Valsts prezidente:

Tiekoties ar Saeimas frakciju pārstāvjiem

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga vakar, 21. janvārī, tikās ar visu Saeimas frakciju deputātiem, lai pārrunātu iespējas veikt izmaiņas Saeimas un pašvaldību vēlēšanu likumos, svītrojot prasības deputātu kandidātiem zināt valsts valodu augstākajā pakāpē.

Valsts prezidentes izveidotā ekspertu grupa ir ieteikusi svītrot no vēlēšanu likumiem prasību deputātu kandidātiem apliecināt latviešu valodas zināšanas augstākajā pakāpē, atzīstot, ka šī prasība nav demokrātiska un ir pretrunā ar Satversmi un starptautiskām konvencijām, kurām pievienojusies Latvija.

Izvērtējot pašreizējo situāciju ar valsts valodas statusu un tās aizsardzību, ekspertu grupa konstatējusi, ka vēlēšanu likumā noteikto ierobežojumu atcelšana atsevišķiem deputātu kandidātiem nekādi neietekmēs valsts valodas statusu, jo ir virkne citu normatīvo aktu, kas nosaka valsts valodas statusu un lietošanu Saeimā un pašvaldībās.

Pēc LETA informācijas

Tiekoties ar ASV tirdzniecības pārstāvjiem

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga 18.janvārī piedalījās darba pusdienās ar ASV Tirdzniecības palātas pārstāvjiem. Valsts prezidente savā uzrunā akcentēja Latvijas pozitīvos ekonomiskos rādītājus pagājušajā gadā. Prezidente vērsa auditorijas uzmanību uz to, kādus pūliņus valsts pielikusi, lai no centralizētas, vienpartijiskas sistēmas, centralizētas plānveida ekonomikas pārietu uz demokrātiju un brīvu tirgus ekonomiku, un Latvijas sasniegumi ir apliecinājums izvēles pareizībai.

Runājot par Latvijas ekonomiskajiem mērķiem, V.Vīķe–Freiberga sacīja, ka Latvija vēlas iekļauties demokrātiskajā pasaulē un integrēties pasaules ekonomikā. Prezidente atzīmēja, ka mazie un vidējie uzņēmumi Latvijā, tāpat kā citur pasaulē, ir potenciālu darba vietu avots. Tā ir arī iespēja sadarbībai starp Latvijas un Amerikas uzņēmējiem, no kuras ieguvēji būtu ne tikai investori, bet arī Latvijas iedzīvotāji, jo šī sadarbība veicinātu jaunu darba vietu rašanos un iedzīvotāju dzīves līmeņa celšanos.

Savā runā V.Vīķe–Freiberga akcentēja Latvijas mērķus valsts aizsardzībā — iestāju NATO. Prezidente runāja par to, kādu viņa saskata ASV lomu šajā NATO paplašināšanās procesā. Runājot par otru valsts ārpolitisko mērķi — iekļaušanos ES, V.Vīķe–Freiberga iepazīstināja ar Latvijas iestāšanās sarunu aktualitātēm. Tika uzsvērta triju Baltijas valstu ciešās sadarbības nozīmība, īstenojot kopīgos ārpolitiskos mērķus — integrāciju ES un NATO.

Pēc uzrunas valsts prezidente atbildēja ASV Tirdzniecības palātaspārstāvjiem uz jautājumiem par privatizācijas gaitu Latvijā, iedzīvotāju atbalstu NATO integrācijai, valsts ekonomiskās izaugsmes izredzēm un to saistību ar dažādu sabiedrības grupu interesēm, par Latvijas tēlu un tā veidošanu pasaulē.

Tiekoties ar Latvijas Bankas prezidentu

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga 18.janvārī tikās ar Latvijas Bankas priekšsēdētāju Ilmāru Rimšēviču. Sarunā pārrunātie temati — ekonomiskā situācija Latvijā, Latvijas integrācijas gaita ES, ES finansu aktualitātes. I.Rimšēvičs atzīmēja, ka Latvijā šobrīd ir ļoti laba makroekonomiskā situācija — zema inflācija, stabila valūta, augsti iekšzemes kopprodukta rādītāji.

Pārrunājot aktualitātes ES finansu sektorā un to iespējamo ietekmi uz Latviju, atzīmēts, ka eiro ieviešana neradīs kaitējumu lata stabilitātei, nav pamata arī izmantot citus valūtas piesaistes mehānismus. LB prezidents vērtēja, ka eiro ieviešana ES notiek veiksmīgi un var plānot, ka tuvākajā laikā arī citas ES dalībvalstis, piemēram, Dānija, Zviedrija, rīkos referendumu par eiro ieviešanu.

Abas puses apspriedās par Latvijas pakāpenisko iekļaušanos ES. I.Rimšēvičs norādīja, ka Latvija būs gatava divus vai trīs gadus pēc iestāšanās ES ieviest eiro. Tika noraidīts nesen izskanējušais Latvijas ekonomikas salīdzinājums ar Argentīnu.

Apžēlojot trīs notiesātos

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga 17.janvārī izskatīja 19 apžēlošanas lūgumus, apžēlojot trīs notiesātos.

Mārtiņš Mūrnieks, dzimis 1976.gadā, notiesāts par noziedzīgu nodarījumu pret īpašumu, brīvības atņemšanas sods samazināts.

Jānis Ikams, dzimis 1981.gadā, notiesāts par neziņošanu par smagu noziegumu, brīvības atņemšanas sods samazināts.

Edgars Kažis, dzimis 1974.gadā, notiesāts par dezertēšanu no armijas, brīvības atņemšanas sods samazināts.

Valsts prezidenta preses dienests