ATSAUCĒ IETVERT:
Par oponentiem un aizkustinājumu. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 22.01.2002., Nr. 11 https://www.vestnesis.lv/ta/id/57928
RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.
Par oponentiem un aizkustinājumu
Uzņēmējs Jānis Naglis:
Man ne ar vienu no oponentiem, vienalga, kādā kapacitātē un kas viņš ir, nav tādu attiecību, ka ieraugot jāpāriet ielas otrā pusē. Ir konkrētas lietas, kuru dēļ esmu viņiem izteicis kādu nepieklājīgu piezīmi – ko darīt? Taču tik dziļa ienaidnieka, kuram es nevarētu novēlēt nu… kaut vai labu apetīti, man nav. Kāda jēga turēt ļaunu prātu, nobendējot savas nervu šūnas, kas taču neatjaunojas, un ieguvuma – nekāda. Ikvienā iespējams atrast kaut ko labu un derīgu. Neviens nav tikai absolūti melns.
Vēlu Aivaram Lembergam tikai veiksmi – ir daudz lietu, par ko viņu var apbrīnot, ar labdabīgo latviešu skaudību noskatoties, kā viņš tās kārto gan uzņēmējdarbībā, gan savā pašvaldībā un kā viņš veido sevi kā ievērojamu personību ne tikvien Austrumeiropas, bet, nebaidos teikt, pat pasaules mērogā. Jā, tur nav ko teikt. Faķīrs!
Uz pieņemšanām eju ļoti maz, man nepatīk. Vienīgi pieņemšanu pie prezidentes pa šiem gadiem tikai vienreiz esmu izlaidis. Uz teātri vai kino varētu aiziet, bet es zinu, ka kinozālē, lai kāda tā filma būtu, vienmēr atradīšu piecas minūtes, lai pievērtu plakstus, un tad sievai mani jāpabukņī. Diemžēl, laika trūkuma dēļ atsaku viņai diezgan daudz. Joprojām 7.10 no rīta izbraucu no mājām un atgriežos tikai ap desmitiem vienpadsmitiem vakarā. Tad gāju uz konkrētu darbavietu, tagad – uz tikšanos, kas man sarunātas kā privātfirmas “Jānis Naglis” pārstāvim.
Aizkustināt mani var ar jebko, taču to nevar pasūtīt kā kafiju. Ir bijis gan – savulaik ar manifestāciju Mežaparkā vai vienkārši, braucot no slēpošanas, kad uz kuģa kāda skolniece a capella dziedāja skandināvu tautasdziesmu. Tā ka nevarētu teikt, ka man absolūti nav sirds.
“DIENAS” pielikums “SESTDIENA”