Ministru prezidents:

Lai izbeigtu riņķa danci ar privatizācijas sertifikātiem

— Manā priekšā ir divas papīra lapas — Latvijas Jūrniecības savienības izplatītais paziņojums, otrs — sabiedrības par atklātību “Delna” izplatītais paziņojums, abi tiek izplatīti jautājumā par “Latvijas kuģniecību”, abos ir paustas bažas par šo kuģniecības privatizācijas procesu. Vai jums šis process rada kādas bažas, vai jūs esat pārliecināts par visu?

Andris Bērziņš: — Redziet, atšķirībā no iepriekšējiem trim privatizācijas mēģinājumiem šis ir pilnīgi publisks process — visi noteikumi, dokumenti ir publiski pieejami, jebkurš cilvēks var internetā tos apskatīties, var izdrukāt viņus, tā ka...

— Vakar es vēl skatījos internetā, vismaz noteikumu vēl nav.

A.Bērziņš: — Ekonomikas ministrijas un Privatizācijas aģentūras mājaslapā viņi esot ...

— Bija vecie privatizācijas noteikumi vakar.

A.Bērziņš: — Esot bijuši jau jaunie Privatizācijas valdes apstiprinātie privatizācijas noteikumi, tā vismaz mani ekonomikas ministrs informēja, tā ka šajā procesā nebūs absolūti nekā slēpjama, tur nav neviena konfidenciāla dokumenta, nav neviena konfidenciāla skaitļa, visi dokumenti ir publiski pieejami, un arī pats privatizācijas process biržā ir pilnīgi citādāks process nekā tie iepriekšējie, kur mēģināja piesaistīt stratēģisko investoru.

— Vai jūsu sacītais nozīmē, ka jums nav bažu ne par ko?

A.Bērziņš: — Nē, nu kāpēc nav bažu? Man ir bažas, tāpat ir jautājumi, uz kuriem gribētos sadzirdēt skaidras atbildes, taču kopumā tā ir noteikta izšķiršanās, uz kuru valdība iet. Valdība ir pieņēmusi lēmumu privatizēt daļu kuģniecības par sertifikātiem, valdība ļoti labi apzinās, ka 15 miljoni sertifikātu šobrīd ir cilvēkiem uz rokas, valdība ir devusi solījumu, ka šos 15 miljonus sertifikātu valdība atprečos, un tāpat valdība ļoti labi apzinās, ka visi šie sertifikātu īpašnieki tos ir iegādājušies likumīgā ceļā, tādējādi valdībai nav pamata kaut kādā veidā ierobežot kādu no sertifikātu turētājiem piedalīties šajā izsolē. Es gribu teikt pat vairāk — valdība, godīgi sakot, arī nemaz nevēlas, lai šī sertifikātu problēma paliktu kā tāds neatrisināts Gordija mezgls, lai, teiksim, nākamajām valdībām būtu kādas problēmas saistībā ar starptautiskām tiesām jautājumos par investīciju aizsardzību vai kā citādi.

— Tātad kuģniecība varētu būt tā, kas ļautu šo sertifikātu problēmu atrisināt?

A.Bērziņš: — Daļēji, daļēji, daļēji. Vairāk tas ir modelējums, veikts par 15 miljoniem sertifikātu, pieņemot, ka daļa sertifikātu aiziet par zemi, vēl daļa tiek izlietota dzīvokļu privatizācijā, daļa vēl vispār tiek izlietota privatizācijas procesā atlikušajās daļās, kas vēl ir jāprivatizē, un tātad ir pateikts, ka privatizācijas sertifikāti vēl varētu piedalīties atsevišķu lielo uzņēmumu privatizācijā, tas arī ir publisks dokuments, ko Ministru kabinets ir apstiprinājis.

— Vai, gatavojot šo projektu, jums tika veikti aprēķini, apmēram cik daudz sertifikātu cilvēki varētu ieguldīt šobrīd kuģniecībā?

A.Bērziņš: — Šo projektu ir gatavojusi Fondu birža, un tīri teorētiski visi 15 miljoni sertifikātu varētu atnākt uz šo privatizācijas procesu, sacensties šajā privatizācijas procesā un iegādāties kuģniecības akcijas.

— Ja nāktu 15 miljoni sertifikātu, 32 procenti kuģniecības akciju — cik šādā gadījumā varētu maksāt viena akcija?

A.Bērziņš: — To ir ļoti grūti pateikt, tādā gadījumā akcija neapšaubāmi būtu reizes divas augstāka nekā tā akcijas cena, ko valdība apstiprināja kā pēdējo cenu. Bet tas tāds ļoti, ļoti rupjš pieņēmums.

— Un, ja būs vēl mazāk privatizācijas sertifikātu, tad akcijas cena būs vēl augstāka?

A.Bērziņš: — Nē, tur ir tā — jo mazāk cilvēku piesakās uz kuģniecības akcijām, jo var izrādīties, ka akcijas tiek pārdotas par zemāku cenu. Tas nozīmē, ka vairāk cilvēkiem ir jāpiesakās ar saviem privatizācijas sertifikātiem uz kuģniecības pārdošanu, un to var darīt jebkurš bez jebkāda ierobežojuma. Es, izmantojot šo gadījumu, vienkārši gribu teikt — cilvēki, kuriem ir akcijas, nāciet, piesakieties uz kuģniecības privatizāciju! Kuģniecība ir pelnošs uzņēmums, un tā ir reāla iespēja iegūt dividendes vai iegādāties akcijas un pēc tam šīs akcijas pārdot kaut vai sekundārajā vai terciārajā tirgū.

— Sabiedrībai “Delna” viena no prasībām būs — noteikumos atvēlēt laiku skaidrojumam sertifikātu īpašniekiem par to, kāda ir “Latvijas kuģniecības” uzņēmuma struktūra, kādi ir tās finansu rādītāji, jo šobrīd iedzīvotājiem priekšstats par “Latvijas kuģniecību” gandrīz nav nekāds. Ir runa par to, ka skaidrojums būs tad, kad tur būs pārdošana par naudu, bet jautājums ir arī par sertifikātiem.

A.Bērziņš: — Ja mani ministrs ir pareizi informējis, tad faktiski pēc lēmuma pieņemšanas ir piecas nedēļas laika pirms sertifikātu pārdošanas, dažādas tehniskas procedūras ir jāveic. Tātad šo piecu nedēļu laikā pilnīgi droši gan Fondu biržai, gan Privatizācijas aģentūrai, gan — es pieņemu — Ekonomikas ministrijai ir jādara viss, lai maksimāli informētu iedzīvotājus, kas ir jādara, uz kurieni ir jāiet, kur jāliek savi sertifikāti. Starp citu, man pašam arī būtu interesanti noklausīties.

— Būtu arī jāpasaka, kāda tad ir bilance, cik daudz naudas vispār šobrīd kuģniecībā, — vārdu sakot, viss, kas līdz šim tika turēts slepenībā, bija slepenības plīvurs.

A.Bērziņš: — Nu nav gan tāda slepenības plīvura.

— Ir jau kādas lietas, kuras mēs nezinām par kuģniecību.

A.Bērziņš: — Konfidenciāla bija tikai “Latvijas kuģniecības” cena, ko valdība noteica pārdošanai. Viss pārējais ir publisks, kuģniecības gada pārskati ir publiski dokumenti, kurus, ieejot Uzņēmumu reģistrā, var apskatīties, tur tie ir publiski pieejami, visas avīzes par šiem jautājumiem raksta. Es nevaru atbildēt uz konkrētu jautājumu, kāda ir cena, es vienkārši neesmu sekojis šim jautājumam.

— Nu, piemēram, tādas spekulācijas avīzē par brīvajiem līdzekļiem kuģniecības rīcībā — es, lasot dažādas avīzes, redzu: tā starpība reizēm ir divas un pat trīs reizes, kas nozīmē, ka tie dati nav...

A.Bērziņš: — Bet to jau tad lai Privatizācijas aģentūra, Ekonomikas ministrija skaidro, tas ir viņu sagatavots, kopā ar Fondu biržu sagatavots projekts, un viņiem šī projekta būtība ir jāskaidro visai sabiedrībai.

— Tad mums ir jāprasa, lai tuvākās trīs četrās nedēļās tas patiešām notiktu, lai šis skaidrojums būtu.

A.Bērziņš: — Protams. Ja jūs, žurnālisti, uzdosit iespējami daudz jautājumu, tad saņemsit droši vien arī iespējami daudz atbilžu, un Ozolnieka kungu vajadzētu aicināt uz šejieni, Kalvīša kungu — lai stāsta precīzi tie visi, kas saprot; arī Kokarēviča kungu, Fondu biržas cilvēku, lai viņi argumentus gatavo.

— Jautājums ir, protams, arī par to, ka tas privatizācijas process notiek, kā man visi skaidroja šorīt, “diezgan saspiestā laika limitā”, jo visi grib uzspēt to izdarīt tuvākā pusgada laikā. Sabiedrība “Delna” lūdz dot vienu nedēļu papildu laika, lai vismaz varētu par šiem privatizācijas noteikumiem izteikties eksperti un vietējie ārvalstu investīciju fondi.

A.Bērziņš: — Tie ir pieejami jau šobrīd, un par tiem jebkurš var izteikties.

— Nu, pieejami reāli parādījās vakar, un rīt jau ir jāapstiprina.

A.Bērziņš: — Privatizācijas aģentūras padomes apstiprinātā versija, bet man liekas, ka bija arī pats projekts redzams pirms tam. Es gan nevaru to apgalvot, jo pats neesmu skatījies.

— Nebija, nebija. Vēl vakar, meklējot intervijas Latvijas Radio, lūdzot dažādus ministrus, Saeimas deputātus, — visi teica, ka viņi vēl nevar ar šo iepazīties, jo viņi tikai vakar vai šodien esot saņēmuši šo projektu, bet rīt jau ir jāpieņem galīgais lēmums.

A.Bērziņš: — Es vienkārši runāju ar mūsu pārstāvi Privatizācijas aģentūras padomē — viņi tiešām no Privatizācijas aģentūras valdes šo dokumentu ar lūgumu iesniegt savus priekšlikumus šodien līdz pulksten 17 saņēma vakar no rīta.

— Līdz ar to gandrīz neviens no malas nav spējis iepazīties. Vai nevar dot nedēļu ilgāku laiku tomēr ļaut iepazīties, pirms tos apstiprina?

A.Bērziņš: — Nu, Privatizācijas aģentūras padome rīt šos jautājumus skatīs un lems — ja tur viss ir skaidrs, tad ir skaidrs. Katrā gadījumā ir arī pilnīgi skaidrs, ka šiem projekta gatavotājiem un virzītājiem būs jāskaidro, un tur, kā es jau teicu, nav neviena konfidenciāla dokumenta, neviena slēpta, slepena cipara; visi cipari ir skaidri redzami, precīzi pārzināmi, un ar to var darboties.

— Masu medijus, protams, uztrauc tas, ka ir viena vai divas dienas laika, kad mēs nespējam pat izvērtēt, nerunājot par to, ka eksperti saka: mēs vēl neesam iepazinušies, jo tikai šodien šis dokuments būs pieejams... Kāpēc tik ļoti steidzami — šis projekts ir jāpieņem vienas divu dienu laikā, nepaspējot pat dot citiem no malas izvērtēt?

A.Bērziņš: — Nu, valdība, man liekas, pagājušā gada septembrī noteica šo grafiku; šis grafiks bija — līdz 18.datumam apstiprināt privatizācijas noteikumus, un Kalvīša kungs laikā tos ir iesniedzis, viņš vienkārši pilda valdības lēmumu.

— Viens no tiem strīdīgajiem punktiem, par ko arī bija jautājums, ir — vai vajadzēja papriekš nodot šīs akcijas par privatizācijas sertifikātiem un pēc tam par naudu. Pagājušajā reizē jūs paudāt savu viedokli, ka tam būtu jānotiek vienlaikus. Jau šodien mēs zinām, ka šis projekts neparedz šo vienlaicīgumu.

A.Bērziņš: — Jā, droši vien vajadzētu prasīt kādiem speciālistiem, es ļoti konkrētās detaļās neesmu iedziļinājies un domāju, ka tas nav arī mans pienākums, taču gribu teikt, ka Fondu biržas argumenti zināmā mērā pārliecina. Fondu birža saka sekojošo: lai kuģniecību pārdotu publiskā izsolē, publiskā piedāvājumā, tai ir jākļūst par publisku akciju sabiedrību; savukārt likumā “Par akciju sabiedrībām” teikts, ka par publiskām akciju sabiedrībām var pārvērst tādas akciju sabiedrības, kurās ir vismaz 50 akcionāru, un šajā piedāvātajā projektā, kā Fondu birža saka, nebūtu vēlams gaidīt, teiksim, trīsarpus mēnešus, kamēr tiks braukāts pa visām investīciju firmām, bankām, piedāvāta šī kuģniecības daļa par naudu, bet ka privatizācija par sertifikātiem faktiski ir veids, kā šajā laikā, kamēr notiek visas darbības pirms pārdošanas par naudu, realizējot kuģniecības daļu par sertifikātiem, kuģniecība tiek pārvērsta publiskā akciju sabiedrībā, jo 50 jauni akcionāri — es domāju, tas ir pats minimums. Droši vien tur varētu būt kādi 4—5 tūkstoši jaunu akcionāru, kas par sertifikātiem iegādāsies kuģniecības akcijas, to vai citu skaitu.

— Saeimas izmeklēšanas komisijas vadītājs Imants Burvis šorīt Latvijas Radio sacīja, ka būtībā šis projekts ir koks ar diviem galiem. Tas otrais gals ir tas, ka ļoti daudzi sertifikātu īpašnieki varētu būt lielie sertifikātu īpašnieki, proti, viņiem pieder vairāk nekā 50, jo viņi vienkārši tos uzpirkuši, tas bija ar likumu atļauts, tad viņu interesēs ir, protams, papriekš sapirkt pēc iespējas vairāk par sertifikātiem, kas neapšaubāmi būs lētāk, un pēc tam apskatīties, cik pietrūkst, lai kādu noteiktu ietekmi iegūtu “Latvijas kuģniecībā”, tādējādi pazeminot akcijas cenu par naudu.

A.Bērziņš: — Jā, jūs faktiski netieši man uzdevāt jautājumu, kas ir tas otrais jautājums, par kuru es esmu domājis, runājoties arī ar dažādām amatpersonām — pastāv zināms risks, ka, pārdodot kuģniecības akciju daļu par sertifikātiem, var pēkšņi gadīties tāda situācija, ka, teiksim, par naudu neviens nenopērk šo akciju daļu, savukārt pašos kuģniecības privatizācijas noteikumos šī lieta jeb šī problēma nav atrunāta. Lūk, es domāju, ka kuģniecības noteikumos neapšaubāmi būtu jāatrunā jautājums par to, kas notiek tajā gadījumā, kas ir sliktākais gadījums, ja gadījumā sertifikātu daļa tiek pārdota, bet pati akciju pārdošana par naudu ir neveiksmīga. Ja šo jautājumu atrunā privatizācijas noteikumos, tad, es domāju, šos noteikumus varētu virzīt uz priekšu.

— Viens no “Delnas” svarīgākajiem jautājumiem ir — noteikt limitu akciju skaitam, ko par sertifikātiem varētu iegādāties viens pretendents, jo tas aizstāvētu mazos akcionārus, līdzīgi kā tas bijis savulaik ar “Latvijas gāzi”.

A.Bērziņš: — Redziet, šis process “Latvijas gāzē” pašlaik notiek, un jāsaka, ka nav sevišķi liela cilvēku aktivitāte, cilvēki salīdzinoši maz piesakās uz šo privatizāciju. No otras puses, šādu ierobežojumu noteikšana jau nekādā veidā neierobežos arī lielākus sertifikātu turētājus piedalīties, tas vienkārši sagādās viņiem papildu tehniskas grūtības, pārdalot šos sertifikātus dažādām fiziskām personām.

— Līdz zināmai robežai, protams!

A.Bērziņš: — Protams, līdz zināmai robežai, bet šeit es gribētu teikt tā: teiksim, mēs zinām, ka ir kādi 12 lielāki sertifikātu turētāji vai fondi — es nedrīkstu nevienu nosaukt, bet, nu, teiksim, 12 — viņi to ir izdarījuši juridiski korekti, legālā veidā. Nevajadzētu vienkārši pievērt acis un izlikties, ka tā tas nav, un mēģināt kaut kādā veidā viņus ietekmēt. Labāk atrisināt šo jautājumu un zināt, ka turpmāk sertifikāti ne uz politiskiem procesiem, ne uz sabiedrisko dzīvi, ne uz masu saziņas līdzekļiem vairs nespiedīs.

— Tas nozīmē — vismaz viņi nopirks to kuģniecību un būs miers vienreiz?

A.Bērziņš: — Tieši tā! Sertifikāti būs ieguvuši konkrētu veidolu, un par šo jautājumu mēs nediskutēsim. Mēs jau kādus četrus piecus gadus nemitīgi runājam par sertifikātiem, atduramies, ejam uz priekšu, kāpjamies atpakaļ — tāds bezjēdzīgs riņķa dancis.

— Jūsuprāt, ja vien nekādi papildu jautājumi neradīsies, rīt šie privatizācijas noteikumi tiks apstiprināti?

A.Bērziņš: — Droši vien būs kādi papildinājumi, priekšlikumi, padomē noteikti tie tiks skatīti, taču — ja, teiksim, šajos privatizācijas noteikumos tiek atrunātas vairākas lietas, varbūt vēl pat trešā lieta — noteikt it kā cenu koridoru, par kuru ir jāpārdod, teiksim, akcijas par naudu, — tas, protams, ir biržas jautājums, bet varbūt varētu paņemt par pamatu kaut vai Makarova kunga laikā izdarīto privatizācijas mēģinājumu un šīs valdības apstiprināto iepriekšējo privatizācijas mēģinājumu un pateikt, ka, teiksim, cena ir kaut kur robežās starp 44 santīmiem un 51 santīmu par akciju, tās bija cenas, ko valdība tolaik bija noteikusi, kaut kādā veidā iezīmēt šo koridoru, kaut gan, protams, no biržas viedokļa tas ir slikti.

— Es gribētu vēl jums pajautāt vienu citu politisku jautājumu. Rīgas dome un Tatjanai Ždanokai domātais ievēlēšanas variants par privatizācijas komisijas vadītāju — kā jūs to vērtējat?

A.Bērziņš: — PCTVL un sociāldemokrātiem Rīgas domē ir ļoti nopietna sadarbība, un droši vien sociāldemokrāti parādīs savu pozīciju un nobalsos, viss būs kārtībā, taču es gribu pievērsties pavisam citam jautājumam. Es domāju, ka ļoti grūti būs Ždanokas kundzei strādāt pret savas partijas gribu, un kādēļ vispār tas ir vajadzīgs — strādāt pret savas partijas gribu, ja partija saka: neko nevajag privatizēt, vajag visus dzīvokļus nacionalizēt, atkal pārņemt valsts īpašumā. Kā tad viņa reāli nodarbosies ar privatizāciju? Vai tur nav kāds iekšējs dvēseles konflikts, vai Rīgas dome, nobalsodama tā, nenodarīs viņai pāri?

— Varbūt, mēs vienkārši nacionalizēsim atkal dzīvokļus?

A.Bērziņš: — Nu, katrā gadījumā tas nebūs šīs valdības laikā.

Pēc ieraksta “LV” diktofonā