Par Latvijas ekonomikas kritumu
Pagājušajā desmitgadē pēc neatkarības atgūšanas Latvijas ražošanas apjoms ir samazinājies uz pusi, kas ir lielākais ekonomikas kritums starp Viduseiropas un Baltijas valstīm. Lielāks samazinājums vērojams tikai tagadējās NVS valstīs.
Tā atzīts Pasaules bankas (PB) jaunākajā pētījumā “Pāreja uz tirgus ekonomiku: pirmie desmit gadi”, kurā analizēta tā saucamā padomju bloka – Austrumeiropas un bijušās PSRS valstu – pieredze no 1990. līdz 2000. gadam, pārejot no plānveida uz tirgus ekonomiku.
Šie rezultāti ir sliktākie Viduseiropas un Baltijas valstu vidū, kuru kopējais ražošanas samazinājums desmit gadu laikā tiek lēsts 22,6% apjomā, bet kopējais IKP 2000.gadā, salīdzinot ar 1990.gadu, ir audzis par 6,5%.
Salīdzinoši slikti rezultāti ir arī Lietuvai un Igaunijai. PB eksperti norāda, ka ekonomikas kritums bijušajās padomju bloka valstīs kopumā ir bijis daudz smagāks nekā slavenajā “lielās depresijas” laikā trīsdesmitajos gados ASV un Eiropā. Viduseiropas un Baltijas valstīs ekonomikas kritums deviņdesmito gadu sākumā bija ļoti straujš, bet tam sekoja arī drīza atlabšana, bet tagadējās NVS valstīs kritums bija daudz smagāks un ilgāks.
PB tomēr pauž, ka kopumā recesija ir beigusies, jo pat Ukraina, kurai bija visilgākais ekonomikas samazinājuma periods – desmit gadi, 2000.gadā ir reģistrējusi pieaugumu.
BNS