ATSAUCĒ IETVERT:
Par cilvēku neziņā un apjukumā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 18.01.2002., Nr. 10 https://www.vestnesis.lv/ta/id/57831
RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.
Par cilvēku neziņā un apjukumā
Rīgas Lutera draudzes mācītājs Linards Rozentāls:
Mācītājam jāiemācās atrast pieeju gan dažādu vecumu, gan dažādu pārliecību cilvēkiem. Arī tiem, kuri domā pavisam citādi nekā viņš. Varam jau runāt par to, ka cilvēki noveco un kļūst citādi, bet īstenībā katrā cilvēkā slēpjas nenovecojošs kodols. Mācītāja uzdevums ir aiz katra cilvēka cilvēciskajām īpatnībām un problēmām šo kodolu saskatīt. Tas arī ir tas, kas palīdz kontaktēties ar visdažādākajiem cilvēkiem. Protams, melotu, ja apgalvotu, ka nav bijis tā, ka nezinu, ko kādreiz atbildēt. Taču mācītājam arī nemaz nav jābūt nemitīgam padomdevējam. Un, ja godīgi, dot padomus ir visvieglāk, daudz grūtāk ir, ieklausoties cilvēkā, “ieiet” viņa pasaulē, saprast to, kā viņš domā, redz un izjūt savu problēmu, un tikai tad kopīgi meklēt problēmu atrisinājumu. Ikviens cilvēks var dot padomus, vadoties tikai no savas personiskās pieredzes, taču otram šādi ieteikumi var nelīdzēt, tāpēc daudz būtiskāk mudināt cilvēku pašu nonākt līdz atbildēm, ar kurām viņš pēc tam varēs dzīvot. Turklāt neviens nav viszinis. Arī mācītāji ne. Tāpēc, ja kāds griežas pie manis ar jautājumiem, uz kuriem atbildes dot nespēju, cenšos ieteikt cilvēku, kurš attiecīgajā situācijā var palīdzēt vairāk.
“RĪGAS BALSS”