Valsts prezidente:

“Mēs tagad esam brīvas izvēles priekšā”

“Vispirms mans precizējums. PCTVL faktiski izteica savu pārliecību, ka viņi neatbalstīs šādu likumu tamdēļ, ka ir nolēmuši, ka tas varētu palīdzēt Latvijas virzībai uz NATO, tas savukārt ir pret viņu politiskām nostādnēm un interesēm, tamdēļ viņi to neatbalstīs. Viņi atturēsies no balsošanas, viņiem, protams, ir ļoti neērti, viņi agrāk tieši par šādu normu paši bija aģitējuši, bet, kad nu ir pienācis tas brīdis, kad viņiem prasa, vai viņi par tādu tagad būtu gatavi balsot, tad viņi pateica “nē”. Tāpēc ka viņi uzskata, ka tas palīdzētu mūsu virzībai uz NATO. Tātad būtībā vienādi no labējā un no kreisā spārna tika pausta negatīva attieksme pret šādu iniciatīvu.

— Man varbūt būtu lietderīgi te klausītājiem atgādināt, par ko ir runa šajā jautājumā, jo man politiķi norādīja uz to, kā šo situāciju traktē tauta, viņu potenciālais vēlētājs. Un te nu, lūk, ir jāatceras, ka mums šogad stāv priekšā trīs zīmīgi datumi: novembris un decembris, kad tiks pieņemti lēmumi par Eiropas Savienības (ES) un NATO paplašināšanos, un oktobris, kad mums notiek Saeimas vēlēšanas. Es vakar sarunās ar Saeimā pārstāvēto frakciju pārstāvjiem guvu iespaidu, ka patlaban viņu uzmanība ļoti cieši, tā sakot, viņu termiņš un mērķdatums ir oktobra mēnesis un gaidāmās vēlēšanas, tas, kas notiek vēlāk, un būtībā pat mūsu liktenis virzībā uz NATO un Eiropas Savienību viņiem katrā ziņā ir otrā plānā. Viņu visu uzmanība ir tieši vērsta uz oktobri un vēlēšanām.

Un tamdēļ latviešu tautas un Latvijas iedzīvotāju attieksme šai jautājumā ir būtiska, jo patlaban politiķi jūtas savā ziņā ķīlnieki šo vēlēšanu priekšā, publikas priekšā.”

Intervija Latvijas Radio 22. janvāra raidījumā “Kāpnes” pulksten 15.10. Vada žurnālists Jānis Krēvics

— Joprojām nenorimst diskusijas ap jūsu ierosinājumu atcelt vēlēšanu likuma pantu, kas paredz, ka Saeimas un pašvaldību vēlēšanām nevar pieteikt par kandidātiem un ievēlēt personas, kuras neprot valsts valodu atbilstoši augstākajai valsts valodas prasmes pakāpei. Vakar jūs tikāties ar visu Saeimas frakciju pārstāvjiem, lai uzklausītu viņu viedokli šajā jautājumā. Stingru “nē” likuma izmaiņām izteica Tautas partija, apvienība “Tēvzemei un Brīvībai/ LNNK, LSDSP un Sociāldemokrātiskās savienības pārstāvji, atturējās jurkānieši, savukārt “Latvijas ceļš” sola konstruktīvu attieksmi, bet konkrētu viedokli vēl neizteica. Atvērti diskusijām bija Jaunās frakcijas deputāti, turpretī vienota viedokļa pagaidām nav Jaunajai kristīgajai partijai. Kādi iespējamie notikumu attīstības scenāriji ir iezīmējušies pēc vakardienas sarunām?

Vaira Vīķe-Freiberga: — Vispirms mans precizējums. PCTVL faktiski izteica savu pārliecību, ka viņi neatbalstīs šādu likumu tamdēļ, ka ir nolēmuši, ka tas varētu palīdzēt Latvijas virzībai uz NATO, tas savukārt ir pret viņu politiskām nostādnēm un interesēm, tamdēļ viņi to neatbalstīs. Viņi atturēsies no balsošanas, viņiem, protams, ir ļoti neērti, viņi agrāk tieši par šādu normu paši bija aģitējuši, bet, kad nu ir pienācis tas brīdis, kad viņiem prasa, vai viņi par tādu tagad būtu gatavi balsot, tad viņi pateica “nē”. Tāpēc ka viņi uzskata, ka tas palīdzētu mūsu virzībai uz NATO. Tātad būtībā vienādi no labējā un no kreisā spārna tika pausta negatīva attieksme pret šādu iniciatīvu.

Man varbūt būtu lietderīgi te klausītājiem atgādināt, par ko ir runa šajā jautājumā, jo man politiķi norādīja uz to, kā šo situāciju traktē tauta, viņu potenciālais vēlētājs. Un te nu, lūk, ir jāatceras, ka mums šogad stāv priekšā trīs zīmīgi datumi: novembris un decembris, kad tiks pieņemti lēmumi par Eiropas Savienības (ES) un NATO paplašināšanos, un oktobris, kad mums notiek Saeimas vēlēšanas. Es vakar sarunās ar Saeimā pārstāvēto frakciju pārstāvjiem guvu iespaidu, ka patlaban viņu uzmanība ļoti cieši, tā sakot, viņu termiņš un mērķdatums ir oktobra mēnesis un gaidāmās vēlēšanas, tas, kas notiek vēlāk, un būtībā pat mūsu liktenis virzībā uz NATO un Eiropas Savienību viņiem katrā ziņā ir otrā plānā. Viņu visu uzmanība ir tieši vērsta uz oktobri un vēlēšanām.

Un tamdēļ latviešu tautas un Latvijas iedzīvotāju attieksme šai jautājumā ir būtiska, jo patlaban politiķi jūtas savā ziņā ķīlnieki šo vēlēšanu priekšā, publikas priekšā.

Es tamdēļ publikai vēlētos atgādināt, ka ar eventuāliem grozījumiem mūsu vēlēšanu likumā nav domāta nekāda virzība uz oficiālu divvalodību, kā varbūt dažs labs Latvijā to cerētu, par to vispār nav runa. Nav arī runa par to, ka tagad varētu oficiāli tikt atzīta darbošanās Saeimā kādā citā, nevis valsts valodā, par to nav runa. Tā ka ir jābūt pilnīgai skaidrībai, ka netiek proponēta absolūti nekāda atkāpšanās latviešu valodas tiesību jomā, absolūti nekāda, tieši otrādi, to es arī proponēju deputātiem, ja jau viņiem reiz tik ļoti rūp latviešu valodas liktenis, lūdzu atbalstīt arī dažādus konkrētus pasākumus, kas mums būtu veicami latviešu valodas lietošanas un attīstības stiprināšanā. Tajā ziņā es saņēmu no viņiem pozitīvu atbalstu, un es ļoti ceru, ka šis pozitīvais atbalsts arī pierādīsies konkrētos lēmumos tad, kad viņiem būs jālemj par tāmēm un par priekšlikumiem, ko viņiem prezentēs rīt priekšā stādāmā Valsts valodas komisija.

— Bet kāda būs jūsu rīcība? Jāatgādina, ka šobrīd valdošās koalīcijas līgumā ir noteikts, ka tikai pēc vienprātības principa koalīcijas padomē var izlemt par grozījumiem vairākos likumos, to vidū arī Saeimas vēlēšanu likumā. Skaidrs, ka Saeima šos likumus nevēlēsies grozīt.

V.Vīķe-Freiberga: — Tas ir jautājums, kas kā nekā ir koalīcijas partneriem savā starpā jānostiprina. Manas pirmās sarunas šajā jautājumā notika ar ārlietu ministru un ar Ministru prezidentu, tā ir sagadījies, ka viņi abi divi nāk no vienas partijas — “Latvijas ceļa”, protams, ir jāvienojas ciešā sadarbībā ar saviem koalīcijas partneriem, ja ir panākama kāda virzība šai jautājumā. Mums ir tāda situācija, ka nevienai partijai vienai pašai nav vairākuma Saeimā, tas nozīmē, ka tām ir jāatrod veids un ceļš, kā sadarboties. No vakardienas sarunas es manīju, ka divi no koalīcijas partneriem patlaban nekādā ziņā nav gatavi šādām izmaiņām, šobrīd vismaz ne.

— Kuri?

V.Vīķe-Freiberga: — “Tēvzemei un Brīvībai” un Tautas partija.

— Latvijas Cilvēktiesību un etnisko pētījumu centra direktors Nils Muižnieks šodien min, ka iespējams, lai panāktu izmaiņas Saeimas un pašvaldību vēlēšanu likumos, likumu grozīšanu varētu nodrošināt Satversmes tiesas spriedums. Vai jūs esat apsvērusi šādu iespēju, jo izskatās, ka Saeima tiešām neizskatīs šos grozījumus?

V.Vīķe-Freiberga: — Patlaban es vēl neesmu par šādu soli lēmusi, varbūt būtu pie tiesas jāgriežas, bet tas prasītu ārkārtīgi ilgu laiku, un es uzskatu, ka šajā jautājumā būtiska būs mūsu Saeimā pārstāvēto partiju un frakciju attieksme, teiksim, nākamos četros mēnešos, līdz Reikjavīkā notiks NATO ārlietu ministru sanāksme, kurā tiks jau sniegts vērtējums par kandidātvalstu gatavību. Es dzirdēju no vairākiem politiķiem tādu apgalvojumu, ka viņi nav pārliecināti, ka sakarā ar mūsu virzību uz NATO mums būtu jāņem nopietni vai nu EDSO, vai Eiropas Savienības, vai pat Amerikas Savienoto Valstu ieteikumi par to, kā viņi traktē demokrātijas pilnīgu ieviešanu kādā valstī, kā viņi to interpretē. Es saņēmu no politiķiem apmēram tādus viedokļus, ka mūsu uzdevums ir iet un skaidrot pasaulei, kāds, lūk, ir mūsu viedoklis. To jau mēs esam darījuši 11 gadu garumā ar sekmēm, kas visiem ir zināmas.

Es vēlētos šeit tikai atgādināt to, ka neviens mums neko neuzspiež, nav tā, ka visa pasaule visu laiku māktos virsū latviešiem ar prasībām piekāpties un pazemoties. Vairāki deputāti runāja par pazemošanos, un arī tautai ir šī nostāja, ka mēs tiekam stumti un grūsti, pazemoti un tā tālāk. Es domāju, ka tā ir ļoti greiza situācijas izpratne, mēs kā brīva, suverēna valsts, kas beidzot pēc ilgiem apspiestības gadiem ir atguvusi savu brīvību, tagad — pēc sava brīva prāta un pēc savas labākās saprašanas —, esam izšķiršanās priekšā, uz kuru pusi tad mēs virzīsimies pasaulē — vai uz tām vērtībām, kuras pārstāv Eiropas Savienība un NATO, vai mēs virzīsimies uz tām vērtībām, kādas valda, teiksim, Moldovā, Baltkrievijā vai citur. Tā, protams, ir pilnīgi brīva mūsu izvēle, un mums neviens neko neuzspiež, bet saprotiet to, ja mēs vēlamies pievienoties kādai savienībai, kādai apvienībai, tad ne jau mēs viņus izmācīsim, kā dzīvot, ne jau viņi mūsu dēļ mainīs savas attieksmes, savas interpretācijas un savu izpratni par pasauli. Viņi savējo ir izveidojuši, viņi ar savējo ir apmierināti, un viņi dzīvo laimīgi. Ja mēs vēlamies viņiem pievienoties un arī dzīvot laimīgi, tad, protams, ja mums ir kaut cik saprāts, mums ir jāsaprot, ka mums ir jāpieņem, tāpat kā pieņemam Eiropas “acyi communautaire”, jāpieņem tās vērtības un tā interpretācija, kāda tur valda. Ja mēs to nevēlamies, ja mēs vēlamies cēlā izolācijā dzīvot vieni paši un pakļauties vai nu Krievijas spiedienam, vai kādam citam... neaizmirsīsim — mēs tagad esam brīvas izvēles priekšā.

— Šorīt parādījās Nīderlandes ārlietu ministra paziņojums, ka Eiropas Drošības un sadarbības organizācija apsver iespēju iecelt augsto komisāru Latvijā, lai turpinātu novērot Latvijas attieksmi pret krievvalodīgo minoritāti. Kā jūs uzskatāt, kas izraisīja šādu organizācijas reakciju, it kā jau tās misija Latvijā ir slēgta?

V.Vīķe-Freiberga: — Nu tieši tas, kas notika vakar, tas jau ir vairāk nekā skaidrs.

— Kāda varētu būt jūsu reakcija?

V.Vīķe-Freiberga: — Man tur šobrīd nav ko reaģēt, ja šie ļaudis vēlēsies nākt un sniegt savu izvērtējumu, tad, protams, mēs nekā nevaram to ne iespaidot, ne apturēt. Ja mēs vēlamies turpināt savu virzību uz turieni, kur mēs vēlamies virzīties... kā es teicu — tā ir mūsu izvēle. Ja mēs varam mainīt savus ārpolitikas mērķus, tad, protams, arī tas ir iespējams.

— Apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK saka, ka izmantos savas konstitucionālās tiesības un panāks vai nu referenduma izsludināšanu, vai arī vērsīsies Satversmes tiesā, tā aptuveni pirms mēneša paziņoja Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja vietnieks Dzintars Rasnačs. Vai jūs pieļaujat iespēju, ka šis jautājums varētu tikt risināts ar referenduma palīdzību?

V.Vīķe-Freiberga: — Ja tas tā tiktu proponēts, tā būtu ļoti smaga Latvijas kļūda, tad tas tiktu interpretēts kā Latvijas nespēja pielāgoties ne Eiropas vērtībām, ne NATO vērtībām. Tas atstātu ļoti negatīvu iespaidu uz mūsu kandidatūru.

— Latvijas Universitātes profesore Ina Druviete atzīst, ka ir bijusi ļoti neveiksmīga forma, kādā šī ideja pasniegta sabiedrībai, jo sabiedrība šo signālu ir sapratusi nepareizi un sadalījusies divās daļās. Varbūt vienkārši vajadzētu skaidrot sabiedrībai, ka tā ir tāda pati pieklājības norma, kā, piemēram, tas, ka deputātam jātīra zobi vai jānopucē kurpes, ka viņam arī Saeimā un pašvaldībā ir jārunā valsts valodā, ka tas varbūt likumā nav jāraksta.

V.Vīķe-Freiberga: — Starp citu, arī man vakar deputāti minēja, Druvietes kundze esot stāstījusi, ka mums ir dramatisks pasliktinājums latviešu valodas lietošanā valstī. Es rīt tikšos ar Druvietes kundzi un lūgšu, lai viņa ir tik laipna un parāda man to statistiku, kur tas ir redzams, jo tās statistikas, ko es esmu redzējusi, norāda, ka latviski nerunājošo skaits Latvijā turpina sarukt pēdējos divos trijos gados, ka to cittautiešu procents, kas sūta savus bērnus latviešu valodas skolās, ar katru gadu turpina pieaugt tiktāl, ka mūsu latviešu skolās pietrūkst pat vietas, tātad es nezinu, no kurienes nāk šie trauksmes saucieni un šī interpretācija par ļoti negatīvo situāciju Latvijā.

— Par citiem jautājumiem. Pagājušonedēļ Rīgā tikās visu triju Baltijas valstu prezidenti, tika pārrunāta arī gaidāmā Igaunijas prezidenta vizīte Krievijā. Vai netika izvirzīti daži ar visas Baltijas interesēm saistīti jautājumi, kuri Igaunijas prezidentam būtu jāpārrunā ar Vladimiru Putinu?

V.Vīķe-Freiberga: — Mēs pārrunājām mūsu viedokļus un mūsu mērķus, lai turpinātu saskaņot savu darbību, gan arī savus akcentus, kā mēs to darām ik pa sešiem mēnešiem, un visi trīs prezidenti konstatējām, ka mūsu attieksmē nekas nav mainījies, nekādas korekcijas šobrīd nav nepieciešamas, mēs turpinām iet uz priekšu tieši pa to ceļu, kas ir noteikts, kas līdz šim mūsu parlamentos ir apstiprināts kā mūsu galvenās prioritātes, tātad virzīšanās uz Eiropas Savienību un NATO. Tai pašā laikā, protams, visām trim Baltijas valstīm ir vienāda vēlme sadarboties konstruktīvā un radošā veidā ar visiem saviem kaimiņiem, ieskaitot Krieviju, tai ziņā nekādu maiņu nav.

— Konkrēti uzdevumi netika izvirzīti ?

V.Vīķe-Freiberga: — Nē, nekādu izmaiņu nav.

— Šorīt kļuva zināms, ka apmēram desmit Latvijas brīvprātīgie Nacionālo bruņoto spēku profesionālā militārā dienesta karavīri no februāra līdz jūnijam pēc Dānijas uzaicinājuma varētu iesaistīties ASV vadītā starptautiskā pretterorisma operācijā Kirgizstānā, kas robežojas ar Afganistānu. Ārlietu ministrija jau lūgusi Ministru kabinetu virzīt šo jautājumu uz Saeimu. Ārlietu ministrija arī uzskata, ka Latvijas piedalīšanās šādā misijā sniegtu praktisku ieguldījumu cīņā pret starptautisko terorismu. Vai jums tas nešķiet tikai tīri simbolisks Latvijas puses žests?

V.Vīķe-Freiberga: — Simboliskiem žestiem ir ļoti dziļa nozīme. Ja mēs vēlamies pievienoties tādai aliansei, kur visiem ir jābūt atbildīgiem par katra drošību, tad šeit ir veids, kā pierādīt, ka mēs ne tikai gaidīsim uz to, lai mūs aizstāv un par mums gādā, bet ka mēs jau šobrīd, pirms uzņemšanas aliansē, esam sagatavoti arī gādāt par mieru visā pasaulē tad, kad tas būtu vajadzīgs. Mēs esam jau pierādījuši gadu garumā gan savas spējas, gan savu gatavību sadarboties starptautiskās miera uzturēšanas akcijās. Šis ir vēl viens piemērs, šeit ir runa par terorismu, cīņu pret terorismu un ļoti plaša mēroga starptautiskām akcijām, ir ļoti svarīgi, lai Latvija spētu pierādīt, ka jau šobrīd ir gatava tādās darboties.

— Šodien notiks jūsu rīkotā Jaungada pieņemšana Latvijā akreditētajam diplomātiskajam korpusam. Lai jums veiksmīgs šis pasākums un ražīga Latvijas tēla nešana ASV, uz kurieni jūs dosities nākamnedēļ!

Pēc ieraksta “LV” diktofonā