Latvijas Republikas valdība un Somijas Republikas valdība, vēlēdamās noslēgt Konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem, vienojās:

1. PANTS

KONVENCIJAS DARBĪBAS SFĒRA

Šī Konvencija attiecas uz personām, kas ir vienas Līgumslēdzējas Valsts vai abu Līgumslēdzēju Valstu rezidentes.

2. PANTS

NODOKĻI, UZ KURIEM ATTIECAS ŠĪ KONVENCIJA

1. Šī Konvencija tiks pielietota attiecībā uz esošajiem nodokļiem,kas ir:

a) Latvijā:

(i) peļņas nodoklis;

(ii) iedzīvotāju ienākuma nodoklis;

(iii) īpašuma nodoklis;

(turpmāk apzīmēti kā «Latvijas nodokļi»).

b) Somijā:

(i) Valsts ienākuma nodokļi (valtion tuloverot; de statliga inkomstskatterna);

(ii) uzņēmumu ienākuma nodoklis (vhteisojen tuloverot; ihkomst'skatten for samfuņd);

(iii) komunālais nodoklis (kunnallisvero; kommunalskatten);

(iv) baznīcas nodoklis (kirkollisvero; kyrkoskatten);

(v) procentu ienākuma nodoklis (korkotulon lahdevero; kallskatten pa ranteikomst);

(vi) nerezidentu ienākuma nodoklis (rajoitetustiverovelvollisen lahdevero; kallskatten forbegransat skattskylding); un

(vii) Valsts kapitāla. nodoklis (valtion varallisuusvero denstatliga formogenhetsskatten);

(turpmāk apzīmēti kā «Somijas nodokļi»).

2. Ja Līgumslēdzēja Valsti tiek ieviesti jauni ienākuma vai kapitāla nodokļi pēc šīs Konvencijas parakstīšanas datuma, šī Konvencija tiks piemērota arī attiecībā uz šiem nodokļiem. Līgumslēdzēju Valstu kompetentām iestādēm savstarpēji vienojoties ir jānosaka, vai nodoklis, kas tiek ieviests katrā no Līgumslēdzējām Valstīm, ir nodoklis, uz kuru saskaņā ar iepriekšminēto ir jāpiemēro šī Konvencija.

3. Konvencija tiks piemērota arī jebkuriem nodokļiem, kas ir identiski vai pēc būtības līdzīgi nodokļiem, kādi ir minēti vai uz kuriem ir atsauce 1. un 2. punktā, kuri tiek ieviesti pēc šīs Konvencijas parakstīšanas datuma, papildinot vai aizstājot nodokļus, uz kuriem saskaņā ar šiem punktiem tiek piemērota šī Konvencija. Līgumslēdzēju Valstu kompetentām iestādēm ir jāinformē citai citu par visiem nozīmīgiem grozījumiem, kas ir tikuši izdarīti šo valstu nodokļu likumos.

3. PANTS

VISPĀRĪGAS DEFINĪCIJAS

1. Ja no konteksta neizriet cita nozīme, tad šajā Konvencijā:

a) jēdziens «Latvija» nozīmē Latvijas Republiku un, lietots ģeogrāfiskā nozīmē, apzīmē Latvijas Republikas teritoriju un jebkuru citu Latvijas Republikas teritoriālajiem ūdeņiem piegulošo teritoriju, kur saskaņā ar Latvijas un starptautiskajiem likumiem tiek izmantotas. Latvijas, tiesības uz jūras dzīlēm, apakšzemi un tur esošajiem dabas resursiem;

b) jēdziens «Somija» nozīmē Somijas Republiku un, lietots ģeogrāfiskā nozīmē, apzīmē Somijas Republikas teritoriju, jebkuru Somijas Republikas teritoriālajiem ūdeņiem piegulošo apvidu, kur saskaņā ar Somijas likumiem un starptautiskajām tiesībām var tikt īstenotas Somijas tiesības attiecībā uz jūras dzīļu, virs tām esošo ūdeņu, apakšzemes, un tur esošo dabas resursu pētīšanu un izmantošanu;

c) jēdziens «persona» apzīmē fizisku personu, sabiedrību un jebkuru personu kopumu;

d) jēdziens «sabiedrība» apzīmē jebkuru apvienotu veidojumu vai jebkuru vienību, kas, nodokļu aplikšanās nolūkos tiek uzskatīta par apvienotu veidojumu;

e) jēdzieni «Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums» un «otrās Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums» attiecīgi, apzīmē uzņēmumu, ko vada Līgumslēdzējas Valsts rezidents un uzņēmumu, ko vada Otras Līgumslēdzējas Valsts rezidents;

f) jēdziens «pilsonis» nozīme:

(i) jebkuru fizisku personu, kam ir Līgumslēdzējas Valsts pilsonība;

(ii) jebkuru juridisku personu, sabiedrību vai asociāciju, kuras statuss izriet no Līgumslēdzējā Valstī spēkā esošās likumdošanas;

g) jēdziens «starptautiskā satiksme» apzīmē jebkurus pārvadājumus ar jūras vai gaisa transportu, ko veic Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums, izņemot tos gadījumus, kad jūras vai gaisa transporta līdzekļi pārvietojas vienīgi starp vietām otras Līgumslēdzējas Valsts iekšienē; h) jēdziens «kompetentās iestādes» apzīmē:

(i) Latvijā - finansu ministru vai viņa pilnvarotu personu;

(ii) Somijā - Finansu ministriju, tās pilnvarotu pārstāvi vai iestādi, kuru Finansu ministrija ir pilnvarojusi būt par kompetentu iestādi.

2. Šīs Konvencijas pielietošanai Līgumslēdzēja Valsts lietos jebkuru jēdzienu, kas šeit nav definēts, ja vien konteksts nepieprasa citādu to pielietošanu, tikai tādā nozīmē, kāda tam ir šīs Valsts nodokļu likumdošanā attiecībā uz nodokļiem, uz kuriem attiecas šī Konvencija.

4. PANTS

REZIDENCE

1. Pielietošanai šajā Konvencijā jēdziens «Līgumslēdzējas Valsts rezidents» apzīmē jebkuru personu, kas saskaņā ar šīs Valsts likumdošanu ir pakļauta aplikšanai ar nodokļiem, pamatojoties uz viņa pastāvīgo dzīvesvietu, rezidenci, faktiskās vadības atrašanās vietu, inkorporācijas (reģistrācijas - tulk.) vietu vai pēc jebkura līdzīga rakstura kritērija. Šis jēdziens ietver arī Līgumslēdzēju Valsti kā tādu, tās vietējās pašvaldības un statūtsabiedrības. Šis jēdziens neiekļauj personu, kas tiek aplikta ar nodokļiem šajā Valstī, attiecībā tikai uz tās ienākumiem no šajā Valstī esošiem avotiem vai no šajā Valstī izvietota kapitāla.

2. Ja pēc 1. panta noteikumiem fiziska persona ir abu Līgumslēdzēju Valstu rezidents, tad tās statuss tiks noteikts šādā veidā: a) šī persona tiks uzskatīta par rezidentu tajā Valstī, kurā atrodas tās rīcībā esoša pastāvīga dzīvesvieta; ja tās rīcībā ir pastāvīgas dzīves vietas abās Valstīs, šī persona tiks uzskatīta par tās Valsts rezidentu, ar kuru tai ir ciešākas personiskās vai ekonomiskās attiecības (vitālo interešu centrs);

b) ja nav iespējams noteikt valsti, kura šai personai ir vitālo interešu centrs, vai arī ja tās rīcībā nav pastāvīgas dzīves vietas nevienā no abām Valstīm, šī persona tiks uzskatīta par tās Valsts rezidenti, kura tai ir ierastā mītnes zeme;

c) ja šai personai ierastā mītnes zeme ir abas Valstis vai neviena no tām, tad tā tiks uzskatīta par tās Valsts rezidentu, kuras pilsonis ir šī persona;

d) ja šī persona ir pilsonis abās Valstīs vai nevienā no tām, tad Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes izšķir šo jautājumu savstarpēji vienojoties.

3. Ja saskaņā ar 1. punkta noteikumiem persona, kas nav fiziska persona, ir abu Līgumslēdzēju Valstu rezidents, tad Līgumslēdzēju Valstu kompetentām iestādēm ir jācenšas atrisināt šo jautājumu savstarpēji vienojoties un jānosaka šīs Konvencijas pielietošanas veidu šādai personai. Ja šāda vienošanās nav panākta, tad šīs Konvencijas pielietošanai persona katrā no Līgumslēdzējām Valstīm netiks uzskatīta par otrās Līgumslēdzējas Valsts rezidentu.

5. PANTS

PASTĀVĪGĀ PĀRSTĀVNIECĪBA

1. Šīs Konvencijas mērķiem jēdziens «pastāvīgā pārstāvniecība» nozīmē noteiktu vietu, kur uzņēmumi pilnīgi vai daļēji veic uzņēmējdarbību.

2. Jēdziens «pastāvīgā pārstāvniecība» ietver:

a) uzņēmuma vadības atrašanās vietu;

b) filiāli;

c) kantori;

d) fabriku;

e) darbnīcu;

f) šahtu, naftas vai gāzes ieguves vietu, akmeņlauztuves vai jebkuru citu dabas resursu ieguves vietu.

3. Būvlaukums, celtniecības vai montāžas projekts, vai ar to saistītā pārraudzības vai konsultatīvā darbība tiks uzskatīta par pastāvīgo pārstāvniecību tikai tad, ja šī celtniecība, projekts vai darbība notiek ilgāk nekā sešus mēnešus.

4. Neskatoties uz šī panta iepriekšējo punktu noteikumiem, jēdzienā «pastāvīgā pārstāvniecība» netiek ietverts sekojošais:

a) ēku izmantošana tikai un vienīgi uzņēmumam piederošo preču glabāšanai, demonstrācijai un piegādēm;

b) uzņēmumam piederošie preču un izstrādājumu krājumi, kas paredzēti tikai un vienīgi uzglabāšanai, demonstrācijai un piegādēm; ,

c) uzņēmumam piederošie preču un izstrādājumu krājumi, kas paredzēti tikai un vienīgi pārstrādei citā uzņēmumā;

d) pastāvīga darbības vieta, kas paredzēta tikai un vienīgi preču vai izstrādājumu iepirkšanai vai uzņēmumam nepieciešamās informācijas vākšanai;

e) pastāvīga darbības vieta, kas paredzēta tikai un vienīgi, lai veiktu uzņēmumam nepieciešamos priekšdarbus vai palīgdarbus;

f) pastāvīgās darbības vieta, kas paredzēta tikai un vienīgi, lai nodarbotos ar a)-e) apakšpunktā minētajiem darbības veidiem jebkādā to kombinācijā, ar nosacījumu, ka kopējam darbības veidam ir priekšdarbu vai palīgdarbības raksturs.

5. Neskatoties uz 1. un 2. punkta noteikumiem, ja persona, uz kuru neattiecas 6. punktā noteiktais neatkarīgā aģenta statuss, darbojas uzņēmuma labā un parasti izmanto tai piešķirtās pilnvaras slēgt līgumus uzņēmuma labā Līgumslēdzējā Valstī, tad tiks uzskatīts, ka šis uzņēmums izmanto pastāvīgo pārstāvniecību šajā Valstī, attiecībā uz jebkuru šīs personas veikto darbību uzņēmuma vārdā, izņemot gadījumus, kad šī persona veic 4. punktā minēto darbību un kura, notiekot caur pastāvīgu darbībās vietu, nevar tikt uzskatīta par pastāvīgo pārstāvniecību saskaņā ar šī punkta noteikumiem.

6. Tiks uzskatīts, ka uzņēmumam nav pastāvīgas pārstāvniecības Līgumslēdzējā Valstī, ja uzņēmums veic uzņēmējdarbību šajā Valstī ar māklera, tirdzniecības aģenta, vai jebkura cita neatkarīga statusa aģentu starpniecību, turklāt ar nosacījumu, ka šīs personas veic savu parasto uzņēmējdarbību. Tomēr, ja šāda aģenta darbība notiek pilnīgi vai gandrīz pilnīgi uzņēmuma labā, viņš nevar tikt uzskatīts par neatkarīga statusa aģentu šajā punktā minētajā nozīmē.

7. Fakts, ka sabiedrība - Līgumslēdzējas Valsts rezidente kontrole vai tiek kontrolēta no sabiedrības, kura ir otras Līgumslēdzējas Valsts ŗezidents vai, kura veic uzņēmējdarbību šajā otrā Valstī (izmantojot pastāvīgo pārstāvniecību vai kādā. citā veidā), pats par sevi nepārvērš vienu no šīm sabiedrībām par otras sabiedrības pastāvīgo pārstāvniecību.

6. PANTS

IENĀKUMS NO NEKUSTAMĀ ĪPAŠUMA

L. Ienākumus, ko gūst Līgumslēdzējas Valsts rezidents no nekustamā īpašuma (ieskaitot ienākumus no lauksaimniecības un mežkopības), kas atrodas otrajā Līgumslēdzēja Valstī, var aplikt ar nodokļiem otrajā Valstī.

2. Jēdzienam «nekustamais īpašums» ir jābūt tādai nozīmei, kāda tam ir tās Līgumslēdzējas Valsts likumdošanā, kurā atrodas minētais īpašums. Jebkurā gadījumā šis termins tiks lietots, lai apzīmētu īpašumu, kas ir piederīgs nekustamajam īpašumam, mājlopus un iekārtas, ko izmanto lauksaimniecībā un mežkopībā, tiesības, kas vispārējā likumdošanā ir attiecināmas uz īpašumu, kurš atrodas uz zemes, celtnes, jebkādas nekustamā īpašuma pirkšanas-pārdošanas tiesības, vai līdzīgas tiesības attiecībā uz nekustamo īpašumu, nekustamā īpašuma uzufruktu, un tiesības uz mainīga lieluma vai pastāvīgiem maksājumiem par tiesībām izmantot vai par derīgo izrakteņu, avotu un citu dabas resursu izmantošanu. Par nekustamo īpašumu netiks uzskatīti kuģi, liellaivas un gaisa transporta līdzekļi.

3. 1. punkta noteikumi tiks attiecināti uz ienākumu, ko iegūst no nekustamā īpašuma tiešas izmantošanas, izīrēšanas vai izmantošanas citā veidā, kā arī uz ienākumu, ko iegūst no nekustamā īpašuma atsavināšanas.

4. Ja sabiedrības akcijas vai citas korporatīvās tiesības dod to īpašniekam tiesības uz sabiedrības nekustamo īpašumu un tā izmantošanu, tad ienākums no šo tiesību tiešas izmantošanas, iznomāšanas vai pielietošanas jebkādā citā veidā var tikt aplikts ar nodokļiem tajā Līgumslēdzējā Valstī, kurā atrodas šis nekustamais īpašums.

5. 1. un 3. punkta noteikumi ir jāpiemēro arī attiecībā uz ienākumu no nekustamā īpašuma, kas pieder uzņēmumam un uz ienākumu no nekustamā īpašuma, kas tiek izmantots neatkarīgu individuālu pakalpojumu sniegšanai.

7. PANTS

UZŅĒMĒJDARBĪBAS PEĻŅA

1. Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma peļņa tiks aplikta ar nodokļiem tikai šajā Valstī, izņemot gadījumus, kad šāds uzņēmums veic uzņēmējdarbību otrajā Līgumslēdzējā Valstī, izmantojot tur esošu pastāvīgu pārstāvniecību. Ja uzņēmums veic uzņēmējdarbību minētajā veidā, uzņēmuma peļņu var aplikt ar nodokli otrajā Valstī, bet tikai par to peļņas daļu, ko var attiecināt uz:

a) šo pastāvīgo pārstāvniecību;

b) tādu pašu vai līdzīgu preču un izstrādājumu pārdošanu šajā otrajā Valstī, kādas tiek pārdotas, izmantojot šo pastāvīgo pārstāvniecību;

c) citu otrajā Valsti veikto uzņēmējdarbību, kas ir tāda pati vai līdzīga tai, ko veic, izmantojot šo pastāvīgo pārstāvniecību. Apakšpunktu b) un c) noteikumi netiks piemēroti, ja uzņēmums pamatoti pierāda to, ka šāda pārdošana vai darbība nevar tikt veikta, izmantojot šo pastāvīgo pārstāvniecību.

2. Saskaņā ar 3. punkta noteikumiem, ja Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums veic uzņēmējdarbību otrajā Līgumslēdzējā Valstī, izmantojot tur izvietotu pastāvīgu pārstāvniecību, katrā Līgumslēdzējā Valstī uz šo pastāvīgo pārstāvniecību jāattiecina tāds peļņas daudzums, kādu tā varētu gūt, ja būtu nepārprotami atsevišķs uzņēmums, kas veic tādu pat vai līdzīgu uzņēmējdarbību, tādos pat vai līdzīgos apstākļos un darbotos pilnīgi neatkarīgi no šī uzņēmuma.

3. Nosakot pastāvīgās pārstāvniecības peļņu, tiks pieļauta pastāvīgās pārstāvniecības izdevumu atskaitīšana no summas, kuru apliek ar nodokļiem. Šie izdevumi var būt pārstāvniecības operatīvie un vispārējie administratīvie izdevumi, kas radušies Valstī, kur atrodas pastāvīgā pārstāvniecība, vai citur.

4. Ja Līgumslēdzējā Valstī ir bijusi prakse noteikt peļņu, kas attiecināma uz pastāvīgo pārstāvniecību, pēc uzņēmuma kopīgās peļņas proporcionālas sadales principa pēc struktūrvienībām, 2. punkts nekavē Līgumslēdzēju Valsti noteikt apliekamās peļņas daļu pēc šī principa, kā tas ir parasti; tomēr šī sadales metode jāpiemēro tā, lai rezultāts atbilstu šajā pantā ietvertajiem principiem.

5. Uz pastāvīgo pārstāvniecību netiks attiecināta peļņa vienīgi tāpēc, ka tā ir iegādājusies sava uzņēmuma vajadzībām preces vai izstrādājumus.

6. Iepriekšminēto punktu mērķiem: peļņu, ko attiecina uz pastāvīgo pārstāvniecību katru gadu, jānosaka, pielietojot vienu un to pašu metodi, izņemot gadījumus, kad ir pietiekoši pamatota nepieciešamība rīkoties pretēji.

7. Ja peļņā ir ietverti ienākumu veidi, kuri tiek apskatīti citos šīs Konvencijas pantos atsevišķi, tad šī panta noteikumi neietekmēs šo citu pantu noteikumus.

8. PANTS

JŪRAS UN GAISA TRANSPORTS

1. Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma peļņa no jūras un gaisa transporta līdzekļu izmantošanas starptautiskajā satiksmē tiks aplikta ar nodokļiem tikai šajā Valstī.

2. 1. punkta noteikumi arī attiecas uz peļņu, kas gūta par piedalīšanos karteļu savienībā, kopējā uzņēmējdarbībā, vai starptautiskā transporta uzņēmumā.

9. PANTS

SASKARĪGIE UZŅĒMUMI

1. Gadījumos, kad:

a) Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums tieši vai netieši piedalās otras Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma vadībā, kontrolē vai kam pieder daļa no šī uzņēmuma kapitāla;

b) vienas un tās pašas personas tieši vai netieši piedalās vadībā, kontrolē, vai tām pieder daļa kapitāla uzņēmumā, kas atrodas Līgumslēdzējā Valstī un vienlaicīgi citā uzņēmumā otrā Līgumslēdzējā Valstī, un katrā gadījumā starp šiem diviem uzņēmumiem viņu komerciālajās un finansu attiecībās tiek veidoti vai nodibināti noteikumi, kuri atšķiras no tādiem noteikumiem, kuri darbojas starp diviem neatkarīgiem (savstarpēji nesaistītiem) uzņēmumiem, tad jebkura peļņa, kura veidojas starp diviem neatkarīgiem uzņēmumiem, bet iepriekšminēto izveidoto noteikumu ietekmē nav izveidojusies, var tikt iekļauta šo uzņēmumu peļņā un atbilstoši aplikta ar nodokļiem.

2. Gadījumos, kad Līgumslēdzēja Valsts iekļauj šīs Valsts uzņēmuma ienākumos (un attiecīgi apliek ar nodokļiem) ienākumus, par kuriem otras Līgumslēdzējas Valsts uzņēmumam ir jāmaksā nodokļi, un šie iekļautie ienākumi ir ienākumi, kurus būtu saņēmis pirmās Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums, ja attiecības starp šiem diviem uzņēmumiem būtu bijušas tādas, kādas būtu starp diviem pilnīgi neatkarīgiem uzņēmumiem, tad otrai Valstij ir jāizdara atbilstošas izmaiņas attiecībā uz nodokļa lielumu, ar kuru tiek aplikts šis ienākums otrajā Valstī, ja šī otrā Valsts uzskata šīs izmaiņas par pamatotām. Nosakot šīs izmaiņas, nepieciešams ņemt vērā citus šīs Konvencijas noteikumus un, ja nepieciešams, kompetentās iestādes savstarpēji konsultējas.

10. PANTS

DIVIDENDES

1. Dividendes, kuras sabiedrība - Līgumslēdzējas Valsts rezidente izmaksā otrās Līgumslēdzējas Valsts rezidentam, var tikt apliktas ar nodokļiem šajā otrajā Valstī. Šīs dividendes var arī aplikt ar nodokļiem Līgumslēdzējā Valstī, kuras rezidente ir sabiedrība, kas izmaksā dividendes, saskaņā ar šīs Valsts likumdošanu, bet, ja dividenžu saņēmējs ir to īstenais īpašnieks, nodoklis nedrīkst pārsniegt:

a) 5% no dividenžu bruto lieluma, ja īstenais īpašnieks ir sabiedrība (kas nav līgumsabiedrība), kura tieši pārvalda vismaz 25% no kapitāla sabiedrībā, kura izmaksā dividendes;

b) 15% no dividenžu bruto apjoma visos pārējos gadījumos.

2. Tomēr tik ilgi, kamēr fiziska persona, kas ir Somijas rezidente, saņem nodokļu kredītu attiecībā uz dividendēm, ko izmaksā sabiedrība, kas ir Somijas rezidente, Somijā 1. punkta noteikumu vietā tiks pielietoti sekojoši noteikumi:

a) dividendes, ko Latvijas rezidentam, kas ir šo dividenžu īstenais īpašnieks, izmaksā sabiedrība, kas ir Somijas rezidents, tiks atbrīvotas no aplikšanas ar nodokļiem (nodokļa ieturēšanas - tulk.) Somijā;

b) neatkarīgi no apakšpunkta a) noteikumiem, ja saņēmējs ir fiziska persona vai personu apvienība (kas nav sabiedrība, kura tieši kontrolē vismaz 10% no balsstiesībām sabiedrībā, kura izmaksā dividendes), šādas dividendes var arī tikt apliktas ar nodokļiem Somijā, saskaņā ar Somijas likumdošanu, bet, ja saņēmējs ir to īstenais īpašnieks, tad nodoklis nedrīkst pārsniegt 5% no dividenžu bruto apjoma.

3. Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes var savstarpēji vienojoties noteikt 1. un 2. punktu pielietošanas veidu. Šo punktu noteikumi neietekmēs sabiedrības peļņas, no kuras tiek izmaksātas dividendes, aplikšanu ar nodokļiem.

4. Jēdziens «dividendes» šajā pantā nozīmē ienākumu no akcijām vai citām tiesībām, kuras nav parāda prasības, piedalīties peļņas sadalē, kā arī ienākumu no citām korporatīvajām tiesībām, kas ir pakļautas tādai pat aplikšanai ar nodokļiem kā ienākums no akcijām saskaņā ar tās Valsts likumdošanu, kuras rezidents ir sabiedrība, kas veic šo sadali.

5. l. un 2. punkta noteikumi netiks piemēroti, ja dividenžu īstenais īpašnieks, būdams Līgumslēdzējas Valsts rezidents, nodarbojas ar uzņēmējdarbību otrajā Līgumslēdzējā Valstī, izmantojot tur atrodošos pastāvīgo pārstāvniecību vai arī veic otrajā Valstī neatkarīgus personiskos pakalpojumus, izmantojot tur izvietoto pastāvīgu bāzi, ja sabiedrība, kura izmaksā dividendes, ir šīs otrās Valsts rezidents un ja līdzdalība, kuras labā tiek izmaksātas dividendes ir praktiski saistīta ar šo pastāvīgo pārstāvniecību vai pastāvīgo bāzi. Sājā gadījumā, atkarībā no apstākļiem, ir jāpiemēro 7. vai 14. panta noteikumi.

6. Kad sabiedrība, kura ir Līgumslēdzējas Valsts rezidents, gūst peļņu vai ienākumus no otras Līgumslēdzējas Valsts, šī otrā Valsts nedrīkst aplikt ar jebkādu nodokli šīs sabiedrības izmaksātās dividendes, izņemot gadījumus, kad šīs dividendes tiek izmaksātas šīs otrās Valsts rezidentam, vai arī, ja līdzdalība, kurai par labu tiek izmaksātas šīs dividendes, ir praktiski saistīta ar pastāvīgo pārstāvniecību vai pastāvīgo bāzi, kas atrodas šajā otrajā Valstī; ne arī pakļaut nodokļu uzlikšanai uz sabiedrības nesadalīto peļņu pat tādā gadījumā, ja izmaksātās dividendes vai nesadalītā peļņa pilnīgi vai daļēji sastāv no peļņas vai ienākuma, kas rodas otrajā Valstī.

11. PANTS

PROCENTI

1. Procenti kas veidojas Līgumslēdzējā Valstī un tiek izmaksāti otrās Līgumslēdzējas Valsts rezidentam, var tikt aplikti ar nodokļiem šajā otrajā Valstī.

2. Tomēr šie procenti var tikt aplikti ar nodokļiem arī Līgumslēdzējā Valstī, kurā tie veidojas, saskaņā ar šīs Valsts likumdošanu, bet, ja procentu saņēmējs ir šo procentu īstenais īpašnieks nodoklis nedrīkst pārsniegt 10% no procentu kopapjoma. Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes savstarpējas vienošanās ceļā var noteikt šo ierobežojumu pielietošanas veidu.

3. Neatkarīgi no 1. un 2. punktu noteikumiem:

a) procenti, kas rodas Latvijā, tiks aplikti ar nodokļiem tikai Somijā, gadījumā ja šie procenti tiek izmaksāti:

(i) Somijas valstij, tās politiski administratīvai vienībai, vietējai pašvaldībai vai statūtsabiedrībai;

(ii) Somijas Bankai;

(iii) Somijas Industriālās Sadarbības fondam (FINN-FUND) vai Somijas eksporta Kredītu uzņēmumam; vai

(iv) jebkurai institūcijai, kas ir līdzīga apakšpunktā (iii) minētajai, par ko ir vienojušās Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes;

b) procenti, kas veidojas Somijā, tiks atbrīvoti no Somijas nodokļiem, gadījumā, kad šie procenti tiks izmaksāti:

(i) Latvijas valstij, tās politiski administratīvai vienībai, vietējai pašvaldībai, statūtsabiedrībai;

(ii) Latvijas Bankai;

(iii) jebkura Latvijas Valsts organizācijai, kas ir nodibināta pēc šīs Konvencijas parakstīšanas datuma un kura ir līdzīga Zviedrijā izveidotajām organizācijām, kuras uzskaitītas a) apakšpunkta (iii) apakšiedaļā (Līgumslēdzēju Valstu kompetentām iestādēm savstarpējas vienošanās ceļā jānosaka, kuras organizācijas ir līdzīga rakstura);

(iv) jebkurai institūcijai, kas ir līdzīga a) apakšpunkta (iv) iedaļā minētajām, par ko ir vienojušās Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes;

c) procenti, kas veidojas Līgumslēdzējā Valstī par aizdevumu, ko garantējusi jebkura a) vai b) apakšpunktā minētā organizācija un kuri tiek izmaksāti otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentam, tiks aplikti ar nodokļiem tikai šajā otrajā Valstī;

d) procenti, kas veidojas Līgumslēdzējā Valstī, tiks aplikti ar nodokļiem tikai otrajā Valstī, ja:

(i) to saņēmējs ir šis otras Valsts rezidents;

(ii) šis rezidents ir otrās Valsts uzņēmums un ir šo procentu īstenais īpašnieks;

(iii) šie procenti tiek izmaksāti attiecībā uz parādu šādam uzņēmumam, kas izveidojies par jebkuru preču, ražošanas, tirdzniecības vai zinātnisko iekārtu pārdošanu uz kredīta pirmās minētās Valsts uzņēmumam, izņemot gadījumus, kad pārdošana veikta starp saskanīgiem uzņēmumiem.

4. Šajā pantā lietotais jēdziens «procenti» apzīmē ienākumu no jebkāda veida parāda saistībām, neatkarīgi no to nodrošinājuma ar galvojumu, konkrēti-, ienākumu no valdības vērtspapīriem, ienākumu no obligācijām un parādzīmēm, ieskaitot prēmijas un balvas, kas piederīgas šiem vērtspapīriem, obligācijām vai parādzīmēm. Soda naudas, kas saņemtas par procentu nesavlaicīgu izmaksu, netiks uzskatītas par procentiem, pielietojot šī panta noteikumus.

5. 1. un 2. punkta noteikumi netiks piemēroti, ja persona - procentu īstenais īpašnieks, kura ir Līgumslēdzējas Valsts rezidents, veic uzņēmējdarbību otrā Līgumslēdzējā Valstī, kurā šie procenti rodas, izmantojot tur izvietoto pastāvīgo pārstāvniecību, vai arī sniedz šajā otrajā Valstī neatkarīgus individuālos pakalpojumus, izmantojot tur izvietotu pastāvīgu bāzi, un parāda saistības, uz kuru pamata tiek maksāti procenti, ir praktiski saistītas ar šo pastāvīgo pārstāvniecību vai pastāvīgo bāzi. Šādā gadījumā, atkarībā no apstākļiem ir jāpiemēro 7. vai 14. panta noteikumi.

6. Gadījumā, kad procentu maksātājs ir Līgumslēdzējas Valsts rezidents, tiks uzskatīts, ka šie procenti rodas šajā Valstī. Tomēr, ja persona, kas izmaksā procentus, neatkarīgi no tā, vai viņa ir Līgumslēdzējas Valsts rezidents vai nav, izmanto Līgumslēdzējā Valstī izvietotu pastāvīgo pārstāvniecību vai fiksētu bāzi, sakarā ar kuru izveidojušās parāda saistības, par kurām tiek maksāti procenti, un šie procenti tiek izmaksāti no šīs pastāvīgās pārstāvniecības vai fiksētās bāzes, tad tiks uzskatīts, ka šie procenti jāveidojas tajā Valstī, kurā atrodas pastāvīgā pārstāvniecība vai fiksētā bāze.

7. Ja speciālu attiecību rezultātā starp procentu maksātāju un procentu īsteno īpašnieku vai starp viņiem abiem un kādu trešo personu procentu summa, kas attiecas uz parāda saistībām, uz kuru pamata tā tiek izmaksāta, pārsniedz summu, kura būtu tikusi saskaņota starp procentu maksātāju un īsteno īpašnieku gadījumā, ja nebūtu minēto speciālo attiecību, tad šī panta noteikumi tiks pielietoti tikai attiecībā uz pēdējo minēto (saskaņoto - tulk.) summu. Šādā gadījumā atlikusī maksājumu dala tiek aplikta ar nodokļiem saskaņā ar katras Līgumslēdzējas Valsts likumdošanu pie nosacījuma, ka tiek ievēroti pārējie šīs Konvencijas noteikumi.

12. PANTS

AUTORA HONORĀRS

1. Autora honorārus, kas rodas Līgumslēdzējā Valstī un tiek maksāti otrās Līgumslēdzējas Valsts rezidentam, var aplikt ar nodokļiem šajā otrajā Valstī.

2. Tomēr autora honorāri var tikt aplikti ar nodokļiem Līgumslēdzējā Valstī, kurā tie rodas, saskaņā ar šīs Valsts likumdošanu. Ja autora honorāra saņēmējs ir šī autora honorāra īstenais īpašnieks, nodoklis nedrīkst pārsniegt:

a) 5% no autora honorāra bruto lieluma, autora honorāra, kas tiek maksāti par ražošanas, tirdzniecības vai zinātnisko iekārtu izmantošanu;

b) 10% no autora honorāra bruto lieluma visos pārējos gadījumos.

Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes savstarpējas vienošanās ceļā var noteikt šo ierobežojumu pielietošanas veidu.

3. Jēdziens «autora honorārs» šī panta kontekstā apzīmē jebkāda veida maksājumus, ko saņem kā kompensāciju par jebkuru autortiesību izmantošanu jeb par tiesībām izmantot autortiesības uz literāru, zinātnisku vai mākslas darbu, ieskaitot kinofilmas, filmas un ierakstus televīzijas un radio pārraidēm, jebkuru patentu, firmas zīmi, dizainu vai modeli, plānu, slepenu formulu, vai procesu, vai par tiesībām izmantot ražošanas, komerciālas vai zinātniskas iekārtas, vai par to izmantošanu, vai par informāciju attiecībā uz rūpniecisku, komerciālu jeb zinātnisku darbību un pieredzi.

4. 1. un 2. punkta noteikumi netiks piemēroti, ja šo maksājumu īstenais īpašnieks, būdams Līgumslēdzējas Valsts rezidents, veic uzņēmējdarbību otrajā Līgumslēdzējā Valstī, kurā rodas autora honorārs, izmantojot tur esošu pastāvīgu pārstāvniecību vai sniedz šajā otrajā Valstī neatkarīgus individuālos pakalpojumus, izmantojot tur izvietotu pastāvīgu bāzi, un ja tiesības vai īpašums, uz kuriem attiecas autora honorāra maksājumi, ir praktiski saistīti ar šo pastāvīgo pārstāvniecību vai bāzi. Sājos gadījumos atkarībā no apstākļiem ir jāpiemēro 7. vai 14. panta noteikumi.

5. Gadījumā, kad autora honorāra maksātājs ir Līgumslēdzējas Valsts rezidents, tiks uzskatīts, ka autora honorārs rodas šajā Valstī. Tomēr, kad persona, kura izmaksā autora honorāru, neatkarīgi no tā, vai šī persona ir Līgumslēdzējas Valsts rezidents vai nav, izmanto Līgumslēdzējā Valstī izvietotu pastāvīgu pārstāvniecību vai fiksētu bāzi, sakarā ar kuru ir izveidotas saistības izmaksāt autora honorāru, un autora honorārs tiek izmaksāts no šīs pastāvīgās pārstāvniecības vai fiksētās bāzes, tad tiks uzskatīts, ka autora honorārs rodas tajā Valstī, kurā atrodas pastāvīgā pārstāvniecība vai fiksētā bāze.

6. Ja speciālu attiecību rezultāta starp maksātāju un autora honorāra īsteno īpašnieku, jeb starp viņiem abiem un kādu citu trešo personu, autora honorāra apjoms, kas attiecas uz tiesībām, izmantošanu vai informāciju, pārsniedz autora honorāra apjomu, par kādu būtu varējuši vienoties maksātājs un īstenais īpašnieks, ja starp viņiem nebūtu šādas speciālas attiecības, tad šī panta noteikumi attieksies tikai uz pēdējo minēto autora honorāra apjomu. Šādos gadījumos maksājumu daļa, kas pārsniedz šo apjomu, tiks aplikta ar nodokļiem saskaņā ar katras līgumslēdzējas Valsts likumdošanu, ņemot vērā citus šīs Konvencijas noteikumus.

7. Ja jebkurā Konvencijā par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu, kuru noslēdz Latvija ar trešo valsti, kura ir Ekonomiskās Attīstības un Sadarbības Organizācijas (OECD) locekle šīs Konvencijas parakstīšanas brīdī, Latvija pēc šī datuma piekrīt izslēgt jebkura veida tiesības vai īpašumu no šī panta 3. punktā iekļautās definīcijas vai ari atbrīvot autora honorārus, kas rodas Latvijā no Latvijas nodokļa uz autora honorāru, vai arī samazināt nodokļa likmes, kādas norādītas 2. punktā; šī definīcija, atbrīvojums vai samazinātā nodokļa likme tiks automātiski piemērota, it kā tā būtu norādīta 2. vai 3. punktā.

13. PANTS

KAPITĀLA PIEAUGUMS

1. Ienākumu no kapitāla pieauguma, ko saņem Līgumslēdzējas Valsts rezidents par 6. panta 2. punktā minētā nekustamā īpašuma, kas atrodas otrā Līgumslēdzējā Valstī, vai tādas sabiedrības, kuras aktīvi sastāv galvenokārt no šāda īpašuma, akciju atsavināšanas, var aplikt ar nodokļiem šajā otrajā Valstī.

2. Ienākumus no kapitāla pieauguma, kas gūti par kustamā īpašuma, kas sastāda Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma pastāvīgās pārstāvniecības otrajā Līgumslēdzējā Valstī komercīpašuma daļu, atsavināšanu, vai arī ienākumus, kas gūti par kustamā īpašuma, kas ir piederīgs Līgumslēdzējas Valsts rezidenta pastāvīgai bāzei otrajā Līgumslēdzējā Valstī, kas izveidota neatkarīgo individuālo pakalpojumu sniegšanai, atsavināšanu, ieskaitot ienākumus no šādas pastāvīgās pārstāvniecības (atsevišķi vai kopā ar visu uzņēmumu) vai šādas pastāvīgās bāzes atsavināšanas, var aplikt ar nodokļiem otrajā Līgumslēdzējā Valstī.

3. Ienākums no kapitāla pieauguma, ko gūst Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums par starptautiskajā satiksmē izmantoto jūras un gaisa transporta līdzekļu atsavināšanu, vai par šiem jūras un gaisa transporta līdzekļiem piederīgā kustamā īpašuma atsavināšanu, tiks aplikti ar nodokļiem tikai šajā Valstī.

4. Ienākumi no kapitāla pieauguma par Jāda īpašuma, kas atšķiras no šī panta iepriekšējos punktos minētā īpašuma, atsavināšanu, tiks aplikti ar nodokļiem tikai tajā Līgumslēdzējā Valstī, kuras rezidents ir šī īpašuma atsavinātājs.

14. PANTS

NEATKARĪGIE INDIVIDUĀLIE PAKALPOJUMI

1. Līgumslēdzējas Valsts rezidenta - fiziskas personas ienākumi, kas saņemti par profesionāliem pakalpojumiem jeb par cita veida neatkarīga rakstura pakalpojumiem, tiks aplikti ar nodokļiem tikai šajā Valstī, izņemot gadījumus, kad šī persona izmanto regulāri pieejamu pastāvīgu bāzi otrajā Līgumslēdzējā Valstī. Ja tiek izmantota šāda pastāvīga bāze, ienākumus var aplikt ar nodokļiem arī otrajā Līgumslēdzējā Valstī, bet tikai tik lielā mērā, cik tie ir attiecināmi uz šo pastāvīgo bāzi. Sājā sakarā tiks uzskatīts, ka fiziska persona izmanto regulāri pieejamu pastāvīgu bāzi otrajā Līgumslēdzēja Valstī, ja fiziska persona - Līgumslēdzējas Valsts rezidente, uzturas otrajā Līgumslēdzējā Valstī laika posmu vai laika posmus, kuri pārsniedz 183 dienas kopumā jebkurā 12 mēnešu periodā, kurš sākas vai beidzas attiecīgajā nodokļu gadā, un ienākums, kas saņemts par otrajā Valstī veiktajām, iepriekš minētajām darbībām tiks attiecināts uz šo fiksēto bāzi.

2. Jēdziens «profesionālie pakalpojumi» konkrēti ietver neatkarīgu zinātnisku, literāru, māksliniecisku, izglītības vai pedagoģisko darbību, ka arī neatkarīgu darbību ārsta, jurista, inženiera, arhitekta, zobārsta un grāmatveža profesijās.

15. PANTS

ATKARĪGIE INDIVIDUĀLIE PAKALPOJUMI

1. Saskaņā ar 16., 18. un 19. panta noteikumiem darba alga un citi tai pielīdzināmie atalgojuma veidi, ko saņem Līgumslēdzējas Valsts rezidents par savu darbu, tiks aplikti ar nodokļiem tikai šajā Valstī, izņemot gadījumus, kad algotais darbs tiek veikts otrajā Līgumslēdzējā Valstī. Šādos gadījumos saņemto atlīdzību var aplikt ar nodokļiem otrajā Valstī.

2.Neatkarīgi no 1. punkta noteikumiem, atalgojums, ko Līgumslēdzējas Valsts rezidents saņem par algotu darbu, kas tiek veikts otrajā Līgumslēdzējā Valstī, tiks aplikts ar nodokli tikai pirmajā pieminētajā Valstī, ja:

a) atalgojuma saņēmējs ir atradies otrajā valsti ne vairāk kā 183 dienas jebkurā 12 mēnešu laika posmā;

b) atalgojumu maksā darba devējs vai viņa pilnvarota cita persona, kas nav otrās Valsts rezidente, un

c) atalgojums netiek izmaksāts no pastāvīgas pārstāvniecības vai pastāvīgas bāzes, ko darba devējs izmanto otrajā Valstī.

3. Neatkarīgi no šī panta iepriekšējiem noteikumiem, atalgojumu, ko saņem par darbu, kas tiek veikts uz Līgumslēdzējas Valsts rezidenta jūras vai gaisa transporta līdzekļa, kas veic starptautiskos pārvadājumus, var aplikt ar nodokļiem šajā Valstī.

16. PANTS

DIREKTORU ATALGOJUMS

Direktora atalgojums un citi līdzīgi maksājumi, kurus saņem Līgumslēdzējas Valsts rezidents kā direktoru padomes loceklis vai kā jebkura cita līdzīga, sabiedrības - otrās Līgumslēdzējas Valsts rezidenta, pārvaldes orgāna loceklis, var tikt aplikts arī nodokļiem šajā otrajā Valstī.

17. PANTS

MĀKSLINIEKI UN SPORTISTI

1. Neatkarīgi no 14. un 15. panta noteikumiem, ienākumus, ko saņem Līgumslēdzējas Valsts rezidents kā izpildītājmākslinieks, kā, piemēram, teātra, kino, radio vai televīzijas aktieris vai kā mūziķis, vai kā sportists par savu personīgo darbību, kas tiek veikta otrajā Līgumslēdzējā Valstī, var aplikt ar nodokļiem otrajā Valstī.

2. Gadījumos, kad mākslinieka vai sportista ienākums par viņa personisko darbību šajā jomā, netiek maksāts pašam māksliniekam vai sportistam, bet citai personai, šis ienākums, neatkarīgi no 7., 14. un 15. panta noteikumiem, var tikt aplikts ar nodokļiem tajā Līgumslēdzējā Valstī, kurā tiek veikta izpildītājmākslinieka vai sportista darbība.

3. 1. un 2. punkta noteikumi netiks piemēroti^ attiecībā uz ienākumu, kas gūts par darbību, ko Līgumslēdzējā Valstī veic mākslinieks vai sportists, ja viņa vizīti šajā Valstī pilnīgi vai daļēji finansē otrās Līgumslēdzējas Valsts, vai tās vietējās pašvaldības sabiedriskie fondi. Šādos gadījumos ienākums ir jāapliek ar nodokļiem saskaņā ar 7., 14. vai 15. panta noteikumiem.

18. PANTS

PENSIJAS, IKGADĒJIE MAKSĀJUMI UN LĪDZĪGAS IZMAKSAS

1. Saskaņā ar 19. panta 2. punktu, pensijas un citas līdzīgas atlīdzības par iepriekš veikto algoto darbu, kā ari ikgadējie maksājumi, ko saņem Līgumslēdzējas Valsts rezidents, tiks aplikti ar nodokļiem tikai šajā Valstī.

2. Neatkarīgi no 1. un 3. punkta noteikumiem, un saskaņā ar 19. panta 2. punkta noteikumiem,

a) pensijas un citas atlīdzības, kuras tiek piešķirtas saskaņā ar Līgumslēdzējas Valsts sociālās nodrošināšanas likumdošanu, vai saskaņā ar Līgumslēdzējā Valstī izveidotu sabiedrisku sociālās apgādes sistēmu, tiks apliktas ar nodokļiem tikai šajā Valstī, neatkarīgi no tā, vai to izmaksa ir periodiska vai vienreizēja;

b) ikgadējie maksājumi, kas veidojas Līgumslēdzējā Valstī un tiek izmaksāti otrās Līgumslēdzējas Valsts rezidentam, tiks atbrīvoti no nodokļu uzlikšanas (otrajā Valstī - tulk.), tik lielā mērā, cik tie būtu atbrīvoti no aplikšanas ar nodokļiem, ja to saņēmējs būtu pirmās minētās Valsts rezidents.

3. Neatkarīgi no 1. punkta noteikumiem, pensijas, ikgadējie maksājumi un citas līdzīgas atlīdzības, kas veidojas Līgumslēdzējā Valstī un tiek izmaksātas fiziskai personai, kura ir bijusi Līgumslēdzējas Valsts rezidents un ir kļuvusi par otrās Līgumslēdzējas Valsts rezidentu, var tikt apliktas ar nodokļiem pirmajā minētajā Valstī, saskaņā ar šīs Valsts likumiem, tomēr nodoklis nedrīkst pārsniegt 15% no šo maksājumu kopapjoma. Šī punkta noteikumi netiks piemēroti personām - bezpavalstniekiem, kā arī otrās Līgumslēdzējas Valsts pilsoņiem, kuri vienlaicīgi nav pirmās minētās Valsts pilsoņi.

4. Jēdziens «ikgadējie maksājumi», lietots šajā pantā, apzīmē noteiktu summu, ko periodiski iemaksā noteiktos termiņos visā dzīves garumā vai konkrētā laika periodā, ar nosacījumu veikt atbilstošu un pilnīgu tās atmaksu naudā vai mantās naudas vērtībā (kas nav saņēmējam sniegtie pakalpojumi).

19. PANTS

VALSTS DIENESTS

1.a) Atlīdzības, kas nav pensijas un kuras fiziskai personai izmaksā Līgumslēdzēja Valsts vai tās vietējā pašvaldība, vai

statūtsabiedrība par šai valstij, vietējai pašvaldībai vai statūtsabiedrībai sniegtajiem atkarīgajiem personīgajiem pakalpojumiem, tiks apliktas ar nodokļiem tikai šajā Valstī, b) Tomēr šīs atlīdzības tiks apliktas ar nodokļiem tikai Līgumslēdzējā Valstī, kuras rezidente ir šī fiziskā persona, ja pakalpojumi ir sniegti šajā Valstī, un šī fiziskā persona:

(i) ir šīs Valsts pilsonis; vai

(ii) nav kļuvusi par šīs Valsts rezidentu vienīgi armērķi sniegt pakalpojumus.

2.a) Jebkura pensija, ko fiziskai personai izmaksa Līgumslēdzēja Valsts vai vietējā pašvaldība, vai statūtsabiedrība, vai ko izmaksā no Līgumslēdzējas Valsts vai vietējās pašvaldības, vai statūtsabiedrības izveidotiem fondiem, par pakalpojumiem, ko šī persona sniegusi šai Valstij vai pašvaldībai, vai statūtsabiedrībai, tiks aplikta ar nodokļiem tikai šajā Valstī.

b) Tomēr šī pensija tiks aplikta ar nodokļiem tikai tajā Līgumslēdzējā Valstī, kuras rezidents ir šī fiziskā persona, ja šī persona ir šīs Valsts rezidents un pilsonis.

3. 15., 16. un 18. panta noteikumi ir jāpiemēro atlīdzībām un pensijām, kuras izmaksā attiecībā uz pakalpojumiem, kas sniegti sakarā ar Līgumslēdzējas Valsts vai tās vietējās pašvaldības, vai statūtsabiedrības veikto uzņēmējdarbību.

20. PANTS

STUDENTI

Maksājumi, ko saņem students vai māceklis, vai stažieris uzturēšanās, studiju vai stažēšanās vajadzībām kurš tieši pirms iebraukšanas Līgumslēdzējā Valstī bija vai ir otrās Līgumslēdzējas Valsts rezidents, un kurš atrodas pirmajā minētajā Valstī vienīgi ar nolūku studēt vai stažēties, netiks aplikti ar nodokļiem šajā Valstī ar noteikumu, ka šie maksājumi rodas ārpus šīs Valsts.

21. PANTS

CITI IENĀKUMI

1. Līgumslēdzējas Valsts rezidenta cita veida ienākumi, kas nav aplūkoti šīs Konvencijas iepriekšējos pantos, tiks aplikti ar nodokļiem tikai šajā Valstī. Tomēr šādus ienākuma veidus, kuri veidojas otrajā Līgumslēdzējā Valstī, var arī aplikt ar nodokļiem šajā otrajā Valstī.

2. 1. punkta noteikumi netiks piemēroti attiecība uz ienākumu, kas ir citādāks nekā ienākums no nekustamā īpašuma, kāds minēts 6. panta 2. punktā, ja šāda ienākuma saņēmējs, būdams Līgumslēdzējas Valsts rezidents, veic uzņēmējdarbību otrajā Līgumslēdzējā Valstī, izmantojot tur izvietotu pastāvīgu pārstāvniecību vai sniedz šajā otrajā Valstī neatkarīgus personiskos pakalpojumus no tur izvietotas pastāvīgas bāzes, un, ja tiesības vai īpašums, par kurām tiek saņemts šis ienākums, ir praktiski saistītas ar šo pastāvīgo pārstāvniecību vai pastāvīgo bāzi. Sājā gadījumā atkarībā no apstākļiem ir piemērojami 7. vai 14. panta noteikumi.

22. PANTS

KAPITĀLS

1. Līgumslēdzējas Valsts rezidenta kapitāls, ko pārstāv 6. panta 2. punktā minētais nekustamais īpašums, kas atrodas otrā Līgumslēdzējā Valstī, vai akciju sabiedrībā, kuras īpašumi sastāv galvenokārt no šāda īpašuma, var tikt aplikts ar nodokļiem šajā otrajā Valstī.

2. Kapitāls, ko pārstāv kustamais īpašums, kas veido daļu no otrajā Līgumslēdzējā Valstī izvietotas Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma pastāvīgās pārstāvniecības īpašuma, vai kapitāls, ko pārstāv kustamais īpašums, kas ir piederīgs Līgumslēdzējas Valsts rezidenta pastāvīgai bāzei otrajā Līgumslēdzējā Valstī, kas tiek izmantota neatkarīgu individuālo pakalpojumu sniegšanai, var tikt aplikts ar nodokļiem šajā otrajā Valstī.

3. Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma kapitāls, ko pārstāv jūras un gaisa transporta līdzekļi, kuri tiek izmantoti starptautiskajā satiksmē, kā arī kustamais īpašums, kas piederīgs šo jūras un gaisa transporta līdzekļu izmantošanai, tiks aplikts ar nodokļiem tikai šajā Valstī.

4. Visi pārējie Līgumslēdzējas Valsts rezidenta kapitāla elementi tiks aplikti ar nodokļiem tikai šajā Valstī.

23. PANTS

NODOKĻU DUBULTĀS UZLIKŠANAS NOVĒRŠANA

1. Latvijā nodokļu dubultā uzlikšana tiks novērsta šādā veidā: a) gadījumā, kad Latvijas rezidents saņem ienākumus vai viņam pieder kapitāls, kurš saskaņā ar šīs Konvencijas noteikumiem var tikt aplikts ar nodokļiem Somijā, ja vien Latvijas iekšējā likumdošanā netiek nodrošināti labvēlīgāki noteikumi, Latvijai jāatļauj:

(i) samazināt šī rezidenta ienākuma nodokli par nodokļa daļu, kas ir vienāda ar Somijā samaksāto ienākumu nodokli;

(ii) samazināt šī rezidenta kapitāla nodokli par nodokļa daļu, kas ir vienāda ar Somijā samaksāto kapitāla nodokli.

Šie samazinājumi tomēr nekādā gadījumā nedrīkst pārsniegt tādu ienākuma nodokļa vai kapitāla nodokļa daļu, kura ir aprēķināta pirms šī samazinājuma piemērošanas, kāda ir attiecināma uz ienākumu vai kapitālu, kurš var tikt aplikts ar nodokļiem Somijā;

b) apakšpunkta a) piemērošanas mērķiem, kad sabiedrība, kas ir Latvijas rezidente, saņem dividendes no sabiedrības, kas ir Somijas rezidente un kurā Latvijas rezidentam pieder ne mazāk kā 10% no akcijām ar pilnām balsošanas tiesībām, Somijā samaksātajā nodoklī tiks ietverts ne tikai nodoklis, ar kuru apliek dividendes, bet ari nodoklis, ar kuru tiek aplikta sabiedrības peļņa, no kuras tiek izmaksātas dividendes;

c) apakšpunkta a) piemērošanas mērķiem: Somijā samaksātais nodoklis, aplikšana ar kuru nevar tikt veikta saskaņā ar šīs Konvencijas noteikumiem, izņemot 2. punkta c) apakšpunkta noteikumus, tiks uzskatīts par tādu nodokli, kas nav ticis samaksāts Somijā. 2. Somijā nodokļu dubultā uzlikšana tiks novērsta šādā veidā:

a) Gadījumā, kad Somijas rezidents saņem ienākumu, vai viņam pieder kapitāls, kurš saskaņā ar šīs Konvencijas noteikumiem var tikt aplikts ar nodokļiem Latvijā, Somijai, saskaņā ar b) apakšpunkta noteikumiem ir jāatļauj:

(i) samazināt šī rezidenta ienākuma nodokli par nodokļa daļu, kas ir vienāda ar Latvijā samaksāto ienākuma nodokli;

(ii) samazināt šī rezidenta kapitāla nodokli par nodokļa daļu, kas ir vienāda ar Latvijā samaksāto kapitāla nodokli. Šie samazinājumi tomēr nekādā gadījumā nedrīkst pārsniegt tādu ienākuma nodokļa vai kapitāla nodokļa daļu, kura ir aprēķināta pirms šī samazinājuma piemērošanas, kāda ir attiecināma uz ienākumu vai kapitālu, kurš var tikt aplikts ar nodokļiem Latvijā.

b) Dividendes, kuras sabiedrība - Latvijas rezidente izmaksā sabiedrībai, kura ir Somijas rezidente, tiks atbrīvotas no nodokļu uzlikšanas Somijā, ja sabiedrība - Somijas rezidente tieši kontrolē vismaz 10% no balsstiesībām sabiedrībā, kura izmaksā šīs dividendes.

c) Neatkarīgi no citiem šīs Konvencijas noteikumiem, fiziskai personai, kas ir Latvijas rezidente un kura saskaņā ar Somijas likumiem attiecībā uz 2. pantā minētajiem nodokļiem tiek ari atzīta par Somijas rezidenti, var tikt uzlikti nodokļi Somijā.

Tomēr Somijai ir jāatļauj atskaitīt no Somijas nodokļa jebkuru Latvija samaksāto ienākuma vai kapitāla nodokli saskaņā ar a) apakšpunkta noteikumiem. Šī apakšpunkta noteikumi tiks pielietoti tikai attiecībā uz Somijas pilsoņiem.

d) Neatkarīgi no tā, ka saskaņā ar jebkuriem šīs Konvencijas noteikumiem Somijas rezidenta saņemtais ienākums vai viņam piederošais kapitāls ir atbrīvots no aplikšanas ar nodokļiem Somijā, Somija var ņemt vērā no aplikšanas ar nodokļiem atbrīvoto ienākumu vai kapitālu, aprēķinot nodokļus uz atlikušo šīs personas ienākumu vai kapitālu.

e) Tiks uzskatīts, ka apakšpunktā a) minētais jēdziens «Latvijā samaksātais ienākuma nodoklis» iekļauj tādu Latvijas ienākuma nodokli, kurš būtu bijis jāmaksā, bet attiecībā uz kuru tiek piešķirts atvieglojums vai samazinājums saskaņā ar Latvijas likumiem, lai veicinātu ekonomisko attīstību; šāds atvieglojums vai samazinājums tiks iekļauts minētajos jēdzienos attiecībā uz peļņu, kas ir citādāka, nekā finansu sektorā gūtā, un ne vairāk kā 25% no šādas peļņas sastāv no procentiem un ienākumiem no akciju atsavināšanas vai peļņas, ko gūst no trešajām Valstīm;

f) Apakšpunkta e) noteikumi tiks piemēroti pirmos piecus gadus pēc šīs Konvencijas stāšanās spēkā. Tomēr Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes savstarpēji konsultējoties var noteikt, vai šis termiņš tiks pagarināts.

24. PANTS

DISKRIMINĀCIJAS NEPIEĻAUŠANA

1. Līgumslēdzējas Valsts pilsoņi netiks otrajā Līgumslēdzējā Valstī pakļauti nodokļu uzlikšanai vai jebkurām ar tiem saistītām prasībām, kas atšķiras jeb ir apgrūtinošākas par nodokļu uzlikšanu vai ar tiem saistītām prasībām, kam var tikt vai ir pakļauti otrās Valsts pilsoņi tādos pašos apstākļos, it īpaši attiecībā uz rezidenci. Šis noteikums neatkarīgi no 1. panta noteikumiem attiecas ari uz personām, kas nav vienas vai abu Līgumslēdzēju Valstu rezidenti.

2_: Bezpavalstnieki, kas ir Līgumslēdzējas Valsts rezidenti, nevienā no Līgumslēdzējām Valstīm netiks pakļauti nodokļu uzlikšanai vai jebkurām ar tiem saistītām prasībām, kas atšķiras jeb ir apgrūtinošākas par nodokļu uzlikšanu un ar tiem saistītām prasībām, kam tiek vai var tikt pakļauti attiecīgās Valsts pilsoņi tādos pašos apstākļos, it īpaši attiecībā uz rezidenci.

3. Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma pastāvīgā pārstāvniecība, ko tas izmanto otrajā Līgumslēdzējā Valstī, nevar tikt aplikta šajā otrajā Valstī ar tādiem nodokļiem, kas ir mazāk labvēlīgi, nekā nodokļi, ar kuriem tiek aplikti otrās Valsts uzņēmumi, kas veic līdzīgu darbību. Šo noteikumu nedrīkst iztulkot kā tādu, kas uzliek Līgumslēdzējai Valstij pienākumu piemērot otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentiem personiskas atlaides, atvieglojumus vai nodokļu samazināšanu, ņemot vērā civilstāvokli vai ģimenes saistības, kādus tā piemēro saviem rezidentiem.

4. Izņemot gadījumus, kad piemērojami 9. panta 1. punkta, 11. panta 7.punkta vai 12. panta 6. punkta noteikumi, procenti, autora honorāri un citi maksājumi, ko izdara Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums par labu otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentam, nosakot šī uzņēmuma apliekamo peļņu, ir jāatskaita no šīs peļņas uz tādiem pašiem noteikumiem kā tad, ja tie tiktu izmaksāti pirmās minētās Valsts rezidentam. Tāpat arī Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma parādi otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentam, nosakot šāda uzņēmuma apliekamā kapitāla vērtību, ir jāatskaita uz tādiem pašiem noteikumiem kā tad, ja tie attiektos uz pirmās minētās Valsts rezidentu.

5. Līgumslēdzējas Valsts uzņēmumi, kuru kapitāls pilnīgi vai daļēji pieder vienam vai vairākiem otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentiem vai šis rezidents, vai rezidenti tieši vai netieši kontrolē šos uzņēmumus, pirmajā minētajā Valstī nevar tikt pakļauti aplikšanai ar nodokļiem vai jebkurām ar tiem saistītām prasībām, kas atšķiras vai ir apgrūtinošākas par nodokļiem un ar tiem saistītām prasībām, kam ir vai var tikt pakļauti līdzīgi uzņēmumi pirmajā minētajā Valstī.

6. Šī panta noteikumi neatkarīgi no 2. panta noteikumiem attiecas uz visu veidu un nosaukumu nodokļiem.

25. PANTS

SAVSTARPĒJAS SASKAŅOŠANAS PROCEDŪRA

1. Ja persona uzskata, ka vienas vai abu Līgumslēdzēju Valstu rīcība noved vai var novest pie nodokļu uzlikšanas šai personai ar nodokļiem, kas neatbilst šīs Konvencijas noteikumiem, šī persona var neatkarīgi no šo valstu iekšējās likumdošanas noteikumiem, kas paredz novērst šādu nodokļu uzlikšanu, iesniegt savu jautājumu tās Līgumslēdzējas Valsts kompetentām iestādēm, kuras rezidents ir šī persona, vai arī, ja jautājums attiecas uz 24. panta 1. punktu, tās Līgumslēdzējas Valsts kompetentām iestādēm, kuras pilsonis ir šī persona. Jautājums jāiesniedz izskatīšanai trīs gadu laikā no pirmā paziņojuma par rīcību, kas novedusi pie nodokļu uzlikšanas neatbilstoši šīs Konvencijas noteikumiem.

2. Kompetentās iestādes pienākums ir censties, ja tai šķiet, ka sūdzība ir pamatota un ja tā pati nespēj panākt apmierinošu risinājumu, atrisināt šo jautājumu, savstarpēji vienojoties ar otras Līgumslēdzējas Valsts kompetentām iestādēm, ņemot vērā iespējamu mēģinājumu izvairīties no nodokļu maksāšanas, kas nesaskan ar šo Konvenciju. Gadījumā, kad kompetentās iestādes panāk šādu vienošanos, Līgumslēdzējām Valstīm ir jāatļauj nodokļa atmaksa vai tā kredīts saskaņā ar šo vienošanos. Katra šāda vienošanās ir jāizpilda neatkarīgi no laika limitiem Līgumslēdzējas Valsts iekšējā likumdošanā.

3. Līgumslēdzēju Valstu kompetentajām iestādēm ir jācenšas savstarpējas saskaņošanas gaitā atrisināt jebkurus sarežģījumus vai šaubas, kas var rasties, skaidrojot vai pielietojot šo Konvenciju. Tās var ari konsultēties savā starpā lai novērstu nodokļu (dubulto uzlikšanu gadījumos, kas nav paredzēti šajā Konvencijā.

4. Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes var tieši sazināties viena ar otru, lai panāktu vienošanos par iepriekšējos punktos minētajiem jautājumiem. Ja šķiet lietderīgi apmainīties domām mutiski, lai panāktu vienošanos, kāda domu apmaiņa var notikt, izveidojot Komisiju, kuras sastāvā ir Līgumslēdzēju Valstu kompetento iestāžu pārstāvji.

26. PANTS

INFORMĀCIJAS APMAIŅA

1. Līgumslēdzēju Valstu kompetentajām iestādēm ir jāapmainās ar informāciju, kas ir nepieciešama šīs Konvencijas noteikumu izpildīšanai vai ari Līgumslēdzēju Valstu iekšējās likumdošanas prasību, kas saistīta ar nodokļiem, kas ietverti šajā Konvencijā, izpildīšanu, tik lielā mērā, cik šie likumi nav pretrunā ar šo Konvenciju. Konvencijas 1. pants neierobežo informācijas apmaiņu. Jebkura informācija, ko saņem Līgumslēdzēja Valsts, ir jāuzskata par slepenu tāpat kā informācija, kas tiek iegūta saskaņā ar šīs Valsts likumdošanu un var tikt izpausta tikai tām personām vai varas iestādēm (ieskaitot tiesas un administratīvus orgānus), kas ir iesaistītas šajā Konvencijā ietverto nodokļu aprēķināšanā, ieturēšanā, izmeklēšanā vai apelāciju izskatīšanā. Šīm personām vai varas iestādēm ir jālieto šī informācija vienīgi iepriekšminētajos nolūkos. Tās drīkst izpaust šo informāciju tiesas prāvā vai tiesas lēmumos.

2. Nekādā gadījumā 1. punkta noteikumus nedrīkst iztulkot kā tādus, kas uzliek Līgumslēdzējai Valstij pienākumus:

a) veikt administratīvus pasākumus, kas nesaskan ar vienas vai otras Līgumslēdzējas Valsts likumdošanu vai administratīvo praksi;

b) sniegt informāciju, kas nav pieejama saskaņa ar vienas vai otras Līgumslēdzējas Valsts likumdošanu vai administratīvo praksi;

c) sniegt informāciju, kas var izpaust jebkuru tirdzniecības, komerciālo vai profesionālo noslēpumu vai tirdzniecības procesu, vai arī sniegt informāciju, kuras izpaušana varētu būt pretrunā ar sabiedrisko kārtību (ordre public).

27. PANTS

PALĪDZĪBA NODOKĻU IEKASĒŠANĀ

1. Līgumslēdzējas Valstis apņemas sniegt palīdzību viena otrai nodokļu maksātāja nenomaksāto nodokļu iekasēšanā, pie tam nodokļa galīgais lielums tiek noteikts saskaņā ar tās Valsts likumdošanu, kura iesniedz lūgumu sniegt palīdzību.

2. Gadījumā, kad Līgumslēdzēja Valsts iesniedz lūgumu sniegt palīdzību tādu nodokļu iekasēšanā, kuru iekasēšanai ir piekritusi otra Līgumslēdzēja Valsts, šos nodokļus iekasēs otrā Valsts saskaņā ar tās likumiem, kuri tiek piemēroti šīs otrās Valsts nodokļu iekasēšanai, un it kā iekasējamie nodokļi būtu otrās Valsts nodokļi.

3. Jebkuram Līgumslēdzējas Valsts lūgumam sniegt palīdzību nodokļu iekasēšanā jābūt pievienotam apstiprinājumam, ka nodokļu maksātāja parāda apjoms ir noteikts galīgi saskaņā ar šīs Valsts likumdošanu.

4. Kad Līgumslēdzējas Valsts pieprasīto nodokļu apjomu nav iespējams precīzi noteikt, tāpēc ka tas tiek noteikts tiesas ceļā vai kādā citādā veidā, šī Valsts drīkst, ar nolūku saglabāt tās ieņēmumus, lūgt otru Līgumslēdzēju Valsti veikt pagaidu darbības šo līdzekļu saglabāšanā tās labā, ja tas ir atļauts otrajai valstij saskaņā ar tās likumdošanu. Jautrā Valsts piekrīt izpildīt šo lūgumu, pagaidu darbības tiek veiktas tā, it kā šis nodokļu parāds pirmajai minētajai valstij būtu otrai Valstij pienākošies nodokļi.

5. Lūgums saskaņā ar šī panta iepriekšējo punktu noteikumiem Līgumslēdzējai Valstij ir jāiesniedz tikai tādā gadījumā, kad tai nav pieejams pietiekošs nodokļu nemaksātāja īpašums, lai segtu nenomaksāto nodokļa summu.

6. Līgumslēdzējai Valstij, kurā tiek iekasēts nodoklis saskaņā ar šī panta noteikumiem, ir jāizmaksā Līgumslēdzējai Valstij, kuras labā šis nodoklis tika iekasēts, iekasētā nodokļa summa, no kuras, ja nepieciešams, atskaitīta ārkārtas izdevumu summa, kas saistīta ar šī nodokļa iekasēšanu, kāda ir minēta 7. punkta b) apakšpunktā.

7. Kamēr Līgumslēdzēju Valstu kompetentas iestādes nav vienojušās par citādiem noteikumiem, tiks uzskatīts, ka:

a) Līgumslēdzējas Valsts tekošos izdevumus, kas rodas, sniedzot palīdzību, sedz šī Valsts;

b) Ārkārtas izdevumus, kas rodas, Līgumslēdzējai Valstij sniedzot palīdzību, sedz otra Valsts neatkarīgi no tā, kāds nodokļu apjoms tiek iekasēts tās labā. Gadījumā, ja Līgumslēdzēja Valsts paredz, ka var rasties ārkārtas izdevumi, tai nekavējoties jādara to zināmu otrajai valstij un jāuzrāda šādu izdevumu iespējamais apjoms.

8. Šajā pantā jēdziens «nodoklis» nozīmē nodokļus, uz kuriem attiecas šī Konvencija un jebkādas ar tiem saistītās soda naudas vai procentus.

28. PANTS

DIPLOMĀTI UN KONSULĀRIE DARBINIEKI

Nekas šajā Konvencijā nedrīkst ietekmēt diplomātisko misiju locekļu vai konsulāro punktu darbinieku fiskālās privilēģijas, kas tiem piemērojamas saskaņā ar starptautisko likumdošanu vai speciāliem nolīgumiem.

29. PANTS

STĀŠANĀS SPĒKĀ

1. Pēc tam, kad ir izpildītas konstitucionālās prasības, lai Konvencija stātos spēkā, Līgumslēdzēju Valstu valdībām ir jāapmainās ar attiecīgām notām.

2. Konvencija stājas spēkā 30 dienu laikā pēc pēdējās 1. punktā minētās notas iesniegšanas datuma, un tās noteikumi abās Līgumslēdzējās Valstīs tiks pielietoti:

(i) attiecībā uz nodokļiem, ko ietur izmaksas brīdī, sākot ar ienākumu, kas gūts tā kalendārā gada 1. janvārī vai pēc tam, kalendārā gadā, kas seko gadam, kurā šī Konvencija stājas spēkā;

(ii) attiecībā uz pārējiem ienākuma un kapitāla nodokļiem, sākot ar nodokļiem, kas maksājami jebkurā nodokļu gadā, kurš sākas tā kalendārā gada 1. janvārī, vai pēc 1. janvāra, kas seko gadam, kurā stājas spēkā šī Konvencija.

31. PANTS

DARBĪBAS PĀRTRAUKŠANA

Šī Konvencija ir spēkā tik ilgi, kamēr Līgumslēdzēja Valsts to pārtrauc. Katra Līgumslēdzēja Valsts var pārtraukt šīs Konvencijas darbību, diplomātiskā ceļā iesniedzot rakstveida notu par pārtraukšanu ne mazāk kā 6 mēnešus pirms jebkura kalendārā gada beigām. Šādā gadījumā Konvencijas darbība abās Līgumslēdzējās valstīs tiks pārtraukta:

(i) attiecībā uz nodokļiem, ko ietur izmaksas brīdī: sākot ar ienākumu, ko gūst tā kalendārā gada 1. janvāri vai pēc tam šajā gadā, kas seko gadam, kurā ir iesniegta attiecīgā nota;

(ii) attiecībā uz pārējiem ienākuma un kapitāla nodokļiem, sākot ar nodokļiem, kas maksājami jebkurā nodokļu gadā, kas sākas 1. janvārī, vai pēc tam šajā gadā, kas seko gadam, kurā ir iesniegta attiecīgā nota.

Konvencija sastādīta divos eksemplāros angļu valodā, parakstīta 1993. gada 23. martā, Helsinkos.

Parakstījušos liecinieku klātbūtnē, būdami pienācīgi pilnvaroti, šo Konvenciju ir parakstījuši.

Latvijas Republikas Valdības vārdā

Somijas Republikas Valdības vārdā

Parakstot šodien Konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem (turpmāk minēta kā «Konvencija») starp Somijas Republiku un Latvijas Republiku, parakstījušies ir vienojušies par sekojošiem noteikumiem, kuri veidos šīs Konvencijas neatņemamu sastāvdaļu.

1. Attiecībā uz šīs Konvencijas noteikumiem:

Pielietojot jēdzienu «statūtsabiedrība» (statutorv body), tiks saprasts, ka šis jēdziens nozīmē jebkuru sabiedriska rakstura juridisku personu, kas ir izveidota saskaņā ar Līgumslēdzējas Valsts likumdošanu un kurā nepiedalās citas personas kā tikai šī Valsts, tās politiski administratīvās vienības vai vietējās pašvaldības.

2. Attiecībā uz 7. panta 3. punktu:

Tiks saprasts, ka izdevumi, kurus ir atļauts atskaitīt, nosakot apliekamo ienākumu Līgumslēdzējā Valstī, ir tikai tādi izdevumi, kurus ir atļauts atskaitīt saskaņā ar šīs Valsts likumiem.

3. Attiecībā uz 8. pantu:

Tiks saprasts, ka jēdziens «Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma ienākumi no jūras transporta līdzekļu izmantošanas starptautiskajā satiksmē» tiks interpretēts saskaņā ar EASO (OECD) 1992. gada Konvencijas Modeļa 8. panta komentāra 7. līdz 14. punktiem, un šie ienākumi jebkādā gadījumā neiekļaus ienākumus, kas gūti no piestātņu, noliktavu, terminālu vai cita līdzīga uz zemes izvietota īpašuma izmantošanas, izņemot gadījumus, kad šie ienākumi ir tieši attiecināmi uz šī uzņēmuma jūras transporta līdzekļu izmantošanu.

4. Attiecībā uz 11. panta 3. d) apakšpunktu:

Tiks saprasts, ka persona ir saistīta ar citu personu gadījumā, kad vienai personai atsevišķi vai kopā ar citu, vai vairākām saistītām personām pieder vairāk nekā 50% no otras personas, vai gadījumā, kad vienai vai vairākām personām atsevišķi vai kopā pieder vairāk nekā 50% no divām personām.

5. Attiecībā uz 12. panta 3. punktu:

Tiks saprasts, ka jēdziens «autora honorārs» neietver maksājumus par urbšanas platformu vai citu līdzīgu iekārtu izmantošanu, kuras tiek izmantotas ogļūdeņražu izpētē un ieguvē.

6. Attiecībā uz 12. panta 3. punktu:

Ir izlemts, ka ienākumi no ražošanas, tirdzniecības un zinātnisko iekārtu iznomāšanas tiks iekļauti jēdzienā «autora honorārs», kāds ir definēts 12. panta 2. punktā.

7. Attiecībā uz 15. panta 2. punktu:

15. panta 2. punkta noteikumi netiks piemēroti attiecībā uz darbinieku, kurš ir «izīrēts» (hired out). Piemērošanai pirmajā teikumā: darbinieks, kurš ir Līgumslēdzējas Valsts rezidents, tiks uzskatīts par «izīrētu», ja viņu norīko citas personas rīcībā, persona (izīrētājs), ar nolūku veikt darbu šīs citas personas (vadītāja) veiktās uzņēmējdarbības ietvaros otrajā Līgumslēdzējā Valstī pie nosacījuma, ka šī cita persona (vadītājs) ir šīs otrās Līgumslēdzējas Valsts rezidents vai izmanto otrajā Līgumslēdzējā Valstī izvietoto pastāvīgu pārstāvniecību, un, ka persona (izīrētājs) nekādā veidā nav atbildīga par veicamā darba rezultātiem. Nosakot, kad darbinieks tiks uzskatīts par «izīrētu», jāizdara visaptverošs novērtējums, sevišķu uzmanību pievēršot:

a) vai vadītājs ir atbildīgs par kopējo darba uzraudzību;

b) darbs tiek veikts darba vietā, kas atrodas vadītāja rīcībā un par kuru atbildīgs ir vadītājs;

c) personas («izīrētāja») atlīdzība tiek aprēķināta saskaņā ar darbinieka («izīrētā») strādāšanas laiku, vai arī saskaņā ar jebkuru citu attiecību starp atlīdzību un algu, kuru saņem darbinieks («izīrētais»);

d) lielākā daļa darbarīku un materiālu ir vadītāja piegādāti;

e) persona («izīrētājs») vienpusīgi neizlemj jautājumu par darbinieku skaitu un viņu kvalifikāciju.

Protokols sastādīts divos eksemplāros angļu valodā, parakstīts Helsinkos 1993. gada 23. martā.

Parakstījušos liecinieku klātbūtnē, būdami pienācīgi pilnvaroti, šo protokolu ir parakstījuši

Latvijas Republikas Valdības vārdā

Somijas Republikas Valdības vārdā