Lai mūsu valstij zinīgi aizstāvji

Par Latvijas pārstāvjiem ES konventā

Saeimas Eiropas lietu komisijas (ELK) deputāti pirmdien, 21. janvārī, vienojās, ka jau tuvākajās dienās iesniegs savus priekšlikumus par Latvijas parlamenta pārstāvjiem, kas kandidētu darbam Eiropas Savienības (ES) konventā. ELK atbalstīja komisijas priekšsēdētāja Edvīna Inkēna priekšlikumu kopīgi izvērtēt ieteiktos kandidātus un kopīgi izvirzīt attiecīgos deputātus kā komisijas kandidatūras. E. Inkēns norādīja, ka, vadoties pēc Saeimas Kārtības ruļļa, par Latvijas parlamenta pārstāvju apstiprināšanu būs jālemj visam Saeimas sastāvam, balsojot kādā no tuvākajām plenārsēdēm. Tā kā ES prezidējošā valsts Spānija izteikusi aicinājumu dalībvalstu un kandidātvalstu valdību un parlamentu pārstāvjus apstiprināt līdz februāra sākumam, balsojums par parlamenta pārstāvjiem varētu notikt 31. janvāra plenārsēdē.

Arī Ārlietu ministrijas pārstāvji ELK sēdē informēja, ka savu pārstāvi darbībai konventā cer izvirzīt un paziņot atklātībai līdz janvāra beigām.

Līdz šim dalībvalstu un kandidātvalstu valdību apstiprināto pārstāvju spektrs ir visai dažāds. Piemēram, Somija izvēlējusies akadēmisko aprindu pārstāvjus, Lietuva plānojusi uz konventu sūtīt ārlietu ministru, Slovākija un Bulgārija — ES iestāšanās sarunu vadītājus, savukārt Francijas valdību konventā pārstāvēs Eiropas lietu ministrs Pjērs Moskovisi.

Kā pirmdien ELK sēdē atzina E. Inkēns, visticamāk, ka kandidāti Saeimas pārstāvniecībai ES konventā varētu tikt izvirzīti no ELK deputātu vidus, jo šie cilvēki jau ilgu laiku strādā ar ES jautājumiem un var viskompetentāk spriest par ES attīstības nākotni.

Ir svarīgi, lai Latvijas parlamentu konventā pārstāvētu kompetenti cilvēki — profesionāļi, kas labi pārzina Latvijas intereses un spēj tās pienācīgi aizstāvēt. Bet kā Latvijas parlamenta delegācijas sekretārs varētu darboties Latvijas parlamenta atašejs Eiropas Savienībā.

Katru ES kandidātvalsti, tāpat kā katru dalībvalsti, konventā pārstāvēs divi pārstāvji no parlamenta un viens valdības pārstāvis. Bet, kā ELK sēdes laikā norādīja deputāte Inese Birzniece, konventa izveidošanas kārtībā paredzēts, ka katram pārstāvim jānorīko arī aizvietotājs, kas darbotos laikā, kad oficiālais pārstāvis nevarētu piedalīties konventa sēdēs. Tāpat noteikts, ka šie aizvietotāji kā klausītāji drīkst piedalīties konventa sēdēs arī tad, kad uz vietas ir oficiālais pārstāvis. Tātad no Saeimas darbam ES konventā jāizvirza kopumā četri deputāti — divi pārstāvji un katram no tiem aizvietotājs.

Kā jau iepriekš ziņots, lēmums par konventa izveidošanu tika pieņemts ES dalībvalstu un valdību vadītāju tikšanās laikā Lākenā pagājušā gada 14. un 15. decembrī. Konventa galvenais mērķis būs organizēti turpināt jau līdz šim plaši attīstījušās diskusijas par Eiropas nākotni un izstrādāt konkrētus ieteikumus gaidāmajai starpvaldību konferencei 2004. gadā, kurā tiktu pieņemts galējais lēmums par gaidāmajām reformām. Kā izteicies ES konventa prezidents, bijušais Francijas prezidents Valerī Žiskārs d’Estēns, konventa darbība varētu noritēt trijās fāzēs. Pirmā — viedokļu uzklausīšana, izpēte, vajadzību identificēšana. Otrā — dažādo priekšlikumu saskaņošana un to seku padziļināta analīze. Trešā — priekšrocību un trūkumu salīdzinājums un galējā priekšlikuma izvirzīšana. Pirmā konventa darba sēde varētu beigties jau šā gada 21. un 22. jūnijā, kad konventa prezidents iesniegs ziņojumu ES Padomei Seviļā.

Paredzēts, ka konvents savu darbību sāks šā gada 1. martā, bet konventa atklāšanas sēde būs 28. februārī.

Artis Nīgals, “LV” Eiropas lietu redaktors