Par datorlingvistiku un karaļa ziņnesi
Valsts valodas komisijas priekšsēdētāja dzejniece Māra Zālīte:
Ja galva nost, tad par matiem daudz nedomā, bet mums ir tendence skaldīt tieši matus un ne tik daudz domāt par to galvu. Manuprāt viena no vissvarīgākajām lietām – ja mēs domājam ne tikai par šo brīdi un par šodienas valodas lietotājiem, tad es skaidri zinu, ka viena no garantijām valodu izdzīvošanai ir tā, kā tā būs piemērota elektroniskajai videi. Respektīvi, runa ir par datorlingvistiku. Arī mums vajadzētu panākt tādu situāciju, ka bērns, piesēžoties pie datora, var ar to sarunāties latviešu valodā.
Protams, mēs zinām, ka valstij trūkst naudas visai zinātnei. Tad mums jābūt savām prioritātēm. Ja pētījumus ķīmijā, kodolfizikā, mikrobioloģijā, astronomijā utt. veic arī daudzās citās valstīs, tad letonikas pētījumus veic tikai un vienīgi Latvijā, un tikai un vienīgi Latvija būs tā vieta, kur izšķirsies visa mūsu kultūras mantojuma un mūsu valodas liktenis – vai mēs to saglabāsim, vai mēs to nesīsim tālāk.
Sabiedrība plaši apspriež to, vai normu par latviešu valodu no Vēlēšanu likuma svītrot vai nesvītrot. Protams, pēc šī prezidentes paziņojuma daudzi jutās diezgan šokēti, tomēr jāsaprot – ja mēs šajā gadījumā kaut ko pārmetam prezidentei, tad mēs sodām ziņnesi. Kad senos laikos pie karaļa bija jāskrien ar sliktu ziņu, neviens to negribēja darīt, jo ziņnesim nocirta galvu, lai arī viņš nemaz nebija vainīgs.
Šajā gadījumā – visu cieņu prezidentei, kura labi sapratusi, ka pašreizējā priekšvēlēšanu situācijā neviens politiķis nevēlas tautai skaidri un gaiši pateikt: “Šī norma jāsvītro no Vēlēšanu likuma, citādi mēs ļoti nopietni riskējam ar to, ka mūs vienkārši neuzņems NATO.”
“JAUNĀ AVĪZE”