Saeima šaubās un cerībās

Saeimas ziemas sesijai sākoties, vakar Saeimas frakciju priekšsēdētāji tika lūgti atbildēt uz atsevišķiem “Latvijas Vēstneša” jautājumiem:

1. Ar kādām cerībām un kādiem vēlējumiem sagaidāt 7.Saeimas ziemas sesiju?
2. Kas, jūsuprāt, varētu būt priekšplānā deputātu darbā šīs ziemas sesijas laikā?
3. Kādiem jautājumiem īpašu uzmanību taisās pievērst jūsu vadītā frakcija?
4. Cik lielā mērā Saeimas darbu ietekmēs 8. Saeimas vēlēšanu tuvošanās?

Vineta Muižniece, Tautas partijas frakcijas priekšsēdētāja:

1. Ceru, ka 7. Saeimas pēdējo gadu labvēlīgi ietekmēs tieši šī pirmsvēlēšanu situācija. Manuprāt, ņemot vērā sabiedrības īpašo uzmanību sakarā ar vēlēšanām, tā varētu iespaidot sabiedrības attieksmi kvalitatīvi. Proti, lai darbs būtu konstruktīvāks un lai lēmumi tiktu pieņemti laikā, pamatoti un labi. Tieši tādi, kas ļautu nākamajai Saeimai sekmīgi sākt darbu. Tāds ir mans vēlējums.

2. Domāju, ka 7. Saeimai šajā atlikušajā laikā pirmām kārtām būtu jāturpina strādāt pie ekonomiskās attīstības lietām un uzņēmējdarbībai labvēlīgu apstākļu tālākas veidošanas. Līdz ar to ir veidojama investīcijām labvēlīga vide, kas ir ļoti svarīgi.

Mums būtu arī jāpievērš īpaša uzmanība tiem likumprojektiem, kas saistīti ar korupcijas novēršanu. Jāturpina arī darbs Komerclikuma pilnveidošanā.

3. Tautas partijas frakcijas prioritātes joprojām ir izglītība un iekšējā drošība. Papildus rūpēm par ekonomisko attīstību mēs turpināsim darbu pie tā, lai neatgriezeniski tiktu uzlabota izglītības sistēma, lai tiktu novests līdz pozitīvam atrisinājumam darbs pie pedagogu algu likmju sakārtošanas un paaugstināšanas. Bet liela uzmanība būtu pievēršama arī iekšējās drošības jautājumiem. Lai ikviens Latvijas iedzīvotājs justos drošs gan mājās, gan uz ielas, gan jebkur citur. Tas prasītu gan papildu finansējumus, gan augstākas kvalitatīvās prasības.

4. Ceru, ka tieši nākamās Saeimas vēlēšanu tuvums palīdzēs uzlabot šīs — 7.Saeimas darba kvalitāti. Protams, palūkojoties pagātnē, varam secināt, ka bieži vien pirmsvēlēšanu gaisotnē ir pieņemti tādi populistiski lēmumi, kas kļuvuši par diezgan smagu slogu pēctečiem — nākamai Saeimai. Ceru, ka šoreiz no tā izdosies izvairīties.

Kristiāna Lībane, Frakcijas “Latvijas ceļš” priekšsēdētāja:

1. Mēs ceram uz konstruktīvu darbu šajā ziemas sesijā. Jo līdz šīs Saeimas darbības beigām ir atlicis maz laika. Plašiem un izvērstiem likumprojektiem kopā ar ilgām debatēm un daudziem priekšlikumiem līdz ar to būs atlicis pavisam nedaudz nedēļu vai dienu, ja tie izies normālo likumdošanas ciklu. Tāpēc ceram, ka valdība, pamatojoties uz saviem solījumiem un valdību veidojošās koalīcijas deklarāciju, iesniegs mums tādus likumprojektus, ko Saeima atbilstoši Kārtības rullim varētu laikus izskatīt un apstiprināt. Savukārt būtu priekšzīmīgi, ja mēs, deputāti, visas tās iesniegtās likumprojektu paketes spētu laikā un rūpīgi izskatīt un akceptēt vai arī noraidīt, raugoties no dažādiem ekonomiskajiem, politiskajiem un sirdsapziņas viedokļiem. Vissliktākais ir ieslīgt tukšās un neauglīgās debatēs. Gribētos, lai turpmāk mūsu, Saeimas deputātu, runas no tribīnes būtu patiešām saistītas ar konkrētiem priekšlikumiem un jaunām idejām. Jo laika patiešām nav daudz. Pirmsvēlēšanu kampaņas noteikti uzliek savu zīmogu, sevišķi politiķu savstarpējām attiecībām. Taču parlamenta darbā konfliktsituācijas nepavisam nebūtu vēlamas.

2. Protams, katrai frakcijai Saeimā it kā būtu jāsaliek, kā mēdz teikt, visi pēdējie punkti uz “i”, izpildot savus programmatiskos solījumus šīs Saeimas laikā. Bet ir jau arī īstermiņa aktualitātes, vai arī piepeši var parādīties kādas partiju intereses likumdošanā, kas nav tieši saistītas ar valdības prioritātēm vai virzību uz Eiropas Savienību un NATO. Jārēķinās taču arī ar to, ka Latvijā ir politiķi, kas piedāvā Saeimai izskatīt pat konstitucionāla rakstura likumprojektus. Uz to mums jābūt gataviem. Domāju, ka šie pārlieku politizētie priekšlikumi nedrīkstētu novirzīt deputātu domas un rīcību no būtisku sociālo un valstisko jautājumu risināšanas.

3. Dabiski, mēs īpašu uzmanību veltīsim valdības iesniegtajiem likumprojektiem. Taču tas netraucēs mums nākt klajā ar savām gluži parlamentārajām iniciatīvām. Kā piemēru varu minēt “Latvijas ceļa” iesniegto likumdošanas paketi, kam netiešā veidā ir cieša saistība ar korupcijas apkarošanas jeb novēršanas likumiem vai normatīvajiem aktiem. “Latvijas ceļš” ir ierosinājis līdztekus tam, ko dara valdība saistībā ar tā saukto nulles deklarāciju vai ar korupcijas apkarošanas biroja izveidi un citām lietām, sakārtot vispirms savu māju jeb sētu. Mūsu iniciatīva ir saistīta ar politisko partiju finansēšanas likumu uzlabojumiem, pirmām kārtām samazinot tās summas, ko viena persona var ziedot politiskai partijai, arī ieviešot daudz izvērstākas un saprotamākas partiju finansu atskaites. Centīsimies panākt, lai jau šīs sesijas laikā Saeima pieņemtu likumdošanas normas, kas demokratizētu masu saziņas līdzekļu darbību pirmsvēlēšanu laikā.

4. Ceru, ka 8.Saeimas vēlēšanu tuvošanās ietekmēs 7.Saeimas darbu ne tik daudz, kā tas bija vērojams iepriekš. Jāsaka arī, ka šī Saeima, salīdzinot ar iepriekšējām, ir prognozējamāka, jo skaidrāks ir tās politiskais spektrs. Līdz ar to arī pirmsvēlēšanu aktivitātes Saeimā varētu būt saprotamākas. Bet bez asumiem jau nepaliksim, īpaši ārpus Saeimas sienām.

Vents Balodis,

Apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšsēdētājs:

1. Pirmām kārtām ceru uz Saeimas raženu un konstruktīvu darbu. Noteikti vajadzētu vispirms izskatīt un pieņemt tos likumprojektus, kurus Saeima dažādu apstākļu dēļ nepaguva akceptēt rudens sesijas laikā.

2. Īpašu uzmanību nāksies veltīt tiem likumdošanas aktiem, kas saistīti ar Komerclikumu un tā spēkā stāšanos. Diemžēl ar šo likumdošanu līdz šim mums tā īsti nav izdevies tikt skaidrībā.

Daudz diskusiju ir bijis par Nacionālās bibliotēkas celtniecības likumu. Es uzskatu, ka tam vajadzētu būt pabeigtam šīs ziemas sesijas laikā, viešot šajā jautājumā pilnīgu skaidrību.

3. Mūsu frakcija noteikti sevišķi lielu uzmanību veltīs latviešu valodas aizsardzībai un arī valsts drošībai, virzībai uz NATO. Acīmredzot atbalstīs labklājības nozari, kurā strādā mūsu partijas izraudzītais ministrs Andrejs Požarnovs.

4. Protams, vēlēšanu tuvošanās aizvien ir ietekmējusi un ietekmēs Saeimas darbu. Ceru, ka deputāti tomēr būs pragmatiski un nepieņems tādus lēmumus, kas varētu uzlikt papildu slogu gan pašreizējai valdībai, vairojot budžeta izdevumus, gan atdāvinot budžeta ieņēmumu finansējumu nastu nākamajai Saeimai. Diemžēl iepriekšējo Saeimu vēlēšanu laikā deputāta vietas tīkotāji aizvien ir centušies iemantot iespējami labākas vietas.

Bet laikam ikvienas partijas pārstāvjiem būtu jāpārlūko, kā viņu agrākās programmas nostādnes saskan ar tagadējiem vārdiem un rīcību.

Jānis Jurkāns, politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšsēdētājs:

1. Protams, ir cerības, ka Saeimas darbs šoreiz būs ne tik politizēts un ne tik pakārtots pirmsvēlēšanu intresēm. Diemžēl laikam gan šajā Saeimas sesijā pieņemtie likumi un lēmumi būs vērsti uz vēlēšanu kampaņu.

2. Domāju, ka valdošā koalīcija centīsies pabeigt visus privatizācijas procesus. Tā, lūk, būs prioritāte.

3. Mēģināsim atbalstīt Valsts prezidentes iniciatīvu attiecībā uz grozījumiem vēlēšanu likumā. Bet turpināsim arī atbalstīt visas iniciatīvas, kas varētu sekmēt Latvijas uzņemšanu Eiropas Savienībā.

4. Paredzu, ka šajā sesijā Saeimas darbu ļoti un visādā ziņā ietekmēs 8.Saeimas vēlēšanu tuvošanās.

Valdis Lauskis, Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšsēdētājs:

1. Apstiprinot valsts budžetu 2002. gadam, beidzot likumdošanā ir iezīmējusies tendence vairāk uzmanības veltīt iedzīvotāju sociālo jautājumu risināšanai. Kā svarīgu lūzumpunktu šajā ziņā gribētu minēt pensiju likuma pieņemšanu. Ceru, ka tos likumus, kas stāsies spēkā ar 2003. gada janvāri, pilnībā īstenos un pildīs gan parlaments, gan valdība.

2. Būs plašs jautājumu loks, bet priekšplānā atkal būs tie paši sociālās sfēras likumprojekti, piemēram, par sociālo apdrošināšanu, bērnu pabalstiem, bezdarbnieku likteņiem utt.

Bet zemkopībā būtisks varētu būt gan likums par kooperatīviem, gan alkohola aprites likums, kur atklājas papildu iespējas graudu jeb labības audzētājiem.

Tautsaimniecības turpmāko attīstību visai būtiski var ietekmēt likumi, kas ir saistīti ar administratīvi teritoriālo reformu. Taču diemžēl jūtamu progresu attiecībā uz finanšu un ekonomikas decentralizāciju nesagaidu, ja ir runa par tā sauktajām valdošajā koalīcijā esošajām partijām.

3. LSDSP frakcija sevišķu uzmanību pievērsīs jau minētajiem jautājumiem. Bet ne brīdi neatslābināsim interesi arī par to, kas notiek mūsu valsts privatizācijas jomā un arī korupcijas novēršanas lietās. Esam gatavi strādāt un palīdzēt visur un vienmēr, lai līdzētu izskaust šīs melnās parādības — kontrabandu, korupciju utt.

4. Protams, ietekme būs. Likumdošanā īpašus ekscesus neparedzu, taču parlamenta darbs noteikti būs emocionālāks.

Egils Baldzēns, Sociāldemokrātu savienības frakcijas priekšsēdētājs:

1. Ceram, ka pirmsvēlēšanu situācijas liks valdību veidojošajām frakcijām vairāk ievērot tautas un valsts intereses. Jāatzīst, ka šādas samērā biežas parlamenta vēlēšanas kļūst par garantiju Saeimas deputātu darba pozitīviem rezultātiem. Par to jau zināmā mērā savulaik liecināja grozījumi pensiju likumā, kad vispirms valdība iestājās diezgan stingrās pozīcijās, bet pēc tam, saņemot opozīcijas frakciju priekšlikumus, bija spiesta krietni vien atkāpties un iesniegt jau savu partiju, nevis Ministru kabineta iesniegumus. Tādas cīkstēšanās ap daudzām lietām šajā Saeimā arī turpmāk norisināsies. Mans vēlējums — lai no tā ieguvēji būtu Latvijas tauta un Latvijas valsts. Runa būtu ne tikai par cilvēku materiālo nodrošinājumu, bet arī par miljoniem un valsts īpašumu privatizāciju. Mūsuprāt, privatizācijai jānorisinās absolūtas atklātības gaisotnē, lai mēs ikviens varētu izsekot, kur aiziet katrs mūsu lats, par miljoniem nemaz nerunājot. Novēlu, lai mūsu valdība un arī Saeima visur un vienmēr principiāli aizstāvētu mūsu valsts intereses.

2. Jau minēju privatizācijas lietas, kur gan jāseko līdzi tam, lai īpašnieka statusa mainība nenonāktu pretrunā ar tautas un valsts interesēm.

Bet, otrkārt, rūpīgi raudzīsimies, lai tās pozīcijas, ko savulaik, pirms 10—15 gadiem, latviešu tauta iekaroja, iestājoties par savām pašnoteikšanās tiesībām, netiktu vājinātas vai ierobežotas. Jo mēs esam gan nacionāla, gan demokrātiska valsts — gluži tāpat kā Vācija vai Krievija. Mums, Latvijas tautai, nevajag ne slēpties, ne kaunēties.

3. Protams, gan veselības aprūpei, gan izglītībai aizvien ir vajadzīgs vairāk naudas. Un tāpēc mēs atbalstīsim it visas valdības iniciētās darbības, kas saistītas ar šīs sērgas — korupcijas — ierobežošanu vai pat izskaušanu.

Mūsu frakcija ir sevišķi ieinteresēta, lai Latvija sekmīgi virzītos gan uz Eiropas Savienību, gan uz NATO. Bet tajā pašā laikā mums jāspēj nodrošināt savu latvietību, mums laikam gan iespēju robežās jānodrošina savu interešu, īpaši lauksaimniecībā, ievērošana no visām pusēm.

4. Astotās Saeimas vēlēšanu tuvošanās, manuprāt, ļoti ietekmēs 7.Saeimas darbu. Tā būs ļoti smaga vēlēšanu kampaņa. Atcerēsimies neseno Marta Lāra atklāto vēstuli. Tātad arī ārvalstīs ļoti uzmanīgi seko un sekos līdzi tam, kas notiek Latvijā un arī visā Baltijā. Ja mēs zaudēsim nākamajā valdībā pēc 8.Saeimas vēlēšanām tās principiālās nostādnes par neatkarīgu un latvisku (ne par latviešu vien!) valsti, tad mēs šīs iespējas, tostarp virzībā uz NATO un Eiropas Savienību, zaudēsim vismaz uz turpmākiem septiņiem gadiem.

Mintauts Ducmanis, “LV” Saeimas lietu redaktors

Ar Jaunās frakcijas vadītāju Ingrīdu Ūdri “Latvijas Vēstnesim” neizdevās sazināties. Atbildes uz šiem jautājumiem ceram nākamajā numurā

Saeimas frakciju priekšsēdētāji: Vineta Muižniece (Tautas partija); Kristiāna Lībane (Latvijas ceļš); Vents Balodis (apvienība “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”); Jānis Jurkāns (politisko organizāciju apvienība “Par cilvēktiesībām vienotā Latvijā”); Valdis Lauskis (Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija); Egils Baldzēns (Sociāldemokrātu savienība); Ingrīda Ūdre (Jaunā frakcija) Foto: A.F.I.