• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par korupciju, valsts valodu un antisemītismu. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 22.01.2002., Nr. 11 https://www.vestnesis.lv/ta/id/57927

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par latvietes lepno stāju, par Latviju

Vēl šajā numurā

22.01.2002., Nr. 11

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par korupciju, valsts valodu un antisemītismu

Žurnālists Franks Gordons (Izraēla):

Nezin, kā ar to korupciju un šeftēm – man šķiet, tas notiek visā brīvajā pasaulē. Neuzdrošinos teikt, ka Latvijā ir ļaunāk nekā Izraēlā, tajā pašā Vācijā, Itālijā vai jebkur citur. Ar nelielu cinisma piegaršu piebildīšu, ka internetā dabūju “Mein Kampf” vācu valodā – un man ir “Īsais kurss” labā iesējumā un Mao grāmatiņa labā sarkanā iesējumā, jo man patīk lasīt tādas lietas. Izlasīju Hitlera “Mein Kampf” ar visām tām absurdajām lietām, bet tur, kur Ādolfs kritizē parlamentāro iekārtu, deputātu šeftes, korupciju, mandātu pirkšanu, viņam taisnība. Viņš to labi novērojis, kaut pats iekārtoja fīrera kultu ar visām drausmām. Šodien parlamentārās iekārtas trūkumi paliek arvien redzamāki.

Man šķiet, ka arī Latvija nav nekāds pozitīvais izņēmums. Man šķiet, ka Latvijas politiskajām partijām gandrīz nevienai nav savas sejas. Es tās neprotu atšķirt un neprastu, pat ja būtu pietiekami ilgi šolaik te dzīvojis. Tās visas ir tādas “bezformīgas”, kā tāds galerts. Varbūt jūs nepiekritīsiet, bet vai būtiski atšķiras “Latvijas ceļš” no Tautas partijas, no Jaunās partijas un no tās, ko grib nodibināt Einars Repše? Man liekas – ne.

Kas man nepatīk, pie valodas pārejot – par deputātu kandidātu tiesībām tikt kandidēt arī tad, ja viņi pietiekami neprot latviešu valodu. To es uzskatu par aplamību un pat par integrācijas apgrūtinājumu. Ja jau kandidāts var atļauties runāt vai nerunāt kaut cik gludi latviski, tad jebkurš tā var, jo kādēļ gan viņam jāmācās valoda, ja likums to neprasa!

Man kā žīdam reizēm kremt, ka tāds Gilmans, domes deputāts, kā esmu dzirdējis, demonstratīvi nerunājot latviski. Vēl esot tā salīdzinājuši – ņe buģem govariķ na etom jazike papuasov. Man mati ceļas stāvus. Man sieva ir krieviete no Maskavas un man nav nekas pret krievu valodu un kultūru, bet ja tādi kā ebreju izcelsmes Gilmans šeit tik briesmīgi ārdās, ir rasisti vārda pārnestā nozīmē, tad angliski tas ir “self hater”, sevis paša nīdējs. Es saprotu, ka viņam Izraēla, mūsu mantojums ir, tā sakot, bijis nebijis. Jā, kauns, ka viņš ir krieviskāks par visiem pareizticīgajiem krieviem.

Esmu jau izteicis viedokli, ka man ir aizdomas, ka no trim Baltijas valstīm Latvijā pēc kara atkal uzdarbojušies vietējie komunistu iztapoņas, centīgi svītrojot pirms kara lietoto “žīda” vārdu no vārdu krājuma. Leiši, atvainojiet, tā arī nevar teikt – lietuviešiem taču palicis “žydas”. Latvijas pirmais vēstnieks Izraēlā Ivars Silārs man rādījis izrakstus no arhīviem un Saeimas debatēm, ka arī pirmskara deputāti lietojuši tomēr vārdu “ebrejs”. Es zinu, ka arī Rainis tā darīja, bet tas pats Rainis, publicēdams “Jaunākajās Ziņās” plašu rakstu par stāvokli Palestīnā, pilnīgi mierīgi rakstīja par “žīdiem”. Galvenais, ko oponenti nesaprot, ka latviešu runas valodā “ebrejs” ir mākslīgs vārds. Blaumanis galu galā nezināja, kas ir “ebrejs”.

Grigorijs Krupņikovs bija devis interviju avīzei “Čas”, kur viņu uz “pareizām domām” visu laiku, kā manīju, vedināja intervētājs etniskais krievs Kameņevs. Viņš vienādiņ uztiepa – Latvijā ir antisemītisms, plaša vārda “žīdi” lietošana un tā tālāk, uz ko Krupņikovs attrauca – nē, nav nekāda antisemītisma. Un interesanti, ka slāvu tautības krievs tā cenšas uztiept to neesošo antisemītismu.

 

“LAUKU AVĪZE”

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!