Kā saimniekojām un dzīvojām 2001.gadā

Vakar, 17.janvārī, finansu ministra Gundara Bērziņa preses konferencē

Lai kopīgi atskatītos uz 2001. gadu Latvijas ekonomikā, masu saziņas līdzekļu pārstāvjus uz preses konferenci 17. janvārī aicināja finansu ministrs Gundars Bērziņš.

Iekšzemes kopprodukta pieaugums (IKP) aizvadītajā gadā, ņemot vērā prognozētos ceturtā ceturkšņa rādītājus, būs 7,4% — tas ir visaugstākais rādītājs Eiropas Savienības (ES) kandidātvalstu un, iespējams, arī dalībvalstu vidū, atzina finansu ministrs. Viņš atgādināja, ka pērnā gada novembrī ES kopējais IKP pieaugums bija tikai 0,1%. Skatot globālās ekonomikas kopainu un redzot negatīvās tendences tajā — stagnāciju un recesiju —, jo īpašs prieks, ka Latvijai divus gadus pēc kārtas izdevies nodrošināt stabilu un augstu ekonomikas pieauguma tempu, sacīja G. Bērziņš, uzsverot, ka pagājušo gadu mūsu valsts ekonomikā var uzskatīt par ļoti veiksmīgu.

Inflācijas līmenis pēdējos trīs gados Latvijā ir visai zems un stabils. 2001. gadā vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar 2000. gadu, paaugstinājās par 2,5%. 2000. gadā patēriņa cenas palielinājās par 2,6%, bet 1999. gadā — par 2,4%. Aizvadītajā gadā Igaunijai šis rādītājs bija nedaudz augstāks — 4,2%, bet Lietuvā — zemāks (2%). Lai ilustrētu lielo progresu un stabilitāti, ko mūsu valsts sasniegusi, G. Bērziņš atgādināja, ka Latvijā 1992. gadā patēriņa cenu indekss bija 951,2%.

Bezdarba līmenis saglabājies stabilā, pietiekami zemā līmenī — 7,8% no darbspējīgo iedzīvotāju skaita.

Galvenie Latvijas eksporta partneri ir ES valstis — eksporta īpatsvars uz ES ir apmēram 61%. Strauji pieaug eksports uz Baltijas un NVS valstīm.

Eiropas ekonomikas speciālistu forumos izskanējušas diskusijas par to, kā veidosies investīciju ieplūde ES kandidātvalstīs pēc privatizācijas beigām, jo galvenais pamats investīciju ieplūdei ir tieši privatizācija. Lai gan 2000. un 2001. gads nav bijuši raksturīgi ar nozīmīgiem privatizācijas lēmumiem, realizētiem lielajos objektos, un tāpēc investīcijas ir minimāli saistītas ar privatizāciju, tomēr ārvalstu tiešo investīciju neto ieplūde 228 miljonu latu vērtībā 2001. gadā ir vērtējama kā labs rezultāts, atzina G. Bērziņš.

Plānotais fiskālais deficīts valsts budžetā 2001. gadā bija 91,47 miljoni latu, bet reāli tas sasniedza tikai 67,9 miljonus latu. Turpretī pašvaldību budžeta deficīts ievērojami pārsniedza plānoto — tas sasniedza 26,2 miljonus latu budžeta likumā paredzēto 10,4 miljonu latu vietā. Ja pašvaldību budžeta deficīts nebūtu pārsniedzis plānoto limitu, kopbudžeta deficīta līmenis nebūtu augstāks par 1,5% no IKP, norādīja G. Bērziņš. Diemžēl tā nav. Pašvaldību budžeta izpildes rādītājus galvenokārt ietekmējusi viena pašvaldība — Rīgas pilsētas budžeta deficīts pērn bija apmēram 21 miljons latu, kas divas reizes pārsniedz visām pašvaldībām kopā atvēlēto limitu.

Plānotais speciālā sociālā budžeta deficīts 2001. gadā bija 23,8 miljoni latu, bet faktiskais ir tikai 9,2 miljoni latu — vairāk nekā trīs reizes zemāks. Salīdzinot divu iepriekšējo gadu sociālā budžeta fiskālo bilanci, redzams, ka 2000. gadā tikai divos mēnešos tā bija pozitīva, turpretī 2001. gadā seši mēneši ir ar negatīvu un seši — ar pozitīvu bilanci. Tas liecina par situācijas uzlabošanos, sacīja G. Bērziņš.

Summējot valsts budžeta veiksmīgo un Rīgas pilsētas budžeta neveiksmīgo izpildi, konsolidētais valsts budžeta fiskālais deficīts 2001. gadā ir 1,8% no IKP, kas ir viens no zemākajiem rādītājiem starp ES kandidātvalstīm. Pēc Eiropas Komisijas vērtējuma, vidējais ES kandidātvalstu budžeta deficīta līmenis pērn ir bijis 4,3% no IKP. Informējot par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrētajiem valsts budžeta nodokļu ieņēmumiem, finansu ministrs ziņoja, ka 2001. gadā iekasēto summu pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir 82 miljoni latu jeb par 6% lielāks. Ņemot vērā to, ka vairāku nodokļu likmes tika samazinātas, G. Bērziņš to vērtēja kā labu rādītāju. Kopumā VID nodokļos pērn iekasējis 1,456 miljonus latu. Lai precīzāk atainotu situāciju nodokļu iekasēšanā, finansu ministrs iepazīstināja ar smalkiem aprēķiniem: katrā darba stundā VID iekasē 815 760 latus, katrā minūtē — 13 530 latus. VID izdevumi uz vienu iekasēto latu ir divi santīmi. Tas ir nepietiekami, lai straujāk uzlabotu nodokļu iekasēšanu valstī, uzskata G. Bērziņš. VID kontroles darba rezultātā valstij novērsts 31,89 miljonu latu kaitējums.

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis iepriekšējā gadā iekasēts 283,8 miljonu latu apmērā, kas ir par 22,6 miljoniem latu jeb par 8,7% vairāk nekā 2000. gadā. Ieņēmumi no uzņēmumu ienākuma nodokļa pieauguši par 24,7 miljoniem latu jeb 33,5% un sasnieguši 98,4 miljonus latu. Akcīzes nodoklis iekasēts 161 miljona latu apmērā. Kaut gan ar nodokli tika aplikts lielāks apjoms preču — importēto naftas produktu apjoms ir pieaudzis par 8,8%, proti, no 920 tūkstošiem tonnu 2000. gadā līdz aptuveni vienam miljonam tonnu 2001. gadā, samazinātās dīzeļdegvielas akcīzes likmes dēļ ieņēmumi no akcīzes nodokļa pērn bijuši par 8,8 miljoniem latu mazāki nekā 2000. gadā. Sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas iekasētas 484 miljonu latu vērtībā, kas ir par 17,7 miljoniem latu jeb 3,8% vairāk nekā 2000. gadā. Pievienotās vērtības nodokļa pieaugums ir 12,7 miljoni latu jeb 3,8%. Ieņēmumi no PVN sasniedz 350 miljonus latu. G. Bērziņš norādīja, ka būtisku ietekmi uz to ir atstājis uzņēmējiem labvēlīgais lēmums: ar 2001. gada 1. janvāri priekšnodokļos ir tiesības iekļaut ne tikai apmaksātus darījumus, bet arī izrakstītos rēķinus. PVN atmaksas aizvadītajā gadā sasniegušas 156,7 miljonus latu, kas ir par 12,1 miljonu latu vairāk nekā 2000. gadā. PVN ir viena no sfērām, kur visaktīvāk mēģina darboties cilvēki, kas nevēlas maksāt nodokļus, tāpēc ir jāmeklē jauni risinājumi, kā maksimāli samazināt blēdīšanās iespēju, tanī pašā laikā nenodarot būtisku kaitējumu legālai uzņēmējdarbībai.

Aizvadīto gadu kopumā G. Bērziņš raksturoja kā straujas ekonomiskās attīstības gadu, kas iezīmīgs ar augstāko IKP pieaugumu Viduseiropā un Austrumeiropā, sabalansētu attīstību nozaru griezumā, augstu investīciju pieaugumu, zemu inflācijas līmeni.

Starptautiskā atzinība mūsu valsts ekonomikas un fiskālajai politikai spilgti atspoguļojās Latvijas eiroobligāciju iegādes laikā. 2001. gadā Latvija starptautiskajā tirgū pārdeva septiņu gadu eiroobligācijas 200 miljonu eiro vērtībā ar fiksētu likmi 5,375% gadā.

No desmit iestāšanās ES sarunu sadaļām, par ko atbildīga Finansu ministrija, slēgtas astoņas. Atvērtajā sarunu sadaļā “Nodokļu politika” sāpīgākais jautājums ir akcīzes nodokļa likme tabakas izstrādājumiem. Savukārt sarunu sadaļu “Budžeta nosacījumi” nav slēgusi neviena valsts, tā būs pēdējā sarunu sadaļa, kas tiks slēgta.

Latvijas pērnā gada izaugsmi augstu novērtējušas arī starptautiskās organizācijas. Starptautiskais valūtas fonds atzinis, ka Latvijai ir augstākie attīstības tempi Baltijā.

Pasaules vadošā organizācija valsts sasniegumu noteikšanā — Ekonomistu inteliģences apvienība (Economist Intelligence Unit) — savukārt Latviju minējusi kā valsti, kura 2001. gadā visvairāk uzlabojusi vidi un samazinājusi risku uzņēmējdarbībai, un novērtējusi to kā līderi progresa ziņā pasaules valstu vidū. Arī starptautiskās kredītreitingu aģentūras Latvijai sniegušas pozitīvu nākotnes vērtējumu.

Marika Līdaka,  “LV” tautsaimniecības redaktore