā, Zviedrijā, Ķīnā.
Spilgtas raksturlomas:
Nerrs, Neapoliešu deja — P.Čaikovskis, Gulbju ezers; Francis, Ķīniešu deja — P.Čaikovskis, Riekstkodis; Sprīdītis — P.Čaikovskis, Apburtā princese; Klaidonis — L.Delībs, Kopēlija; Sūtnis — J.Karlsons, Sidraba šķidrauts; Sančo Pansa — L.Minkus, Dons Kihots; Benvolio — S.Prokofjevs, Romeo un Džuljeta; Tomijs — U.Vinters, A.Maskats, Pepija Garzeķe; Gremio — K.Goldmarks, Spītnieces savaldīšana
Gada balva piešķirta LNO orķestra māksliniekam Mikam Vilsonam
Flautas studijas M.Vilsons apguvis J.Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā prof. Imanta Sneibja klasē. Papildinājies Lucernas konservatorijā, iegūdams koncertdiplomu flautas specialitātē pie modernās mūzikas speciālistes prof. A.K.Grāfas. 1996.gadā tika piešķirta Alberta Jeruma (Kanāda) stipendija.
LNO orķestrī spēlē kopš 1991. gada, kopš 2001.gada — flautu grupas koncertmeistars. Aktīvs koncertmākslinieks .
Pēdējā laika izrādes — Dž.Pučīni operas, S.Prokofjeva balets “Romeo un Džuljeta” un I.Stravinska balets “Svētpavasaris”.
Balva par mūža ieguldījumu Latvijas operas un baleta mākslā piešķirta Maiguram Andermanim
Prof.Kārlis Zariņš, kas šādu balvu saņēma 1999.gadā, saka: “M.Andermanis ir spēcīgas un monumentālas balss īpašnieks, un savas balss spēku viņš mācējis iemūžināt skatuviski ievērojamos, varenos tēlos, apveltot tos ar šarmu un diženumu.”
M.Andermanis dzimis Rīgā 1922.gadā. Studējis Rīgas Valsts tehnikuma Ķīmijas fakultātē un Rīgas Tautas konservatorijas vokālajā nodaļā. LNO strādā no 1953.līdz 1997.gadam — gan kā kora mākslinieks, gan solists.
Nozīmīgākās lomas:
Tomskis — P.Čaikovskis, Pīķa dāma; Fiorello — Dž.Rosīni, Seviļas bārddzinis; Johanaans — R.Štrauss, Salome; Igors — A.Borodins, Kņazs Igors; Lāčplēsis — J.Mediņš, Uguns un nakts; Dēmons — A.Rubinšteins, Dēmons; Makbetrs — Dž.Verdi, Makbets; Boriss Godunovs — M.Musorgskis, Boriss Godunovs
Īpašā balva par Latvijas Operas un baleta teātrim veltītu mūžu piešķirta Leonam Katlapam
L.Katlaps dzimis 1931.gadā un viņu darba mūžu pazīst daudzi. No 1946.līdz 1994.gadam strādāja Nacionālajā operā par elektroapgaismotāju, apgaismotāju, elektroniskās un elektrotehniskās iekārtas dienesta priekšnieku un gaismu mākslinieku, pēc tam sāka strādāt apsardzē.
A.Ēķis par L.Katlapu saka: “Latvijas baleta viesizrādes un panākumi ārzemēs kopš 1968.gada nav iedomājami bez šī gaismas mākslinieka izpratnes un talanta. Laikā, kad ar gaismu nevarēja pateikt tik daudz kā šodien, L.Katlaps ar pieticīgiem līdzekļiem panāca vienreizēju realitātes sajūtu un viņa krāsas darīja brīnumus.”
Leona Katlapa kandidatūru izvirzīja pats teātra kolektīvs.
Īpašā balva aizrobežu māksliniekam par ieguldījumu Latvijas operas un baleta mākslas attīstībā piešķirta Tadeušam Voicehovskim
T.Voicehovskis absolvējis Varšavas Mūzikas akadēmijas diriģēšanas un čella klases. Ir vairāku starptautisku čellistu un diriģentu konkursu laureāts. Bija Polijas Nacionālās operas diriģents (1976–1982). Pēc veiksmīga starta Malko diriģentu konkursā 1982.gadā sāka sadarbību ar Dānijas radio koncertorķestri un Tivoli orķestri. Kopš 1983.gada regulāri diriģējis operas un baleta izrādes Dānijas Karaliskajā operā. 1994.gadā kļuvis par Polijas Nacionālās operas muzikālo vadītāju un galveno diriģentu.
Kopš 1997.gada vairākkārt diriģējis LNO — Dž.Pučīni “Bohēmu”, Dž.Pučīni “Turandotu”, Ž.Bizē “Karmenu”. 2001.gadā LNO iestudējis Ž.Bizē operas “Karmena” jauno versiju, sniedzot Latvijas māksliniekiem unikālu starptautisko pieredzi un praksi.
N.Šnē raksturo T.Voicehovski kā prasīgu un izcilu mūziķi: “Viņa fanātiskā aizrautība saliedē orķestra māksliniekus, ar vienu rokas mājienu viņš liek tiem darboties kā vienotam veselumam un uzticēties diriģenta vadībai.”
Andrejs Žagars sevišķi augstu vērtē viņa nopietno darbu ar solistiem.
“Aldara” Gada balvu
2002.gada žūrijas komisija:
Vitālijs Gavrilovs, a/s “Aldaris” prezidents;
Karina Pētersone, LR kultūras ministre;
Andrejs Žagars, Latvijas Nacionālās operas direktors;
Ramona Umblija, Ventspils domes priekšsēdētāja vietniece, mākslas zinātniece;
Rihards Pīks, 7. Saeimas deputāts, režisors;
Raimonds Pauls, 7. Saeimas deputāts, komponists;
Juris Karlsons, J.Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas rektors, komponists ;
Kārlis Zariņš, Latvijas Nacionālās operas solists;
Artūrs Ēķis, Latvijas Profesionālā baleta asociācijas goda prezidents;
Normunds Šnē, orķestra “Rīgas kamermūziķi” mākslinieciskais vadītājs, diriģents;
Rolands Bārenis, a/s “Aldaris” Sabiedrisko attiecību departamenta direktors;
Haralds Ritenbergs, Rīgas Horeogrāfijas skolas direktors.