Par sabiedrību ar skaidru galvu

Andrejs Vilks, Rīgas domes Drošības un kārtības jautājumu komitejas priekšsēdētājs, — “Latvijas Vēstnesim”

— Pasaules veselības aizsardzības organizācijas dati liecina, ka Latvijā ir novērojamas sabiedrības alkoholizācijas tendences. Reibumā tiek izdarītas 2/3 no kopējo noziegumu skaita, pieaug dzērumā izdarīto ceļu satiksmes negadījumu skaits, kā arī īpaši smagās sekas — smagi miesas bojājumi, ar alkoholismu saistītās saslimšanas vai cilvēka dzīvības zaudēšana. Šie ir būtiski argumenti, lai pašvaldībās tiktu pieņemti konkrēti lēmumi alkohola patēriņa ierobežošanai. Ir izstrādāts pašvaldības saistošo noteikumu projekts, kas noteiktu alkohola mazumtirdzniecības ierobežojumus veikalos laikā no pulksten 22 līdz 8, izņemot īpašās atpūtas tirdzniecības vietas — restorānus, bārus un kafejnīcas. Pašlaik spēkā esošie noteikumi, kas skar nelegālā alkohola tirdzniecību, ir galēji neefektīvi un neracionāli. Laikā, kad valstī tiek izstrādāts administratīvo sodu likumprojekts, mēs strādājam pie savu priekšlikumu formulēšanas, piedāvājot alternatīvus variantus. Rīgas gadījumā runa ir par pašvaldības uzņēmumu līgumattiecībām ar Rīgas Galveno policijas pārvaldi kā administratīvo sodu izpildinstitūciju par sodīto personu nodarbināšanu dažādu saimniecisku un sabiedrībai noderīgu darbu veikšanā.

Un Rīgas domes Drošības un kārtības jautājumu komiteja un darba grupa gatavo ieteikumus valsts alkohola politikai. Tie ir priekšlikumi par grozījumiem un papildinājumiem Alkohola aprites likumā un viens no tiem būtu vietējās pašvaldības lomas paaugstināšanai.

Pašvaldībām būtu jādod iespēja ik gadu sniegt kompetentus atzinumus alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecības vietu licenču izsniegšanai.

— Rīgas dome nopietni pievērsusies alkohola ierobežošanai. Kas noteic šo īpašo uzmanību?

— Pēc Pasaules veselības aizsardzības organizācijas datiem, Latvijā ir novērojamas sabiedrības alkoholizācijas tendences, jo alkoholisko dzērienu patēriņa līmenis mūsu valstī ir viens no augstākajiem Eiropā. 2001. gada sākumā Latvijā katrs iedzīvotājs apreibinājās ar 21,3 litriem spirtoto dzērienu, tai skaitā — legālais stipro grādīgo dzērienu patēriņa līmenis uz vienu iedzīvotāju bija 7,1 litrs, bet nereģistrētā alkohola patēriņš — divas reizes lielāks. Salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm, pat Krieviju, Ukrainu, Latvijas dati sasniedz visaugstāko atzīmi. Reibumā tiek izdarītas 2/3 no kopējo noziegumu skaita, pieaug dzērumā izdarīto ceļu satiksmes negadījumu skaits, kā arī īpaši smagās sekas — smagi miesas bojājumi, ar alkoholismu saistītās saslimšanas, pat cilvēka dzīvības zaudēšana. Rīgas pilsētā tiek izdzerta apmēram puse no visas valsts alkohola.

Turklāt, virzoties uz Eiropas Savienību (ES), Latvija nevar ignorēt ES direktīvas alkohola ierobežošanā. Parīzē 1995. gadā tika pieņemta Eiropas alkohola harta, kas nosaka grādīgo dzērienu reklāmas, pieejamības un lietošanas ierobežošanu un pretalkohola propagandas sekmēšanu. Šis dokuments paredz arī alkohola programmas izstrādi katrā valstī. Laika posmam līdz 2005.gadam ir pieņemts konkrēts Eiropas rīcības plāns par alkohola lietošanas kaitīgumu un tā patēriņa samazināšanu.

Šie ir būtiski argumenti, lai visdrīzākajā laikā gan Rīgas, gan citās pašvaldībās tiktu pieņemti konkrēti pasākumi alkohola patēriņa ierobežošanai.

— Latvijā atsevišķas pašvaldības savā administratīvajā teritorijā ir reglamentējušas alkohola tirdzniecības un publiskās lietošanas nosacījumus. Vai arī Rīgā drīzumā varētu notikt kas tāds?

— Neapšaubāmi, mūsu iniciatīvas ir uzskatāmas par pamatotām, to pamatā ir arī citviet Latvijā — Jelgavā, Valmierā — gūtā pieredze dzīves kvalitātes uzlabošanā un alkohola aprites ierobežošanā.

Ir izstrādāts pašvaldības saistošo noteikumu projekts, kas noteiktu alkohola mazumtirdzniecības ierobežojumus veikalos laikā no pulksten 22 līdz 8, izņemot īpašās atpūtas tirdzniecības vietas — restorānus, bārus un kafejnīcas. Šajos noteikumos paredzēts, ka alkoholisko dzērienu tirdzniecība būtu aizliedzama valsts un pašvaldību administratīvajās ēkās, ārstniecības, mācību, policijas, karaspēka daļu un citu militarizēto formējumu telpās — kafejnīcās, bāros vai to teritorijās. Tirdzniecības aizliegums piemērojams arī publiskos pasākumos, ko apmeklē bērni un jaunieši līdz 18 gadu vecumam, izņemot īpašus gadījumus, kad ir jāsaskaņo un jāsaņem atļauja. Tirdzniecības vietas Rīgā, kurās var iegādāties grādīgos dzērienus, nedrīkstētu atrasties tuvāk par 200 metriem no pirmsskolas un mācību iestādēm, izņemot īpašas zonas, piemēram, Vecrīgā. Aizliegumi attiecināmi arī uz daudzdzīvokļu mājām, ja iekļūšanai tirdzniecības vietā tiek izmantotas koplietošanas telpas, kā arī degvielas uzpildes stacijām, spēļu zālēm, interneta sabiedriskās lietošanas punktiem. Šie priekšlikumi komitejai un darba grupai vēl nopietni jāizvērtē, un tikai pēc tam tos varēs virzīt lēmējvarai apstiprināšanai.

— Vai tādā gadījumā nav iemesla bažām par nelegālā alkohola tirdzniecības aktivizēšanos?

— Domāju, nav iemesla uztraukties, ka pieaugs nelegālā alkohola tirdzniecības vietu skaits. Rīgā pašlaik ir apmēram 160— 180 šādas tirdzniecības vietas. Jāatzīst, ka arī no alkohola atkarīgo personu loks ir samērā nemainīgs. Legālo tirdzniecības vietu darba laika ierobežošana nakts stundās nesekmēs to, ka Rīgas iedzīvotāji aktīvi meklēs nakts tirdzniecības punktus.

Viens no Rīgas domes Drošības un kārtības jautājumu komitejas rīcības virzieniem un uzdevumiem ir nelegālo alkohola tirdzniecības vietu pastiprināta kontrole un to darbības ierobežošana. Ir sagatavots tipveida plāna projekts sadarbībai starp Rīgas Galveno policijas pārvaldi un Rīgas pašvaldības policiju nelegālā alkohola tirdzniecības ierobežošanai un alkoholisko dzērienu tirdzniecības nosacījumu kontrolei.

Vēlos uzsvērt: pašlaik spēkā esošie noteikumi, kas skar nelegālā alkohola tirdzniecību, ir galēji neefektīvi un neracionāli. Aizvadītajā gadā Rīgas pašvaldības policija sastādīja 152 administratīvo pārkāpumu protokolus par nelegālā alkohola tirdzniecību, 70 personām administratīvā komisija piesprieda naudas sodu, ko samaksāja tikai 4 personas. Var izdarīt secinājumu, ka neefektīvi darbojas soda naudas iekasēšanas sistēma, kā arī sodītajām personām trūkst naudas, lai sodu nomaksātu. Gluži pretēji — pārkāpuma fiksēšanai tiek tērēts gan vairāk naudas, gan laika, gan enerģijas un citu resursu. No sodītajiem 18 personām tika piemērots administratīvais arests ar noteiktu diennakšu skaitu. Šie cilvēki tika nosūtīti uz īslaicīgās aizturēšanas izolatoriem jeb, citiem vārdiem sakot, dzīvot sanatorijas apstākļos, saņemot normālu uzturēšanās vidi, pārtiku, bez rūpēm un raizēm par ikdienas pienākumiem. Tika tērēta valsts nauda, taču sodītās personas savu sodu izjuta tikai pastarpināti — kā ierobežotu pārvietošanās brīvību.

— Kādas institūcijas Rīgā pašlaik nodarbojas ar alkohola ierobežošanas politikas jautājumiem?

— Vispirms jāmin alkohola ierobežošanas pašvaldības politikas un stratēģijas izstrāde, kas ir Rīgas domes Uzņēmējdarbības un koordinācijas centra un atbilstošu struktūrvienību uzmanības lokā. Tās ir arī priekšpilsētu izpilddirekcijas, administratīvās inspekcijas, Rīgas pašvaldības policija un priekšpilsētu policijas pārvaldes, Rīgas Galvenās policijas pārvaldes kārtības policija, kas nodarbojas ar spēkā esošo normatīvo aktu izpildes kontroli.

Pērnā gada 29.oktobrī Rīgas domes Drošības un kārtības jautājumu komiteja pieņēma lēmumu izveidot darba grupu, kas jau vairākus mēnešus strādā ar izpildinstitūciju priekšlikumiem par alkohola apriti. Ir tapis saistošo noteikumu projekts par alkoholisko dzērienu tirdzniecības ierobežošanu Rīgā. Šobrīd, kad valstī top administratīvo sodu likumprojekts, mēs izstrādājam savus priekšlikumus, piedāvājot alternatīvus variantus. Runa ir par pašvaldības uzņēmumu līgumattiecībām ar Rīgas Galveno policijas pārvaldi kā administratīvo sodu izpildinstitūciju par sodīto personu nodarbināšanu dažādos saimnieciskos un sabiedrībai noderīgos darbos. Domāju, ka šāds sods būtu daudz audzinošāks un noderīgāks.

— Pašreizējā valsts likumdošana, izņemot Alkohola aprites likumu, nenosaka alkohola tirdzniecības, reklāmas normas ierobežojošus nosacījumus. Vai šādu dokumentu izstrāde būtu nepieciešama?

— Protams, tas ir nepieciešams. Rīgas domes Drošības un kārtības jautājumu komiteja un darba grupa gatavo ieteikumus valsts alkohola politikas izveidei. Tie ir priekšlikumi par grozījumiem un papildinājumiem Alkohola aprites likumā, un viens no tiem būtu — vietējās pašvaldības lomas paaugstināšana. Pašvaldībai būtu jādod iespēja katru gadu sniegt kompetentus atzinumus par alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecības vietu licenču izsniegšanu. Pašvaldībai pašlaik nav iespējas nozīmīgi ietekmēt šo tirdzniecības jomu.

Šobrīd saskaņā ar likumdošanu, saņemot licenci vienreiz, alkohola tirdzniecības vietas lielā mērā pārvēršas par kriminogēniem punktiem, kuru apkaimē pulcējas atbilstošs cilvēku loks.

Ir arī priekšlikums līdz 21 gadam paaugstināt to personu vecumu, kam būtu atļauta alkoholisko dzērienu pārdošana, kā arī svītrot no likuma pantu par alkohola reklāmu, nosakot reklāmas aizliegumu kā morāli neatbalstāmu. Ministru kabinetam vajadzētu noteikt importētā un valstī ražotā alkohola kvotas. Ir arī vairāki priekšlikumi par papildinājumiem Krimināllikumā un Administratīvo pārkāpumu kodeksā.

— 1995. gadā Latvijā tika izveidota Nacionālā alkohola ierobežošanas komisija, izstrādāts tās nolikums un noteikti prioritārie virzieni.

— Diemžēl šī komisija pašreiz nedarbojas un valsts alkohola politikas nav. Savulaik Pēteris Apinis bija šīs komisijas izveides iniciators un vadītājs. Pēc nesenas mūsu sarunas tapa priekšlikums par alkohola patēriņa samazināšanas valsts komisijas izveidošanu, kurā iekļaujami pārstāvji no Valsts narkoloģijas centra, Labklājības, Ekonomikas, Finansu, Izglītības un zinātnes ministrijas, Latvijas Pašvaldību savienības un citām institūcijām.

Redzam, ka Rīgas domes un citu Latvijas pašvaldību iniciatīvas alkohola politikas veidošanā un likumdošanas pilnveidē Saeimā ir uztvertas pozitīvi.

Zaida Kalniņa,  “LV” pašvaldību lietu redaktore