Vakar, 22. janvārī, Ministru kabineta sēdē

Akceptēts likumprojekts “Par Līgumu par Eiropas transportlīdzekļu un vadītāju apliecību informācijas sistēmu (EUCARIS)”, kurš paredz, apstiprinot nolīgumu, nodrošināt apmaiņu ar informāciju par transportlīdzekļu un vadītāju apliecību datiem, tādējādi veicinot efektīvu pārkāpumu novēršanu un starptautisko noziegumu atklāšanu.

Akceptēts likumprojekts “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem”, kurš nosaka audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu veidus un to piemērošanas kārtību. Audzinoša rakstura piespiedu līdzekļi tiek piemēroti, lai sasniegtu šādus mērķus: sabiedrības interesēm atbilstošas vērtību orientācijas veidošanās un nostiprināšanās bērnā; bērna ar sociālās uzvedības novirzēm orientācija uz atturēšanos no pretlikumīgām darbībām; bērna ar sociālās uzvedības novirzēm reintegrācija sabiedrībā. Audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus bērniem var piemērot par Krimināllikumā paredzētajiem noziedzīgiem nodarījumiem un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā paredzētajiem pārkāpumiem. Audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus var piemērot bērniem vecumā no 11 līdz 18 gadiem.

Akceptēts likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, kuri paredz izdarīt grozījumus attiecīgos administratīvo pārkāpumu kodeksa pantos, nosakot, ka: nepilngadīgajiem vecumā no 11 līdz 14 gadiem iespējams piemērot audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus par administratīvā pārkāpuma izdarīšanu; personas, kas ir tiesīgas izskatīt administratīvos pārkāpumus, var izlemt jautājumu par materiālu nosūtīšanu izskatīšanai pašvaldības administratīvajai komisijai audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanai.

Akceptēts likumprojekts “Grozījums Krimināllikumā”, grozījumi paredz paplašināt audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu veidus atbilstoši likumprojekta “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem” 6.pantā noteiktajam.

Akceptēts likumprojekts “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā”, grozījumi paredz noteikt, ka uzņemšana sociālās korekcijas izglītības iestādēs notiek Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Izglītības un zinātnes ministrija nosaka izglītības iestādes, to funkcijas un funkciju apjomu, paredzot kārtību, kādā tām tiek nodotas to speciālās izglītības iestāžu funkcijas, kurām piešķirts attīstības centra statuss.

Akceptēts rīkojums “Grozījums Ministru kabineta 2000.gada 12.aprīļa rīkojumā Nr.180 “Par valsts nekustamās mantas pārdošanu””, kas paredz svītrot no pārdodamās valsts mantas saraksta nekustamo īpašumu Rīgā, Jaunielā 18.

Akceptēti “Noteikumi par Alūksnes rajona Alūksnes pilsētas un Ziemera pagasta administratīvo robežu”, kuri paredz noteikt Alūksnes rajona Alūksnes pilsētas un Ziemera pagasta administratīvo robežas posmu.

Akceptēts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pašvaldību budžetiem””, kuri paredz noteikt, ka pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētājs ir atbildīgs: par to, lai pašvaldības budžets tiktu izstrādāts un apstiprināts ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc gadskārtējā valsts budžeta likuma stāšanās spēkā; par pašvaldības budžeta izpildes procesa organizāciju un vadību atbilstoši likumam “Par budžetu un finansu vadību”. Paredzēts papildināt likumu, nosakot, ka pašvaldības var sniegt galvojumus studējošajiem no trūcīgām ģimenēm studiju kredīta un studējošo kredīta saņemšanai no kredītiestādēm. Lēmuma pieņemšanai par galvojuma izsniegšanu pašvaldība izvērtē studējošā sekmes un iespējas atmaksāt kredītu.

Akceptēts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām””, kuri nosaka, ka pašvaldības augstākās izglītības ieguvei var sniegt galvojumu studējošajiem no trūcīgām ģimenēm studiju kredīta un studējošā kredīta saņemšanai no kredītiestādēm. Paredzēts papildināt 86.pantu ( Ministru kabinets ar pašvaldībām saskaņo jautājumus, kas skar visu pašvaldību intereses) ar ceturto daļu, kas nosaka, ka kārtību, kādā Ministru kabinets saskaņo un formulē domstarpības ar pašvaldībām šā panta pirmajā daļā ( likumprojektus un Ministru kabineta noteikumu projektus, kas attiecas uz pašvaldībām) minētajos jautājumos, nosaka Ministru kabinets.

Akceptēti “Ieteikumi par publisko aģentūru pārvaldes līguma paraugu”, kuri nosaka publisko aģentūru pārvaldes līgumu, ko slēdz attiecīgi ministra un valsts aģentūras direktors vai pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētājs un pašvaldības aģentūras direktors.

Akceptēts rīkojums “Par nekustamās mantas Valmierā, Leona Paegles ielā 11, pārņemšanu valsts īpašumā”, kurš paredz pārņemt valsts īpašumā un nodot LR prokuratūras valdījumā nekustamo mantu — administratīvo ēku un zemesgabalu 1952 m2 platībā — Valmierā, Leona Paegles ielā 11, kuru Valmieras pilsētas pašvaldība saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas kārtību” 35.pantu bez atlīdzības nodod valstij.

Akceptēts likumprojekts “Ieslodzījuma vietu pārvaldes likums”. Likuma mērķis ir nodrošināt likumības un cilvēktiesību principiem atbilstošu Ieslodzījuma vietu pārvaldes darbību, noteikt Ieslodzījuma vietu pārvaldes tiesisko statusu, funkcijas, struktūru un pārraudzību, kā arī Ieslodzījuma vietu pārvaldes personāla tiesisko statusu, tiesības, pienākumus un sociālās garantijas. Ieslodzījuma vietu pārvalde ir Tieslietu ministrijas pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kas nodrošina brīvības atņemšanas kā kriminālsoda un apcietinājuma kā drošības līdzekļa izpildi, kā arī notiesāto garīgo aprūpi, audzināšanu, nodarbinātību un resocializāciju.

Akceptēts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par policiju””, ar grozījumiem likumā tiek izslēgts likuma Pārejas noteikums, kā arī tiek sakārtota terminoloģija atbilstoši Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumprojektam.

Akceptēts likumprojekts “Grozījums Obligātā militārā dienesta likumā”, ar grozījumiem tiks papildināts likuma 3.pants, paredzot ieskaitīšanu militārā dienesta rezervē arī Ieslodzījuma vietu pārvaldes un tās struktūrvienību darbiniekus ar speciālajām dienesta pakāpēm.

Akceptēti tieslietu ministres Ingrīdas Labuckas iesniegtie priekšlikumi grozījumiem Kriminālsodu izpildes likumprojektā. Ar šiem priekšlikumiem tiks novērsta tiesību normu dublēšana Kriminālsodu izpildes un Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumprojektos. Ierosināts Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijai izdarīt Kriminālsodu izpildes likumprojektā šādus grozījumus: 9.pantā: izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā: “9.pants. Brīvības atņemšanas iestāžu veidi un to iekšējās kārtības un darbības noteikumi”; papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā: “(4) Brīvības atņemšanas iestāžu iekšējās kārtības noteikumus nosaka Ministru kabinets.”; aizstāt 10.panta pirmajā daļā vārdus “atrodas Ieslodzījuma vietu pārvaldes pakļautībā” ar vārdiem “ir Ieslodzījuma vietu pārvaldes patstāvīgās struktūrvienības”; aizstāt 59.panta otrās daļas trešajā teikumā vārdus “brīvības atņemšanas iestādes administrācija” ar vārdiem “Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieks”; svītrot otrās daļas 13.nodaļu; svītrot otrās daļas 16.nodaļu. Tieslietu ministrei I.Labuckai uzdots iesniegt akceptētos priekšlikumus grozījumiem Kriminālsodu izpildes likumprojektā Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijā.

Akceptēti tieslietu ministres I.Labuckas iesniegtie priekšlikumi grozījumiem Latvijas Sodu izpildes kodeksā. Likumprojekts “Ieslodzījuma vietu pārvaldes likums” nosaka Ieslodzījuma vietu pārvaldes statusu, funkcijas un struktūru, kā arī pārvaldes darbinieku statusu, tiesības, pienākumus, saglabājot esošās sociālās garantijas, līdz ar to ir nepieciešams veikt grozījumus Latvijas Sodu izpildes kodeksā, izslēdzot normas, kas nosaka Ieslodzījuma vietu pārvaldes un tās patstāvīgo struktūrvienību un to amatpersonu tiesības un pienākumus. Ierosināts Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijai izdarīt Latvijas Sodu izpildes kodeksā šādus grozījumus: aizstāt visā likuma tekstā vārdus “brīvības atņemšanas vietas” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “brīvības atņemšanas iestādes” (attiecīgā locījumā); papildināt 70.panta ceturto daļu ar 6.punktu šādā redakcijā: “6) tīša ieslodzījuma vietas īpašuma bojāšana.”; svītrot 84., 84.1, 84.2 un 85.pantu.  Ierosināt Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijai paredzēt šī protokollēmuma minēto grozījumu spēkā stāšanos ar 2002.gada 1.jūniju. Tieslietu ministrei I.Labuckai uzdots iesniegt akceptētos priekšlikumus grozījumiem Latvijas Sodu izpildes kodeksā Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijā.

Akceptēti noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 1999.gada 3.augusta noteikumos Nr.269 “Noteikumi par vides kvalitātes normatīviem degvielas uzpildes stacijām, naftas bāzēm un pārvietojamajām cisternām””. Grozījumi atbilst direktīvas 94/63/EC prasībām un Latvijas sarunu pozīcijas iestāšanās Eiropas Savienībā sadaļas “Vide” noteiktajām nostādnēm. Šo noteikumu ieviešana tiks īstenota saskaņā ar sarunās ar Eiropas Savienību saskaņotiem laika grafikiem.

Akceptēti “Noteikumi par kopējo valstī maksimāli pieļaujamo emisiju gaisā”, kuri nosaka kopējo valstī maksimāli pieļaujamo emisiju gaisā šo noteikumu 3.punktā minētajām gaisu piesārņojošām vielām un vielu grupām, sākot ar 2010.gadu.  Valstī maksimāli pieļaujamo emisiju gaisā kalendāra gada laikā šo noteikumu 3.punktā minētajām gaisu piesārņojošajām vielām un vielu grupām nosaka, ņemot vērā visas emisijas Latvijas teritorijā un tās ekonomiskajā zonā, izņemot: starptautiskās jūras satiksmes emisijas; lidmašīnu emisijas ārpus nolaišanās un pacelšanās cikla (nolaišanās un pacelšanās cikls ir 4 minūtes, lidmašīnai tuvojoties lidostai, 26 minūtes, lidmašīnām pārvietojoties pa cietzemi, 0,7 minūtes, lidmašīnai paceļoties no skrejceļa, un 2,2 minūtes, lidmašīnai sasniedzot lidošanai paredzēto augstumu). Ar 2010.gadu valstī kopējā maksimāli pieļaujamā emisija gaisā ir: sēra dioksīdam — 107 kilotonnas gadā; slāpekļa oksīdiem (slāpekļa oksīda un slāpekļa dioksīda summa, kas izteikta kā slāpekļa dioksīds) — 84 kilotonnas gadā; amonjakam — 44 kilotonnas gadā; gaistošajiem organiskajiem savienojumiem (visi antropogēnas izcelsmes organiskie savienojumi, izņemot metānu, kuri gaisā spēj fotoķīmiski reaģēt ar slāpekļa oksīdiem) — 136 kilotonnas gadā. Normatīvais akts nepieciešams, lai varētu ieviest ANO Eiropas Ekonomiskās komisijas Ženēvas konvencijas “Par robežšķērsojošo gaisa piesārņošanu lielos attālumos” (ratificēta 1994.gadā) protokola “Par paskābināšanos, eitrofikācijas un piezemes ozona samazināšanu” (parakstīts 1999.gadā) prasības.

Akceptēti “Noteikumi par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī”, kuri nosaka: notekūdeņu emisijas robežvērtības un aizliegumus piesārņojošo vielu emisijai ūdenī; īpaši jutīgas teritorijas, uz kurām attiecas paaugstinātas prasības komunālo notekūdeņu attīrīšanai, šādu teritoriju noteikšanas kritērijus, apsaimniekošanas kārtību un robežas; kārtību, kādā operators kontrolē emisijas apjomu ūdenī, veic monitoringu un sniedz informāciju par emisiju ūdenī; kārtību, kādā Latvijas Vides aģentūra nodrošina informācijas pieejamību sabiedrībai. Akceptēti noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 1997.gada 22.aprīļa noteikumos Nr.155 “Noteikumi par ūdens lietošanas atļaujām””.

Akceptēts rīkojums “Par valsts kustamās mantas — ĢIS programmatūras un aparatūras — nodošanu pašvaldību īpašumā”, kurš paredz saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas kārtību” 35.pantu atļaut Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai nodot bez atlīdzības tās valdījumā esošo valsts kustamo mantu — starptautiskā plānojuma “Stratēģijas un vīzijas attīstības zonai Tampere–Helsinki–Tallina–Rīga”ES PHARE projekta LE 9707.02.01 “Telpiskā attīstība” (“Spatial development”) ietvaros iegādāto ģeogrāfiskās informācijas sistēmas (ĢIS) programmatūru un aparatūru (kopējā bilances vērtība — 78847 lati) — šī rīkojuma pielikumos minēto projekta dalībnieku — rajonu padomju un Rīgas domes — īpašumā (saskaņā ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra apstiprinātu pieņemšanas un nodošanas aktu).

Akceptēti noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 1998.gada 8.decembra noteikumos Nr.447 “Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu ierindas un komandējošā sastāva formas tērpu un atšķirības zīmju apraksts un mantiskās apgādes normas””, kuri izstrādāti, lai sakārtotu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu darbinieku ar speciālajām dienesta pakāpēm mantisko apgādi, kā arī nodrošinātu noteiktu Valsts robežsardzes darbinieku skaitu ar speciālo ekipējumu ārkārtas situāciju novēršanai.

Akceptēts likumprojekts “Identifikācijas karšu un pasu likums”. Likuma mērķis ir noteikt personu un viņu tiesisko statusu apliecinošos dokumentus, kā arī to veidus, saturu, lietošanas, nodošanas un izņemšanas kārtību. Noteikti šādi personu un viņu tiesisko statusu apliecinoši dokumenti: identifikācijas kartes; pases. Latvijā tiek izsniegtas šādas identifikācijas kartes: pilsoņa identifikācijas karte; nepilsoņa identifikācijas karte; ārvalstnieka, bezvalstnieka vai bēgļa (kurš saņēmis uzturēšanās atļauju Latvijā) identifikācijas karte. Latvijā tiek izsniegtas šādas pases: pilsoņa pase; nepilsoņa pase; diplomātiskā pase; dienesta pase; bezvalstnieka ceļošanas dokuments; bēgļa ceļošanas dokuments. Identifikācijas karte ir obligāts personu apliecinošs dokuments Latvijas pilsonim un nepilsonim, kurš dzīvo Latvijā un ir sasniedzis 15 gadu vecumu. Identifikācijas karte ir obligāts personu apliecinošs dokuments ārvalstniekam, bezvalstniekam vai bēglim, kurš saņēmis uzturēšanās atļauju Latvijā. Ceļošanas dokuments ir likumā pilnvarotas valsts pārvaldes iestādes izsniegts personu apliecinošs dokuments, kas saskaņā ar Latvijas Republikai saistošajiem starptautiskajiem līgumiem, šo likumu un citiem normatīvajiem aktiem tā turētājam dod tiesības šķērsot Latvijas Republikas valsts robežu un ir paredzēts ceļošanai uz ārvalstīm. Pilsoņa un nepilsoņa pase, bezvalstnieka un bēgļa ceļošanas dokuments ir ceļošanas dokuments, kas tiek izsniegts pēc personas vai nepilngadīgas personas vecāku vēlēšanās. Identifikācijas karte ir izmantojama kā ceļošanas dokuments uz ārvalstīm, ja tas paredzēts Latvijas Republikai saistošajos starptautiskajos līgumos. Identifikācijas kartes un pases ir Latvijas Republikas īpašums, un par to izsniegšanu maksājama valsts nodeva Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā. Identifikācijas kartes Iedzīvotāju reģistrā reģistrētām personām izsniedz Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. Pilsoņu un nepilsoņu pases, bezvalstnieku un bēgļu ceļošanas dokumentus izsniedz Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.

Akceptēts rīkojums “Grozījumi Ministru kabineta 1998.gada 16.septembra rīkojumā Nr.454 “Par Nolīgumu par vienveida tehnisko priekšrakstu pieņemšanu riteņu transportlīdzekļiem, aprīkojumam un daļām, kuras var uzstādīt un/vai izmantot riteņu transportlīdzekļos, un saskaņā ar šiem priekšrakstiem piešķiramo atbilstības novērtēšanas apstiprinājumu savstarpējās atzīšanas nosacījumiem””. Grozījumi Ministru kabineta rīkojumā paredz noteikt, ka lauksaimniecībā un mežsaimniecībā izmantojamo riteņtraktoru un to sastāvdaļu atbilstības novērtēšanas kompetentā institūcija ir bezpeļņas organizācija valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Lauksaimniecības tehnikas sertifikācijas un testēšanas centrs.”

Akceptēti noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 2000.gada 16.maija noteikumos Nr.177 “Valsts akciju sabiedrības “Latvijas Hipotēku un zemes banka” statūti””. VAS “Latvijas Hipotēku un zemes banka” pamatkapitāla palielināšana tiek veikta, pamatojoties uz Ministru kabineta 2001.gada 9.oktobra sēdes protokola Nr.48 31.§ “Par Lauksaimniecības ilgtermiņa investīciju programmu”, kas paredz kapitalizēt Pasaules bankas aizdevuma lauksaimniecības attīstības projektam pamatsummas atlikumu uz 2002.gada 1.martu par kopējo summu 10 130 983 lati. Minētā summa ir iestrādāta arī likumā “Par valsts budžetu 2002. gadam” kā dotācija VAS “Latvijas Hipotēku un zemes banka” pamatkapitāla palielināšanai. Palielinot pamatkapitālu par 10 130 983 latiem, bankas pamatkapitāls sasniegs 17 857 459 latus, kas pārsniegs bankas reģistrēto pamatkapitālu, tādējādi nepieciešams veikt grozījumus bankas statūtos attiecībā arī uz reģistrēto pamatkapitālu, palielinot to līdz 25 000 000 latu, ko bankai saskaņā ar likuma “Par akciju sabiedrībām” 20.panta 6.daļu jāsasniedz piecu gadu laikā no reģistrācijas dienas.

Akceptēts rīkojums “Par valsts akciju sabiedrības “Latvijas Hipotēku un zemes banka” pamatkapitāla palielināšanu”, kurš paredz palielināt valsts akciju sabiedrības “Latvijas Hipotēku un zemes banka” pamatkapitālu par 10 130 983 latiem, izmantojot valsts budžeta līdzekļus, kas iegūti, kapitalizējot Pasaules bankas aizdevumu Lauksaimniecības attīstības projektam.

Akceptēts likumprojekts “Grozījums likumā “Par ugunsdrošību””, kurš paredz noteikt, ja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieks, pildot dienesta pienākumus, ir guvis ievainojumu vai sakropļojumu vai saistībā ar dienesta pienākumu veikšanu viņa veselībai ir nodarīts citāds kaitējums, viņam papildus likumā noteiktajām kompensācijām un pabalstiem izmaksā vienreizēju kompensāciju Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā.

Akceptēts likumprojekts “Grozījums Robežsardzes likumā”, kurš paredz noteikt, ja robežsargs, pildot dienesta pienākumus, ir guvis ievainojumu vai sakropļojumu vai saistībā ar dienesta pienākumu veikšanu viņa veselībai ir nodarīts citāds kaitējums, viņam papildus likumā noteiktajām kompensācijām un pabalstiem izmaksā vienreizēju kompensāciju Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā.

Akceptēts likumprojekts “Grozījums likumā “Par policiju””, kurš paredz noteikt, ja Valsts policijas vai Drošības policijas darbinieks, pildot dienesta pienākumus, ir guvis ievainojumu vai sakropļojumu vai saistībā ar dienesta pienākumu veikšanu viņa veselībai ir nodarīts citāds kaitējums, viņam papildus likumā noteiktajām kompensācijām un pabalstiem izmaksā vienreizēju kompensāciju Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā.

Akceptēti noteikumi “Grozījums Ministru kabineta 2000.gada 21.novembra noteikumos Nr.402 “Dienesta transportlīdzekļu iegādes izsoles komisijas nolikums””, kuri paredz aizstāt noteikumu nosaukumā un visā tekstā vārdu “izsole” (attiecīgajā locījumā) ar vārdu “konkurss” (attiecīgajā locījumā).

Akceptēts rīkojums “Par D.Nestro”, kurš paredz atļaut no Aizsardzības ministrijas budžeta līdzekļiem segt Nacionālo bruņoto spēku virsnieka ZS kapteiņa Didža Nestro izdevumus, kas saistīti ar dienestu NATO reģionālajā štābā Neapolē, Itālijā, un uzturēšanos ārvalstīs atbilstoši militārajam atašejam paredzētajiem uzturēšanās izdevumiem ārvalstīs.

Pieņemta zināšanai labklājības ministra Andreja Požarnova iesniegtā informācija par sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta aizņēmumu no valsts pamatbudžeta procentu likmēm un apjomiem. Finansu ministrijai uzdots, izstrādājot ikgadējo likumprojektu “Par valsts budžetu”, sākot ar 2003.gada budžeta izstrādāšanu: paredzēt valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu administrēšanas izmaksu segšanu pilnībā no valsts pamatbudžeta līdzekļiem ar mērķi samazināt valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta deficītu; procentu noteikšanas metodes un prognozēto procentu likmi, par kādu Valsts kase izsniegs aizdevumu valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta deficīta segšanai, paredzēt makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas scenāriju. Labklājības ministrijai uzdots, sākot ar 2003.gada budžeta pieprasījuma sagatavošanu, ņemt vērā protokollēmumā noteikto mērķi un samazināt izdevumus valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu administrēšanai 1,2 miljonu latu apmērā, neparedzot to vietā citus izdevumus.

Pieņemta zināšanai finansu ministra Gundara Bērziņa sniegtā informācija par līdzekļu neparedzētiem gadījumiem piešķiršanu 2001.gadā.

Pieņemta zināšanai ekonomikas ministra Aigara Kalvīša sniegtā informācija par Privatizācijas aģentūras veiktajiem maksājumiem maksātnespējīgo uzņēmumu darbinieku prasījumu apmierināšanai.

Akceptēti noteikumi “Alus aprites un uzraudzības kārtība”. Noteikumi nosaka ar akcīzes nodokli apliekamā alus aprites kārtību, konfiscētā alus iznīcināšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā tiek īstenota uzraudzība pār noteiktās kārtības ievērošanu. Ar alus ražošanu, alus ievešanu brīvam apgrozījumam un alus vairumtirdzniecību ir tiesīgs nodarboties uzņēmums, kurš kā uzņēmējdarbības ar alu reģistrācijas apliecinājumu ir saņēmis Valsts ieņēmumu dienesta reģistrācijas komisijas izsniegtu izziņu. Uzņēmējdarbībai ar alu tiek izsniegtas šādas izziņas: alus ražošanai — ja tiek veikta alus ražošana, pārstrāde un fasēšana; alus ievešanai izlaišanai brīvam apgrozījumam — ja tiek veikta alus ievešana izlaišanai brīvam apgrozījumam; alus vairumtirdzniecībai — ja tiek veikta alus vairumtirdzniecība.

Akceptēti noteikumi “Grozījums Ministru kabineta 1997.gada 7.oktobra noteikumos Nr.348 “Atsevišķu uzņēmējdarbības veidu licencēšanas noteikumi””, kuros noteikts, ka speciālu atļauju (licenci) izsniedz: jēlspirta un spirta ražošanai un realizācijai, alkoholisko dzērienu ražošanai un realizācijai, alkoholisko dzērienu un spirta ievešanai izlaišanai brīvam apgrozījumam, alkoholisko dzērienu un spirta vairumtirdzniecībai un alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecībai.

Akceptēti noteikumi “Grozījums Ministru kabineta 1999.gada 16.februāra noteikumos Nr.48 “Noteikumi par valsts nodevu par speciālas atļaujas (licences) izsniegšanu atsevišķiem uzņēmējdarbības veidiem””, kuri paredz izteikt valsts nodevas likmes (latos) par speciālas atļaujas (licences) izsniegšanu — speciāla atļauja (licence) jēlspirta un spirta ražošanai un realizācijai, alkoholisko dzērienu ražošanai un realizācijai, alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecībai, alkoholisko dzērienu un spirta ievešanai izlaišanai brīvam apgrozījumam un alkoholisko dzērienu un spirta vairumtirdzniecībai: jēlspirta un spirta ražošanai un realizācijai — 200 lati; alkoholisko dzērienu ražošanai un realizācijai — 200 lati; alkoholisko dzērienu un spirta ievešanai izlaišanai brīvam apgrozījumam — 30 lati; alkoholisko dzērienu un spirta vairumtirdzniecībai (par katru tirdzniecības vietu) — 100 lati; alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecībai (par katru tirdzniecības vietu) — 20 lati.

Akceptēti noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 1996.gada 25.jūnija noteikumos Nr.233 “Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem un darbinieku darba braucieniem saistītie izdevumi””, grozījumi sagatavoti sakarā ar eiro ieviešanu vairākās Eiropas valstīs, tādējādi ar komandējumu un darba braucienu izdevumiem saistītās diennakts normas attiecīgajās valstīs noteiktas eiro valūtā.

Akceptēts rīkojums “Par pilnvarojumu Latvijas Nacionālajai operai”, kurš paredz saskaņā ar 2001.gada 3.decembrī noslēgto Latvijas Republikas valdības līguma par Japānas valdības piešķirto neatmaksājamo tehnisko palīdzību Latvijai kultūras jomā — Latvijas Nacionālajai operai mūzikas instrumentu iegādei — pilnvarot Latvijas Nacionālās operas direktora vietnieci ārlietu un attīstības jautājumos noslēgt sadarbības līgumu starp Latvijas Nacionālo operu un Japānas starptautisko sadarbības organizāciju par Japānas valdības neatmaksājamo tehnisko palīdzību Latvijai kultūras jomā — Latvijas Nacionālajai operai mūzikas instrumentu iegādei.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments