Ministru prezidenta ziedi — arī pašam 55-gadniekam: Vitālijs Gavrilovs un Daina Bērziņa Foto: A.F.I.

Patiesībā ceremonija no koncerta nebija šķirama. Daces Volfartes un Jura Žagara vadībā un režisora Jura Pakalniņa izkārtojumā te svinīgums un nopietnība gāja roku rokā ar laureātu artistiski spožiem koncertnumuriem un atjautīgiem videosižetiem par viņu ikdienas gaitām. Skanēja Džuzepes Verdi operas “Likteņa vara” uvertīra, Kristīne Gailīte dziedāja Rozīnas kavatīni no Džoakīno Rosīni operas” Seviļas bārddzinis”, Intars Kleinhofs dejoja “Gopaku” no Solovjova-Sedoja baleta “Tarass Buļba” un Miks Vilsons spēlēja Fantāziju par Bizē operas “Karmena” tēmām. Ar vairāku solistu, kora un orķestra piedalīšanos tika arī spēlēts skats no operas otrā cēliena, jo “Karmenas” jauniestudējums ir viens no maestro Tadeuša Voicehovska meistardarbiem mūsu Nacionālajā operā. Viņš šai vakarā saņēma ne vien “Aldara” īpašo balvu par aizrobežu mākslinieka ieguldījumu Latvijas operas un baleta mākslas attīstībā, bet arī Teātra darbinieku savienības iedibināto Spēlmaņu nakts balvu par diriģenta darbu izrādē “Karmena”.

Sadarbība ar labākajiem ārzemju mūziķiem ir viens no “Aldara” mecenātisma programmas virzieniem. Un Operas vadība sevišķi augstu vērtē Tadeuša Voicehovska rūpīgo darbu ar māksliniekiem. Tas ir arī “Aldara” nopelns, ka talantīgākie operas un baleta solisti var slīpēt savas profesionālās iemaņas pieredzējušu meistaru vadībā. Un ne vienmēr tie tiek meklēti ārzemēs. Kā spožu vokālās mākslas pedagoģi sevi apliecinājusi profesore Anita Garanča. Viņa pati aktīvi piedalās koncertdarbībā un ir ar panākumiem uzstājusies arī daudzās ārvalstīs. Bijusi labs paraugs savai meitai Elīnai Garančai, kas nes Latvijas vārdu tālu pasaulē, un pedagoģe daudziem Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas audzēkņiem. Par savu otro māti viņu godā Andžela Ķirse, Viesturs Jansons un arī Kristīne Gailīte. Saņēmusi no “Aldara” prezidenta augsto apbalvojumu, laureāte pirmo paldies teica savai pedagoģei: “Viņa manī atklāja spējas, ko es pati nebiju apzinājusies, un palīdzēja tās izkopt.”

Kā allaž, vissirsnīgāk zāle un kolēģi sumināja laureātus, kas balvu saņēma par teātrim veltītu mūžu. Pasniedzot skaisto Sudraba skatuvi Maiguram Andermanim, Saeimas priekšsēdētāja biedrs Rihards Pīks atgādināja ka cienījamais meistars ilgus gadus bijis Operas spožākais baritons. Samsons Izjumovs savam kolēģim veltīja Makbeta āriju no Verdi operas “Makbets”. Bet agrāko gadu “Aldara” balvas laureāti Aleksejs Avečkins un Viktorija Jansone ilggadīgo teātra gaismotāju Leonu Katlapu iepriecināja ar romantisko “Adagio” no Sergeja Prokofjeva baleta “Romeo un Džuljeta”. Kā atgādināja Arturs Ēķis, tieši baleta izrādēs, ar kurām nācies doties arī ārzemju turnejās, ar roku spiežamo neskaitāmo pogu un slēdžu jūklī tikai Leons ar savu virtuozo meistarību spējis panākt vajadzīgos gaismas efektus, radīt noskaņu.

Daudz prieka gan pašiem mūziķiem, gan klausītājiem sagādāja maestro Tadeušs Voicehovskis, kura princips esot dzīva, atraisīta muzicēšana, kad “galvai nav jābūt partitūrā, bet partitūrai galvā”. Tā arī bija, un pati galvenā nots gan Lielajā zālē, kur notika sarīkojuma pirmā daļa, gan Jaunajā zālē, kur svētki turpinājās, bija prieks. Tas prieks, kas nelaupa, bet vairo spēkus, dod spārnus dzīvei. Tādu priecīgu kolēģu un tuvinieku pulciņa vidū uzrunāju arī neaizmirstamo Demonu, Lāčplēsi, Borisu Godunovu un Makbetu — vecmeistaru Maiguru Andermani, kas šogad pakāpjas 80 gadu dzīves kalnā. No tiem uz skatuves pavadīti 33 gadi, pēc tam vēl darbs ar kori, līdz pat 1995. gadam. Viņam ziņu par gaidāmo priecīgo notikumu pirmās pavēstījušas radio redaktores. “Man nesen piešķīra to mūža stipendiju, tas jau arī liels notikums. Domāju — kas tad vēl varētu būt? Uz tik lielu balvu nebiju cerējis. Lielākais prieks jau ir par kolēģu atzinību un vēl lielāks prieks, ka mums ir tik labi, var teikt — ļoti labi jaunie mākslinieki. Mūsu Operu jau pazīst visa Eiropa, un jauno balsis skan arī pāri okeānam. Šovakar arī dzirdējām tik spožas balsis. Tikai jāmācās. Un paldies Vitālijam Gavrilovam, ka viņš uz to skubina.”

Svētku tosti aicināja raženi turpināt Latvijas Nacionālās operas un “Aldara” sadarbība, kam pirms sešiem gadiem pamatus lika akciju sabiedrības vitālā prezidenta Vitālija Gavrilova pārgalvīgā ideja svinēt savu dzimšanas dienu Baltajā namā, no viesiem saņemot nevis ziedus un dāvanas, bet gan kādu artavu Operai. Veiksmīgais uzņēmējs augstu vērtē gan operas, baleta un orķestra mākslinieku sniegumu, gan saimniecisko un administratīvo darbinieku mūsdienīgo domāšanu un centienus iet līdzi laika garam, tiekties uz pasaules mākslas virsotnēm. Vitālijs Gavrilovs allaž atgādina “Aldara” vadības pārliecību, ka mūsdienīgs uzņēmums aicināts ne tikai ražot produkciju un sniegt pakalpojumus, bet arī veicināt kultūru un līdz ar to — sabiedrības attīstību.

Aina Rozeniece, “LV” nozares redaktore

Šoreiz — bez šampanieša, ar alus kausiem: Andris Bērziņš, Daina Bērziņa, Rihards Pīks, Sarmīte Pīka un Ludmila Gavrilova		Ministru prezidents un gaviļnieki: Andris Bērziņš, Tadeušs Voicehovskis, Intars Kleinhofs, Miks Vilsons un Kristīne Gailīte
Pie septiņstāvu jubilejas tortes: Vitālijs Gavrilovs un Miks Vilsons		Foto: A.F.I. Ar balvām, ar ziediem, ar prieku: Kristīne Gailīte un Miks Vilsons