Akreditējušies jauni vēstnieki Latvijā

Vakar, 22. janvārī, akreditācijas vēstuli Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai iesniedza Eiropas Komisijas delegācijas Latvijā vadītājs, vēstnieks Endrū Rasbašs (Andrew Rasabash)

Eiropas Komisijas delegācijas Latvijā vadītājs, vēstnieks Endrū Rasbašs savā akreditācijas runā uzsvēra Latvijas sekmīgās iestāšanās sarunas, kurās slēgtas jau divdesmit trīs sadaļas. Vēstnieks pauda pārliecību, ka ir pēdējais Eiropas Komisijas delegācijas vadītājs, jo viņa mandāts beigsies līdz ar Latvijas iestāšanos ES. “Mans uzdevums ir sekmēt Latvijas iestāšanās sarunu nobeigumu un palīdzēt Latvijai arī sākt savas stratēģijas izstrādāšanu laikam pēc iestāšanās ES”, teica E.Rasbašs.

Atbildot Eiropas Komisijas delegācijas vadītājam, Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga sacīja:

Endrū Rasbašs dzimis 1954. gada 20. septembrī. Beidzis Birmingemas universitāti, iegūstot eksakto zinātņu bakalaura grādu, un Londonas ekonomikas skolu. Kopš 1978. gada strādājis dažādos amatos Eiropas Komisijā, vispirms par Ekonomikas un finansu ģenerāldirektorāta administratoru, pēc tam par Eiropas Komisijas delegācijas padomnieku — no 1990. gada Polijā, no 1994. gada Rumānijā. Kopš 1998. gada bijis paplašināšanas jautājumu ģenerāldirektorāta nodaļas vadītāja vietnieks. Pārvalda angļu un franču valodu.

— Jūsu ekselence! Ar patiesu prieku sveicu jūs kā Eiropas Savienības Komisijas delegācijas vadītāju Latvijas Republikā!

Pirms 11 gadiem — 1991. gada 27. augustā, kad Eiropas kopienas atzina Dziesmotajā revolūcijā neatkarību atguvušo Latviju, mūsu valsts pēc pusgadsimta svešo totalitāro režīmu virskundzības atgriezās Eiropas valstu saimē. Jūsu darbības laiks Latvijā un Baltijas jūras reģionā sakrīt ar jaunu, tikpat nozīmīgu periodu Latvijas vēsturē, kad tiks pieņemti vēsturiski lēmumi attiecībā uz Latvijas un mūsu kaimiņvalstu — Lietuvas un Igaunijas — dalību Eiropas Savienībā un NATO.

Latvijas valsts vēsture ir cieši saistīta ar Eiropas vēsturisko gājumu, tādējādi pierādot mūsu valsts nesaraujamās saites ar Eiropas demokrātiju, sabiedrību un kultūru. Nepārtraukta pilnveidošanās un drošs skats nākotnē ir un būs Latvijas virzītājspēki. Tas ļauj mums izvērtēt savas iespējas un līdzdarboties procesos, kurus esam izvirzījuši par prioritāriem — drošība, stabilitāte un attīstība.

Gadsimtu gaitā Latvija veidojusies par valsti, kuras tauta tur cieņā un godā savu seno kultūru un valodu. Esam mācījušies saprast ne vien sevi, bet arī citus — cilvēkus, kas Latvijā, nokļuvuši dažādu motīvu vadīti, lai strādātu, dzīvotu un veidotu šo valsti kopā ar mums, neraugoties uz valodas, dzīvesveida vai reliģiskās pārliecības atšķirībām. Esam pārliecināti, ka tikai humāna, demokrātiska un saliedēta sabiedrība var būt brīva no aizspriedumiem. Un tādu mēs Latvijā veidojam.

Atskatoties uz aizvadītajiem sešiem gadiem, kopš Latvija iesniedza pieteikumu dalībai Eiropas Savienībā, kā arī noslēdza Eiropas līgumu, varam būt gandarīti par mūsu ciešo partnerību. Latvijas panākumi iestāšanās sarunās būtu grūti iedomājami bez veiksmīgas sadarbības ar Eiropas Komisiju kā politiskajā, tā arī izpildvaras līmenī.

Lai Latvija līdz ar iestāšanās brīdi būtu gatava efektīvai un kvalitatīvai dalībai Eiropas Savienībā, Latvija mērķtiecīgi turpina reformu procesu, ka arī ES likumdošanas kopuma ieviešanu. Valsts pārvaldes stiprināšana, kā arī sabiedrības informēšana par Eiropas Savienību ir svarīgas Latvijas valdības prioritātes. Šajā ziņā noderīgs ir pēdējais Eiropas Komisijas progresa ziņojums.

Šis gads mums būs sevišķi atbildīgs, jo jādefinē Eiropas Savienības pozīcija vairākās grūtās sarunu sadaļās: “Lauksaimniecība”, “Reģionālā politika un strukturālie instrumenti”, “Finanses un budžets”. Vēlam Eiropas Komisijai veiksmi un ceram, ka šajās kā ES dalībvalstīm, tā arī ES kandidātvalstīm tik svarīgajās sarunu sadaļās tiks panākta virzība.

Aizvadītā gada decembrī Eiropas Savienība pirmo reizi nosauca tās kandidātvalstis, kurām ir izredzes beigt iestāšanās sarunas šā gada laikā. Latvija ir to skaitā, un mēs ceram uz tikpat labu sadarbību ar Eiropas Komisiju arī turpmāk, lai mūsu mērķis tiktu sasniegts un Eiropas Savienības dalībvalstu ES padomes Lākenes lēmumos izteiktais pieņēmums — īstenotos.

Jūsu ekselence! Vēlu jums vislabākos panākumus, pildot Eiropas Savienības Komisijas delegācijas vadītāja Latvijā pienākumus!

Vakar, 22. janvārī, akreditācijas vēstuli Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai iesniedza Portugāles Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Žoāo Pedro Zanati (Joao Pedro Zanatti)

Portugāles Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Žoāo Pedro Zanati akreditācijas runu sāka, uzsverot savas valsts ieguldījumu Eiropas Savienības (ES) paplašināšanas procesā Portugāles prezidentūras laikā ES. Vēstnieks arī teica, ka abām valstīm ir daudz ko mācīties no pagātnes pieredzes savu tautu nākotnes vārdā, un pauda pārliecību, ka Latvija līdz ar Portugāli drīz piederēs pie vienotās Eiropas ģimenes. Savu akreditācijas runu Portugāles vēstnieks beidza latviešu valodā, novēlot Valsts prezidentei un visai Latvijas tautai labklājību.

Atbildot Portugāles vēstniekam, Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga sacīja:

Žoāo Pedro Zanati dzimis 1946. gada 14. februārī Lisabonā. Beidzis Lisabonas universitātes Politisko zinātņu fakultāti. Portugāles ārlietu dienestā strādā kopš 1975. gada janvāra. Kopš 1976. gada strādājis Portugāles vēstniecībā Pretorijā, kopš 1979. gada Tunisā, kur 1982. gadā paaugstināts par pirmo sekretāru. Kopš 1983. gada strādājis Ārlietu ministrijas valsts protokola nodaļā, kopš 1985. gada — Portugāles vēstniecībā Vašingtonā. Kopš 1989. gada atkal Ārlietu ministrijā par Portugāles kopienu valsts sekretāra kabineta vadītāju. Kopš 1991. gada padomnieks Portugāles vēstniecībā Brazīlijā. Kopš 1996. gada pilnvarotais vēstnieks. No 1995. gada septembra Ārlietu ministrijas ģenerāldirektora vietnieks divpusējo attiecību jautājumos. 1998. gadā — Portugāles Ārlietu ministrijas pagaidu misijas vadītājs Portugāles prezidentūras organizēšanai un vadīšanai Eiropas Savienībā. Kopš pērnā gada janvāra Preses un informācijas departamenta direktors. Kopš pērnā gada oktobra Portugāles vēstnieks Zviedrijā. Precējies, ģimenē ir divi bērni. Apbalvots ar daudziem Portugāles, Austrijas, Francijas, Apvienotās Karalistes, Marokas un citu valstu ordeņiem.

— Jūsu ekselence, sveicu jūs kā Portugāles Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā!

Jūsu darbs vēstnieka amatā Latvijā aizsākas abu valstu attiecību vēsturē nozīmīgā laikā — ir apritējuši tieši desmit gadi, kopš Portugāles Republika atzina Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu un starp abām valstīm tika atjaunotas diplomātiskās attiecības. 1991.gada oktobrī toreizējais Portugāles Republikas vēstnieks Luišs Oliveira Nunešs, viesojoties Rīgā, parakstīja Latvijas Republikas un Portugāles Republikas kopīgo komunikē par diplomātisko attiecību atjaunošanu.

Esmu pārliecināta, ka savas darbības laikā jūs iepazīsit Latvijas tautas brīvības mīlestību, cieņu pret tēvzemes tradīcijām un atbildību par savas valsts nākotni. Portugāle ir viena no vecākajām Eiropas nācijvalstīm, lepna par savas tautas senajām tradīcijām un pasaules mēroga kultūras mantojumu. Portugāles uzticība šīm vērtībām un Portugāles vēstures ritējums ļāva tai izprast Latvijas smago likteni. Otrā pasaules kara krustugunīs Portugāle bija to valstu saimē, kuras neatzina padomju varas okupāciju un Latvijas inkorporāciju PSRS. Latvijas tauta vienmēr ir novērtējusi šo nostāju.

Varam būt gandarīti, ka šajos desmit gados Latvijas un Portugāles attiecības ir godam stiprinātas. Lai gan Latvija un Portugāle atrodas tālu viena no otras, tiek attīstītas Latvijas un Portugāles ekonomiskās partnerattiecības, kuras, izmantojot abu valstu potenciālu, vēlamies nākotnē padziļināt un pilnveidot. Starp mūsu valstīm ir izveidojies savstarpēji ieinteresēts politiskais dialogs, kas ir jo īpaši padziļinājies ES un NATO integrācijas procesu kontekstā.

Veiksmīgi sadarbojoties kultūras jomā, tiek rīkoti kultūras pasākumi, iepazīts abu valstu kultūras mantojums, jau ir aizsāktas arī portugāļu valodas mācības Latvijas Universitātē. Nozīmīgu ieguldījumu Eiropas valstu kultūru iepazīšanā pagājušajā gadā ir devušas Rīga un Portugāles otrā lielākā pilsēta Porto kā Eiropas kultūras galvaspilsētas.

Latvijas un Portugāles attiecības veicina abu valstu kopīgā nākotne un sadarbības perspektīvas transatlantiskajās organizācijās. Mēs varam novērtēt Portugāles pieredzi un lomu transatlantisko saišu stiprināšanā. Joprojām atceramies arī Portugāles veiksmīgo prezidentūru ES, kas aizsāka jauno gadsimtu ar īpašu ieguldījumu ES nākotnē un tās integrācijas procesos. Portugāles piemērs ir apliecinājums Latvijas izvirzītā mērķa pareizībai, un Latvija ar interesi turpina apgūt Portugāles eirointegrācijas pieredzi.

Jūsu ekselence! Novēlu jums sekmes un panākumus, veicinot draudzību un sadarbību starp mūsu tautām un valstīm!

Vakar, 22. janvārī, akreditācijas vēstuli Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai iesniedza Pakistānas Islāma Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Šahids A. Kamals (Shahid A.Kamal)

Pakistānas Islāma Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Šahids A. Kamals akreditācijas runā uzsvēra Latvijas progresu desmit neatkarības gados daudzās dzīves jomās, kā arī Latvijas ieguldījumu starptautiskās stabilitātes stiprināšanā. Vēstnieks arī uzsvēra, ka globalizētajā pasaulē aizvien svarīgāka ir mūsu valstu divpusējā sadarbība.

Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga savā atbildes runā sacīja:

— Jūsu ekselence, ar patiesu prieku sveicu jūs kā Pakistānas Islāma Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā.

Šahids A. Kamals dzimis 1952. gada 1. janvārī. Mācījies Londonā, Parīzē un Lahorā. Politisko zinātņu un vēstures maģistrs. Pakistānas Ārlietu ministrijā strādā kopš 1977. gada. Strādājis dažādos amatos Pakistānas diplomātiskajās misijās Parīzē, Ņujorkā un Vašingtonā, kā arī premjerministra birojā un islāma valstu konferences Saūda Arābijā ģenerālsekretariātā. No 1996. līdz 1998. gadam vadījis šīs piecdesmit sešu islāma valstu starpvaldību organizācijas Politisko departamentu. Pēc Deitonas miera līguma noslēgšanas bijis šīs organizācijas palīdzības mobilizācijas grupas koordinators Bosnijai un Hercegovinai. No 1991. līdz 1994. gadam Ārlietu ministrijas Indijas departamenta direktors, bet jau 1978. un 1979. gadā bijis tieši nodarbināts ar Pakistānas un Indijas attiecību jautājumiem. No 1998. līdz 2000. gadam Pakistānas vēstniecības vadītāja vietnieks Vašingtonā.

Jūsu iecelšana šajā augstajā amatā ir nozīmīgs notikums Latvijas un Pakistānas starpvalstu attiecību vēsturē. Pakistāna bija viena no pirmajām Āzijas valstīm, kas atzina pirms desmit gadiem Dziesmotajā revolūcijā neatkarību atguvušo Latviju.

Zīmīgi, ka jūsu darbības laiks Latvijā un Baltijas jūras reģionā sakrīt ar jaunu, tikpat nozīmīgu, periodu mūsu valsts vēsturē, kad tiks pieņemti vēsturiski lēmumi attiecībā uz Latvijas dalību Eiropas Savienībā un NATO. Latvijai aktīvi iesaistoties starptautiskajā apritē, arvien redzamāku vietu tās ārpolitikā ieņem attiecības ar citu reģionu valstīm. Šajā kontekstā Latvija Pakistānu uzskata par nozīmīgu sadarbības partneri Dienvidāzijas reģionā.

Šis ir arī laiks, kad pasaule piedzīvo nozīmīgas pārmaiņas, — 11.septembra traģiskie notikumi iezīmēja ūdensšķirtni starp pagātni un nākotni, starp veco pasauli un jauno, kas mums vēl jāveido. Šie notikumi lika katrai valstij no jauna izvērtēt savu attieksmi pret reliģisko fanātismu, ekstrēmismu un terorismu. Atzinīgi vērtējam Pakistānas nostāju, iesaistoties starptautiskajā koalīcijā cīņai pret terorismu. Apsveicamas ir Pakistānas prezidenta iniciatīvas ekstrēmisma apkarošanai arī valsts iekšienē.

Situācijā, kad visa pasaule seko līdzi notiekošajam Dienvidāzijas reģionā, uzskatām, ka svarīgi ir darīt visu iespējamo, lai panāktu konflikta noregulējumu mierīgā ceļā.

Latvijai un Pakistānai ir izveidojušās labas, draudzīgas attiecības. Ir nodibināti diplomātiskie kontakti, un pastāv priekšnoteikumi divpusējo attiecību attīstībai. Mūsu valsts ir ieinteresēta attīstīt ekonomisko un tirdzniecisko sadarbību. Tikpat būtiskas mūsu valstu attiecībās ir kultūras un izglītības jomas, kur plašāki kontakti veicinātu abpusēju atpazīstamību un zināšanas par reģioniem, kuriem mūsu valstis ir piederīgas.

Jūsu ekselence! Latvija ir atvērta draugiem un sadarbībai! Novēlu sekmes, pildot jums uzticētos Pakistānas Islāma Republikas vēstnieka Latvijā pienākumus. Esmu pārliecināta, ka jūsu iecelšana par Pakistānas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā dos jaunu impulsu abu valstu un tautu abpusējai sadarbībai.

Vakar, 22. janvārī, akreditācijas vēstuli Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai iesniedza Marokas Karalistes ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Menuārs Alems (Menouar Alem)

Marokas Karalistes ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Menuārs Alems savā akreditācijas runā atzinīgi novērtēja Latvijas sasniegumus demokrātijas un tirgus ekonomikas ieviešanā, kā arī pauda interesi par abu ģeogrāfiski un vēsturiski tālo valstu sadarbības padziļināšanu.

Atbildot Marokas vēstniekam, Vaira Vīķe-Freiberga teica:

— Jūsu ekselence!

Ar patiesu prieku sveicu jūs kā Marokas Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā! Man tas ir jo īpaši patīkami, jo daļu savas bērnības kopā ar vecākiem bēgļu gaitās esmu pavadījusi jūsu skaistajā un viesmīlīgajā zemē.

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Menuārs Alems dzimis 1955. gada 20. janvārī Rabatā. Studējis Rabatas un Marseļas universitātēs, iegūstot ekonomikas zinātņu doktora grādu. Kopš 1979. gada strādā Marokas Ārlietu ministrijā. Bijis dažādos amatos ministrijā un vēstniecībā Francijā, pārstāvējis Maroku starptautiskās konferencēs Parīzē, Marakešā, Kasablankā, Barselonā, Romā un Maltā, kā arī sarunās ar Eiropas Savienību. Pārvalda arābu, franču, angļu un spāņu valodu.

Kopš 1991.gada 24.septembra, kad Marokas Karaliste atzina Latvijas neatkarības atjaunošanu, mūsu valstu sadarbība ir attīstījusies pozitīvā virzienā. Jūsu iecelšana šajā augstajā amatā ir vēl viens apliecinājums Latvijas un Marokas tautu abpusējai vēlmei dziļāk iepazīt vienai otru, meklēt kopīgas intereses un iespējas starpvalstu dialogam.

20.gadsimts Latvijai un Marokai ir bijis lielu pārbaudījumu un pavērsienu laiks. Mūsu tautas ir īstenojušas savas pašnoteikšanās tiesības un neatlaidīgi tās aizstāvējušas. Latvija tur augstā godā savu kultūru, valodu un tradīcijas, kā arī pievērš lielu uzmanību savas vēstures apzināšanai.

Jau tuvākajā laikā mūsu valsts cer būt pilntiesīga Eiropas Savienības un NATO dalībniece. Latvija vēlas būt aktīva jaunās vienotās Eiropas veidotāja. Vienlaikus tas dos iespēju daudz plašāk iesaistīties starptautiskajos procesos. Šajā sakarībā arvien redzamāku vietu Latvijas ārpolitikā ieņem attiecību veidošana ar citu reģionu valstīm. Latvija uzskata Maroku par perspektīvu sadarbības partneri Vidusjūras reģionā.

Pagājušā gada septembrī traģiskie notikumi lika visiem — gan valstīm, gan atsevišķiem indivīdiem — pārdomāt, kas ir mūsu kopīgās vērtības un vai mēs spējam tās aizstāvēt. Tie arī pierādīja, ka pasaules sabiedrība skaidri apzinās vienotas rīcības nepieciešamību cīņai pret ekstrēmismu, reliģisko fanātismu un terorismu.

Latvijas un Marokas līdzīgie centieni veicināt miera un drošības nostiprināšanu pasaulē ir labs pamats tam, lai mūsu valstis turpinātu darbu pie savstarpējo attiecību tālākas pilnveidošanas. Iekšpolitiskā stabilitāte un abās mūsu valstīs notiekošais ekonomikas pārstrukturēšanas process rada arī reālas iespējas ekonomiskās sadarbības attīstīšanai. Latvija irt atvērta sadarbībai, jo nekas tā nevieno valstis, kā kontakti starp to iedzīvotājiem.

Jūsu eskelence! Vēlreiz sveicu jūs kā Marokas Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā un vēlu sekmes šī svarīgā pienākuma veikšanā! 

“Latvijas Vēstnesim”

— Kādu paredzat šo gadu Latvijas ceļā uz ES?

— Latvija ļoti pārliecināti cenšas iestāties ES un daudz dara, lai dažos gados kļūtu par pilntiesīgu un efektīvu ES dalībvalsti. Latvijai ir visnotaļ efektīva iestāšanās stratēģija, par ko liecina jau slēgtās divdesmit trīs iestāšanās sarunu sadaļas. Tas bijis un joprojām ir ļoti grūts uzdevums — iemiesot reālos lēmumos visus sešdesmit tūkstošus ES likumu un noteikumu lappušu. Tas būtu grūts uzdevums jebkurai valstij, bet valstij ar mazu administrāciju šāds uzdevums ir jo grūtāks. Taču redzams, ka Latvija ar šo uzdevumu tiek galā visnotaļ sekmīgi.

— Kā jūs, vēstnieka kungs, uzņēmāt savu iecelšanu par Eiropas Komisijas delegācijas vadītāju Latvijā un kā jūtaties Rīgā?

— Savu iecelšanu es uzņēmu kā lielu godu, ko man parādījis prezidents Romano Prodi, ieceļot mani par pēdējo Eiropas Komisijas delegācijas vadītāju jūsu valstī. Man ir liels prieks būt jūsu zemē. Tiesa, jūtos mazliet vīlies par laika apstākļiem, jo biju cerējis uz sniegu un saulainām ziemas dienām. Šīs dienas ir tādas pelēkas, bet tas nekas. Rīga ir brīnišķīga pilsēta. Taču, protams, es esmu Eiropas Komisijas delegācijas vadītājs nevis Rīgā, bet Latvijā, tāpēc tagad man būs svarīgs uzdevums iepazīt pārējo Latviju.

Žurnālistu jautājums: — Vai jums bijis laiks iepazīties ar latviešu valodas stāvokli mūsu valstī?

— Es zinu, ka latviešu valoda ir vēsturiska šīs zemes valoda un tā ir oficiālā Latvijas valsts valoda. Pēc Latvijas iestāšanās ES latviešu valoda būs arī oficiāla ES valoda.

Pie Saeimas priekšsēdētāja

Vakar, 22.janvārī, pie Saeimas priekšsēdētāja Jāņa Straumes iepazīšanās vizītē ieradās Portugāles Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijas Republikā Žoāo Pedro Zanati.

Tikšanās laikā pārrunāti jautājumi, kas skar abu valstu divpusējās attiecības un Latvijas virzību uz Eiropas Savienību un NATO.

Saeimas priekšsēdētājs un Portugāles vēstnieks bija vienisprātis, ka abu valstu divpusējās attiecības ir labas un pēdējos gados kļuvušas intensīvākas, tomēr nākotnē aktivizējami parlamentārie kontakti un sadarbība ekonomikā, kultūrā un izglītībā.

Abas puses arī pārrunāja Latvijas ārpolitikas prioritātes — integrāciju ES un NATO. Saeimas priekšsēdētājs uzsvēra, ka Latvija daudz darījusi, lai īstenotu ārpolitiskos mērķus, un šis gads virzībā uz ES un NATO būs izšķirošs visām Baltijas valstīm. J.Straume arī atzina, ka Latvijai ļoti svarīgs ir Portugāles atbalsts un pieredze, ko tā guvusi, iestājoties ES. Ž.P.Zanati pauda savas valsts gatavību dalīties Portugāles gūtajā pieredzē virzībā uz ES un izteica cerību, ka mūsu valsts iespējami drīz tiks uzņemta ES. Portugāles vēstnieks arī akcentēja, ka abām valstīm būs kopīgi jārisina diskusija par ES nākotni.

Saeimas priekšsēdētājs novēlēja Ž.P.Zanati veiksmi jaunajā amatā un izteica cerību, ka nākotnē Portugāles vēstnieks rezidēs Rīgā.

“Latvijas Vēstnesim”

— Vēstnieka kungs, kā jūs raksturotu savu sarunu ar Latvijas Valsts prezidenti tūdaļ pēc akreditācijas ceremonijas?

— Tā bija saturīga un patīkama saruna. Mēs pārrunājām pārsvarā ārpolitiskus jautājumus, galvenokārt tādus, kas saistīti ar ES paplašināšanu. Es saprotu, ka šie jautājumi Latvijai ir ļoti būtiski. Portugāle savukārt ir daudz darījusi ES paplašināšanas procesa sekmēšanai savas prezidentūras laikā ES. Mēs ar prezidenti pārrunājām arī Portugāles un Latvijas divpusējās attiecības plašā spektrā, kā arī Latvijas gatavošanos iestāties NATO, kas jūsu valstij ir ļoti svarīgi no valsts drošības interešu viedokļa. Mums bija patiešām ļoti interesanta un lietderīga saruna.

Pie Saeimas priekšsēdētāja

Vakar, 22.janvārī, pie Saeimas priekšsēdētāja Jāņa Straumes iepazīšanās vizītē ieradās Pakistānas Islāma Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijas Republikā Šahids A.Kamals (Shahid A.Kamal).

Tikšanās laikā pārrunātas abu valstu divpusējo attiecību padziļināšanas iespējas, Pakistānas aktīvā nostāja cīņā pret terorismu, iespējamie risinājumi, kā mazināt spriedzi starp Pakistānu un Indiju, un demokratizācijas process Pakistānā.

Saeimas priekšsēdētājs J.Straume sacīja, ka, neraugoties uz Latvijas ārpolitikas prioritātēm — integrāciju Eiropas Savienībā un NATO —, mūsu valsts ir ieinteresēta padziļināt sadarbību arī ar Dienvidāzijas valstīm, tostarp Pakistānu.

Pārrunājot abu valstu divpusējās attiecības, Pakistānas vēstnieks un Saeimas priekšsēdētājs bija vienisprātis, ka to padziļināšanā ir daudz iespēju — aktivizējama sadarbība ekonomikā, kultūrā un izglītībā. J.Straume arī atzina, ka nepieciešams paplašināt līgumtiesisko bāzi. “Lielā interese par Dienvidāzijas valstīm rada pamatotas cerības, ka sadarbība varētu būt produktīva,” sacīja Saeimas priekšsēdētājs.

Abas puses sprieda arī par 11. septembra notikumu ietekmi uz procesiem pasaulē, kas liek visiem demokrātiskajiem spēkiem apvienoties cīņā pret terorismu. Š.A.Kamals uzsvēra Pakistānas principiālo nostāju cīņā pret terorismu, kā arī informēja par viņa valsts ieguldījumu tā apkarošanā. Savukārt J.Straume akcentēja, ka Latvija atzinīgi novērtē Pakistānas apņēmīgo iesaistīšanos cīņā pret terorismu.

J.Straume arī uzklausīja Š.A.Kamala informāciju par iespējām regulēt Pakistānas un Indijas saspringtās attiecības Kašmiras jautājumā. Pakistānas vēstnieks uzsvēra, ka viņa valsts atbalsta tikai demokrātisku un mierīgu spriedzes risinājumu un pēdējie notikumi liecinot par tās mazināšanos.

Š.A.Kamals informēja par Pakistānas iekšpolitiskajām aktualitātēm — vēlēšanu sistēmas reformu, kuras mērķis ir nostiprināt demokrātiju valstī.

Arī Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Guntars Krasts tikās ar Pakistānas Islāma Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā.

Puses pārrunāja abu valstu divpusējo attiecību padziļināšanas perspektīvas parlamentu līmenī, ekonomiskās sadarbības iespējas un kontaktu veidošanu izglītībā un zinātnē. Š.A.Kamals informēja par Pakistānas un Eiropas Savienības noslēgto sadarbības līgumu, kas varētu būt spēcīgs impulss Latvijas un Pakistānas tirdzniecisko sakaru attīstīšanai, izmantojot Latvijas tranzītceļus.

G.Krasts un Š.A.Kamals sarunā skāra arī jautājumu par starptautisko cīņu pret terorismu un Pakistānas miera centienus Dienvidāzijas reģionā.

“Latvijas Vēstnesim”

— Vēstnieka kungs, kādas būs jūsu prioritātes, pārstāvot Pakistānu Latvijā?

— Pakistāna augstu vērtē attiecības ar Latviju, piešķirot tām lielu nozīmi. Tādēļ mēs esam ieinteresēti paplašināt mūsu valstu sadarbību, vispirms jau ekonomikā un tirdzniecībā. Taču mēs noteikti vēlamies savu sadarbību paplašināt arī kultūrā un izglītībā, lai pārliecinātos, kā veidot vēl labāku saprašanos starp mūsu tautām un kā sekmēt plašākus mūsu cilvēku tiešos kontaktus. Tāpēc ļoti būtiska mana prioritāte būs šo sadarbības iespēju meklēšana.

— Diplomātu aprindās jūs esat pazīstams kā ļoti pieredzējis Pakistānas un Indijas divpusējo attiecību speciālists. Kā, jūsuprāt, tiks atrisināta pašreizējā spriedze Pakistānas un Indijas attiecībās?

— Tas ir ļoti būtisks jautājums. Situācija patiesi ir sasprindzināta, taču ir pilnīgi skaidrs, ka saspīlējums ir jālikvidē un jāsāk dialogs starp Pakistānu un Indiju. Citādi nebūs iespējams atrast miermīlīgu situācijas atrisinājumu. Kašmiras problēma ir pats svarīgākais nesaskaņu cēlonis starp Pakistānu un Indiju. Ir ļoti svarīgi atrisināt tieši šo problēmu. Atrisināt mierīgā ceļā atbilstoši ANO rezolūcijai un ievērojot Kašmiras iedzīvotāju viedokli. Mēs ceram, ka Latvija līdz ar visu pārējo starptautisko sabiedrību mums palīdzēs šo problēmu atrisināt miermīlīga dialoga ceļā.

— Cerat, ka palīdzēs abām valstīm — gan Pakistānai, gan Indijai?

— Tieši tā, gan Pakistānai, gan Indijai. Jo tieši mūsu divām valstīm — Pakistānai un Indijai — kopīgi jāatrisina šī problēma, kas ilgst jau vairāk nekā piecdesmit gadus. Kas radījusi daudzus spriedzes periodus un konfrontācijas precedentus, kas būtiski apgrūtinājuši kašmiriešu dzīvi un radījuši viņiem daudz ciešanu. Tādēļ Pakistānai un Indijai kopīgi jārod šīs problēmas risinājums. Starptautiskajai sabiedrībai jāpalīdz mums atrast šo risinājumu un nostiprināt mieru Dienvidāzijā.

Pie Saeimas priekšsēdētāja biedra

Vakar, 22.janvārī, Saeimas priekšsēdētāja biedrs Rihards Pīks tikās ar Marokas Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Menuāru Alemu.

R.Pīks izteica gandarījumu par Marokas vēstnieka akreditēšanu un pauda pārliecību, ka abām valstīm nākotnē būs plašas iespējas veidot veiksmīgu divpusēju dialogu politikā, ekonomikā un kultūrā. Lai arī Latvijas ārpolitikas prioritātes ir integrācija Eiropas Savienībā un NATO, mūsu valsts ir ieinteresēta veicināt kontaktus ar Ziemeļāfrikas valstīm.

Marokas vēstnieks informēja par savas valsts iekšpolitisko situāciju, ekonomiskās sadarbības iespējām ar Latviju Eiropas Savienības kontekstā. Viņš arī akcentēja parlamentāro sakaru nozīmi valstu divpusējo kontaktu veidošanā.

Pārrunājot starptautiskās drošības jautājumus pēc 11.septembra terora aktiem ASV, viesis akcentēja dialoga attīstīšanas nozīmi gan Tuvo Austrumu miera procesos, gan drošības veicināšanā Vidusjūras reģionā.

Sarunas noslēgumā abas puses pauda pārliecību, ka Latvijas un Marokas politiskajiem un ekonomiskajiem sakariem ir liels potenciāls, ko pierāda abu valstu sadarbība starptautisko organizāciju ietvaros.

Valsts prezidenta preses dienests, Saeimas preses dienests,

Jānis Ūdris, “LV” ārpolitikas redaktors

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”