LATVIJAS REPUBLIKAS LIKUMS

Par grozījumiem Latvijas Republikas1991.gada 6.augusta likumā "Par kooperatīvajām (kopdarbības) sabiedrībām"

Latvijas Republikas Augstākā Padome nolemj:

Izdarīt Latvijas Republikas 1991.gada 6.augusta likumā "Par kooperatīvajām (kopdarbības) sabiedrībām" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 35/36) šādus grozījumus: 

Izteikt 11., 14., 18., 20., 24., 26., 30. un 38. pantu šādā redakcijā:

«11. pants. Kooperatīvās sabiedrības dibinātāji un biedri

Par kooperatīvās sabiedrības dibinātājiem uzskatāmas rīcībspējīgas fiziskās personas, kuras parakstījušas kooperatīvās sabiedrības statūtus un iemaksājušas statūtos noteikto paju. Kooperatīvās sabiedrības dibinātāji kļūst par tās biedriem ar sabiedrības reģistrācijas brīdi.

Par kooperatīvās sabiedrības biedru var būt jebkura persona, kas sasniegusi 16 gadu vecumu, bet par valdes vai revīzijas komisijas locekli — tikai persona, kas sasniegusi 18 gadu vecumu.

Par skolēnu kooperatīvās sabiedrības biedru ar vecāku vai viņus aizstājošu personu piekrišanu var būt arī persona, kas sasniegusi 12 gadu vecumu, bet par valdes un revīzijas komisijas locekli — tikai persona, kas sasniegusi 16 gadu vecumu.»

«14. pants. Biedru uzņemšana kooperatīvajā sabiedrībā

Fiziskās personas, kas vēlas iestāties kooperatīvajā sabiedrība, iesniedz pieteikumu un iemaksā iestāšanās naudu un paju statūtos noteiktajā apmērā un kārtībā.

Biedrus uzņem statūtos noteiktajā kārtībā biedru kopsapulce (pilnvaroto sapulce) vai valde.

Biedru tiesības un pienākumi sākas ar brīdi, kad statūtos paredzētā institūcija pieņēmusi lēmumu par viņu uzņemšanu kooperatīvajā sabiedrībā.

Ja biedrus uzņem valde un tā ir atteikusi uzņemšanu, iesniegumu par valdes lēmuma pārsūdzēšanu var iesniegt biedru kopsapulcei (pilnvaroto sapulcei) mēneša laikā no valdes lēmuma pieņemšanas dienas. Biedru kopsapulces (pilnvaroto sapulces) lēmums ir galīgs.

Kooperatīvo sabiedrību nedrīkst pārvērst par slēgtu organizāciju. Atteikties uzņemt jaunus _biedrus var vienīgi tās kooperatīvās sabiedrības, kuras veic operācijas tikai starp saviem biedriem, ja kooperatīvās sabiedrības uzņēmumi vai iestādes nespēj sekmīgi apkalpot lielāku biedru skaitu un tas ir paredzēts statūtos.»

«18. pants. Kooperatīvās sabiedrības biedru izstāšanās un izslēgšanas kārtība

Katrs biedrs var izstāties no kooperatīvās sabiedrības, iesniedzot rakstveida pieteikumu.

Biedrs nevar pieteikt izstāšanos pēc tam, kad pieņemts lēmums par kooperatīvās sabiedrības likvidāciju.

Biedru var izslēgt, ja viņš pārkāpj šo likumu vai statūtus.

Tiesības izslēgt ir biedru kopsapulcei (pilnvaroto sapulcei), ja statūtos nav noteikts citādi.

Par biedra izstāšanās vai izslēgšanas dienu uzskatāma darbības gada pēdējā diena.

Biedru kopsapulces (pilnvaroto sapulces) lēmums par izslēgšanu ir galīgs.

Ar brīdi, kad pieņemts lēmums par izstāšanos vai izslēgšanu, biedrs zaudē tiesības piedalīties biedru kopsapulcē (pilnvaroto sapulcē) un darboties citu institūciju sastāvā.

Bijušais biedrs atbild par kooperatīvās sabiedrības darbību līdz izstāšanās dienai.

Statūtos var paredzēt paju nodošanu citam biedram ar tas kooperatīvās sabiedrības institūcijas piekrišanu, kas ir tiesīga uzņemt biedrus.

Bijušajam biedram, kas izstājies no kooperatīvās sabiedrības, pajas izmaksājamas gada laikā no gada pārskata apstiprināšanas dienas, atvelkot no to vērtības radušos zaudējumus vai pieskaitot dividendi.»

«20. pants. Kooperatīvās sabiedrības kapitāli un peļņa Kooperatīvās sabiedrības pamatkapitāls ir materiālie un naudas resursi, kas nepieciešami kooperatīvās sabiedrības darbības uzsākšanai un tās tālākai izvēršanai. Pamatkapitāla minimālo vērtību nosaka paraugstatūti atbilstoši kooperatīvās sabiedrības veidam.

Visu biedru paju vērtības kopsumma veido kooperatīvās sabiedrības pamatkapitālu.

Pamatkapitāls palielinās un samazinās atkarībā no biedru skaita un statūtos noteiktajā kārtībā izdarītajām izmaksām.

Kooperatīvajai sabiedrībai jāveido rezerves kapitāls no peļņas atskaitījumiem. Rezerves kapitāla minimālo vērtību nosaka paraugstatūti atbilstoši kooperatīvās sabiedrības veidam. Kooperatīvā sabiedrība var izveidot arī citus kapitālus statūtos noteiktajā kārtībā.

Peļņa, ja tāda ir paredzēta statūtos, pieder šīs kooperatīvās sabiedrības biedriem

Ar biedru kopsapulces (pilnvaroto sapulces) lēmumu peļņas atlikums pēc noteikto maksājumu izdarīšanas tiek sadalīts šādi:

1) kooperatīvās sabiedrības darbības nodrošināšanai, ievērojot šajā pantā noteikto kapitālu veidošanās kārtību;

2) izglītības, kultūras un labdarības pasākumu finansēšanai;

3) sadalīšanai starp biedriem proporcionāli viņu līdzdalībai kooperatīvās sabiedrības darbībā, kā ari dividendes izmaksāšanai biedriem statūtos noteiktajos gadījumos.

Bijušajam biedram, kas izstājies vai izslēgts no kooperatīvās sabiedrības, ir tiesības saņemt tikai iemaksāto paju, no kuras vērtības atvilkti radušies zaudējumi vai kuras vērtībai pieskaitīta nesaņemtā dividende. Ja paja ieguldīta kustamās vai nekustamās mantas veidā,

biedram izstāšanas vai izslēgšanas gadījumā pēc viņa vēlēšanās šo mantu atdod vai arī izmaksā tās vērtību naudā.

Ja atsavina kooperatīvās sabiedrības nekustamo mantu, pirmpirkuma tiesības ir citām kooperatīvajām sabiedrībām un to savienībām. Analoģiska kārtība ir jāievēro arī tad, ja atsavina kooperatīvo sabiedrību savienības nekustamo mantu.»

«24. pants. Kooperatīvās sabiedrības biedru kopsapulces (pilnvaroto sapulces) tiesīgums

Vienīgi kooperatīvās sabiedrības biedru kopsapulce (pilnvaroto sapulce):

1) izlemj visus ar sabiedrības darbību saistītos jautājumus;

2) lemj par aizvadītā darbības gada pārskatu pēc valdes un revīzijas komisijas (revidenta) ziņojuma;

3) lemj par valdes sagatavoto kooperatīvās sabiedrības budžetu un darba plānu jaunajam darbības gadam;

4) pieņem un groza kooperatīvās sabiedrības iekšējās kārtības noteikumus un nolikumus par kooperatīvās sabiedrības un tās biedru savstarpējām saistībām un atbildību;

5) nosaka kooperatīvās sabiedrības iestāšanās naudas un biedru naudas lielumu un pajas vērtību;

6) izskata sūdzības par valdes lēmumiem;

7) ievēlē vai atceļ kooperatīvās sabiedrības valdes priekšsēdētāju, valdes un revīzijas komisijas locekļus (revidentu);

8) izlemj jautājumus, kas saistīti ar kooperatīvās sabiedrības reorganizāciju vai likvidāciju, kā ari ar kooperatīvās sabiedrības iestāšanos kooperatīvo sabiedrību savienībās un izstāšanos no tām.»

«26. pants. Kooperatīvās sabiedrības biedru kopsapulces (pilnvaroto sapulces) norise

Biedru kopsapulce (pilnvaroto sapulce), kas izziņota statūtos noteiktajā kārtībā, ir tiesīga, ja tajā pārstāvēta vairāk nekā puse kooperatīvās sabiedrības biedru (pilnvaroto). Kopsapulce (pilnvaroto sapulce) izlemj tikai tos jautājumus, kas ietverti biedriem izziņotajā darba kārtībā.

Biedru kopsapulce (pilnvaroto sapulce) pieņem lēmumus, atklāti balsojot, izņemot gadījumus, kad aizklātu balsošanu pieprasa vismaz desmitā daļa klātesošo biedru. Aizklāta balsošana ir obligāta, ievēlot amatā un atceļot no amata valdes priekšsēdētāju, valdes un revīzijas komisijas locekļus (revidentu). Kooperatīvās sabiedrības statūtos var paredzēt arī citus gadījumus, kad aizklāta balsošana ir obligāta.

Biedru kopsapulce (pilnvaroto sapulce) pieņem lēmumus ar vienkāršu balsu vairākumu.

Divu trešdaļu klātesošo balsu vairākums vajadzīgs, lai apstiprinātu kooperatīvās sabiedrības statūtus, izdarītu grozījumus tajos, iestātos kooperatīvo sabiedrību savienībās un izstātos no tām, pieņemtu lēmumu par kooperatīvās sabiedrības darbības izbeigšanu.

Statūtos var paredzēt arī citus jautājumus, kuri biedriem jāizlemj ar divu trešdaļu klātesošo balsu vairākumu.»

«30. pants. Kooperatīvās sabiedrības darbības izbeigšana

Kooperatīvo sabiedrību var reorganizēt ar biedru kopsapulces (pilnvaroto sapulces) lēmumu, bet likvidēt — ar divu trešdaļu klātesošo biedru piekrišanu.

Kooperatīvo sabiedrību var likvidēt ar tiesas lēmumu šādos gadījumos:

1) ja tā atzīta par maksātnespējīgu;

2) ja gada laikā pēc reģistrācijas tā nav uzsākusi darbību likumā noteiktajā kārtībā;

3) ja tā savā darbībā pārkāpj šo likumu un citus likumus.»

«38. pants. Kooperatīvo sabiedrību savienības dibināšanas kārtība

Lai izveidotu kooperatīvo sabiedrību savienību:

1) nepieciešami ne mazāk kā trīs dibinātāji (kooperatīvās sabiedrības), kuri iegulda daļas sākotnējā kapitālā;

2) jāsarīko dibināšanas sapulce (kongress, konference);

3) jāapstiprina statūti un jāievēlē pārvaldes institūcijas un izpildinstitūcijas, kā arī revīzijas komisija, kas ir kooperatīvo sabiedrību savienības kontroles un revīzijas institūcija.

Lēmumu par iestāšanos kooperatīvo biedrību savienībā un izstāšanos no tās pieņem kooperatīvās sabiedrības biedru kopsapulce (pilnvaroto sapulce).

Kooperatīvo sabiedrību savienība iegūst juridiskās personas tiesības ar brīdi, kad tā tiek reģistrēta Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā.

Kooperatīvo sabiedrību savienības reģistrācijai nepieciešami šādi dokumenti: pieteikums, statūti un bankas izziņa par sākotnējā kapitāla iemaksu.»

Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs A. GORBUNOVS

Latvijas Republikas Augstākās Padomes sekretārs I. DAUDIŠS

Rīgā 1993. gada 25. maijā