LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETS

Par Latvijas Republikas Valdībai piešķirto ārvalstu kredītu izmantošanu

Noteikumi Nr. 51 (prot. Nr. 10 18. §)

Izdoti saskaņā ar likuma «Par 1925. gada 1. aprija likuma
«Ministru kabineta iekārta» atjaunošanu» 14. pantu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Ārvalstu kredīti paredzēti Latvijas maksājumu bilances (importa) finansēšanai, un tie var tikt izlietoti enerģijas, izejvielu, iekārtu un tehnoloģijas iegādei pasaules tirgū, kā arī citām vajadzībām atbilstoši Ministru kabineta noteiktajām prioritātēm tautsaimniecībā. Ārvalstu kredīti šo noteikumu izpratnē ietver Starptautiskā valūtas fonda, G-24, Eiropas kopienas (kredīta līgums parakstīts 1993. gada 8. janvārī Briselē), Zviedrijas, Somijas, Austrijas un citus bilaterālos kredītus. Šie noteikumi neattiecas uz mērķkredītiem (Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka, Eiropas rekonstrukcijas un attīstības banka, Japānas Eksporta un importa banka un citas), un šie kredīta līgumi neierobežo Latvijas izvēli slēgt ar citām valstīm vai firmām kontraktus par importu.

2. Ārvalstu kredīti tiek piešķirti Latvijas Republikas Valdībai (tālāk tekstā — «Valdība») un deponēti Latvijas Bankā, kas ir Valdības finansu aģents.

3. Galvenā ārvalstu palīdzības un kredītu izmantošanas koordinējošā institūcija Latvijā ir Latvijas Republikas Valdības komisija ārvalstu palīdzības koordinācijai (izveidota ar Ministru kabineta 1993. gada 14. decembra noteikumiem Nr. 32 «Par ārvalstu palīdzības koordināciju Latvijas Republikā» — Latvijas Vēstnesis, 1993, Nr. 131), kuras darbu nodrošina Finansu ministrijas Ārējo ekonomisko sakaru departaments (tālāk tekstā — «departaments»).

4. Kredīta piešķiršanas termiņš atsevišķiem kredītu pieprasītajiem ir līdz pieciem gadiem. Kredīta maksimālais apmērs vienam kredīta pieprasītājam ir 3 milj. ASV dolāru. Izņēmuma gadījumos, ja kredīts nodrošina lielu tautsaimniecisku efektu, to pēc attiecīga Ministru kabineta Ekonomikas un finansu komitejas (tālāk tekstā — «Ekonomikas un finansu komiteja») un Ministru kabineta akcepta saņemšanas var piešķirt lielākā apmērā un uz ilgāku laiku. Kredīti ar Valdības garantijām tiek izsniegti pēc kredīta pieprasījuma projekta (tālāk tekstā — «projekts») izskatīšanas Ekonomikas un finansu komitejā un Ministru kabinetā.

II. Kredītu sadales mehānisms

5. Ārvalstu kredītu sadales komisija (tālāk tekstā — «komisija») izskata visus iesniegtos projektus vienlaicīgi, ievērojot Ekonomikas ministrijas noteiktās prioritātes, un sadala naudu attiecīgo projektu īstenošanai. Komisijā strādā seši cilvēki, un tajā ietilpst pa diviem pārstāvjiem no Ekonomikas ministrijas, Finansu ministrijas un Latvijas Bankas. Komisijas pārstāvjus norīko attiecīgo institūciju vadītāji, izdodot rīkojumu. Komisijas vadītāju no norīkoto pārstāvju vidus ieceļ Ministru prezidents. Ar padomdevēja balsstiesībām komisijas darbā var piedalīties starptautisko finansu organizāciju pārstāvji un kredītdevēju valstu pārstāvji, kā arī nozaru eksperti.

6. Projektiem pēc to iesniegšanas ir šāds nosacīts sadalījums:

6.1. projekti, kurus garantē Valdība, kā arī projekti, kuros paredzēts kredīts vairāk nekā 3 milj. ASV dolāru apmērā (tālāk tekstā — «pirmās grupas projekti»);

6.2. projekti, kuros paredzētā summa nepārsniedz 3 milj. ASV dolāru un kurus garantē komercbankas (tālāk tekstā — «otrās grupas projekti»).

7. Lai komisija izskatītu pirmās grupas projektus, ir nepieciešams saņemt pozitīvu Ekonomikas ministrijas un Finansu ministrijas atzinumu, kā arī Ekonomikas un finansu komitejas un Ministru kabineta akceptu. Ja Ministru kabinets Valdības garantijas nesniedz, tad kredīta saņemšanai ir nepieciešamas komercbankas garantijas. Pirmās grupas projektus apkopo un iesniedz komisijai Finansu ministrija.

8. Lai komisija izskatītu otrās grupas projektus, ir nepieciešams saņemt komercbankas garantijas. Otrās grupas projektus apkopo un iesniedz komisijai Latvijas Banka.

9. Ja nepieciešams, var paredzēt, ka projektu finansē pa daļām.

10. Komisijas vārdā Ekonomikas ministrija kopīgi ar Latvijas Banku sniedz paziņojumu presē par kredīta realizācijas kārtību.

Minētajā ziņojuma ir ietverta šāda informācija:

10.1. projektu iesniegšanas un izskatīšanas kārtība un projektu iesniegšanas termiņš;

10.2. Latvijas Bankas noteiktās komercbankas, kurām ir tiesības garantēt ārvalstu kredītus;

10.3. Ekonomikas ministrijas noteiktās prioritātes un kritēriji, kuri tiks ņemti vērā, izvērtējot projektus;

10.4. rezultātu paziņošanas kārtība un termiņš.

III. Institūciju funkcijas kredītu sadalē un izmantošanā

11. Ekonomikas ministrijas funkcijas ir:

11.1. noteikt prioritātes un kritērijus, kuri jāievēro kredītu sadalē;

11.2. izvērtēt pirmās grupas projektu kredīta pieprasītāju iesniegtos biznesa plānus, veikt to ekonomisko analīzi un iesniegt atzinumu Finansu ministrijai;

11.3. sniegt paziņojumu presē par kredītu realizācijas mehānismu.

12. Finansu ministrijas funkcijas ir:

12.1. pēc Ekonomikas ministrijas atzinuma saņemšanas veikt pirmās grupas projektu kredīta pieprasītāju iesniegtā biznesa plāna finansiālo analīzi un noteikt, kāda veida garantijas nepieciešamas kredīta saņēmējam;

12.2. izvērtēt starptautisko organizāciju un ārvalstu kredītu piedāvājumus, sagatavot materiālus un priekšlikumus komisijai un Valdībai par to izlietojumu;

12.3. koordinēt ministriju un citu valsts pārvaldes institūciju, kā arī Latvijas Bankas darbību ārvalstu kredītu izmantošanā un to atmaksāšanā ārvalstu kreditoriem;

12.4. koordinēt Latvijas un ārvalstu ekspertu darbību ar ārvalstu kredītiem saistīto programmu izstrādē un realizācijā, kā arī attiecīgās tehniskās palīdzības sniegšanā;

12.5. veikt ārvalstu kredītu izlietošanas uzraudzību saskaņā ar akceptētajiem biznesa plāniem, ne retāk kā vienu reizi ceturksnī iesniegt Ekonomikas un finansu komitejai pārskatus par kredītu izmantošanu;

12.6. apkopot un iesniegt komisijai pirmās grupas projektus;

12.7. apkopot informāciju par komisijas izsniegtajiem kredītiem un divu nedēju laikā pēc kredītu izsniegšanas sniegt ziņojumu Ekonomikas un finansu komitejai.

13. Latvijas Bankas funkcijas ir:

13.1. nodrošināt komercbanku atlasi, ņemot vērā to finansiālos stāvokli un kredītspēju operācijām ar ārvalstu kredītiem;

13.2. pēc kredītu sadales komisijas akcepta piešķirt komercbankām kredītus saskaņā ar to refinansēšanas iesniegumiem;

13.3. regulēt kredītu procentu likmes un kontrolēt to ievērošanu komercbankās.

Kredītu likmes aprēķina pēc šādas formulas:

B+LB+KB = P, kur

B — bāzes likme, kuru Valdība ievēro, izsniedzot kredītus.

Bāzes procentu likme ir mainīga starptautiskā finansu tirgus likme, un tā ir atkarīga no konkrētā kredīta summas piešķiršanas datuma;

LB = 0,5% (Latvijas Bankas izdevumi par kredīta apkalpošanu);

KB = līdz 6% (komercbanku izdevumi par kredīta apkalpošanu (1,0%) un riska procenti (5,0%));

13.4. uzkrāt atmaksātos kredītus atsevišķā fondā un līdz to galīgai atmaksāšanai kreditoriem izsniegt citiem kredītu pieprasītājiem saskaņā ar ārvalstu kredītu finansēšanas nosacījumiem;

13.5. likumdošanas aktos paredzētajā kārtībā piedzīt parādus no komercbankām kredītu neatmaksāšanas gadījumā;

13.6. veikt ārvalstu kredītu (arī procentu) atmaksāšanu kreditoriem saskaņā ar noslēgtajiem starpvalstu kredīta līgumiem. Līgums tiek noslēgts arī starp Valdību, ko pārstāv Finansu ministrija, un Latvijas Banku;

13.7. pēc procentu samaksas informēt komisiju par kārtējā maksājuma rezultātiem. Naudas līdzekļu atlikuma gadījumā rīkoties saskaņā ar komisijas lēmumu;

13.8. apkopot un iesniegt komisijai otrās grupas projektus. 14. Komercbanku funkcijas ir:

14.1. sastādīt refinansēšanas iesniegumus, pamatojoties uz uzņēmumu kredīta pieprasījumiem un to iesniegtajiem līgumiem par importu un biznesa plāniem, un iesniegt tos Latvijas Bankai. Komercbankām, izstrādājot refinansēšanas līgumus, ņemt vērā Ekonomikas ministrijas noteiktās prioritātes;

14.2. pēc ārvalstu kredītu saņemšanas no Latvijas Bankas slēgt līgumus ar kredītu pieprasītājiem par kredīta izmantošanu saskaņā ar šo noteikumu 13.3. apakšpunktā noteiktajiem procentu maksājumiem;

14.3. ne vēlāk kā katra ceturkšņa pirmā mēneša 20. datumā pēc Finansu ministrijas apstiprinātā parauga iesniegt departamentam informāciju par iepriekšējā ceturkšņa ārvalstu kredītu apgrozījumu;

14.4. uzņemties komerciālo risku par iespējamo kredītu neatmaksāšanu un atbildēt par tiem ar saviem aktīviem (izņemot gadījumus, kad kredīta risku uzņēmusies Valdība), likumdošanas aktos paredzētajā kārtībā patstāvīgi piedzīt parādus no kredītu neatmaksātajiem.

IV. Noslēguma jautājumi

15. Ar šo noteikumu spēkā stāšanās brīdī atzīt par spēku zaudējušu Ministru kabineta 1993. gada 14. septembra rīkojumu Nr. 42-r «Par G-24 kredītu izmantošanu» (Latvijas Vēstnesis, 1993, Nr. 83).

Ministru prezidents V.BIRKAVS

Finansu ministrs U. OSIS

Rīgā 1994. gada 15. februārī