Ministru kabineta noteikumi Nr.24

(prot. Nr. 4 8. §)

Izdoti Satversmes 81. pantā noteiktajā kārtībā

Par meža apsaimniekošanu un izmantošanu.

 

Noteikumos lietotie termini: Aizsargājamie meži ir meži, kuru galvenais uzdevums ir nodrošināt vides aizsardzību.

Cirsmu fonds ir konkrētajam gadam nozīmētās cirsmas.

Ciršanas vecums ir vecums, ar kuru mežaudze sasniedz nosacītu ciršanas gatavumu.

Citas cirtes ir cirtes veids, ko lieto koku un krūmu novākšanai ārpus meža fonda, meža fonda nemeža zemju atbrīvošanai no koku vai krūmu apauguma vai arī meža zemju transformēšanai nemeža zemes.

Galvenā cirte ir cirtes veids koksnes galvenās ražas ievākšanai briestaudzēs, pieaugušās un pāraugušās audzēs.

Koku ciršanas biļete ir vienota parauga dokuments — kokmateriālu sagatavošanas atļauja.

Kopšanas cirte ir starpcirtes veids meža sastāva, krājas vai ainavas veidošanai.

Meža aizsardzība ir pasākumu komplekss rneža slimību, kaitēkļu, dzīvnieku nodarīto bojājumu un citu bojājumu novēršanai.

Meža apsardzība ir pasākumu komplekss, kas vērsts pret meža ugunsgrēkiem, meža izmantošanas noteikumu pārkāpumiem un citu rīcību, kas kaitē mežarn un videi, kā ari nodara zaudējumus mežsaimniecībai.

Meža atjaunošana ir pasākumu komplekss ar mežu neapklāto zemju apmežošanai. Meža ieaudzēšana ir pasākumu komplekss tādu ar mežu neapklāto zemju apmežošanai, kur pirms tam mežs nav audzis.

Meža kategorija ir iedalījuma vienība, kas noteikta, lai mežus varētu iedalīt atkarībā no to tautsaimnieciskās un ekoloģiskās nozīmes vai galvenā uzdevuma (funkcijas).

Meža kopšana ir pasākumu komplekss meža izaudzēšanai pēc tā atjaunošanas (ieaudzēšanas).

Meža kvalitāte ir meža kā ekosistēmas vērtējums atkarībā no kokaudžu produktivitātes un stabilitātes.

Meža produkcija ir iegūtie meža resursi.

Meža produktivitāte ir kokaugu krājas pieaugums kubikmetros uz vienu hektāru gadā.

Meža ražība ir kopējais kokaugu krājas pieaugums audzes mūžā.

Meža resursi ir mežmateriāli un meža blakusizmantošanas produkti pirms to ieguves.

Meža stabilitāte ir meža kā ekosistēmas spēja izlīdzināt dažādu ārējo faktoru izsaukto svārstību ietekmi un saglabāt iepriekšējo stāvokli.

Meža zemes ir lauku apvidu un pilsētu zemes, kas apklātas ar mežu, vai arī zemes, kas nav apklātas ar mežu, bet paredzētas meža audzēšanai saskaņā ar valsts zemes kadastra materiālos noteikto zemes lietošanas veidu.

Meža zīme ir vienota parauga dokuments — sveķu, sulu, celmu, lūku, mizu, zaru, zaleņa, eglīšu, meiju un citu dekoratīvo materiālu, kā arī meža blakusizmantošanas produktu ieguves atļauja.

Mežmateriāli ir kokmateriāli (stumbri un žagari), sveķi un sulas, celmi, lūki, mizas, zari, zalenis, eglītes, meijas un citi dekoratīvie materiāli. Pirms ieguves tie ir meža resursi, pēc ieguves — meža produkcija.

Nemeža zemes ir lauku apvidu un pilsētu zemes, kas nav apklātas ar mežu un nav paredzētas meža audzēšanai, bet nodotas tādiem zemes lietotājiem vai īpašniekiem, kuru galvenais zemes lietošanas mērķis ir mežsaimniecība.

Nogabals ir meža inventarizācijas pamatvienība, kas platības taksācijas radītāju un saimnieciskās nozīmes ziņā aizņem tādu viendabīgu teritoriju, kurai piemērojams viens apsaimniekošanas režīms.

Rekonstruktīvā cirte ir starpcirtes veids mazvērtīgu mežaudžu novākšanai.

Saimnieciskie meži ir meži, kuru galvenais uzdevums ir nodrošināt kokmateriālu ražošanu.

Sanitārā cirte ir starpcirtes veids meža slimību, kaitēkļu dzīvnieku un citādi bojāto, sauso, vēja gāzto un lauzto koku izvākšanai

Saudzējamie meži ir meži, kuru apsaimniekošanā līdzvērtīgi jāsavieno vides aizsardzības un kokmateriālu ražošanas uzdevumi.

Starpcirte ir cirtes veids koksnes starpražas ievākšanai jaunaudzes un vidēja vecuma audzēs .

Vadošā suga ir tā koku suga, kurai nogabalā ir lielākā krāja.

Vecumklase ir iedalījuma vienība audžu sadalīšanai pēc vecuma. Skuju kokiem viena vecumklase aptver 20 gadus, mīkstajiem lapu kokiem –10 gadus, baltalksnim—5 gadus.

Pirmā nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1. pants. Noteikumu uzdevumi

Noteikumu «Par meža apsaimniekošanu un izmantošanu» uzdevumi ir:

— nodrošināt meža kā ekosistēmas aizsardzību un meža resursu atjaunošanu;

— regulēt meža apsaimniekošanas un izmantošanas pamatnoteikumus;

— aizsargāt meža apsaimniekotāju un izmantotāju tiesības.

Meža apsaimniekošana ir zemes lietošana meža audzēšanai lauku apvidu un pilsētu zemēs, kas piešķirtas lietošanā vai nodotas īpašumā mežsaimniecības vajadzībām, vai ari tādu atsevišķu zemes gabalu lietošana mežsaimniecības vajadzībām, kuri atrodas citiem mērķiem piešķirtajos zemes lietojumos vai īpašumos.

Meža izmantošana ir tā ekoloģisko īpašību izmantošana un meža resursu ieguve.

2. pants. Meža fonds Meža fondu veido:

— Meža un nemeža zemes, kas piešķirtas lietošanā vai nodotas īpašumā mežsaimniecības vajadzībām;

— meža zemes, kas atrodas citiem mērķiem piešķirtajos zemes lietojumos vai īpašumos.

Latvijas Republikas valsts mežus veido:

— Latvijas Republikas bijušās Zemkopības ministrijas Meža departamenta zemes pēc stāvokļa 1940. gada 21. jūlijā;

— meža fonda zemes, uz kurām nav atjaunotas citu personu īpašuma tiesības vai kuras nav nodotas īpašumā_ fiziskām personām zemes likumdošanas aktu noteiktajā kārtībā pēc 1990. gada 21. novembra.

3. pants. Koki un krūmi, kas neietilpst meža fondā

Meža fondā neietilpst koki un koku grupas, kas atrodas:

— elektropārvades, sakaru līniju, transporta un citu komunikāciju, kā arī valsts robežu būvei un uzturēšanai piešķirtajās zemēs;

— ielu, laukumu, skvēru, parku, kapu, sanācijas objektu un citu koplietošanas objektu ierīkošanai un uzturēšanai piešķirtajās zemēs:

— dzīvojamo māju, vasarnīcu un garāžu celtniecībai un uzturēšanai piešķirtajās zemēs;

— dārzkopības sabiedrībām piešķirtajās zemēs.

Meža fondā neietilpst arī koki un koku grupas, kuru aizņemtā platība ir mazāka par 0,5 hektāriem; lauku, dzelzceļu un autoceļu aizsargstādījumi un apstādījumi, kā arī krūmi neatkarīgi no to atrašanās vietas un aizņemtās platības.

Meža fondā neietilpstošo koku apsaimniekošanas kārtību nosaka pašvaldības, saskaņojot ar Valsts meža dienestu, bet izmantošanas (ciršanas) kārtību — Ministru kabinets.

4. pants. Maksa par meža apsaimniekošanu un izmantošanu

Par meža ekoloģisko īpašību un meža resursu izmantošanu lietošanā piešķirtajos mežos maksu aprēķina saskaņā ar Latvijas Republikas 1991. gada 10. septembra likuma «Par valsts ieņēmumiem no meža resursu realizācijas». Par lietošanā piešķirtā meža fonda zemēm zemes nodoklis nav jāmaksā.

Par īpašumā nodotajām meža fonda zemēm jāmaksā zemes nodoklis tādos apmēros un kārtībā, kāda noteikta nodokļu likumdošanas aktos.

Maksu par meža ekoloģisko īpašību un meža resursu izmantošanu īpašumā nodotajos mežos nosaka attiecīgie īpašnieki vai to pilnvaroti pārstāvji.

5. pants. Meža fonda pārvaldīšana

Meža fondu atbilstoši savai kompetencei pārvalda Latvjjas Republikas Saeima, Ministru kabinets un tā institūcijas, kā ari pilsētu un pagastu pašvaldības.

Valsts meža lietojumu (īpašumu) pārvalda Valsts meža dienests un tā institūcijas.

6. pants. Latvijas Republikas Saeimas kompetence meža apsaimniekošanas un izmantošanas attiecību regulēšanā

Meža apsaimniekošanas un izmantošanas attiecību regulēšanā Latvijas Republikas Saeima:

1) nosaka vienotas meža apsaimniekošanas un izmantošanas politikas galvenos virzienus;

2) organizē Latvijas Republikas meža fonda pārvaldīšanu, meža apsaimniekošanas un izmantošanas kontroli;

3) pēc Ministru kabineta priekšlikuma apstiprina ciršanas tāmi turpmākajiem pieciem gadiem valstī kopumā;

4) nosaka meža privatizācijas un īpašuma tiesību maiņas kārtību;

5) ierobežo meža izmantošanas tiesības, ja tas nepieciešams (valsts vai vides aizsardzības interesēs.

7. pants. Ministru kabineta kompetence meža apsaimniekošanas un izmantošanas attiecību regulēšanā

Meža apsaimniekošanas un izmantošanas attiecību regulēšanā Ministru kabinets:

1) izstrādā vienotu meža apsaimniekošanas un izmantošanas politiku;

2) nosaka valsts mežierīcības un valsts meža kadastra organizācijas kārtību;

3) nosaka meža monitoringa organizācijas kārtību;

4) nosaka kārtību, kādā meži ieskaitāmi kategorijās;

5) nosaka, kādos apmēros un kādā kārtībā apmaksājama meža :atjaunošana, kopšana, tā ražības un kvalitātes paaugstināšana;6) nosaka, kādos apmēros un kādā kārtībā ņemama maksa par jkatru meža izmantošanas veidu valsts mežos un lietošanā piešķirtos. imežos;

7) nosaka, kādos apmēros un kādā kārtībā atmaksājami zaudējumi un zudumi meža apsaimniekotājiem, izmantotājiem un mežsaimniecībai;

8) nosaka valsts meža izmantošanas kārtību;

9) ierobežo valsts meža izmantošanas tiesības, ja tas nepieciešams valsts vai vides aizsardzības interesēs;

10) organizē meža apsaimniekošanas un izmantošanas zinātnisko un informatīvo nodrošinājumu, kadru sagatavošanu;

11) savas kompetences ietvaros slēdz starpvalstu līgumus par valsts meža apsaimniekošanu vai izmantošanu.

8. pants. Pilsētas un pagasta pašvaldības kompetence meža apsaimniekošanas un izmantošanas attiecību regulēšanā

Pilsētas un pagasta pašvaldības kompetenci meža apsaimniekošanas un izmantošanas attiecību regulēšanā nosaka Latvijas Republikas likumi par pašvaldībām.

Otrā nodaļa

Meža fonda zemju nodošana īpašuma vai lietošanā, atņemšana, transformēšana, apbūve un izmantošana izpētes darbiem

9. pants. Meža fonda zemju nodošana īpašumā vai lietošanā

Meža fonda zemes nodod īpašumā un piešķir lietošanā Latvijas Republikas zemes likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā.

10. pants. Meža fonda zemju iznomāšana

Tie meža fonda zemju lietotāji, kuriem zeme piešķirta pastāvīgā lietošanā vai pastāvīgā lietošanā ar lietošanas tiesību pāreju citām personām, var savas zemes iznomāt fiziskajām un juridiskajām personām mērķiem, kas ir vai nav saistīti ar meža apsaimniekošanu un izmantošanu.

Ja meža fonda zemes lietotāji iznomā mērķiem, kas ir saistīti ar meža apsaimniekošanu un izmantošanu, tad nomnieks iegūst pirmtiesības uz jebkuru no šo noteikumu 33. pantā minētajiem meža izmantošanas veidiem bez tiesībām nodot tās tālāk.

Ja meža fonda zemes lietotāji iznomā mērķiem, kas nav saistīti ar meža apsaimniekošanu un izmantošanu (smilts, grants, kūdras un citu derīgo izrakteņu ieguvei), tad:

— zemes var nodot īstermiņa (līdz pieciem gadiem) vai ilgtermiņa (uz laiku, ilgāku par pieciem gadiem) nomā;

— nomniekam pirms zemju atdošanas iznomātājam tās jārekultivē un jāapmežo, ja vien nomas līgumā nav noteikta cita kārtība;

— iznomātās zemes atsavina bez kompensācijas, ja nomnieks divus gadus pēc kārtas neapgūst iznomāto zemi vai citādi pārkāpj nomas līguma saistības.

Zemes lietotāji nevar iznomāt meža fonda zemes ceļu, grāvju, kanālu, cauruļvadu, elektrolīniju un sakaru līniju ierīkošanai, kā arī ražošanas, sabiedrisko un individuālo ēku celtniecībai.

īpašnieki meža fonda zemes var iznomāt likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā.

11. pants. Meža fonda zemju piešķiršana daļējā lietošanā Meža fonda zemes var piešķirt daļējā lietošanā tikai starpsaimniecību novadgrāvju ierīkošanai un uzturēšanai.

12. pants. Meža fonda zemju atņemšana un transformēšana citām vajadzībām

Meža fonda zemes to lietotājiem atņem zemes lietošanas tiesību izbeigšanās gadījumā tādā kārtībā, kāda noteikta Latvijas Republikas 1991. gada 21. jūnija likuma «Par zemes lietošanu un zemes ierīcību» 33. pantā.

Meža zemes tādiem mērķiem, kas nav saistīti ar meža apsaimniekošanu vai izmantošanu, transformē Latvijas Republikas 1991. gada 21. jūnija likuma «Par zemes lietošanu un zemes ierīcību» 31. .pantā noteiktajā kartībā.

13. pants. Koku izciršana, ja meža zemes iznomā, atņem vai transformē vajadzībām, kas nav saistītas ar meža apsaimniekošanu vai izmantošanu

Ja meža zemes iznomā, atņem vai transformē vajadzībām, kas nav saistītas ar meža apsaimniekošanu vai izmantošanu, vietējā vāļāts virsmežniecība un vides aizsardzības institūcija dod savu atzinumu par koku grupu un atsevišķu koku saglabāšanu vai izciršanu.

Strīdu gadījumos jautājumu izlemj Valsts meža dienests.

Fiziskajām vai juridiskajām personām, kam zeme piešķirta lietošanā vai iznomāta bez tiesībām izcirst kokus, jānodrošina augošo koku saglabāšana un kopšana atbilstoši šo noteikumu 3. vai 20. panta prasībām.

14. pants. Ar meža apsaimniekošanu saistītu objektu, ēku, būvju un komunikāciju celšana meža fonda zemēs

Fiziskās un juridiskās personas, kam mežs nodots apsaimniekošanā, meža fonda zemēs ar Valsts meža dienesta institūciju atļauju var celt meža apsaimniekošanai nepieciešamos objektus, ēkas, būves un komunikācijas, neatlīdzinot mežsaimniecībai nodarītos zudumus.

15. pants. Meža stāvokli ietekmējošu objektu, ēku, būvju un komunikāciju izvietošana, projektēšana, celšana un nodošana ekspluatācijā

Izvietojot, projektējot, ceļot un nododot ekspluatācijā objektus, ēkas, būves un komunikācijas vai ieviešot jaunas tehnoloģijas, kas var negatīvi ietekmēt meža stāvokli, jāparedz un jāveic pasākumi meža ^aizsargāšanai pret pārplūšanu un pārpurvošanos, kā arī pret notekūdeņu, dūmgāžu, toksisko vielu, rūpniecības un sadzīves atkritumu, atlieku un sārņu kaitīgo ietekmi. Aizliegts izmantot tehnoloģijas un ekspluatēt objektus, ja nav veikti minētie pasākumi.

Izvietojot, projektējot, ceļot un ekspluatējot iedzīvotāju atpūtai izmantojamus objektus meža fonda zemēs, jāparedz un jāveic pasākumi meža saglabāšanai.

Meža stāvokli ietekmējošu objektu, ēku, būvju un komunikāciju izvietojums, celtniecības projekti un būvatļaujas, kā ari objektu nodošana ekspluatācijā jāsaskaņo ar Valsts meža dienesta institūcijām.

16. pants. Izpētes darbu veikšana meža fonda zemēs

Fizisko un juridisko personu tiesības un pienākumus, kas saistīti ar ģeoloģiskajiem, ģeodēziskajiem un citiem izpētes darbiem, kurus

veic meža fonda zemes, nosaka Latvijas Republikas 1991. gada 21. jūnijā likuma «Par zemes lietošanu un zemes ierīcību» 34. un 35. pants.

Trešā nodaļa

Meža kategorijas

17. pants. Meža iedalījums kategorijās

Visus mežus pēc to ekoloģiskās un tautsaimnieciskās nozīmes iedala trīs kategorijās:

I kategorija — aizsargājamie meži (dabas rezervātu, nacionālo parku, dabas parku, dabas liegumu un preterozijas meži, kā arī zaļo zonu meža parki);

II kategorija — saudzējamie meži (aizsargājamo ainavu apvidu meži, zaļo zonu mežsaimnieciskie meži un citi meži, kam ir svarīga nozīme vides aizsardzībā);

III kategorija — saimnieciskie meži (pārējie meži).

18. pants. Kārtība, kādā mežu ieskaita kategorijās

Kārtību, kādā mežu ieskaita noteiktā kategorijā, nosaka Ministru kabinets. Meža iedalījums kategorijās jāpārskata pirms kārtējo mežierīcības darbu veikšanas.

īpaši aizsargājamu dabas teritoriju apsaimniekošanas kārtību nosaka to aizsardzības un izmantošanas noteikumi un dabas aizsardzības plāni.

Ja Latvijas Republikas Saeima vai Ministru kabinets pieņem lēmumu par jauna dabas, kultūrvēsturiska vai cita īpaši aizsargājama objekta izveidošanu meža fondā, tad lēmumā tiek norādīts, kurā kategorijā ieskaitāmi attiecīgā objekta meži. Meža īpašniekam ir tiesības uz atlīdzību Ministru Kabineta noteiktajā kārtībā, ja meža kategorijas maiņa sagādā viņam materiālus zaudējumus meža apsaimniekošanā vai izmantošanā.

Meža kategoriju robežas dabā nosaka valsts mežierīcības dienests.

19. pants. Īpaši aizsargājami meža iecirkni

Saudzējamos un saimnieciskajos mežos var noteikt īpaši aizsargājamus meža iecirkņus ar speciālu apsaimniekošanas un izmantošanas režīmu.

īpaši aizsargājamu meža iecirkņu nomenklatūru un izdalīšanas normatīvus nosaka Ministru kabinets.

īpaši aizsargājamus meža iecirkņus izdala Valsts meža dienests pēc valsts institūciju, pašvaldību vai pilsoņu priekšlikumiem, ievērojot Ministru kabineta noteikto nomenklatūru un izdalīšanas normatīvus.

Meža īpašniekam ir tiesības uz atlīdzību Ministru kabineta noteiktajā kārtība, ja īpaši aizsargājama meža iecirkņa noteikšana sagādā viņam materiālus zaudējumus meža apsaimniekošanā vai izmantošana.

Ceturtā nodaļa

Meža apsaimniekošanas saturs. Meža apsaimniekotāju tiesības un pienākumi

20. pants. Meža apsaimniekošanas saturs

Ievērojot meža ekoloģisko un tautsaimniecisko nozīmi (neatkarīgi no tā, kam tas nodots), meža apsaimniekošana ietver:

1) ūdens saglabāšanas, klimata regulēšanas un citu meža ekoloģisko īpašību pastiprināšanu vides stāvokļa uzlabošanai;

2) meža atjaunošanu, kopšanu, tā ražības un kvalitātes paaugstināšanu;

3) meža aizsardzību pret kaitēkļiem, slimībām un citiem bojātajiem;

4) meža apsardzību pret ugunsgrēkiem un meža patvaļīgu izmantošanu;

5) meža apsaimniekošanai nepieciešamo objektu būvi un uzturēšanu.

21. pants. Meža apsaimniekotāji

Meža fonda apsaimniekotāji ir tās fiziskās un juridiskās personas, kurām attiecīgā zeme piešķirta lietošanā vai nodota īpašumā saskaņā ar Latvijas Republikas 1990. gada 21. novembra likumu «Par zemes reformu Latvijas Republikas lauku apvidos», 1991. gada 21. jūnija likumu «Par zemes lietošanu un zemes ierīcību», 1991. gada 20. novembra likumu «Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās» un 1992. gada 9. jūlija likumu «Par zemes privatizāciju lauku apvidos».

Mežu nevar nodot apsaimniekošanā, nepiešķirot lietošanā vai nenododot īpašumā zemi.

22. pants. Tiesības un pienākumi meža apsaimniekošanā

Juridiskajām un fiziskajām personām, kam mežs nodots apsaimniekošanā, ir pirmtiesības uz visiem meža izmantošanas veidiem, kas noteikti šo noteikumu 33. pantā. Izņēmums ir valsts meži, kuru izmantošanas kārtību nosaka Latvijas Republikas Ministru kabinets.

Meža apsaimniekotāju pienākumi ir:

— nodrošināt šo noteikumu 20. pantā minēto prasību izpildi;

— Ministru kabineta noteiktajā kārtībā algot speciālistu mežkopi, ja meža platība pārsniedz 1000 ha un ja apsaimniekotājam vai viņa ģimenes locekļiem nav mežsaimniecības izglītības;

— apmaksāt Valsts meža dienesta institūciju vai zvērinātu mežkopju sniegtās konsultācijas un pakalpojumus, ja meža platība nepārsniedz 1000 ha un ja apsaimniekotājam vai viņa ģimenes locekļiem nav mežsaimniecības izglītības;

— Valsts meža dienesta noteiktajā kārtībā reizi gadā paziņot vietējai meža dienesta institūcijai savus nodomus meža apsaimniekošanā, kā ari to izpildi.

Ja meža apsaimniekotājs nepilda meža apsaimniekošanas prasības, viņam atņem attiecīgās zemes lietošanas tiesības ar tās institūcijas lēmumu, kas piešķīrusi zemi. Ja mežsaimniecībai vai citiem rneža apsaimniekotājiem nodarīti zaudējumi vai zudumi, tie jāatlīdzina šo noteikumu sešpadsmitajā nodaļā noteiktajā kārtībā.

Valsts un pašvaldību institūcijām aizliegts iejaukties meža apsaimniekotāju darbībā, ja tie nepārkāpj Latvijas Republikas zemes un meža likumdošanas aktus. Valsts meža dienesta darbinieki un zvērināti mežkopji Ministru kabineta notejktajā kārtībā ir materiāli atbildīgi par kļūdainu konsultāciju vai pakalpojumu sekām 3 gadus pēc to realizēšanas.

Piektā nodaļa

Meža atjaunošana, kopšana, tā ražības un kvalitātes paaugstināšana

23. pants. Meža atjaunošanas veidi un paņēmieni

Izcirtumos un degumos mežs jāatjauno, bet citās zemēs, kas paredzētas jauna meža izveidošanai, mežs jāieaudzē.

Mežs tiek atjaunots un ieaudzēts mākslīgi (ierīkojot meža kultūras) vai atjaunojas un ieaug dabiski (ar mežsaimniecisku pasākumu veikšanu vai bez tās).

24. pants. Meža atjaunošanas mērķi un kārtība

Meža atjaunošanai jāsekmē meža zemju kopējā ražība, izmantojot augšanas apstākļiem vispiemērotākās koku sugas atbilstoši konkrētā meža ekoloģiskajai un tautsaimnieciskajai nozīmei.

Mežsaimnieciskas prasības meža atjaunošanā nosaka Valsts meža dienests.

Reproduktīvā materiāla sagatavošanas, izaudzēšanas, pielietošanas un realizācijas kārtību nosaka Valsts meža dienests.

Zemes, kurās paredzēta meža mākslīgā atjaunošana, jāapsēj vai jāapstāda ne vēlāk kā trīs gadus pēc izciršanas (ieskaitot ciršanas gadu).

Mežs ir atjaunots, ja meža kultūras vai dabiskas atjaunošanās platība ir pārskaitīta ar mežu apklātā zemē.

ja meža apsaimniekotājs nenodrošina Valsts meža dienesta instrukciju un ieteikumu prasību izpildi meža atjaunošanā un ieaudzēšanā, to nodrošina Valsts meža dienesta institūcijas uz apsaimniekotāja rēķina Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

25. pants. Meža izstrādātāja pienākumi meža atjaunošanā Ja meža apsaimniekotājs nav noteicis citu kārtību, meža kultūru ierīkošana un mežsaimnieciskie pasākumi meža dabiskajai atjaunošanai jāveic meža izstrādātājam.

Lai finansiāli nodrošinātu meža atjaunošanas darbus valsts mežos, no meža izstrādātāju līdzekļiem izveido meža atjaunošanas fondu. Šā fonda izveidošanas un izlietošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

26. pants. Jaunaudžu kopšana

Kopjot jaunaudzes, jāveido tāds koku sugu sastāvs un skaits, kas nodrošina augstvērtīgas audzes izveidošanos atbilstoši meža apsaimniekošanas mērķim.

Jaunaudžu kopšana jāveic ar tādām metodēm un paņēmieniem, kas nekaitē videi.

Ja meža apsaimniekotājs nenodrošina Valsts meža dienesta instrukciju un ieteikumu prasību izpildi jaunaudžu kopšanā, to nodrošina Valsts meža dienesta institūcijas uz apsaimniekotāja rēķina Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

27. pants. Meža ražības un kvalitātes paaugstināšanas pasākumi

Meža ražības un kvalitātes paaugstināšanas galvenie pasākumi ir:

— selekcionēta reproduktīvā materiāla izmantošana meža atjaunošanai un ieaudzēšanai;

— meža kopšana;

— mazvērtīgu mežaudžu rekonstrukcija;

— meža hidrotehniskā meliorācija un ceļu būve;

— meža mēslošana;

— zinātniskie pētījumi un to rezultātu ieviešana.

28. pants. Meža ražības un kvalitātes paaugstināšanas kārtība Meža ražības un kvalitātes paaugstināšanas pasākumi meža apsaimniekotājam jāveic saskaņā ar meža apsaimniekošanas projektu.

Meža ražības un kvalitātes paaugstināšanas pasākumi valsts mežos jāveic par mežsaimniecības attīstības fonda līdzekļiem. Šī fonda līdzekļus veido likumā noteiktajā kārtībā, bet izmanto Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

Meža ražības un kvalitātes paaugstināšanas pasākumu veikšanai meža īpašnieki var izveidot savus mežsaimniecības attīstības fondus, apvienojot labprātīgas iemaksas no meža ieņēmumiem.

Sestā nodaļa

Meža aizsardzība un apsardzība

29. pants. Meža apsaimniekotāju pienākumi meža aizsardzībā un apsardzībā

Meža aizsardzībā meža apsaimniekotāju pienākumi ir:

1) veikt meža fitopatoloģisko uzraudzību un savlaicīgi apkarot meža slimības;

2) veikt meža entomoloģisko uzraudzību un pasākumus kaitīgo kukaiņu un citu meža dzīvnieku nodarīto bojājumu novēršanai;

3) ievērot meža sanitāros noteikumus;

4) savlaicīgi informēt Valsts meža dienestu un pašvaldību par iespējamo meža slimību parādīšanos, kaitīgo kukaiņu savairošanos un citu bojājumu rašanos.

Meža apsardzībā meža apsaimniekotāju pienākumi ir:

1) apsargāt mežu pret meža izmantošanas noteikumu pārkāpumiem un novērst rīcību, kas kaitē mežam un videi, nodara zaudējumus mežsaimniecībai;

2) apsargāt mežu pret ugunsgrēkiem saskaņā ar meža ugunsdrošības noteikumiem;

3) apsargāt meža fonda zemju robežas un robežzīmes.

Meža apsaimniekotāji ir atbildīgi par savu darbību vai bezdarbību meža aizsardzībā un apsardzībā, ja rezultātā rodas zaudējumi citiem meža apsaimniekotājiem. Zaudējumu atlīdzināšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

30. pants. Valsts pārvaldes institūciju un pašvaldību uzdevumi meža aizsardzībā un apsardzībā

Ministru kabinets un pašvaldības piedalās meža aizsardzības un apsardzības pasākumu realizēšanā, iesaista meža ugunsgrēku dzēšanā iedzīvotājus, tehniku, transportlīdzekļus un valsts resursus. Ja nepieciešams, tās var aizliegt iedzīvotājiem apmeklēt mežu un iebraukt mežā ar transportlīdzekļiem.

31. pants. Valsts meža dienesta uzdevumi meža aizsardzībā un meža apsardzībā

Valsts meža dienesta institūcijas veic meža aizsardzības un apsardzības pasākumus valsts mežos, sniedz pret samaksu praktisku palīdzību visiem pārējiem meža apsaimniekotājiem, saskaņo to savstarpējo rīcību meža aizsardzības un apsardzības jautājumos.

Valsts meža dienests regulāri informē sabiedrību par meža stāvokli.

Septītā nodaļa

Meža izmantošanas saturs un veidi. Meža izmantotāju tiesības un pienākumi

32. pants. Meža izmantošanas saturs

Meža izmantošana ir meža ekoloģisko īpašību izmantošana un meža resursu ieguve sabiedrības materiālo, atpūtas, veselības un citu vajadzību apmierināšanai. Meža izmantošanai jābūt nepārtrauktai un racionālai, tā nedrīkst būt noplicinoša.

Meža izmantošanas ierobežojumi ir atkarīgi tikai no meža ekoloģiskās un tautsaimnieciskās nozīmes, nevis no tā, kas ieguvis meža izmantošanas tiesības.

33. pants. Meža izmantošanas veidi

Meža izmantošanas veidi ir:

1) mežmateriālu sagatavošana:

— kokmateriālu (stumbru un žagaru) sagatavošana;

— sveķu un sulu ieguve;

— celmu, lūku, mizu, zaru, zaleņa, pumpuru, eglīšu, meiju un citu dekoratīvo materiālu ieguve;

2) meža blakusizmantošana:

— siena pļaušana;

— lopu ganīšana;

— dravu izvietošana;

— meža sēklu vākšana meža atjaunošanas vajadzībām;

— savvaļas ogu, augļu, riekstu, sēņu, ārstniecības augu un citu izejvielu ieguve;

— sūnu ieguve;

— meža izmantošana zinātniskās izpētes mērķiem;

— meža izmantošana atpūtai un veselības nostiprināšanai;

— meža izmantošana medību vajadzībām;

— meža izmantošana valsts aizsardzības vajadzībām. Mežmateriālu sagatavošanas un meža blakusizmantošanas kārtību nosaka meža likumdošanas akti.

34. pants. Meža izmantotāji

Meža izmantotāji var būt fiziskas vai juridiskas personas.

35. pants. Meža izmantotāju tiesības un pienākumi

Pirmtiesības uz jebkuru meža izmantošanas veidu ir meža apsaimniekotājam — zemes lietotājam vai īpašniekam.

Meža apsaimniekotājs savas tiesības izmantot mežu var nodot citām fiziskajām vai juridiskajām personām bez zemes lietošanas tiesību piešķiršanas vai zemes nodošanas īpašumā.

Meža izmantotāju tiesības un pienākumus atbilstoši meža izmantošanas veidam nosaka šis likums un citi Latvijas Republikas meža likumdošanas akti.

Meža izmantošanas tiesības un kārtību valsts mežos nosaka Ministru kabinets.

36. pants. Meža izmantošanas uzsākšana

Valsts mežos un mežos uz lietošanā nodotajām zemēm meža izmantošanu var uzsākt pēc tam, kad valsts mežniecībā saņemta koku ciršanas biļete vai meža zīme. Citas šo mežu izmantošanas rakstveida vai mutvārdu atļaujas ir nelikumīgas neatkarīgi no tā, kas tās ir devis.

Lai sagatavotu kokmateriālus valsts mežos un mežos uz lietošanā nodotajām zemēm, nepieciešama koku ciršanas biļete. Neizņemot koku ciršanas biļeti, kokus līdz 12 centimetriem diametrā krūšu augstumā un krūmus atļauts izcirst:

1) apmežojumu kopšanas nolūkā — līdz to pārskaitīšanai ar mežu apklātajās zemēs;

2) nemeža zemēs;

3) zemēs, kas nodotas citiem lietošanas mērķiem. Meža zīme valsts mežos un mežos uz lietošanā nodotajām zemēm nepieciešama:

1) sveķu, sulu, celmu, lūku, mizu, zaru, zaleņa, pumpuru, eglīšu, meiju un citu dekoratīvo materiālu ieguvei realizācijas nolūkos;

2) ārstniecības augu, sūnu un citu izejvielu ieguvei;

3) siena pļaušanai, lopu ganīšanai un dravu izvietošanai, ja to neveic meža apsaimniekotājs;

4) meža sēklu vākšanai, savvaļas ogu, augļu, riekstu un sēņu ieguvei realizācijas nolūkos;

5) meža izmantošanai zinātniskās izpētes mērķiem;

6) medībām;

7) meža izmantošanai valsts aizsardzības vajadzībām platībās, kas atrodas ārpus valsts aizsardzības mērķiem piešķirtajām zemēm. Bez meža zīmes atļauta:

1) sulu, zaru, eglīšu, meiju un citu dekoratīvo materiālu ieguve personiskajām vajadzībām;

2) siena pļaušana, lopu ganīšana un dravu izvietošana, ja to veic meža apsaimniekotājs;

3) savvaļas ogu, augļu, riekstu un sēņu ieguve personiskajām vajadzībām;

4) meža izmantošana atpūtai un veselības nostiprināšanai.

Meža īpašnieki meža izmantošanu uzsāk bez koku ciršanas biļetes vai meža zīmes, bet kokmateriālu sagatavošanu — saskaņā ar meža apsaimniekošanas projektu vai ar ikreizēju valsts mežziņa atļauju. Ne vēlāk par trim nedēļām pirms kailcirtes uzsākšanas meža

īpašniekam par to rakstiski jāinformē vietējais valsts mežzinis. Kailcirti var uzsākt, ja valsts mežzinis neceļ iebildumus vai dod atļauju kailcirti uzsākt ātrāk.

Šā panta noteikumu neievērošana uzskatāma par patvaļīgu meža izmantošanu.

37. pants. Meža izmantošanas apturēšana

Ja meža izmantotājs pārkāpj meža izmantošanas vai atjaunošanas noteikumus, meža izmantošanu aptur likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā līdz izdarītā pārkāpuma novēršanai.

38. pants. Meža izmantošanas tiesību izbeigšanās

Tiesības izmantot mežu izbeidzas, ja:

1) mainās meža apsaimniekotājs;

2) meža izmantotājs labprātīgi atsakās no meža izmantošanas;

3) izbeidzas meža izmantošanas termiņš;

4) meža izmantošana neatbilst atļautajam izmantošanas veidam.

Pārējos gadījumos tiesības izmantot mežu var izbeigt tikai ar meža izmantotāja piekrišanu, kompensējot viņam radušos zaudējumus.

Astotā nodaļa

Mežmateriālu sagatavošana

39. pants. Ciršu veidi, ciršanas paņēmieni un noteikumi

Meža fonda zemēs un citās zemēs kokmateriālus sagatavo galvenajā cirtē, starpcirtē un citās cirtēs.

Galvenajā cirtē ieskaita visu mežu kategoriju briestaudzēs, pieaugušajās un pāraugušajās audzēs, kailcirtē, pakāpeniskajā cirtē, regulētā un grupu izlases cirtē cērtamos kokus, kā arī atsevišķu koku izciršanu. Galvenā cirte ir aizliegta rezervātu mežos.

Starpcirtē ieskaita kopšanas, sanitārās un rekonstruktīvās cirtēs izcērtamos kokus. Starpcirtē ir aizliegta rezervātu mežu stingrā režīma zonā.

Citās cirtēs ieskaita koku un krūmu novākšanu ārpus meža fonda, meža fonda nemeža zemju atbrīvošanu no koku vai krūmu apauguma un koku un krūmu novākšanu meža zemju transformēšanai nemeža zemēs. Citās cirtēs lieto kailcirti un atsevišķu koku izciršanu.

Galvenās cirtes, starpcirtes un citu ciršu noteikumus izstrādā un apstiprina Valsts meža dienests, saskaņojot tos ar vides aizsardzības institūcijām.

40. pants. Ciršanas vecums

Latvijas Republikā noteikts šāds mežaudžu ciršanas vecums:

Ciršanas vecums(gados)                      Valdošā suga mežaudzē
	Saudzējamajos mežos	Saimnieciskajos mežos
Priede, lapegle, ozols Egle, osis Bērzs, melnalksnis, liepa Apse, papele Baltalksnis, blīgzna,vītols	121 101 81 51 31	101 81 71 51 31

Aizsargājamos mežos valsts mežierīcības dienests katrai mežaudzei nosaka individuālo ciršanas vecumu, kas atkarīgs no aizsargājamās dabas teritorijas mērķa funkcijas, koku sugu bioloģiskajām īpašībām un audzes stāvokļa.

Plantāciju tipa mežaudzēm ciršanas vecumu nosaka Valsts meža dienests.

41. pants. Ciršanas tāme un norma

Ciršanas tāme ir vienā gadā maksimāli pieļaujamais kokmateriālu izsniegšanas apjoms.

Galvenās cirtes un starpcirtes tāmi katra apsaimniekotāja mežam, kas aizņem 50 hektāru un vairāk, 10—15 gadu ilgam laikposmam atsevišķi pa meža kategorijām un mežaudzes veidojošām sugām aprēķina valsts mežierīcības dienests. Aprēķināto tāmi apstiprina Valsts meža dienesta institūcijas.

Meža ciršanas tāmi valstij iegūst, summējot meža apsaimniekotāju tāmes pa pagastiem un rajoniem. Šo tāmi pēc Ministru kabineta priekšlikuma turpmākajiem pieciem gadiem apstiprina Latvijas Republikas Saeima.

Iepriekšējiem gadiem nozīmētās, bet nenocirstās cirsmas atļauts nocirst attiecīgo gadu tāmju ietvaros.

Ciršanas norma ir ikgadējais optimālais kokmateriālu izsniegšanas apjoms. To nosaka meža taksators vai valsts mežzinis, veicot līdz 50 ha liela meža apsaimniekotāju meža inventarizāciju un ņemot vērā konkrēto audžu vecuma struktūru un stāvokli. Ciršanas normu atļauts pārsniegt atsevišķā gadā, raugoties, lai norma netiktu pārsniegta ierīcības starpmeta ietvaros.

42. pants. Cirsmu fonda sagatavošana, izsniegšana un maiņa

Cirsmu fonds sastāv no katram gadam nozīmētajām galvenās cirtes, starpcirtes un citu ciršu cirsmām.

Cirsmu fondu sagatavo atbilstoši Valsts meža dienesta apstiprinātajiem cirsmu fonda sagatavošanas noteikumiem.

Cirsmu fonda izsniegšanas kārtību valsts mežos nosaka Ministru kabineta apstiprinātie koku izsniegšanas noteikumi.

Cirsmu fonda maiņu valsts un lietošanā nodotajos mežos var atļaut Valsts meža dienests.

43.pants. Kokmateriālu izsniegšanas un realizācijas veidi mežā

Kokmateriālus izsniedz pēc platības, pēc koku skaita vai pēc sagatavotā daudzuma.

Kokmateriālus mežā var realizēt:

- iznomājot ciršanas tiesības uz noteiktu laikposmu;

- pārdodot kokus uz celma;

- pārdodot sagatavotus kokmateriālus (stumbrus vai sortimentus).

Valsts mežos iegūstamo kokmateriālu realizācijas kārtību nosaka Ministru kabinets.

44.pants. Sveķu ieguve

Mežaudzes, kas noteiktā kārtībā paredzētas sveķu ieguvei, atsveķojamas pirms to nociršanas galvenajā cirtē.

45.pants. Sulu ieguve

Meža apsaimniekotājs var atļaut koku sulu rūpniecisko ieguvi ciršanai paredzētajās audzēs, bet ne agrāk kā piecus gadus pirms to nociršanas. Sulu rūpnieciskās ieguves vietas ierāda valsts mežniecība vai meža īpašnieks.

46.pants. Celmu ieguve

Celmu ieguves vietas un paņēmienus nosaka valsts mežniecība vai meža īpašnieks.

47.pants. Lūku, mizu, zaru, zaleņa un pumpuru ieguve

Lūkus, mizas, zarus, zaleni un pumpurus var iegūt tikai no nocirstiem kokiem. Koku ciršana tikai šim nolūkam aizliegta. Lūku, mizu, zaru, zaleņa un pumpuru ieguves vietas ierāda meža apsaimniekotājs.

48.pants. Eglīšu, meiju un citu dekoratīvo materiālu ieguve

Personiskajām vajadzībām cērtamo eglīšu, meiju un citu dekoratīvo materiālu ieguves vietas ierāda meža apsaimniekotājs.

Realizācijas vajadzībām cērtamo eglīšu, meiju un citu dekoratīvo materiālu ieguves vietas ierāda valsts mežniecība vai meža īpašnieks.

Devītā nodaļa

MEŽA BLAKUSIZMANTOŠANA

49.pants. Siena pļaušana un lopu ganīšana

Siena pļaušana un lopu ganīšana, ja tā nekaitē mežaudzēm, atļauta ar meža apsaimniekotāja piekrišanu.

50. pants. Dravu izvietošana

Meža iecirkņus dravu izvietošanai piešķir meža apsaimniekotājs bez tiesībām cirst mežu, attīrīt meža platības un celt ēkas.

51. pants. Meža sēklu, savvaļas ogu, augļu, riekstu, sēņu, ārstniecības augu un citu izejvielu ieguve

Meža sēklu vākšanas vietas un paņēmienus nosaka valsts mežniecība.

Savvaļas ogas, augļus, riekstus, sēnes, ārstniecības augus un citas izejvielas fiziskās un juridiskās personas var iegūt pēc sava ieskata, ja Valsts meža dienests, vides aizsardzības institūcija vai pašvaldība valsts un lietošanā piešķirtos mežos vai meža īpašnieks savos mežos nav noteicis citu kārtību.

Savvaļas ogu, augļu, riekstu, sēņu, ārstniecības augu un citu izejvielu ieguve veicama, nekaitējot mežam.

Tiesības iegūt savvaļas ogas, augļus, riekstus, sēnes, ārstniecības augus un citas izejvielas šim nolūkam ierīkotajās plantācijās ir plantācijas apsaimniekotājam vai — ar viņa atļauju — citām fiziskajām un juridiskajām personām.

52. pants. Sūnu ieguve

Sūnu ieguvi var atļauj ja tā nekaitē mežam. Sūnu ieguves vietas ierāda meža apsaimniekotājs.

53. pants. Meža izmantošana zinātniskās izpētes mērķiem

Zinātniskās izpētes iestādes pēc vienošanās ar meža apsaimniekotāju var saņemt mežu zinātniskās izpētes darbu veikšanai.

Zinātniskās izpētes mērķiem ierādītās meža platības izmantojamas atbilstoši zinātniskās izpētes darbu plāniem.

54. pants. Meža izmantošana atpūtai un veselības nostiprināšanai

Ar meža apsaimniekotāja piekrišanu mežu var izmantot iedzīvotāju atpūtas organizēšanai.

Iedzīvotāju atpūtas organizēšanā ieinteresētās fiziskās un juridiskās personas iekārto atpūtai paredzētās meža platības un gādā par iedzīvotāju sadzīves vajadzību apmierināšanu. Izmantojot mežu šādām vajadzībām, meža izmantotājam jānodrošina meža vides un dabiskās ainavas saglabāšana. Kārtību, kādā mežs izmantojams organizētai iedzīvotāju atpūtai un veselības nostiprināšanai, nosaka meža apsaimniekotājs pēc saskaņošanas ar pašvaldību.

55. pants. Meža izmantošana medību vajadzībām

Kārtību, kādā mežs izmantojams medību vajadzībām, nosaka Latvijas Republikas 1992. gada 5. februāra Medību likums.

56. pants. Meža izmantošana valsts aizsardzības vajadzībām, ja tas atrodas ārpus zemēm, kas piešķirtas lietošanā valsts aizsardzības mērķiem

Karaspēka daļas, militārie uzņēmumi un. militārās organizācijas var izmantot savām vajadzībām citu apsaimniekotāju mežus pēc saskaņošanas ar apsaimniekotāju un pašvaldību.

Izmantojot valsts aizsardzības vajadzībām citu apsaimniekotāju mežus, aizliegts cirst, izrakt vai bojāt kokus un krūmus, bojāt hidrotehniskās un inženiertehniskās būves, veikt jebkādus zemes darbus un citādi kaitēt meža videi.

Desmitā nodaļa

Iedzīvotāju uzturēšanās mežā

57. pants. Iedzīvotāju tiesības uzturēties mežā

Iedzīvotājiem ir tiesības brīvi uzturēties mežā.

Iedzīvotāju uzturēšanos mežā var ierobežot ar pašvaldības lēmumu pēc Valsts meža dienesta vai vides aizsardzības institūcijas ierosinājuma meža ugunsdrošības, meža augu un dzīvnieku aizsardzības un valsts drošības interesēs Latvijas Republikas likumdošanas aktos noteiktā kārtībā.

Lēmumi obligāti izsludināmi masu informācijas līdzekļos.

58. pants. Iedzīvotāju pienākumi, uzturoties mežā

Uzturoties mežā, iedzīvotāju pienākums ir ievērot meža ugunsdrošības noteikumus, necirst un nebojāt kokus un krūmus, nepiegružot mežu, nepostīt putnu ligzdas un skudru pūžņus un citādi nekaitēt meža augiem un dzīvniekiem.

Iedzīvotāju pienākums ir ievērot īpaši aizsargājamu dabas teritoriju un īpaši aizsargājamu meža iecirkņu apmeklēšanas noteikumus, kā ari noteikto kārtību atpūtas vietu izmantošanā.

Vienpadsmitā nodaļa

Meža apsaimniekošanas un izmantošanas kontrole

59. pants. Meža apsaimniekošanas un izmantošanas kontroles uzdevumi

Meža apsaimniekošanas un izmantošanas kontrolei jānodrošina Latvijas Republikas meža likumdošanas aktu ievērošana.

60. pants. Institūcijas, kas veic meža apsaimniekošanas un izmantošanas kontroli

Meža apsaimniekošanas un izmantošanas kontroli veic:

1) Valsts meža dienests un valsts meža inspekcija;

2) pašvaldības;

3) vides aizsardzības institūcijas.

61. pants. Kontroles institūciju tiesības

Kontroles institūcijām ir tiesības pieprasīt un saņemt no meža apsaimniekotājiem un izmantotājiem rakstveida vai mutvārdu informāciju, kā arī netraucēti iepazīties ar meža stāvokli dabā, lai varētu realizēt konkrētos uzdevumus.

Kontroles institūcijām ir tiesības apturēt rīcību, kas ir pretrunā ar Latvijas Republikas meža likumdošanas aktu normām, uzlikt naudas sodus un veikt citus pasākumus, kas atbilst to dienesta kompetencei.

Kontroles institūcijas var pārtraukt fizisko un juridisko personu uzsāktos darbus, ja tie apdraud mežu.

Divpadsmitā nodaļa

Valsts meža dienests

62. pants. Valsts meža dienesta sastāvs un atbildība

Valsts meža dienesta sastāvu un struktūru nosaka Ministru kabinets.

Valsts meža dienests ir atbildīgs par vienotas meža apsaimniekošanas un izmantošanas politikas realizēšanu visos mežos.

63. pants. Valsts meža dienesta darbinieku pienākumi un tiesības

Valsts meža dienesta darbinieku pienākums ir nodrošināt visu mežu apsaimniekošanu atbilstoši meža likumdošanas aktu prasībām, pārtraukt un novērst meža apsaimniekošanas un izmantošanas noteikumu pārkāpumus un meža fonda zemju izmantošanu neparedzētiem mērķiem, kā arī pārtraukt un novērst jebkuru mežam un videi kaitīgu rīcību. Pildot dienesta pienākumus, Valsts meža dienesta darbiniekiem jāvalkā formas tērps.

Valsts meža dienesta darbiniekiem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā par samaksu jāsniedz konsultācijas un pakalpojumi meža apsaimniekotājiem.

Atklājot mežpārkāpumu, Valsts meža dienesta darbiniekiem ir tiesības aizturēt pārkāpuma izdarītāju, noskaidrot viņa personību, uzlikt un iekasēt naudas sodu vai sastādīt protokolu par mežpārkā ka arī nodot mežpārkāpuma materiālus tiesību aizsardzības iestādēm vainīgo personu saukšanai pie likumā paredzētās atbildības.

Valsts meža dienesta darbiniekiem ir tiesības saņemt bezmaksas formas tērpu, nēsāt dienesta ieroci, iegādāties kokmateriālus, personiskajām vajadzībām uz atvieglotiem noteikumiem un nomāt dienesta zemi līdz 10 hektāru platībā. Valsts meža dienesta darbība tiek finansēta no valsts budžeta.

Valsts meža dienesta darbiniekiem aizliegts iesaistīties jebkurā uzņēmējdarbībā, kas saistīta ar mežmateriālu sagatavošanu.

Trīspadsmitā nodaļa

Valsts meža kadastrs un meža monitorings

64. pants. Valsts meža kadastra jēdziens, saturs un uzdevums

Valsts meža kadastrs ir tautas saimniecībai nepieciešamo datu sakopojums par meža tiesisko, dabisko un saimniecisko stāvokli.

Valsts meža kadastrā ietilpst meža apsaimniekotāju reģistrs, meža kadastra kartogrāfiskie materiāli, meža fonda uzskaites dati un meža vērtēšanas dati.

Valsts meža kadastra uzdevums ir nodrošināt ar meža apsaimniekošanu, mežierīcību un meža tiesisko aizsardzību saistīto pasākumu izpildi, kā arī dot materiālus statistikas, meža resursu izmantošanas un meža ieņēmumu noteikšanas vajadzībām.

65. pants. Valsts meža kadastra kārtošana un finansēšana

Valsts meža kadastru kārto valsts mežierīcības dienests Ministru kabineta noteiktajā kārtībā kopā ar pašvaldībām.

Valsts meža kadastra pasākumus finansē no valsts budžeta.

66. pants. Meža monitoringa jēdziens un uzdevumi

Meža monitorings ir informatīva sistēma, kas ietver stacionārus novērojumus, iegūto datu analīzi un prognožu izstrādāšanu par vides ietekmi uz meža stāvokli un attīstību.

Meža monitoringa uzdevumi ir šādi:

1) veikt kompleksus ikgadējus stacionārus novērojumus par mežā stāvokļa, piesārņotības līmeņa un produktivitātes izmaiņām; ^:

2) uzkrāt un analizēt novērojumu datus;

3) prognozēt meža stāvokļa piesārņotības līmeņa un produktivitātes izmaiņu virzienus un dot ieteikumus piesārņojuma novēršanai.

67. pants. Meža monitoringa kārtošana un finansēšana

Meža monitoringa organizācijas un funkcionēšanas kārtību nosaka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija kopā ar Valsts meža dienestu.

Meža monitoringa darbus finansē no valsts budžeta.

Četrpadsmitā nodaļa Valsts mežierīcība

68. pants. Mežierīcības saturs

Mežierīcība ir valsts un saimniecisko pasākumu sistēma, kuras uzdevums ir regulēt meža attiecības, dot teritoriālos un organizatoriski saimnieciskos priekšlikumus meža fonda racionālai apsaimniekošanai un izmantošanai, tā ražības un kvalitātes paaugstināšanai, kā arī meža stāvokļa uzlabošanai.

Mežierīcība ietver šādus pasākumus:

1) meža apsaimniekotāju teritoriju tiesiskā stāvokļa un meža fonda zemju robežu pārbaudi;

2) priekšlikumu izstrādāšanu meža apsaimniekotāju teritoriju iekšējās organizācijas pārkārtošanai;

3) meža kategoriju un īpaši aizsargājamu meža iecirkņu robežu precizēšanu un priekšlikumu izstrādāšanu to grozīšanai;

4) meža fonda zemju un mežaudžu inventarizāciju;

5) galvenās cirtes un starpcirtes tāmes, cirtes veidu, paņēmienu un vietu noteikšanu;

6) meža atjaunošanas veidu, paņēmienu, apjomu un vietu noteikšanu;

7) priekšlikumu izstrādāšanu meža blakusizmantošanai;

8) meža aizsardzības un apsardzības plānošanu;

9) medību saimniecību projektēšanu;

10) meža apsaimniekošanas projektu izstrādāšanu;

11) meža resursu attīstības un izmantošanas plānošanu un prognozēšanu;

12) datu bāzes «Meža fonds» izveidošanas un funkcionēšanas nodrošināšanu;

13) topogrāfiski ģeodēzisko un taksācijas darbu, kā arī citu meža apsekošanas un izpētes darbu veikšanu;

14) meža fonda kartogrāfisko materiālu izgatavošanu. Pēc darbu satura mežierīcību iedala meža inventarizācijā un meža projektēšanā.

69. pants. Meža apsaimniekošanas projekts

Meža inventarizācijas darbu rezultātus apkopo meža apsaimniekošanas projektā, ko izstrādā katra apsaimniekotāja mežam, kura [platība ir 10 un vairāk hektāru.

^l Šis projekts ir meža apsaimniekošanas un izmantošanas pamatdokuments, bez kura aizliegts veikt galveno cirti (izņemot bojāto un [atmirušo koku izciršanu).

Meža apsaimniekošanas projekta ekspertīzes, saskaņošanas un [apstiprināšanas kartību nosaka Ministru kabinets. Autoruzraudzību par meža apsaimniekošanas projektu izpildi (realizē valsts mežierīcības dienests.

70. pants. Mežierīcības realizēšana

Meža inventarizāciju (bāzes ierīcību) reizi 10—15 gados realizē pēc vienotas sistēmas, ko nosaka Valsts meža dienests. Bāzes ierīcība ir obligāta visos mežos, to organizē pēc valsts budžeta līdzekļiem un veic valsts mežierīcības dienests neatkarīgi no meža apsaimniekotāju ieskata.

Meža apsaimniekošanas projektu sastādīšanu, kā ari meža inventarizāciju bāzes ierīcības starpmetā izpilda valsts mežierīcības dienests vai zvērināti meža taksatori pēc meža apsaimniekotāju pieprasījumiem un par viņu līdzekļiem.

Citas fiziskās un juridiskās personas meža apsaimniekošanas [projektus un citus mežierīcības materiālus izmanto par samaksu.

Piecpadsmitā nodala Meža strīdu izšķiršana

71. pants. Meža strīdi

Meža strīdi ir strīdi, kas rodas starp fiziskajām personām, starp fiziskajām un juridiskajām personām un starp juridiskajām personām meža apsaimniekošanas vai izmantošanas jautājumos.

72. pants. Meža strīdu izskatīšanas kompetence

Fizisko un juridisko personu meža strīdus izskata valsts meža dienesta institūcijas atbilstoši to kompetencei.

Meža strīda būtībai atbilstošas sūdzības iesniegšana aptur jebkādus tālākus meža apsaimniekošanas vai izmantošanas darbus līdz .sūdzības izskatīšanai.

73. pants. Meža strīdu izskatīšanas kārtība

Meža strīdus izskata pēc vienas puses motivēta iesnieguma, kam pievienoti izskatīšanai nepieciešamie dokumenti.

Meža strīdu izskatīšana tiek uzaicinātas abas puses, un tie jāizskata mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas. Ja puses, kurām rakstveidā paziņota meža strīda izskatīšanas diena, neierodas, strīdu izskata bez to piedalīšanās.

Valsts meža dienesta institūcijai, kas izskata meža strīdu, jāpieņem lēmums un, ja nepieciešams, jānorāda tā izpildes termiņi, kārtība un pasākumi, kas veicami pārkāpto meža apsaimniekošanas vai izmantošanas tiesību atjaunošanai.

Par meža strīdiem pieņemtie lēmumi, ja tie 10dienu laikā netiek pārsūdzēti, ir obligāti abām pusēm, amatpersonām, fiziskajām un juridiskajām personām.

74. pants. Meža strīdā ieinteresēto pušu tiesības un pienākumi

Meža strīdā ieinteresētajām pusēm ir šādas tiesības un pienākumi:

1) iepazīties ar meža strīda izskatīšanai sagatavotajiem materiāliem un lēmuma projektu, izdarīt no tiem izrakstus;

2) piedalīties meža strīda izskatīšanā, iesniegt dokumentus un citus pierādījumus;

3) izteikt lūgumus, ari lūgumu pieaicināt lieciniekus;

4) sniegt mutvārdu un rakstveida paskaidrojumus;

5) iebilst pret otras puses lūgumiem, argumentiem un apsvērumiem;

6) pieprasīt un saņemt par meža strīdu pieņemtā lēmuma norakstu.

75. pants. Meža strīdu pārsūdzēšanas kārtība

Desmit dienu laikā pēc tam, kad meža strīdā ieinteresētajām pusēm paziņots valsts meža dienesta institūcijas lēmums, strīdā ieinteresētās puses var pārsūdzēt šo lēmumu tiesā vai saimnieciskajā tiesā Latvijas Republikas likumos noteiktajā kārtībā.

Lēmuma pārsūdzēšana šo noteikumu noteiktajā kārtībā aptur tā izpildi līdz iesniegtās sūdzības izskatīšanai. Par iesniegumu, kas saņemts meža strīda pārsūdzēšanas kārtībā, strīda izskatītājs paziņo tai institūcijai, kuras lēmums tiek apstrīdēts.

Sešpadsmitā nodaļa

Zaudējumu un zudumu atlīdzināšana meža apsaimniekotājiem, meža izmantotājiem un mežsaimniecībai

76. pants. Zaudējumu atlīdzināšana meža apsaimniekotājiem

Zaudējumus meža apsaimniekotājiem pilnā apmērā atlīdzina tās fiziskās un juridiskās personas, kuru vainas dēļ šie zaudējumi radušies, turklāt atlīdzināmi arī tie zaudējumi, kas saistīti ar meža

apsaimniekotāju tiesību ierobežošanu, meža atņemšanu vai iznomāšanu un meža ražības un kvalitātes pasliktināšanos.

77. pants. Zaudējumu atlīdzināšana meža izmantotājiem

Zaudējumi, kas rodas meža izmantotājiem, ja tiek ierobežotas viņu tiesības, jākompensē, nosakot konkrētu atlīdzību, kas piedzenama no fiziskajam un juridiskajam personām, kuru interesēs izdarīts meža izmantošanas tiesību ierobežojums.

Nelikumīgi ierobežotās meža izmantotāju tiesības atjaunojamas un nodarītie zaudējumi atlīdzināmi Latvijas Republikas likumdošanas aktos noteiktajā kartībā.

78. pants. Zudumu atlīdzināšana mežsaimniecībai

Zudumus mežsaimniecībai atlīdzina Latvijas Republikas likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā.

79. pants. Zaudējumu un zudumu apmēra noteikšana

Kārtību, kādā aprēķināmi un sedzami zaudējumi un zudumi, kuri radušies ar meža apsaimniekošanas un izmantošanas tiesību ierobežošanu, meža atņemšanu un iznomāšanu vai meža zemju piešķiršanu un transformēšanu tādiem mērķiem, kas nav saistīti ar meža apsaimniekošanu, nosaka Ministru kabinets.

Septiņpadsmitā nodaļa

Atbildība par Latvijas Republikas meža likumdošanas aktu pārkāpumiem

80. pants. Mežpārkāpumi

Mežpārkāpumi ir:

1) nelikumīga koku un krūmu izciršana (izrakšana) vai bojāšana;

2) meža ugunsdrošības prasību neievērošana;

3) meža iznīcināšana vai bojāšana, to dedzinot, applūdinot vai pārpurvojot;

4) meža iznīcināšana vai bojāšana ar notekūdeņiem, toksiskām vielām, rūpniecības un sadzīves atkritumiem, atliekām un sārņiem;

5) meža fonda zemju patvaļīga izmantošana, ceļot uz tām pastāvīgas vai īslaicīgas lietošanas objektus;

6) medību noteikumu pārkāpumi;

7) meža augu un to biotopu, dzīvnieku un to mitekļu patvaļīga iznīcināšana;

8) meža inženierbūvju iznīcināšana vai bojāšana;

9) meža robežzīmju un norādījuma zīmju iznicināšana vai bojāšana;

10) citi mežpārkāpumi, kas noteikti Latvijas Republikas likumdošanas aktos.

81. pants. Atbildība par mežpārkāpumiem

Personas, kas izdarījušas Latvijas Republikas meža apsaimniekošanas vai izmantošanas noteikumu pārkāpumus, saucamas pie administratīvās, civiltiesiskās vai kriminālatbildības, bet amatpersonas — arī pie disciplinārās atbildības saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem.

Latvijas Republikas meža likumdošanas un normatīvo aktu noteikumu pārkāpējus pie administratīvās atbildības sauc Valsts meža dienesta darbinieki atbilstoši to kompetencei.

Meža apsaimniekošanas un izmantošanas tiesību patvaļīga piesavināšanās vai tālāknodošana, kā arī citi darījumi, ar kuriem atklātā vai slēptā veidā pārkāpta meža apsaimniekošanai vai izmantošanai noteiktā kārtība, tiek atzīti par spēkā neesošiem.

82. pants. Atlīdzība par kaitējumu, kas nodarīts mežpārkāpuma rezultātā

Personu un amatpersonu saukšana pie disciplinārās, civiltiesiskās, administratīvās vai kriminālatbildības neatbrīvo tās no pienākuma atlīdzināt kaitējumu, kas nodarīts mežam, fizisko un juridisko personu interesēm un īpašumam.

Valsts meža dienests un tā institūcijas ir atbrīvotas no valsts nodevas samaksas par tām prasībām tiesu iestādēs, kas saistītas ar soda naudu un zaudējumu atlīdzības piedziņu par meža apsaimniekošanas un izmantošanas noteikumu pārkāpumiem.

83. pants. Nelikumīgi iegūtu kokmateriālu un citas meža produkcijas atņemšana

Nelikumīgi iegūtie kokmateriāli un cita meža produkcija ir atņemama. Atņemto kokmateriālu un citas meža produkcijas realizācijas kārtību nosaka pašvaldība.

Ja meža produkcijas atņemšana nav iespējama, no mežpārkāpuma izdarītāja piedzenama nelikumīgi iegūtās produkcijas vērtība.

Astoņpadsmitā nodaļa

Starpvalstu līgumi

84. pants. Starpvalstu līgumi

Ja Latvijas Republikas starpvalstu līgumos paredzēti citādi meža apsaimniekošanas vai izmantošanas noteikumi nekā šajos noteikumos, piemērojami starpvalstu līguma noteikumi.

Pārejas noteikumi

Ar šo noteikumu stāšanos spēkā spēku zaudē Latvijas Republikas 1992. gada 21. maija likums «Par meža apsaimniekošanu un izmantošanu» (Ziņotājs, 1992, 24/25).

Ministru prezidents V.BIRKAVS

Zemkopības ministrs J.KINNA

Rīgā 1994. gada 11. janvārī