19. janvārī Ministru prezidents Andris Bērziņš tikās ar Amerikas Savienoto Valstu Senāta padomnieku grupu, kas viesojās Latvijā piecu NATO kandidātvalstu apmeklējuma vizītes ietvaros. ASV pārstāvji izzināja Latvijas gatavību integrēties NATO un valsts spēju būt līdzvērtīgai sadarbības partnerei.

Ministru prezidents norādīja, ka Latvija izprot starptautiskās sadarbības nozīmi, vēlas kļūt par NATO un Eiropas Savienības (ES) dalībvalsti un izpilda visus priekšnosacījumus. A. Bērziņš atzina, ka integrācija NATO nav Latvijas pašmērķis, bet tas ir garants ilgtspējīgai attīstībai, sabiedrības drošībai un stabilitātei.

Runājot par virzību uz NATO, Ministru prezidents uzsvēra triju Baltijas valstu sadarbību. Saistībā ar Ziemeļatlantijas aliansi tām ir kopīgi projekti, piemēram, piedalīšanās starptautiskajās miera uzturēšanas misijās, gaisa telpas kontrole, militārās mācības. Nozīmīgs solis virzībā uz NATO bijusi Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas misijas slēgšana Latvijā.

Lai tuvinātos NATO, katru gadu tiek palielināts iekšzemes kopprodukta īpatsvars aizsardzībai. A. Bērziņš norādīja, ka valstī darbojas speciāli izveidota NATO integrācijas padome un Nacionālās drošības padome, kuras ikdienā koordinē Latvijas iestāšanos Ziemeļatlantijas aliansē. Ministru prezidents norādīja, ka visas parlamentā pārstāvētās partijas, izņemot vienu, un iepriekšējās valdības atbalstījušas valsts integrāciju NATO. Arī sabiedrības atbalsts integrācijai Ziemeļatlantijas aliansē ir pietiekami liels, to atbalsta vairāk nekā 60 procentu pilsoņu.

Ministru prezidents atzinīgi novērtēja NATO un Krievijas attiecību uzlabošanos, īpaši pēc 11. septembra notikumiem ASV. A. Bērziņš uzsvēra, ka labas kaimiņattiecības ar Krieviju ir tikpat svarīgas kā iestāšanās NATO un ES. ASV pārstāvji augstu novērtēja Latvijas valdības rīcību pēc 11. septembra terorisma akta, uz ko Ministru prezidents norādīja, ka Latvijā pieņemta speciāla pretterorisma programma.

Ministru prezidents atzīmēja arī trimdas tautiešu — Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) — aktīvo atbalstu integrācijai NATO. Organizācija tam velta daudz pūļu, un Latvijas uzaicināšana iestāties Ziemeļatlantijas aliansē ir PBLA darbības prioritāte.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments

Tiekoties ar aizsardzības ministru

19. janvārī aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis, Aizsardzības ministrijas (AM) valsts sekretārs Edgars Rinkēvičs un AM amatpersonas tikās ar ASV Senāta padomnieku grupu — ASV Senāta Ārlietu komitejas Republikāņu partijas padomnieku grupas vadītāju Patrīciju Maknerneju, ASV Senāta Ārlietu komitejas Republikāņu partijas padomnieku Deividu Merklu un ASV Senāta Ārlietu komitejas Republikāņu partijas padomnieku Marku Esperu, kas Latvijā ieradušies divu dienu vizītē. Sarunas gaitā ASV Senāta padomnieki tika informēti par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) izaugsmi desmit gados, kā arī par plānoto NBS restrukturizāciju un attīstības plāniem. Senāta padomnieki interesējās par Latvijas NBS spējām piedalīties starptautiskās operācijās kopā ar NATO valstu militārajām vienībām. Viesi tika informēti par Latvijas Aizsardzības ministrijas un NBS darbu NATO savietojamības sasniegšanā.

AM amatpersonas arī informēja par Saeimā pieņemto likumu par valsts aizsardzības finansējumu, norādot, ka Latvijas valsts aizsardzībā līdzekļus ir būtiski ieguldīt tajās sfērās, kas visefektīvāk izmantojamas gan Latvijas pašaizsardzības spēju paaugstināšanā, gan NATO integrācijas kontekstā.

Aizsardzības ministrs sarunā ar ASV senatoriem uzsvēra, ka Latvijas mērķis, iestājoties NATO, ir veicināt reģiona stabilitāti un mieru. Ministrs norādīja, ka Latvijas aizsardzības sistēmas attīstībā svarīgākais ir attīstīt nelielas, labi apmācītas un ekipētas speciālās vienības, kas būtu savietojamas ar NATO.

ASV Senāta padomnieki sarunas gaitā atgādināja Latvijas militārpersonām, ka Latvijai, tāpat kā citām NATO kandidātvalstīm, ir svarīgi darīt visu, lai spētu sniegt reālu ieguldījumu alianses militārajās struktūrās. Tas būs viens no būtiskākajiem priekšnoteikumiem gan lēmuma pieņemšanas procesā Prāgas NATO valstu un valdību vadītāju sanāksmē 2002.gada novembrī, gan arī vēlāk, kad ASV Senāts ratificēs līgumu.

Latvijā ASV senatoru padomnieku grupa viesojās no 18. līdz 20.janvārim, lai iepazītos ar procesiem saistībā ar Latvijas gatavošanos dalībai NATO. Šī grupa Latvijā ierodas piecu NATO kandidātvalstu apmeklējuma ietvaros un pēc Slovēnijas, Slovākijas un triju Baltijas valstu apmeklējuma apkopos informāciju ziņojumā par šo valstu gatavību pievienoties Ziemeļatlantijas aliansei. Ziņojumam būs liela nozīme ASV Senāta viedokļa veidošanā un lēmumu pieņemšanā par šī gada rudenī gaidāmo NATO paplašināšanos.

Kaiva Liepiņa, ministra preses sekretāre

Tiekoties ar Saeimas komisijas priekšsēdētāju

Sestdien, 19.janvārī, Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Dzintars Kudums tikās ar Amerikas Savienoto Valstu senatoru padomniekiem, kuri bija ieradušies, lai iepazītos ar situāciju Latvijā, tai gatavojoties dalībai Ziemeļatlantijas aliansē.

ASV senatoru padomnieki interesējās par Latvijas politisko un militāro gatavību integrācijai aliansē un parlamenta ieguldījumu aizsardzības likumdošanas sakārtošanā atbilstoši NATO standartiem.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs informēja viesus par Latvijas sasniegumiem demokrātisko vērtību nostiprināšanā un mūsu valsts ilgtermiņa politiku saistībā ar integrāciju NATO. Viņš apliecināja, ka arī pēc 8.Saeimas vēlēšanām šā gada rudenī mūsu valsts ārpolitiskā prioritāte — virzība uz NATO — tiks turpināta, jo reāli nav iespējama tādu politisko spēku nākšana pie varas, kuri varētu šo politiku mainīt. “Par ilgtermiņa sadarbību ar NATO liecina arī Saeimā pieņemtie likumi, tostarp Valsts aizsardzības finansēšanas likums, kas paredz aizsardzības budžeta plānveida palielināšanu līdz 2% no iekšzemes kopprodukta 2003.gadā,” sacīja Dz.Kudums. Viņš arī pastāstīja par vispārējās mobilizācijas likuma projekta sagatavošanu, kā arī likumdošanas darbu klasificētās informācijas drošības jomā.

Vaicāts par iespējamajiem grozījumiem vēlēšanu likumos saistībā ar valsts valodas zināšanu prasībām deputātu kandidātiem, Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs paskaidroja, ka mūsu parlamentārieši labi izprot šo izmaiņu politisko nozīmīgumu, taču vispirms sabiedrībai jāizskaidro vēlēšanu likumu grozījumu nepieciešamība, bet tas prasa ilgāku laiku. Savukārt viesi akcentēja, ka Latvijai kā NATO kandidātvalstij šī jautājuma pozitīvs risinājums ir ļoti svarīgs.

Senatoru padomnieki arī vēlējās uzzināt, kāds varētu būt Latvijas ieguldījums, ja tā tiktu uzaicināta kļūt par NATO dalībvalsti. Dz.Kudums sacīja, ka Latvija pilnveido savu militāro sistēmu un ir gatava dot savu ieguldījumu miera ieviešanas un uzturēšanas operācijās, kur vien tas būs nepieciešams.

ASV senatoru padomnieki informēja par savu nodomu arī turpmāk uzturēt kontaktus ar Latvijas parlamentu un valdību NATO paplašināšanās jautājumos. Viesi arī pateicās Latvijas tautai par pausto atbalstu Amerikas Savienotajām Valstīm pēc 11.septembra terora aktiem.

Saeimas preses dienests