Par Zemessardzes vietu

Zemessardzes komandiera v.i. Guntis Porietis:

2001. gadā tika veikta situācijas analīze par visiem Latvijas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem kopumā, jo, sarēķinot naudu, kas būtu nepieciešama, lai mūsdienu prasībām atbilstošā līmenī varētu uzturēt Nacionālos bruņotos spēkus, izrādījās, ka naudas tik, cik vajadzīgs, praktiski nebūs nekad. Pagājušajā gadā bruņotajiem spēkiem būtu bijis vajadzīgs vairāk nekā 300 miljoni latu, bet valsts budžets spēja iedalīt tikai 51 miljonu…

Nacionālo bruņoto spēku štābā tika izveidota darba grupa, kas sāka pētīt divus jautājumus: pirmkārt, kā jāizskatās bruņoto spēku struktūrai kopumā, vai kaut kur nenotiek darbības dublēšanās, otrkārt, cik Latvijai izmaksā bruņotie spēki šodien un cik tie izmaksās perspektīvā?

Pārmaiņas attiecas uz visiem bruņotajiem spēkiem, militāro vadības un izglītības sistēmu. Arī Zemessardzes štābā, konsultējoties ar brigāžu komandieriem, sākās lielā domāšana: kādi uzlabojumi jāveic? Pēc štatu saraksta katrā bataljonā vajadzētu būt 826 zemessargiem – ar tādu spēku mēs “noklātu” visus Latvijas pagastus, spētu aktīvi piedalīties valsts aizsardzības pasākumos un sabiedriskās kārtības nodrošināšanā. Par to mēs varētu tikai priecāties, bet kāda situācija ir patiesībā? Ir tikai viens baltaljons, kurā personālsastāvs pārsniedz 600, pārējie ir daudz, daudz mazāki, pat zem 300…

Esmu kadru virsnieks un zinu, ka ar pliku patriotismu ar tankiem galā tikt nevar. To var tikai attiecīgi sagatavoti, apmācīti un tehniski apgādāti karavīri. Nevar paļauties tikai uz to, ka lauku māju bēniņos sēdēs ar bruņotajiem spēkiem nesaistīti zemessargi un, šaujot pa logu, kaut ko būtisku un nozīmīgu paveiks armijas vietā. Zemessardzei ir skaidra vieta valsts aizsardzības sistēmā un precīzi miera un kara laika uzdevumi.

“LAUKU AVĪZE”