Par racionālu zinātnes virzību Latvijā

Šodien, 23. janvārī, Zinātņu akadēmijā uz konferenci “Par zinātnes virzību Latvijā” pulcējās zinātnieki, politiķi, valsts institūciju un masu saziņas līdzekļu pārstāvji. Paredzēti Zinātņu akadēmijas prezidenta Jāņa Stradiņa ievadvārdi; izglītības un zinātnes ministra Kārļa Greiškalna pārdomas un Zinātņu akadēmijas viceprezidenta Andreja Siliņa vadīta diskusija. Sarunas organizētāji jau iepriekš izplatījuši pieturas tēzes:

Kas Latvijai kā ES kandidātvalstij jāveic zinātnes jomā (No EK Progresa ziņojuma par 2001. gadu [2001. gada 13. novembrī Strasbūrā]):

Lai Latvija integrētos kopīgajā Eiropas zinātnes telpā, ir svarīgi palielināt IKP izdevumus zinātnei un attīstībai.

Jāstiprina administratīvā kapacitāte un tehnoloģiskās infrastruktūras, nepieciešama uzņēmumu (it īpaši mazo) iespējami lielāka piesaiste.

Jāattīsta sadarbība starp iesaistītajām organizācijām un jāatbalsta zinātnes aktivitātes industriālajai attīstībai.

ES pētījumi par zinātni ES un kandidātvalstīs

ES Apvienotā pētniecības centra (Ģenerāldirektorāta) Perspektīvo tehnoloģiju pētniecības institūts pēta, kā mainīsies ES pēc paplašināšanās, kāda būs dzīves kvalitāte un kāda loma tajā būs zinātnei, īpaši zinātnei pašreizējās kandidātvalstīs. Tiek izzinātas: zināšanas un izglītība, tehnoloģija; ekonomiskā transformācija; nodarbinātība un sociālās pārmaiņas; līdzsvarota attīstība un vides aizsardzība. Kā pozitīvs tiek uzskatīts fakts, ka līdzekļu sadali pētījumiem Latvijā izvērtē Latvijas Zinātnes padome.

Īpaši vērīgi tiek sekots, lai kandidātvalstīs būtu kas ekselents, izcils. Latvijā tādi ir ES apstiprinātais materiālzinātnes ekselences centrs — LU Cietvielu fizikas institūts un UNESCO Starptautiskais Biomedicīnas un biotehnoloģijas centrs.

Latvijas zinātnieku līdzdalība starptautiskajās programmās

Startējot ar vienādiem konkurences noteikumiem ar ES dalībvalstu zinātniekiem ES 5. IeP, Latvijas zinātnieki ir atpelnījuši divreiz vairāk par iemaksāto dalības naudu. Par konkurētspēju liecina rezultāts — 27% no iesniegtajiem projektiem guvuši atzinību. ES dalībvalstu vidū šis rādītājs ir 25%, kandidātvalstīm — 15%.

Latvijas zinātnieki sekmīgi strādā arī citās programmās, piemēram, NATO zinātnes programmās.

Zinātnes stāvoklis Latvijā

Latvijā ir oficiāli definēti pieci prioritāri zinātnes virzieni. Četri ir tieši saistīti ar ekonomikas attīstību (materiālu zinātne, biomedicīna, informāciju tehnoloģija, mežu un koksnes zinātne), piektais — Letonika — ar nācijas identitātes saglabāšanu. Šodienas situācijā ir svarīgi panākt visu zinātņu un tautas saimniecības mijiedarbību. Būtisks jautājums — inovāciju politika.

Zinātnē strādā talantīgi, augsti kvalificēti zinātnieku kolektīvi un zinātnieki, daudzi no tiem ar pasaules un Latvijas vārdu. Turpinās pētījumi, aug publikāciju skaits. Taču zinātnes potenciāls ir samazinājies, tas ir neliels — ap 2000 zinātnieku. Pārrēķinot uz 10 000 strādājošajiem, zinātnieku skaits Latvijā — 18, 6 — ir zemākais Baltijas valstīs. Igaunijā tas ir 34,8, Lietuvā — 24,0. Ap 1000 Latvijas zinātnieku strādā Rietumos. Potenciāla atjaunināšana, “reemigrācija” — tie ir šodienas aktuālākie uzdevumi potenciāla nostiprināšanā.

Finansējums

2002. gada budžeta finansējums zinātnei — 0, 18% no IKP ir zemākais ES kandidātvalstīs.

Šis rādītājs ES valstīs ir vairāk nekā piecas, Igaunijā — divas reizes lielāks. Šodien veidojas situācija, kad, valsts finansējuma daļai zinātnes atbalstam samazinoties (līdz 10 — 50%), virkne dabas un inženierzinātņu zinātniskās pētniecības institūtu no savas budžeta apgrozības nodokļos valstij samaksā vairāk, nekā saņem valsts dotācijās, t.i., atsevišķas zinātnes nozares jau šodien finansē valsti, nevis otrādi. Vai šāda zinātnes komercializācija nodrošinās Latvijas zinātnes vispusīgu attīstību, it īpaši nozarēs, kuras nespēs sevi finansiāli atpelnīt?

Zinātne augstākajai izglītībai

Lai universitātes kļūtu par augsta līmeņa akadēmisko studiju un zinātnes centriem valstī, nepieciešams palielināt finansējumu zinātnei augstākās izglītības sistēmā, t.sk. nodrošinot doktorantūras studiju augstāku kvalitāti un nepieciešamo zinātnes infrastruktūras bāzi. Jāuzskata par atbalstāmu juridiski patstāvīgu zinātnisko institūtu pastāvēšana un jāplāno valsts pasūtījums augstākā līmeņa studiju programmu realizēšanai zinātniskajos institūtos.

Zinātne tautas saimniecībai

Informācijas, zināšanu, pētījumu rezultātu komercializācija, piedāvājot inovatīvus produktus tirgum, ir sabiedrības labklājības dzinējspēks. Dažādu apstākļu dēļ šis process Latvijā ir mazintensīvs, īpaši vāji ir sinhronās formulas ERTDI + I beigu posmi — zināšanu pārvēršana pārticībā (lasi: E — augstākā izglītība; R — pētniecība; TD — tehnoloģiju izstrāde; I — ieviešana; +I — inovatīvas metodes RTD rezultātu komercializācijai). Vienkāršāk runājot, Latvijā ir vājš pielietojamo pētījumu un tehniskās jaunrades objektu izmantošanas atbalsts, līdz ar to praktiskais efekts. ES valstīs to sauc par inovāciju sistēmas monitoringu. Psiholoģiski un materiāli augstskolu docētāji un attiecīgi arī studenti ir vāji orientēti šim mērķim — darba devēju lomai un IKP vairošanai. Latvijas zinātnieki un inženieri ir radījuši nozīmīgas gan teorētiskas, gan praktiskas izstrādnes, taču to ieviešanai vēl nav efektīva, nodokļu maksātājiem pārredzama sistēma, kāda, piemēram, tika definēta 2001.gada LR MK akceptētajā Inovāciju koncepcijā. Mūsu mērķis ir šo sistēmu izveidot līdz galam (grozījumi likumos, normatīvajos dokumentos, finansējums) un iedarbināt.

Tuvākā rīcība

Izveidot un finansēt nacionālās nozīmes pētniecības centrus prioritārajās zinātnes nozarēs (atzītās jau 1997. gadā ar LR MK lēmumu): biomedicīna, organiskā ķīmija, farmācija; materiālu zinātne; informācijas tehnoloģija; mežu un koksnes zinātne, Letonika. Turpināt pasaules un Latvijas prioritāšu analīzi.

Lai saglabātu Latvijas zinātnieku sekmīgu līdzdalību arī nākamajās ES IeP un citās starptautiskās aktivitātēs, ir absolūti nepieciešams nodrošināt adekvātu Latvijas budžeta līdzfinansējumu sekmīgajiem projektiem. Mūsu vājā vieta ir mūsdienīgas aparatūras un instrumentu trūkums.

Atrast mehānismus un dotācijas mazo uzņēmumu, t.sk. dažādu Tehnoloģisko centru, darbībai. Šodien tie tieši nodarbojas ar zinātnisko pētījumu rezultātu pielietošanu un “uz tirgu orientēto pētījumu daļa” strādā uz zinātnes budžeta rēķina. Pabeigt (LR Ministru prezidenta 2001.gada 2. jūlija rīkojums Nr.240) un iedarbināt Nacionālo Inovāciju programmu.

Aktīvi līdzdarboties AIP, LR IZM, LZP un LZA sagatavoto programmu: “Universitāšu reformu programma”, “Augstākās izglītības un augstskolu attīstības nacionālā koncepcija”, “Izglītības attīstības koncepcija. 2002 — 2006”, “Akadēmiskā personāla atjaunošanas programma”, “Augstākās izglītības, zinātnes un tehnoloģiju attīstības vadlīnijas” un “Nacionālais attīstības plāns” unifikācijā līdz apstiprināšanai LR MK, Saeimā un ieviešanai dzīvē.

Latvijas Zinātņu akadēmijas  informācija