Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Vakar, 16.janvārī, Rīgas pilī: Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga un Igaunijas prezidents Arnolds Rītels

Pie Valsts prezidentes:

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga vakar Rīgas pilī tikās ar Igaunijas prezidentu Arnoldu Rītelu. Tikšanās laikā spriests par divpusējo attiecību jautājumiem, prezidenti dalījās pieredzē par valstu integrācijas gaitu ES un NATO. Abu valstu prezidenti vēlreiz apliecināja vienotību, kas saista trīs Baltijas valstis tās ārpolitisko mērķu īstenošanā un vēlmē aizvien stiprināt starpvalstu dialogu.

Pārrunājot divpusējos jautājumus, V.Vīķe-Freiberga atzīmēja, ka abām valstīm vēsture beidzot devusi privilēģiju veidot savas valstis pēc savas gribas. Vērtējot Latvijas un Igaunijas sadarbību, Latvijas prezidente uzsvēra: “Mēs sākam jaunu periodu draudzīgajās abu valstu attiecībās, es esmu gatava arī turpmākam ciešam dialogam starp Latviju un Igauniju. Domāju, ka šis gads nesīs visām trim Baltijas valstīm notikumus, kas tiks ierakstīti vēstures grāmatās, padarot mūsu neatkarību neatgriezenisku.”

A.Rītels augstu novērtēja darba vizīti Latvijā, kas būs stimuls šim dialogam, īpaši uzsverot Rīgas igauņu skolas unikalitāti, kuras apmeklējumā tikās ar skolēniem un skolotājiem. “Igauņu skolas ir zināmas gan Zviedrijā, gan ASV, tomēr Rīgas igauņu skola mani patīkami pārsteidza ar savu entuziasmu un darbību,” atzina Igaunijas prezidents.

V.Vīķe–Freiberga sacīja, ka tas ir apliecinājums Latvijas tolerancei pret citu Latvijā dzīvojošo tautu kultūras mantojumu, vienlaikus veicinot šo sabiedrības pārstāvju iekļaušanos valsts ikdienā. Lai tuvinātu Latvijas un Igaunijas iedzīvotājus, abi prezidenti vienojās atbalstīt iniciatīvu par jaunas latviešu-igauņu, igauņu-latviešu vārdnīcas izdošanu.

Abas puses dalījās savā redzējumā uz valsts valodas situāciju un lietojumu Latvijā un Igaunijā. V.Vīķe-Freiberga un A.Rītels runāja par valsts valodas lietojuma nostiprināšanu parlamentā un pašvaldībās.

Prezidenti apspriedās par Igaunijas un Latvijas aktualitātēm reģionālajā attīstībā un bezdarba mazināšanā.

V.Vīķe-Freiberga un A.Rītels runāja par Latvijas un Igaunijas sasniegumiem ES iestāšanās sarunās. Latvijas prezidente pauda cerību, ka 2004.gadā abu valstu pilsoņi varēs piedalīties Eiropas Parlamenta 2004.gada vēlēšanās.

Valsts prezidenta preses dienests

Vakar, 16.janvārī, Saeimas namā: Igaunijas Republikas prezidents Arnolds Rītels, Latvijas Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume un Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Guntars Krasts Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Pie Saeimas priekšsēdētāja:

Vakar, 16.janvārī, Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume tikās ar Igaunijas Republikas prezidentu Arnoldu Rītelu.

Tikšanās laikā pārrunāti jautājumi, kas skar Igaunijas iekšpolitisko situāciju, Latvijas un Igaunijas divpusējo sadarbību un visu trīs Baltijas valstu virzību uz Eiropas Savienību (ES) un NATO.

Saeimas priekšsēdētājs sacīja, ka šis gads Baltijas valstu virzībā uz ES un NATO būs izšķirošs un līdzšinējais darbs ļauj cerīgi raudzīties uz kopīgo ārpolitisko mērķu veiksmīgu sasniegšanu. Abas puses bija vienisprātis, ka sekmīgai integrācijai ES un NATO arī turpmāk nepieciešama visu Baltijas valstu saskaņota un vienota rīcība. “Baltijas valstis, veidojot saskaņotu politiku, var justies drošas par savu nākotni,” uzsvēra J.Straume.

Sarunas dalībnieki pārrunāja arī abu valstu divpusējo sadarbību. Igaunijas prezidents sacīja, ka tai ir izveidots stabils pamats, tomēr nākotnē vēl vairāk aktivizējami kontakti ekonomikā, kultūrā un zinātnē. Spriests arī par abu valstu parlamentārās sadarbības lielo nozīmi gan nesenā pagātnē, pēc Latvijas un Igaunijas neatkarības atgūšanas, gan arī tagad kopīgo ārpolitisko mērķu sasniegšanā.

Pārrunājot Igaunijas iekšpolitisko situāciju, A.Rītels informēja par jaunās valdības veidošanas gaitu un izteica pārliecību, ka ārpolitikā Igaunijas prioritātes nemainīsies. Savukārt J.Straume uzsvēra, ka svarīgo ārpolitisko mērķu sasniegšanā ļoti liela nozīme ir politiskajai stabilitātei abās valstīs.

Saeimas preses dienests

Pie Ministru prezidenta

Vakar, 16.janvārī, valdības ēkā: Igaunijas prezidents Arnolds Rītels un Latvijas Ministru prezidents Andris Bērziņš Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Vakar, 16. janvārī, Ministru prezidents Andris Bērziņš tikās ar Igaunijas prezidentu Arnoldu Rītelu.

A.Bērziņš uzsvēra Latvijas un Igaunijas kopīgos mērķus — iestāšanos ES un NATO. Abi valstsvīri bija vienisprātis, ka sadarbība ir nozīmīgs pamats Igaunijas un Latvijas tālākai attīstībai.

A.Bērziņš interesējās par Igaunijas budžeta apstiprināšanas gaitu, uz ko viesis atbildēja, ka politiskie spēki valstī bijuši vienoti bezdeficīta budžeta pieņemšanā.

Runāts arī par iespējamo Igaunijas prezidenta vizīti Maskavā. Abas puses secināja, ka tām ir vairāki neatrisināti jautājumi attiecībās ar Krieviju. Gan A.Rītels, gan A.Bērziņš atzina, ka abu valstu attiecības ar Krieviju nav pilnīgi sakārtotas — jāparaksta vairāki divpusējie līgumi.

Amatpersonas atzīmēja, ka kopīgā cīņa par abu valstu neatkarību bijusi īpaša un saglabājies savstarpējais atbalsts.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments

Kopīgā preses konferencē

Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga:

“Es priecājos sveikt Rīgas pilī Igaunijas prezidentu. Šī ir viņa pirmā oficiālā vizīte Latvijā prezidenta kapacitātē, bet mūsu sarunās es arī uzsvēru, ka Rītela kungs ir cilvēks, kuram ir ļoti sena un nopelniem bagāta pieredze mūsu valstu sadarbības laukā jau kopš barikāžu dienām un mūsu pirmajiem neatkarības centieniem. Daudzi jautājumi jau tika pārrunāti vakar mūsu trīspusējās tikšanās laikā, piedaloties arī Lietuvas prezidentam. Šorīt mums bija izdevība detalizēti pievērsties tieši mūsu divu valstu viedokļu saskaņošanai divpusējo attiecību jautājumos. Mēs secinājām, ka visos svarīgākajos jautājumos mums ir saskaņoti viedokļi. Mēs nolēmām, ka būtu vērtīgi arī turpmāk uzturēt kontaktus un saskaņot viedokļus jautājumos, kuros tieši Igaunijai un Latvijai ir visvairāk kopīga. Tas atteicas, piemēram, uz valsts valodas situāciju mūsu valstīs, mūsu demogrāfisko stāvokli, nepilsoņu un mazākumtautību pārstāvju integrāciju mūsu sabiedrībā, gan arī uz reģionālo attīstību, bezdarba samazināšanu... Ir vesela virkne kopīgu izaicinājumu, kuri abās valstīs ir līdzīgi un kuru risināšanas pieredzē mums būtu vērtīgi apmainīties un saskaņot viedokļus.”

Igaunijas prezidents Arnolds Rītels:

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”		Foto: Arnis Blumbergs, “LV”
Igaunijas Republikas prezidents Arnolds Rītels pastaigā pa Vecrīgu; Arnolds Rītels sarunā ar igauņu skolas vadību

“Prezidentes kundze, vispirms es vēlos pateikties par ielūgumu apmeklēt jūsu valsti. Mēs jau vakar trīspusējās sarunās apspriedām daudzus svarīgus jautājumus. Šorīt man bija vairākas svarīgas tikšanās ar augstām Latvijas amatpersonām. Mums ir ko apspriest, jo mums ir kopīgas problēmas. Mums ir kopīga vēsture un kopīgi nākotnes uzdevumi. Atskatoties uz laiku pirms desmit gadiem, domāju, mēs varam izdarīt secinājumu, ka gan Latvija, gan Igaunija attīstījušās ļoti sekmīgi, salīdzinot ar citām valstīm, kas pirms desmit gadiem bija ar mums līdzīgā situācijā. Salīdzinot mūsu valstu attīstību pēc dažādiem starptautiskajiem apskatiem un ziņojumiem, redzams, ka Latvija un Igaunija oficiāli kļuvušas par spēcīgām Eiropas Savienības (ES) kandidātvalstīm.

Mūsu valstīs ir daudz aktuālu problēmu, piemēram, bezdarba problēma un tā saukto krievvalodīgo integrācija sabiedrībā. Mēs Igaunijā jau esam daudz runājuši par šiem jautājumiem. Igaunijā notikušas nopietnas diskusijas, kurās bijusi iesaistīta gan visa sabiedrība, gan arī zinātnieki un citi sabiedriski aktīvi cilvēki. Rezultāts ir grozījumi mūsu likumdošanā, izdarot labojumus mūsu vēlēšanu likumā un padarot to atbilstošu visiem starptautiskajiem standartiem. To prasīja arī EDSO misija, kas Igaunijā tika slēgta pagājušā gada nogalē. Protams, vienā tikšanās reizē nav iespējams izrunāt visus jautājumus. Mēs ar prezidentes kundzi uzsvērām, ka joprojām paliek apspriežami daudzi nozīmīgi jautājumi, un tāpēc ir svarīgi uzturēt ciešus kontaktus. Mūsu sadarbība jau veiksmīgi īstenojusies dažādu institūciju, piemēram, Baltijas asamblejas un Baltijas padomes, ietvaros. Mēs ar prezidentes kundzi vienojāmies, ka arī turpmāk uzturēsim šos kontaktus un attīstīsim tos.”

“Latvijas Vēstneša” jautājums Latvijas un Igaunijas prezidentiem: — Šajās dienās aprit vienpadsmit gadu kopš mūsu Dziesmotās revolūcijas visizšķirošākajām dienām. Kas, jūsuprāt, ir pats nozīmīgākais šo gadu sasniegums Latvijas un Igaunijas divpusējās attiecībās?

Arnolds Rītels: — Atceroties jau vakar mūsu trīspusējās sarunās izskanējušo viedokli, varu teikt, ka ikviens no šiem gadiem bijis solis uz priekšu pretim mūsu kopīgajai nākotnei. Varbūt tagad es teikšu ne visai politiski, bet ir patiešām grūti saskaitīt, cik reižu es šajos gados esmu bijis Rīgā. Un ik reizi, braucot uz Latviju, mani vadījusi droša apziņa, ka mēs atradīsim kopīgu risinājumu, lai atkal sasniegtu kādu konkrētu mērķi. Ne reizi, braucot uz Latviju, neesmu jutis bažas, ka starp mums varētu būt nesaskaņas un ka neizdosies atrast kopīgu valodu. Ja es gribētu minēt visus mūsu divpusējo attiecību sasniegumus šajos gados, iznāktu pārāk garš saraksts. Piemēram, Baltijas padomē vien esam pieņēmuši deviņdesmit sešus dažādus dokumentus, bet Baltijas asamblejā pieņemts simtiem dokumentu. Arī tas ir pamats mūsu ļoti veiksmīgajai sadarbībai.

Vaira Vīķe–Freiberga: — Mūsu sadarbība šajā laikā skārusi pilnīgi visas jomas, kurās vien valstu sadarbība var notikt. Kā vissvarīgāko es gribu izcelt aizsardzību, kur mums ir ļoti cieša sadarbība, koordinēta darbība un rīcība. Tas arī ir viens no pamatiem, kas mūs padara par tik veiksmīgām NATO kandidātvalstīm, — šī spēja sadarboties ar mūsu tuvāko kaimiņvalsti. Mums ir patiešām laba divpusējā sadarbība ar Igauniju, tāpat kā ļoti labā trīspusējā sadarbība, pievienojoties arī Lietuvai. Ne velti mēs ar prezidenta kungu vienojāmies par atbalstu latviešu—igauņu un igauņu–latviešu vārdnīcas veidošanas projektam. Šis projekts iecerēts jau pirms kāda laika, un mēs abi nolēmām to atbalstīt un virzīt tālāk. Kaut arī sākumā tā varētu būt mazāka apjoma vārdnīca ar pašiem svarīgākajiem ikdienā lietotajiem vārdiem — arī tā palīdzētu mūsu tautu un cilvēku tiešiem kontaktiem.

Jānis Ūdris, “LV” ārpolitikas redaktors