Rīgas domes priekšsēdētājs Gundars Bojārs:
Lai alga atbilstu paveiktajam darbam

Pēc intervijas Latvijas Radio 21. janvāra raidījumā “Kāpnes” pulksten 15.10. Vada žurnālists Zigurds Ķeizars

— Gribam to vai negribam, ir jāsāk ar jautājumu, kas laikam gan presē, gan televīzijā sacēlis vislielāko ažiotāžu, proti, bijušās interfrontes populārās pārstāves Ždanokas kundzes ievēlēšana amatā. Es saprotu, ka prognozes gan laikrakstos, gan televīzijā par domes balsojumu ir mazliet pāragras, jo būtībā par jautājumu — būt vai nebūt amatā Ždanokas kundzei — vēl savu vārdu nav teicis Centrālās dzīvojamo māju privatizācijas komisijas priekšsēdētājs Ziedonis Ziediņš.

Gundars Bojārs: — Tieši tā, un arī dome nav teikusi, jo šai komisijai, kas izvērtēja no profesionalitātes viedokļa, nebija pilnvaras lemt no politiskā viedokļa par kandidatūras atbilstību. Tātad izvērtēja no profesionālā viedokļa šos kandidātus un tālāk virzīja apstiprināšanai Centrālajai dzīvojamo māju privatizācijas komisijai, kurai tātad jāsaka savs vārds, un, kā mēs visi atceramies, šo komisiju vada “Tēvzemei un Brīvībai” pārstāvis Ziedonis Ziediņš, tātad viņam arī jābūt profesionālai pieejai, un politiskais balsojums, protams, ir Rīgas domē, tur deputātiem būs iespējas lemt saskaņā ar savu sirdsapziņu, saskaņā ar savu pārliecību, ņemot vērā politisko pagātni, un acīmredzot tāds šis balsojums arī būs.

— Kad šis balsojums būs — šobrīd nav iespējams prognozēt?

G.Bojārs: — To nav iespējams prognozēt, šāda jautājuma uz domes sēdi nav, tas var parādīties uz domes sēdi tikai pēc tam, kad Centrālā dzīvojamo māju privatizācijas komisija būs devusi savu atzinumu.

— Cik sapratu, komisija šobrīd ir pieprasījusi domes komisijai vēl papildu dokumentus.

G.Bojārs: — Jā, papildu dokumenti ir pieprasīti, un tad viņi lems, vadoties no šiem papildu dokumentiem, šī procedūra ir tādā veidā izvēlēta, tā ir arī domes nolikumā noteikts, tātad dome vēlas, tā teikt, “garantēties” un šo profesionālo vērtējumu uzticēt augstāk stāvošai institūcijai, kas ir Centrālā dzīvojamo māju privatizācijas komisija.

— Cik jūs pats esat pazīstams ar to, ko Ždanokas kundze raksta savās koncepcijās nākamajam amatam. Proti, es te gribu kliedināt baumas, lūk, par šo namīpašumu nacionalizāciju.

G.Bojārs: — Manuprāt, šobrīd no manis prasīt kādu atbildību par to, ka Ždanokas kundze ir izvirzīta, ir uzvarējusi šai konkursā, varbūt nebūtu pareizi. Es esmu apmierināts visumā ar šīs komisijas lēmumu, šī komisija lēma ļoti pragmatiski, es neesmu detalizēti iepazinies ar šo koncepciju. Tas ir pāragri, es par to lemšu tikai tad, kad šis jautājums tiks virzīts uz prezidiju un Rīgas domi, tad arī attiecīgi balsošu.

— Gribot negribot kaut kāda morāla pieskaņa, jūs noteikti to traktēsit kā politisku pieskaņu šai lietai, vakar dome godināja barikāžu piemiņu, un iznāk, ka nākamajā dienā ceļ amatos interfrontes līderus. Vai jums ir bijušas pārdomas tīri morālā sakarā?

G.Bojārs: — Jā, protams, man ir bijušas šādas pārdomas, man arī ir jāizvērtē, es neesmu vienaldzīgs pret to, kurā pusē kurš ir cīnījies barikāžu laikā. Es biju uz barikādēm, es šo laiku ļoti labi atceros, un, protams, manu personīgo balsojumu tas neapšaubāmi ietekmēs.

— Kopumā no preses relīzēm strāvo divas domas — tā ir cena, ko sociāldemokrāti maksā PCTVL, lai paši noturētos pie varas, un otra doma — amatam būtībā nav nozīmes, bet lielāka nozīme ir tam, ka līdz ar to sāksies bijušo interfrontiešu reabilitācija, kura var beigties ar Rubika atgriešanos amatā. Kā jūs šādas domas vērtējat?

G.Bojārs: — Es nedomāju, ka Rubika kungs šobrīd atgriezīsies kādā amatā, otrkārt, es vēlreiz gribētu atkārtot, ka šis politiskais balsojums notiks Rīgas domē, ja Centrālā dzīvojamo māju komisija atbalstīs šo kandidatūru, un politiskais balsojums arī nav viennozīmīgs, arī PCTVL apvienības pusē izskan dažādas domas par šo kandidatūru. Tā ka es šobrīd uzskatītu par pāragru gan šo ažiotāžu, kas sacelta presē, gan kaut kādas politiskās prognozes, gan mēģinājumus kaut kādā veidā spekulēt ap šo jautājumu. Tātad šeit bija profesionalitāte, un līdz domes balsojumam mums acīmredzot ir starp profesionalitāti un politisko piederību jānovelk robeža.

— Tai pašā laikā daudz jau presē ir pateicis Īvāna kungs — jūsu partijas biedrs. Vai, jūsuprāt, uz tā pamata ir iespējama arī kāda šķelšanās pašu sociāldemokrātu frakcijā?

G.Bojārs: — Es nedomāju, ka būs šķelšanās, es domāju, ka sociāldemokrātiem ir šī pārliecība katram personīgi un šeit nekāds uzspiestais balsojums vispār nebūs iespējams ne par, ne pret Ždanokas kundzes kandidatūru, visdrīzāk, ka tas sociāldemokrātiem būtu brīvais balsojums. Kāds tas būs, to es šobrīd varbūt negribētu teikt, ar katru no frakcijas biedriem arī vēl neesmu runājis. Katrā ziņā tas ir līdzīgs manam viedoklim, tomēr katrs no mums atceras šīs dienas un atceras ar tādu neviennozīmīgu attieksmi pret kandidatūrām. Jāsaka, ka mūsu partijā — sociāldemokrātos — pieci cilvēki ir saņēmuši Triju Zvaigžņu ordeni, viņi visi balsojuši par Latvijas neatkarību, protams, tas arī uzliek zināmu atbildību visai partijai kopumā.

— Pretēji leģendai par to, ka Ždanoka gribot nacionalizēt daudz īpašumu, to skaitā arī dzīvokļus, es zinu, ka komisija, šobrīd laikam Zaļetajeva kunga vadītā komisija, izskata domes privatizācijas koncepciju turpmākajiem gadiem. Vai jums ir zināms, kas tur ir būtiskie vaļi, uz ko visa koncepcija turas?

G.Bojārs: — Jā. Pirmkārt mēs vēlamies definēt, kādi īpašumi Rīgas domē netiks privatizēti, un neapšaubāmi tie ir īpašumi, kas saistīti ar domes funkciju pildīšanu, arī ar sociālo sfēru, ar veselības aizsardzību, ar izglītību. Lai arī šie objekti šodien varbūt nepilda šo funkciju, bet, paredzot to, ka nākotnē mums varbūt arī bērnu skaits pieaugs, dzimstība pieaugs Rīgas pilsētā, šie objekti tiks iekļauti noteikti neprivatizējamo objektu sarakstā, un šādu objektu Rīgas pilsētā varētu būt līdz 700, precīzu skaitu šodien man ir apgrūtināti pateikt, katrā ziņā tie ir nobeiguma stadijā, un domei ir svarīgi, kādā veidā domes ieņēmumi no sava īpašuma pieaugs. Atstājot, protams, visus šos mehānismus, kā privatizācija, koncesija, kā noma, katrā individuālā gadījumā mums ir jāpieiet no ļoti praktiska viedokļa, tātad ieņēmumu pieaugums Rīgas domes budžetā un šo funkciju saglabāšana, kas domei ir ārkārtīgi svarīga.

— Šonedēļ domei jālemj par slimokases direktora Andra Glāzīša atbrīvošanu no amata. Vai ir zināms, kas varētu nākt viņa vietā?

G.Bojārs: — Mēs šodien neskriesim, vēl ir par agru, tātad būs vietas izpildītājs, acīmredzot šobrīdējā Glāzīša kunga vietniece varētu šīs funkcijas tīri veiksmīgi pildīt, un gadījumā, ja mēs ar Labklājības ministriju un Valsts obligātās apdrošināšanas aģentūru panāksim konkrētu saskanīgu viedokli par mūsu slimokases nākotni un par to, kādā veidā tiks nodrošināts augstas kvalitātes pakalpojums veselības aizsardzības jomā rīdziniekiem, tad mēs arī lemsim par jauno kandidatūru.

— Valsts kontrole, veicot pārbaudi, atzinusi, ka dome tomēr neesot veikusi nepieciešamās iemaksas valsts speciālajā aprūpes budžetā, bet es saprotu, ka šeit ir runa par iepriekšējā sasaukuma domes parādiem.

G.Bojārs: — Šeit ir, protams, ilgāks periods, sākās tas 1995.gadā, kad tika noslēgts līgums starp Rīgas domi un Valsts ieņēmumu dienestu, tas neparedzēja, protams, tās izmaiņas likumdošanā, kas nāca vēlāk. Un saistībā ar to Rīgas dome veikusi pārmaksas valsts budžetā tieši šādā apjomā, un šīs pārmaksas tika ieturētas. Jautājums ir par procedūru, to es esmu pārrunājis ar Černaja kungu, varbūt mums būtu jāatmaksā šīs iemaksas, bet katrā ziņā mums pienākas tieši tāda pati summa no valsts, tātad — kādā veidā mēs to risināsim. Un Černaja kungs jau izteica savu viedokli, ka mums šis līgums ir jāgroza, un šos līguma grozījumus mēs arī esam piedāvājuši Valsts ieņēmumu dienestam šogad vairākkārt, diemžēl šis darbs nav veicies, jo konkrētu atbildi mēs tā arī neesam saņēmuši.

— Un par Rīgas novada slimokases finansiālo situāciju — vai šobrīd ir skaidrība par parādu lielumu un iespējamām operācijām šai virzienā?

G.Bojārs: — Mēs esam gatavi izskatīt dažnedažādus variantus, būtiskākais mums šobrīd ir — kādā veidā nodrošināt rīdziniekiem kvalitatīvu pakalpojumu. Rīgas dome ir investējusi veselības aizsardzībā kopumā daudz vairāk nekā valsts. Un mēs esam noskaņoti to darīt arī turpmāk gadījumā, ja būsim spējīgi līdzdarboties arī šo finansējumu kontrolē. Es domāju, ka tas ir būtiski, un mēs esam politiski gatavi atrast nepieciešamos līdzekļus, bet mums jābūt pārliecinātiem par nākotnes modeli.

— Arī galvenās arhitektes Bulas lieta laikam tiks izlemta šonedēļ.

G.Bojārs: — Jā, ir saņemts Bulas kundzes iesniegums par pārcelšanu darbā par konsultanti, šis iesniegums tiek izskatīts, un tas pēc procedūras ir jāizskata Rīgas domei.

— Un šobrīd ir zināms jaunais pilsētas arhitekts?

G.Bojārs: — Šis amats ir pakļauts tādai pašai konkursa kārtībai, un droši vien tiks nozīmēts kāds vietas izpildītājs, bet sakarā ar to, ka darba devējs ir tiesīgs noteikt kādu periodu, kad šī pāreja var notikt, tas acīmredzot notiks februārī, tad arī jaunais vietas izpildītājs var tikt noteikts līdz laikam, kamēr nenotiek konkurss.

— Vai ir pamats runām par to, ka Bulas kundzei alga tiks saglabāta vadoša amata līmenī?

G.Bojārs: — Tieši tāda ir arī šī iesnieguma būtība, es domāju, ka tas tiks respektēts.

— Kādēļ?

G.Bojārs: — Arhitektūras pārvalde un Attīstības departaments kopumā mums prasa palielināt šīs iestādes kapacitāti. Tādā pilsētā kā Lībeka, kura ir divreiz mazāka nekā Rīga, ir pāri par simtu pilsētas plānotāju, bet Rīgas domē šobrīd ir pieci vai seši. Šī departamenta kapacitāte ir ārkārtīgi zema, mēs netiekam galā jau ar esošajiem pienākumiem, tieši tādēļ projektu saskaņošana atsevišķos gadījumos aizņem pat vairāk nekā divus gadus.

— Vai tādā gadījumā arī citi padomnieki neprasīs sev lielākas vai līdzvērtīgas algas?

G.Bojārs: — Alga, redziet, ir instruments, lai nodrošinātu zināmu kvalitāti šiem ierēdņiem, jo Rīgas iedzīvotāji prasa no saviem ierēdņiem arī augstu pakalpojumu kvalitāti. Visām šīm diskusijām ap algu palielināšanu arī nav īpaša pamata, jo līdzšinējā prakse bija tāda: pēc izskata zema alga un katru mēnesi vēl prēmijas algas apmērā. Es domāju, ka tādā veidā mēs saviem iedzīvotājiem melojam, mēs viņus tiešā veidā krāpjam, un tas ir tieši tas, ko solīju jau vasarā, — ka šī algu sistēma tiks pārskatīta, tā būs daudz caurspīdīgāka. Tātad algu kopējais fonds tiek saglabāts tāds, kāds tas ir, teiksim, tiek pārstrukturēts un parādīts iedzīvotājiem, tieši cik katrs ierēdnis reāli saņem.

— Centrāltirgus. Tirgotāju asociācija pieprasījusi tirgus administrācijai par 50 procentiem samazināt nomas maksu par tirdzniecības vietām, jo uzskata, ka tā ir pārāk augsta, un prasība ir nosūtīta, kā es sapratu, jums. Jūs esat to saņēmis?

G.Bojārs: — Jā, es esmu to saņēmis. Situācija tirgū nav viegla, tirgus saskaras ar arvien pieaugošu konkurenci, ar lielveikaliem, un šo tirgotāju neapmierinātība ir pietiekami skaidra un saprotama. Tuvākajā laikā, iespējams, jau šonedēļ, notiks pilnsapulce Centrāltirgū, kurā tiks mainīts valdes sastāvs. Manuprāt, esošais valdes sastāvs nav pietiekami spējīgs reaģēt uz šādiem saimnieciskas dabas jautājumiem, uz šiem pieprasījumiem, un tas veids, kādā tika slēgti nomas, apakšnomas un apakšapakšnomas līgumi, nenodrošina normālu tirgus darbību. Tā būs jaunās valdes kompetence un iespējas parādīt pretimnākšanu ar mērķi gan uzlabot tirgus kvalitāti, gan arī nodrošināt tirgotājiem iespējami konkurētspējīgus apstākļus.

Pēc ieraksta “LV” diktofonā