Ar skaidru skatu tautas pagātnē un nākotnē

Vakar, 17. janvārī, Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga Rīgas pilī tikās ar Okupācijas muzeja vadību

Okupācijas muzeja fonda valdes priekšsēdis profesors Valters Nollendorfs Valsts prezidenti iepazīstināja ar jauno muzeja fonda padomes priekšsēdi Egonu Piķeli. Viņš strādā advokātu birojā un padomē darbojas jau kopš 1996. gada, bet par tās priekšsēdi kļuva šā gada sākumā. Sarunā piedalījās arī muzeja izpilddirektore profesore Gundega Mihele, kas padomē darbojas kopš 1993. gada, un muzeja sabiedrisko attiecību koordinatore Dagnija Staško, kas no 1996. līdz 2001. gadam bija muzeja izglītības programmas vadītāja.

Vakar, 17.janvārī, Rīgas pilī: Okupācijas muzeja fonda padomes priekšsēdis Egons Piķelis, muzeja izpilddirektore Gundega Mihele, muzeja sabiedrisko attiecību koordinatore Dagnija Staško, muzeja fonda valdes priekšsēdis Valters Nollendorfs un Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Strādājot ar pārliecību, ka Okupācijas muzejs Latvijai ir nepieciešams, jo tas uzskatāmā veidā sniedz liecības par tautai ļoti būtisku vēstures posmu, muzeja darbinieki gatavo to akreditācijai, lai nākotnē varētu rēķināties ar pastāvīgu valsts nodrošinājumu līgumu veidā. Līdz šim muzejs ar Saeimas labvēlību saņēmis finansējumu konkrētiem projektiem. Valsts budžetā paredzēti tikai līdzekļi ēkas uzturēšanai. Ar Rīgas domi notiek sarunas par muzeja ēku un tās turpmāko izmantošanu. Patlaban ir apturēti domes lēmumi par ēkas nojaukšanu, taču skaidrības par nākotni nav. Daudzi speciālisti atzinīgi vērtē arhitekta Gunāra Birkerta piedāvāto ēkas paplašināšanas ideju, kas vēsturiski nomācošajai ēkai dotu simboliski jaunu risinājumu. Kā atzīmē profesors Nollendorfs, šis risinājums saskan arī ar muzeja vēlmi — ar savu darbību sekmēt pagātnes izpratni un apzināšanos, lai līdzinātu ceļu uz jaunu, demokrātisku sabiedrību, kas brīvi iekļautos Eiropā un pasaulē.

Okupācijas muzeja fonda vadītāji pēc tikšanās ar Vairu Vīķi-Freibergu pauda gandarījumu par Valsts prezidentes atsaucību un izpratni. Īsumā raksturojot sarunā skartos jautājumus, padomes priekšsēdis Egons Piķelis atzīmēja atbalstu muzeja centieniem skaidrot gan pašmāju ļaudīm, gan ārzemju viesiem un diplomātiem Latvijas sarežģītos un sāpīgos vēstures posmus, sekmējot okupācijas seku pārvarēšanu un līdz ar to veicinot sabiedrības integrāciju. 2001. gadā muzeja apmeklētāju skaits pārsniedza 40 tūkstošus, un apmēram puse no viņiem bija ārzemju tūristi un viesi, arī ārvalstu augstākās amatpersonas un diplomāti.

Dagnija Staško pievērsa uzmanību muzeja izglītības programmām. Dažādās nodarbībās iesaistīti pāri par trim tūkstošiem skolēnu, muzejā rīkotajos semināros piedalījušies vairāk nekā trīssimt skolotāju. Lielu atsaucību baudījusi Valmierā sarīkotā izstāde “No okupācijas līdz brīvībai” ar uzrakstiem latviešu, krievu un angļu valodā. Tā bijusi skatāma no augusta sākuma līdz septembra beigām, un ar to iepazinušies gan pieaugušie, gan skolu jaunatne, noticis rajona vēstures skolotāju seminārs. Tomēr radusies pārliecība, ka rajona centrs dažai mazai skoliņai ir par tālu. Turpmāk eksponāti tiks sagatavoti tā, lai izstāde varētu ceļot no skolas uz skolu.

Muzeja izpilddirektore Gundega Mihele izteica gandarījumu, ka Valsts prezidente piekritusi februārī ASV Senāta telpās Vašingtonā atklāt muzeja sagatavoto ceļojošo izstādi “Latvija atgriežas brīvajā pasaulē”. Tā mazliet atšķirsies no pagājušajā vasarā Florencē un Budapeštā parādītās izstādes “Latvija atgriežas Eiropā”, par kuru saņemtas ļoti labas atsauksmes. Ar Amerikas Latviešu apvienības gādību un finansiālo atbalstu Vašingtonai sagatavotā izstāde pēc tam tiks parādīta arī vairākās citās ASV pilsētās.

Aina Rozeniece, “LV” nozares redaktore