Lai iegūtu gan pakalpojumu ņēmējs, gan pakalpojumu sniedzējs

Par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas stratēģiju un principiem

Šā gada 9. janvārī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padomes sēdē tika apstiprināta komisijas darbības stratēģija un pamatprincipi. Šis dokuments būs pamats SPRK turpmākai darbībai, 18. janvārī preses konferencē informēja komisijas priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.

Stratēģija, kurā izklāstīti principi, ko SPRK ievēros un īstenos savā darbā, ir nozīmīga ne vien mūsu valsts, bet arī starptautiskā kontekstā, jo šī dokumenta pieņemšana bija Latvijas un Pasaules bankas programmatisko strukturālo pārkārtojumu aizdevuma līguma priekšnosacījums, sacīja I. Šteinbuka. Par dokumentu SPRK saņēmusi Pasaules bankas pozitīvu vērtējumu.

Stratēģija aptver tikai SPRK kompetencē esošo jautājumu loku. Lai nodrošinātu vēl efektīvāku sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu, vairāki lēmumi vēl būtu jāpieņem valdībai, norādīja I. Šteinbuka.

Kā ikviens stratēģisks dokuments, arī šis ir vērsts uz to, lai maksimāli izmantotu tās iespējas un priekšrocības, kas paredzētas likumā noteiktajā kārtībā, un līdz minimumam mazinātu iespējamos riskus, sacīja SPRK padomes loceklis Edvīns Karnītis. Tas nodrošina pakalpojumu sniedzējiem un saņēmējiem prognozējamu komisijas politiku.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas priekšsēdētāja Inna Šteinbuka un komisijas padomes loceklis Edvīns Karnītis Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšana nenozīmē tikai tarifu noteikšanu, uzsvēra E. Karnītis. SPRK jāaizsargā patērētāji no monopola patvaļas, jāsekmē jaunu konkurentu ienākšana tirgū. Attīstītas konkurences apstākļos par galvenajiem uzdevumiem kļūs licenču, kvalitātes standartu un konkurences noteikumu ievērošanas monitorings, infrastruktūras tīklu savienošana, arbitra funkciju veikšana strīdu gadījumos un citi.

Kā pastāstīja E. Karnītis, viens no SPRK galvenajiem uzdevumiem ir pašlaik ierobežotās konkurences attīstība atbilstoši valdības akceptētajām ilgtermiņa sektorpolitikām. Konkurence rosinās pakalpojumu sniedzējus darboties maksimāli efektīvi un nodrošinās patērētājiem izvēli, zemākus tarifus un augstāku pakalpojumu kvalitāti. Tāpēc SPRK ir jāveicina tirgus paplašināšana, atbalstot jaunu pakalpojumu sniedzēju ienākšanu tajā. E. Karnītis atzina, ka tirgus liberalizācijas procesu varēs vērot nākamgad, kad pēc SIA “Lattelekom” monopoltermiņa beigšanās tiks atvērts telekomunikāciju tirgus. Eiropas pieredze liecina: lai klients izvēlētos jaunienācēju pakalpojumus, viņiem tie jāpiedāvā apmēram par 15 līdz 20% zemāku cenu, nekā tā ir dominējošajam pakalpojumu sniedzējam, par kādu kļūs monopols tirgus formālās liberalizācijas rezultātā. SPRK jādarbojas tā, lai jauno pakalpojumu sniedzēju ienākšana tirgū būtu sekmīga, sacīja E. Karnītis.

SPRK darbībā svarīgs princips ir orientēšanās uz patērētāju, tā interešu un tiesību aizsardzība. Piemēram, telekomunikāciju pakalpojumu saņēmējiem jau šobrīd ir iespēja izvēlēties vienu vai otru tarifu veidu. Tiek piedāvāti vairāki apmaksas sistēmu varianti, turklāt izveidota arī “mīksta” parādnieku atslēgšanas procedūra, proti, patērētāju līgumu nosacījumu pakāpeniska maiņa rēķinu neapmaksas gadījumā, paredzot samazināta apjoma un kvalitātes pakalpojumu piegādi, priekšapmaksu un citus pasākumus. Tas, ka pakalpojuma sniegšana netiek nogriezta kā ar nazi, bet tiek nodrošināta pakāpeniska parādu dzēšanas procedūra, atbilst gan patērētāju, gan pakalpojumu sniedzēja, kurš nevēlas zaudēt klientus, interesēm.

SPRK lēmumu sagatavošanas un pieņemšanas gaitā vienlīdz tiks ievērotas gan patērētāju, gan pakalpojumu sniedzēju intereses. Komisija konsultēsies ar pakalpojumu sniedzējiem un veidos ilgtermiņa attiecības ar tiem, izstrādājot skaidrus sadarbības principus.

Universālā pakalpojuma princips, kas pirms vairāk nekā desmit gadiem tika attiecināts uz telekomunikācijām, šobrīd dominē visu publisko pakalpojumu piegādē un pieejamībā, norādīja E. Karnītis. Pēdējā laikā šis princips tiek pielāgots arī izglītībai un medicīnai. Universālā pakalpojuma princips paredz to, ka ikvienam klientam visā valsts teritorijā ir jābūt iespējai saņemt attiecīgo pakalpojumu noteiktā, definētā kvalitātes līmenī. Nedrīkstētu būt tā, ka viens un tas pats pakalpojums lauku apvidū ir divreiz mazāk pieejams nekā, piemēram, Rīgā.

Latvijā izveidotās daudznozaru sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas sistēmas ieviešanā SPRK lielu uzmanību pievērš vienotības principam, turpināja I. Šteinbuka. Vienotas tarifu noteikšanas metodes izstrāde ir viens no paņēmieniem, kā šo principu iedzīvināt. Pirms apstiprināt tarifu aprēķinu metodikas katrai atsevišķai nozarei, SPRK izstrādāja universālo — tarifu griestu — metodi. Konkrētam periodam tiks noteikts tarifu griestu indekss, ņemot vērā divus rādītājus: patēriņa cenu indeksu, kas atspoguļo izmaiņas ekonomikā kopumā, un uzņēmuma efektivitātes paredzamās izmaiņas. Efektivitātes pieaugums savukārt atspoguļo tehnoloģiju, vadības un citu faktoru attīstību regulējamās nozarēs un to ietekmi uz pakalpojumu izmaksām.

Tarifu griestu metode sniedz spēcīgu motivāciju uzņēmumam strādāt efektīvi, uzsvēra I. Šteinbuka. Efektivitāti var vairot, ne tikai investējot jaunās iekārtās un tehnoloģijās, bet arī uzlabojot administrācijas darbu, samazinot darbinieku skaitu un veicot citus pasākumus. SPRK ir ieinteresēta, lai pakalpojumu sniedzējs rūpētos par darbības efektivitāti, nevis uzrādītu pārspīlētus datus par milzīgajām uzņēmuma izmaksām, kuru dēļ noteikti būtu jāpaaugstina tarifi.

Preses konferences noslēgumā SPRK priekšsēdētāja atgādināja četrus galvenos regulēšanas kritērijus. Pirmkārt, jānodrošina patērētāju interešu aizsardzība, un tarifi nedrīkst pārsniegt noteikto apmēru. Otrkārt, tarifu izmaiņām jābūt prognozējamām, un tās nedrīkst veikt pārāk bieži. Treškārt, tarifiem jāstimulē pakalpojumu sniedzēju darbības efektivitātes palielināšanās un izmaksu samazināšanās. Ceturtkārt, tarifiem jāveicina valsts konkurētspējas palielināšanās un tautsaimniecības attīstība kopumā.

2001. gada 30. novembra preses konferencē komisijas priekšsēdētāja informēja par to, ka tarifu griestu metodes pamatojums tiks nosūtīts visiem regulējamajiem uzņēmumiem un citām ieinteresētām institūcijām, kuru viedokļus SPRK gaidīja vienu mēnesi. Kā pastāstīja I. Šteinbuka, pozitīvu atbildi komisija saņēmusi no VAS “Latvenergo”, VAS “Latvijas pasts” un SIA “Lattelekom”, kā arī no Pasaules bankas speciālistiem. A/s “Latvijas gāze” iebildusi pret komisijas izraudzīto un izstrādāto metodi, bet pēc SPRK tikšanās ar uzņēmuma pārstāvjiem attieksme vairs neesot tik kritiska. Tikšanās laikā puses vienojās, ka konkrētās nozares tarifu noteikšanas metodikas izstrādē tiks iesaistīti “Latvijas gāzes” speciālisti. Atsevišķu nozaru tarifu noteikšanas metodiku izstrādē SPRK sadarbosies ar katra regulējamā sektora speciālistiem, paskaidroja I. Šteinbuka, un “Latvijas gāzes” pārstāvju gatavība piedalīties šajā darbā liecina par viņu attieksmes maiņu pozitīvā virzienā.

Marika Līdaka, “LV” tautsaimniecības redaktore