BALTIJAS JŪRAS REĢIONA JŪRAS VIDES AIZSARDZĪBAS KONVENCIJA
(HELSINKU KONVENCIJA)

1974

Tulkojums

KONVENCIJA PAR BALTIJAS JŪRAS REĢIONA JŪRAS VIDES AIZSARDZĪBU

Konvencijas dalībvalstis,

ATZĪSTOT Baltijas jūras reģiona jūras vides īpaši svarīgo ekonomisko, sodīta un kultūras vērtību, kā arī jūras dzīvo resursu nozīmību Līgumslēdzēju Pušu tautām;

ŅEMOT vēra Baltijas jūras reģiona unikālas hidrogrāfiskās un ekoloģiskas īpatnības un tās dzīvo resursu jūtīgumu pret apkārtējās vides izmaiņām;

ATZĪMĒJOT cilvēka darbības straujo attīstību Baltijas jūras reģionā, Baltijas jūras sateces baseina ievērojamo apdzīvotības pakāpi, kā arī Līgumslēdzēju Pušu augsto urbanizācijas un industrializācijas līmeni un intensīvo lauksaimniecību un mežsaimniecību;

NOPIETNI norūpējušies par pastāvīgi pieaugošo Baltijas jūras vides piesārņojumu, ko rada tādi faktori kā piesārņojuma ievadīšana no upēm, estuāriem, ūdens novadīšanas ierīcēm un cauruļvadiem; apglabāšana; kuģu ekspluatācija, kā arī piesārņojums no gaisa;

APZINOTIES Līgumslēdzēju Pušu atbildību par Baltijas jūras vides aizsardzību un jūras vērtību pavairošanu savu valstu tautu labā;

IZSAKOT pārliecību, ka Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzība un jūras vides stāvokļa uzlabošana ir tik nozīmīgi uzdevumi, kurus nav iespējams rezultatīvi atrisināt tikai ar atsevišķu valstu pūliņiem, un pastāv neatliekama nepieciešamība pēc ciešas sadarbības visa reģiona mērogā un citiem atbilstošiem starptautiska rakstura pasākumiem, kas sekmētu šo uzdevumu veikšanu; ATZĪMĒJOT to, ka nesen noslēgtās starptautiskās konvencijas par šo jautājumu pat pēc to spēkā stāšanās attiecīgajās Līgumslēdzējās Pusēs neaptver visas specifiskās prasības attiecībā uz Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzību un vides stāvokļa uzlabošanu;

UZSVEROT zinātniski tehniskās sadarbības lielo nozīmi, it īpaši Līgumslēdzēju Pušu starpā, Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzībā un vides stāvokļa uzlabošanā;

CENŠOTIES arī turpmāk Baltijas jūras reģionā attīstīt reģionālo sadarbību, kuras iespējas un nepieciešamību pēc tās apstiprināja, parakstot Konvenciju par zvejniecību un dzīvo resursu saglabāšanu Baltijas jūrā un Beltu šaurumos (Gdaņska, 1973. gads);

APZINOTIES reģionālās starpvaldību sadarbības nozīmi Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzības jomā kā visu Eiropas valstu mierīgas sadarbības un saprašanās neatņemamu sastāvdaļu, VIENOJĀS par sekojošo:

1. PANTS
KONVENCIJAS DARBĪBAS REĢIONS

Šīs Konvencijas darbības mērķos termins «Baltijas jūras reģions» attiecas tieši uz Baltijas jūru ar Botnijas līci, Somu jūras līci un ieeju Baltijas jūrā. To norobežo paralēle, kas iet caur Skāgena ragu Skageraka šaurumā, ziemeļu platuma koordinātes 57°44^/08".

«Baltijas jūras reģions» neattiecas uz Pušu iekšējiem ūdeņiem.

2. PANTS
APZĪMĒJUMI

Šīs Konvencijas darbības mērķos:

1. Ar terminu «Piesārņojums» jāsaprot tas, ka cilvēka darbības rezultāta tieši vai netieši jūras vide, ieskaitot estuārus, ievada vielas vai enerģiju, kas var radīt tādas postošas sekas kā draudus cilvēka veselībai un kaitējumu dzīvajiem resursiem, kā arī dzīvībai jūras vidē vispār; likt šķēršļus likumīgiem jūras izmantošanas veidiem, ieskaitot zvejniecību; izsaukt jūras ūdens kvalitātes pasliktināšanos un samazināt iespējas izmantot jūru atpūtas nolūkiem.

2. Ar terminu «Piesārņojums no sauszemes» jāsaprot jūras piesārņošana ar piesārņojumu no sauszemes, ko ievada jūrā pa ūdens vai gaisa ceļu, vai arī tieši no piekrastes, ieskaitot piesārņojumu no cauruļvadiem.

3. a) Ar terminu «Apglabāšana» jāsaprot:

I) ar iepriekšēju nodomu izdarīta atkritumu vai citu materiālu jebkāda veida ievadīšana jūrā no kuģiem, lidmašīnām, platformām vai citiem mākslīgiem veidojumiem jūras teritorijā;

II) kuģu lidmašīnu platformu vai citu jūras teritorijā atrodošos mākslīgu veidojumu jebkāda veida apglabāšana jūrā, kas izdarīta ar iepriekšēju nodomu;

b) Par «Apglabāšanu» neuzskata:

I) tādu atkritumu vai pārējo materiālu ievadīšanu jūrā, kas ir kuģu, lidmašīnu platformu vai citu jūras teritorijā atrodošos mākslīgo veidojumu parastās ekspluatācijas rezultāts, izņemot tos atkritumus vai pārējos materiālus, kurus no šiem objektiem aizvāc vai piegādā tiem ar speciāliem šim nolūkam paredzētiem kuģiem, lidmašīnām, platformām vai citiem jūras teritorijā atrodamies mākslīgiem veidojumiem, kā ari šo speciālo transportkuģu, lidmašīnu, platformu vai citu jūras teritorijā atrodošos mākslīgo veidojumu pārvadāto atkritumu un materiālu pārstrādes produktus;

II) materiālu izvietošanu citos nolūkos, ar noteikumu, ka šāda izvietošana nav pretrunā ar šīs Konvencijas darbības mērķiem.

4. Ar terminu «Kuģi un lidmašīnas» jāsaprot jebkura tipa pārvietošanās līdzekļi pa ūdeni un gaisu. Ar šo terminu apzīmē arī kuģus uz zemūdens spārniem, uz gaisa spilvena, zemūdens kuģus, buksējamas un pašgājējas ierīces, kā arī stacionāras un peldošas platformas.

5. Ar terminu «Nafta» jāsaprot nafta jebkurā veidā, tai skaitā arī jēlnafta, kurināmā nafta, naftas nostādināšanas produkti, naftas atkritumi un attīrītie naftas produkti.

6. Ar terminu «Kaitīga viela» jāsaprot jebkura bīstama, indīga vai cita viela, kas, atrodoties jūrā, var radīt piesārņojumu.

7. Ar terminu «Incidents» jāsaprot notikums, kas izsauc kaitīgu vielu vai notekūdeņu, kas satur šādas vielas, faktisku vai eventuālu ieplūšanu jūrā.

3. PANTS
PAMATPRINCIPI UN SAISTĪBAS

1. Līgumslēdzējas Puses individuāli vai kopīgi veic visus pienākošos likumdošanas, administratīvos vai citus vajadzīgos pasākumus, lai nepieļautu vai likvidētu piesārņojumu, kā arī lai aizsargātu Baltijas jūras reģiona jūras vidi un uzlabotu tās stāvokli.

2. Līgumslēdzējas Puses pieliek visas pūles nodrošinot to, lai šīs Konvencijas īstenošana nenovestu pie jūras rajonu piesārņošanas, kas atrodas aiz Baltijas jūras reģiona robežām.

4. PANTS
KONVENCIJAS PIEMĒROŠANA

1. Šī Konvencija paredz Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzību, kas sevī iekļauj ūdens masu un jūras dibenu, kā ari dzīvos resursus un pārējās dzīvības formas jūrā.

2. Katra no Līgumslēdzējām Pusēm, nenodarot kaitējumu suverēnajām tiesībām uz savu jūras teritoriju, ar savu nacionālo institūciju darbību izpilda šīs Konvencijas nolikumus savu jūras teritoriju robežās.

3. Neraugoties uz to, ka šīs Konvencijas nolikumi netiek attiecināti uz iekšējiem ūdeņiem, kas ir katras no Līgumslēdzēju Pušu suverenitātes objekts, Līgumslēdzējas Puses, nenodarot kaitējumu savām suverēnajām tiesībām, apņemas nodrošināt Konvencijas mērķu īstenošanu šajos ūdeņos.

4. Šīs Konvencijas darbība netiek piemērota jebkādiem karakuģiem, tos apkalpojošiem palīgflotes kuģiem, kara lidmašīnām, kā arī citiem kuģiem un lidmašīnām, kas pieder valstij, vai kurus šī valsts dotajā laika posmā ekspluatē un izlieto tikai un vienīgi valsts nekomerciālajiem dienestiem.

Tomēr katra no Līgumslēdzējām Pusēm, veicot atbilstošus pasākumus, lai neradītu kaitējumu šādu kuģu un lidmašīnu ekspluatācijai vai ekspluatācijas iespējām, nodrošina to, lai tās īpašumā vai lietošanā esošo kuģu un lidmašīnu darbība būtu cik vien iespējams mērķtiecīga un praktiski īstenojama tādā veidā, kas ir savienojams ar šo Konvenciju.

5. PANTS
BĪSTAMĀS VIELAS

Līgumslēdzējas Puses apņemas veikt pasākumus, lai nepieļautu Baltijas jūras reģiona piesārņošanu no gaisa, ūdens vai jebkurā citā veidā ar bīstamajām vielām, kas minētas šīs Konvencijas Pielikumā I

6. PANTS
PRINCIPI UN SAISTĪBAS, KAS ATTIECAS UZ PIESĀRŅOJUMU NO SAUSZEMES

1. Līgumslēdzējas Puses veic visus nepieciešamos pasākumus, lai novērstu un novestu līdz minimumam Baltijas jūras reģiona jūras vides piesārņojumu no sauszemes.

2. Līgumslēdzējas Puses cita starpā veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nepieļautu un stingri ierobežotu piesārņojumu ar indīgām vielām un materiāliem, kas minētas šīs Konvencijas Pielikumā II. Šim nolūkam Līgumslēdzējas Puses attiecīgos gadījumos cita starpā sadarbojas izstrādājot un pieņemot speciālas programmas, instrukcijas, standartus vai nolikumus, kas attiecas uz piesārņojumu, apkārtējās vides kvalitāti un produktiem, kas satur indīgas vielas un materiālus, kā arī uz šo produktu izlietošanu.

3. Vielas un materiālus, kas minēti šīs Konvencijas Pielikumā II, nedrīkst ievadīt Baltijas jūras reģiona jūras vidē ievērojamos daudzumos bez attiecīgās nacionālās institūcijas iepriekšizdotas speciālas atļaujas, kura periodiski var tikt pārskatīta.

4. Attiecīgā nacionālā institūcija informē Komisiju, par kuru runāts šīs Konvencijas 12. pantā, par piesārņojuma daudzumu, kvalitāti un ievadīšanas veidiem tādā gadījumā, ja šī institūcija uzskata, ka piesārņojuma rezultātā jūras vidē ievērojamos daudzumos nonākušas vielas un materiāli, kas minēti šīs Konvencijas Pielikumā II.

5. Līgumslēdzējas Puses centīsies noteikt un pieņemt kopējus kritērijus ievadīšanas atļauju izsniegšanai.

6. Lai nepieļautu un novestu līdz minimumam Baltijas jūras reģiona piesārņojumu ar kaitīgām vielām, Līgumslēdzējas Puses bez šīs Konvencijas 5. panta nolikumu ievērošanas centīsies sasniegt tos mērķus un kritēriju pielietošanu, kas minēti šīs Konvencijas Pielikumā III.

7. Ja piesārņojums nonāk ūdens straumē, kas tek pa divu vai vairāku Vienojošos Pušu teritorijām vai arī ir robežšķirtne starp tām un var izsaukt Baltijas jūras reģiona jūras vides piesārņojumu, ieinteresētās Līgumslēdzējas Puses kopīgi veic pasākumus, lai nepieļautu un likvidētu šādu piesārņojumu.

8. Līgumslēdzējas Puses centīsies pielietot vislabākos praktiski iespējamos līdzekļus, lai nodrošinātu iespējami minimālu Baltijas jūras reģiona piesārņošanu no gaisa ar indīgām vielām.

7. PANTS
KUĢU IZRAISĪTĀ PIESĀRŅOJUMA NOVĒRŠANA NO KUĢIEM

1. Lai aizsargātu Baltijas jūras reģionu no ar iepriekšēju nodomu izdarīta, gadījuma rakstura vai nejaušas rīcības rezultātā izraisīta

piesārņojuma ar naftu vai citam, no naftas atšķirīgam, vielām, ka arī no kuģu notekūdeņu un atkritumu iekļūšanas jūrā, Līgumslēdzējas Puses veic pasākumus, kas paredzēti šīs Konvencijas Pielikumā IV.

2. Līgumslēdzējas Puses izstrādā un pielieto vienotas prasības attiecībā pret to iekārtu tilpumu un izvietojumu, kas paredzētas naftas un citu, no naftas atšķirīgu kaitīgu vielu pārpalikumu savākšanai, ieskaitot notekūdeņus un atkritumus, ievērojot cita starpā pasažieru kuģu un kombinēto transportlīdzekļu īpašās vajadzības.

8. PANTS
ATPŪTAS IZBRAUCIENI

Līgumslēdzējas Puses bez to šīs Konvencijas nolikumu īstenošanas, kurus atbilstoši var pielietot arī atpūtas izbraucieniem jūrā, veic speciālus pasākumus, lai likvidētu kaitīgo ietekmi uz Baltijas jūras reģiona jūras vidi, ekspluatējot izbraukumu kuģus. Šiem pasākumiem cita starpā jāparedz arī attiecīgas iekārtas atkritumu savākšanai no izbraukumu kuģiem.

9. PANTS
APGLABĀŠANAS NOVĒRŠANA

1. Ņemot vērā šī panta 2. un 4. punktu, Līgumslēdzējas Puses. aizliedz izdarīt apglabāšanu Baltijas jūras reģionā.

2. Lai apglabātu izņemto grunti, nepieciešama attiecīgās nacionālās institūcijas speciāla atļauja.

3. Katra no Līgumslēdzējas Pusēm apņemas nodrošināt šīs. nodaļas nolikumu izpildi uz kuģiem un lidmašīnām:

a) kas ir piereģistrēti attiecīgās Puses teritorijā vai arī veic savu darbību zem tās karoga;

b) uzņem attiecīgās Puses sauszemes vai jūras teritorijas robežās apglabājamās vielas;

c) eventuāli veic apglabāšanu attiecīgās Puses jūras teritorijā.

4. Šīs nodaļas nolikumi netiek piemēroti, kad cilvēka dzīvība, kuģis vai lidmašīna atrodas jūrā pilnīgas iznīcības vai bojāejas draudos* kā arī jebkurā gadījumā, kad rodas draudi cilvēka dzīvībai, ja piesārņojuma apglabāšana ir vienīgais veids, kā novērst šos draudus, un ja ir pārliecība, ka kaitējums, ko nodarīs apglabāšana, būs mazāks par to, kas tiktu izdarīts, ja apglabāšana nenotiktu.

Šajā gadījumā apglabāšana jāizdara tādā veidā, kas kaitējuma iespējamību cilvēka dzīvībai vai dzīvībai jūrā vispār novestu līdz, minimumam.

5. Apglabāšanas gadījumos, kas notiek uz šī panta 4. punkta pamata, sniedz ziņojumus un veic pasākumus atbilstoši šīs Konvencijas Pielikumam VI; par šādiem gadījumiem nekavējoši ziņo arī Komisijai, par kuru runāts šīs Konvencijas 12. pantā, atbilstoši šīs Konvencijas Pielikuma VII 4. noteikuma nolikumiem.

6. Ja rodas aizdomas, ka apglabāšana notikusi, pārkāpjot šīs nodaļas nolikumus, Līgumslēdzējas Puses sadarbojas jautājuma noskaidrošanā atbilstoši šīs Konvencijas Pielikuma VII 2. noteikumam.

10. PANTS
JŪRAS DIBENA UN DZIĻU IZPĒTE UN IZSTRĀDE

Katra no Līgumslēdzējām Pusēm veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nepieļautu Baltijas jūras reģiona jūras vides sev piederošās daļas piesārņošanu kā jūras dibena un dzīļu izpētes un izstrādes procesā, tā arī jebkuras ar to saistītās darbības rezultātā. Šī Puse arī nodrošina attiecīgas iekārtas lai nekavējoties varētu uzsākt darbus piesārņojuma likvidēšanai norādītajā rajonā.

11. PANTS
SADARBĪBA CĪŅĀ PRET JŪRAS PIESĀRŅOŠANU

Līgumslēdzējas Puses veic pasākumus un sadarbojas, kā tas paredzēts šīs Konvencijas Pielikumā VI, lai novērstu un novestu līdz minimumam Baltijas jūras reģiona piesārņojumu ar naftu vai citām kaitīgām vielām.

12. PANTS
ADMINISTRATĪVĀ UN ORGANIZATORISKĀ STRUKTŪRA

1. Šīs Konvencijas mērķu īstenošanai tiek nodibināta Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzības komisija, tālāk tekstā «Komisija».

2. Komisijas Priekšsēdētāja posteni katra no Vienojošajām Pusēm ieņem pēc kārtas, valstu nosaukumu angļu valodā alfabēta kārtībā. Priekšsēdētājs savas funkcijas izpilda divus gadus un šīs darbības laikā nevar uzstāties kā savas valsts pārstāvis. Gadījumā, ja Priekšsēdētāja postenis izrādās vakants, tā no Vienojošajām Pusēm, kurai pienākusi kārta būt priekšsēdētajai, izvirza Priekšsēdētaju, kas darbojas līdz tam laikam, kad beidzas šīs Līgumslēdzējas Puses priekšsēdētājas funkcijām atvēlētais termiņš.

3. Komisijas sēdes notiek vismaz vienu reizi gadā un tās sasauc Priekšsēdētājs. Pēc Vienojošos Pušu līguma ar noteikumu, ka šo līgumu apstiprina cita no Vienojošajām Pusēm, Priekšsēdētājs visīsākajā laikā sasauc ārkārtas sapulci, kuras laiku un vietu nosaka Priekšsēdētājs, bet ne vēlāk kā 90 dienas pēc līguma saņemšanas.

4. Pirmo Komisijas sēdi sasauc Valdība Depozitārijs ne vēlāk kā 90 dienas pēc šīs Konvencijas spēkā stāšanās

5. Katrai no Vienojošajām Pusēm Komisijā ir viena balss. Ja šī Konvencija nepieļauj arī citu iespēju, Komisija lēmumus pieņem vienbalsīgi.

13. PANTS
KOMISIJAS PIENĀKUMI

Komisijas pienākumos ietilpst:

a) veikt pastāvīgu novērošanu par šīs Konvencijas izpildi;

b) izstrādāt ieteikumus pasākumiem, kas attiecas uz šīs Konvencijas mērķiem;

c) izskatīt šīs Konvencijas saturu, iekļaujot arī tās Pielikumus, un ieteikt Līgumslēdzējām Pusēm tādus labojumus šajā Konvencijā, iekļaujot ari tās Pielikumus, kādi var izrādīties nepieciešami, ieskaitot ari izmaiņas vielu un materiālu sarakstā, kā ari jaunu Pielikumu pieņemšanu;

d) nosaka kritērijus cīņai ar piesārņojumu, uzdevumus piesārņojuma samazināšanas jomā, kā ari uzdevumus, kas attiecas uz pasākumiem, kuri cita starpā paredzēti atbilstoši šīs Konvencijas Pielikumam III;

e) ciešā sadarbībā ar attiecīgajām valdības institūcijām, ievērojot šīs nodaļas «f» apakšpunktu, atbalstīt papildu pasākumus, lai aizsargātu Baltijas jūras reģiona jūras vidi:

i) no visiem pieejamajiem avotiem saņemt, apstrādāt, apkopot un izpildīt atbilstošu zinātniski tehnisko un statistisko informāciju, un

ii) veicināt zinātniski tehniskos pētījumus;

f) tajos gadījumos, kad tas ir pieļaujams, pielietot kompetentu reģionālo un citu starptautisko organizāciju pakalpojumus, lai kopīgi veiktu zinātniski tehniskos pētījumus un izdarītu citus atbilstošus pasākumus, kas attiecas uz šo Konvenciju;

g) uzņemties arī citas funkcijas, kas var izrādīties nepieciešamas pēc šīs Konvencijas noteikumiem.

14. PANTS
KOMISIJAS DARBA ORGANIZĀCIJA

1. Komisijas darba valoda ir angļu.

2. Komisija pieņem savus procedūras noteikumus.

3. Komisijas izpildorgāns, turpmāk saukts «Sekretariāts», atrodas Helsinkos.

4. Komisija ieceļ Izpildsekretāru un paredz tādu pārējo darbinieku iecelšanu, kuri varētu būt nepieciešami, kā arī nosaka Izpildsekretāra pienākumus, dienesta ilgumu un darba noteikumus.

5. Izpildsekretārs ir Komisijas galvenā amatpersona un izpilda funkcijas, kas nepieciešamas šīs Konvencijas lietu pārvaldīšanai, Komisijas darbam un citu uzdevumu veikšanai, ko Komisijas un tās procedūras noteikumi uzdod Izpildsekretāram.

15. PANTS
KOMISIJAS DARBĪBAS FINANSĒŠANA

1. Komisija pieņem Finansu noteikumus.

2. Komisija pieņem eventuālo izdevumu finansu tāmi vienam vai diviem gadiem un budžeta priekšlikumus sekojošajam finansu periodam.

3. Kopējais budžets, iekļaujot arī jebkuru papildtāmi, ko apstiprinājusi Komisija, sastāv no Līgumslēdzēju Pušu vienādu iemaksu summas, ja Komisija vienbalsīgi nepieņem citu lēmumu.

4. Katra no Līgumslēdzējām Pusēm uzņemas izdevumus, kas saistīti ar Komisijas pārstāvju ekspertu un padomnieku piedalīšanos tās darbā.

16. PANTS
ZINĀTNISKI TEHNISKĀ SADARBĪBA

1. Līgumslēdzējas Puses apņemas sadarboties tieši vai arī nepieciešamības gadījumā reģionālo vai citu kompetentu starptautisku organizāciju ietvaros, lai veiktu zinātniskus, tehniskus un cita veida pētījumus un apmainītos ar to rezultātiem, kā ari ar citu zinātnisku informāciju, lai īstenotu šīs Konvencijas mērķus.

2. Līgumslēdzējas Puses apņemas bez kaitējuma šīs Konvencijas 4. panta L, 2. un 3. punktam tieši vai — nepieciešamības gadījumā — kompetentu reģionālo vai citu starptautisko organizāciju ietvaros veicināt pētījumu norisi, īstenot, atbalstīt vai piedalīties programmās,

kas virzītas uz metožu un līdzekļu izstrādāšanu, lai novērtētu piesārņojuma veidu un pakāpi, piesārņojuma iecirkņu noteikšanu, bīstamības pakāpes noteikšanu sakarā ar piesārņojumu, līdzekļu izstrādāšanu, lai novērstu piesārņojumu Baltijas jūras reģionā, un cita starpā alternatīvo metožu izstrādāšanu tādu materiālu un vielu apstrādei, aizvākšanai un iznīcināšanai, kuras var izraisīt Baltijas jūras reģiona jūras vides piesārņojumu.

3. Līgumslēdzējas Puses apņemas tieši vai — nepieciešamības gadījumā — kompetentu reģionālo vai citu starptautisko organizāciju ietvaros, atbilstoši šī panta 1. un 2. punktam saņemtajai informācijai un datiem, sadarboties novērojumu salīdzinošo metožu izstrādāšanā, pamatpētījumu veikšanā, kā arī papildu vai kopēju monitoringa programmu pieņemšanā.

4. To darbu organizāciju un apjomu, kas saistīti ar uzdevumu veikšanu, kuri minēti iepriekšējos punktos, pamatvilcienos nosaka Komisija.

17. PANTS
ATBILDĪBA PAR KAITĒJUMU

Līgumslēdzējas Puses apņemas visīsākajos termiņos kopīgi izstrādāt un pieņemt noteikumus atbildībai par kaitējumu izdarīšanu, kas radies darbību vai bezdarbības rezultātā, pārkāpjot šo Konvenciju, cita starpā nosakot atbildības robežas, kritērijus un atbildības noteikšanas kārtību par kaitējumu, kā arī iespējamos tiesiskās aizsardzības līdzekļus.

18. PANTS
STRĪDU NOREGULĒŠANA

1. Ja starp Līgumslēdzējām Pusēm izveidojas konflikta situācija šīs Konvencijas skaidrojuma vai pielietojuma sakarā, pusēm jācenšas šī situācija noregulēt pārrunu ceļā. Ja ieinteresētās puses nevar nonākt līdz saskaņai, tām jālūdz palīdzība trešajai no Līgumslēdzējām Pusēm, kompetentai starptautiskai organizācijai vai kompetentai personai. Ieinteresētās puses var arī kopīgi lūgt minēto instanču vidutājību.

2. Ja ieinteresētās puses nav varējušas atrisināt radušos konfliktu pārrunu ceļā vai arī izmantojot augstāk minētos līdzekļus, šādus strīdus ar vispārēju piekrišanu nodod apspriešanai speciāli nodibinātai vai pastāvīgi strādājošai arbitrāžai, vai arī Starptautiskajai tiesai.

19. PANTS
NOTEIKTU BRĪVĪBU GARANTIJAS

Nekas šajā Konvencijā nevar tikt iztulkots kā kuģniecības, zvejniecības, zinātnisko pētījumu vai citu likumīgu atklātās jūras izmantošanas formu brīvību aizskaršana, kā ari tiesību netraucēti izbraukt caur teritoriālajiem ūdeņiem aizskaršana.

20. PANTS
PIELIKUMU STATUSS

Šīs Konvencijas Pielikumi ir Konvencijas neatņemama sastāvdaļa.

21. PANTS
ATTIEKSME PRET CITĀM KONVENCIJĀM

Šīs Konvencijas nolikumi neaizskar Vienojošos Pušu tiesības un pienākumus pret iepriekš noslēgtajiem līgumiem, kā ari pret tiem līgumiem, kuri var tikt noslēgti nākotnē, attīstot jūras tiesību vispārējos principus, uz kuriem pamatojas šī Konvencija, un cita starpā nolikums, kas attiecas uz jūras vides piesārņojuma profilaksi.

22. PANTS
KONVENCIJAS PĀRSKATĪŠANA

Ar Līgumslēdzēju Pušu piekrišanu vai ari pēc Komisijas lūguma var sasaukt Konferenci, lai pārskatītu šo Konvenciju.

23. PANTS
KONVENCIJAS PANTU LABOJUMI

1. Katra no Līgumslēdzējām Pusēm var likt priekšā šīs Konvencijas pantu labojumus. Katrs no piedāvātajiem labojumiem tiek nodots Valdībai Depozitārijam, kas ziņo par to visām Līgumslēdzējām Pusēm, kuras visīsākajā laikā pēc priekšlikumu saņemšanas informē Valdību-Depozitāriju par labojuma pieņemšanu vai

noraidīšanu. Labojums stājas spēkā 90 dienas pēc tam, kad Valdība Depozitārijs saņem no visām Līgumslēdzējām Pusēm paziņojumu par minētā labojuma pieņemšanu.

2. Ar Līgumslēdzēju Pušu piekrišanu vai arī pēc Komisijas lūguma var sasaukt Konferenci, lai izdarītu labojumus šajā Konvencijā.

24. PANTS
PIELIKUMU LABOJUMU UN PIELIKUMU PIEŅEMŠANA

1. Jebkurus Pielikumu labojumus, ko piedāvā Līgumslēdzējas Puses, Valdība Depozitārijs nodod pārējo Līgumslēdzēju Pušu zināšanai un tos izskata Komisijā. Ja Komisija pieņem šo labojumu, ar to iepazīstina Līgumslēdzējas Puses un iesaka pieņemšanai.

2. Ja šāds labojums skaitās pieņemts pēc Komisijas noteiktā laika perioda beigām, ja šajā laika neviena no Līgumslēdzējām Pusēm nav izteikusi iebildumus pret šo labojumu. Pieņemtais labojums stājas spēkā tajā dienā, ko nosaka Komisija. Periods, ko nosaka Komisija, var tikt pagarināts uz papildu termiņu — 6 mēnešiem un labojumu spēkā stāšanās datums attiecīgi tiek atlikts, ja izņēmuma gadījumos kāda no Līgumslēdzējām Pusēm līdz Komisijas noteiktā perioda beigām informē Valdību Depozitāriju par to, ka ir ar mieru pieņemt šo priekšlikumu, tomēr konstitucionālās prasības, kas nepieciešamas tā pieņemšanai, šīs puses valstī pagaidām nav izpildītas.

3. Konvencijas Pielikumi var tikt pieņemti atbilstoši šī panta nolikumiem.

4. Valdība-Depozitārijs informē visas Līgumslēdzējas Puses par jebkādiem labojumiem vai jauna Pielikuma pieņemšanu, kas stājušies spēkā atbilstoši šim pantam, kā arī par šādu labojumu vai jaunu Pielikumu spēkā stāšanos.

5. Jebkurš iebildums, pamatojoties uz šo pantu, tiek izdarīts, rakstiski, ziņojot par to Valdībai-Depozitārijam, kas savukārt ziņo visām Līgumslēdzējām Pusēm un Izpildsekretāram par jebkuru šādu ziņojumu un tā saņemšanas datumu.

25. PANTS
ATRUNAS

1. Šīs Konvencijas nolikumi nav atrunājami.

2. Šī panta 1. punkta nolikums nav šķērslis tam, lai kāda no Līgumslēdzējām Pusēm laika posmā, kas nepārsniedz vienu gadu, apturētu šīs Konvencijas Pielikuma vai tā daļas pielietojumu, vai labojumus tajā, pēc tam, kad Pielikums vai tā labojumi stāsies spēkā.

3. Ja pēc šīs Konvencijas stāšanās spēkā kāda no Līgumslēdzējām Pusēm pielieto šī panta 2. punkta nolikumu, tā ziņo pārējām Līgumslēdzējām Pusēm momentā, kad Komisija pieņem Pielikuma labojumus vai arī jaunu Pielikumu, par tiem nolikumiem, kuru pielietošana tiks apturēta saskaņā ar šī panta 2. punktu.

26. PANTS
KONVENCIJAS PARAKSTĪŠANA, RATIFIKĀCIJA, APSTIPRINĀŠANA UN PIEVIENOŠANAS TAI

1. Šī Konvencija tiek atklāta parakstīšanai Helsinkos 1974. gada 22. martā Baltijas jūras reģiona valstīm, kas piedalās Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzības Diplomātiskajā konferencē Helsinkos no 1974. gada 18. līdz 22: martam. Šī Konvencija ir atvērta, tai var pievienoties jebkura cita valsts, kas ir ieinteresēta sasniegt šīs Konvencijas mērķus un uzdevumus, ar noteikumu, ka šo valsti uzaicina visas Līgumslēdzējas Puses.

2. Šī Konvencija jāratificē vai jāapstiprina to parakstījušām valstīm.

3. Dokumenti par ratifikāciju, apstiprināšanu vai pievienošanos tiek nodoti glabāšanā Somijas valdībai, kas izpilda Valdības-Depozitārija pienākumus.

27. PANTS
SPĒKĀ STĀŠANĀS

Šī Konvencija stājas spēkā pēc diviem mēnešiem, kopš glabāšanai nodots septītais ratifikācijas raksts vai apstiprināšanas dokumenti.

28. PANTS
IZSTĀŠANAS

1. Jebkurā laikā pēc piecu gadu beigām kopš šīs Konvencijas spēkā stāšanās dienas jebkura no Līgumslēdzējām Pusēm var izstāties no šīs Konvencijas, rakstiski paziņojot par to Valdībai-Depozitārijam. Izstāšanās šai no Līgumslēdzējām Pusēm stājas spēkā tā gada 31. decembrī, kas seko gadam, kad Valdība-Depozitārijs tika brīdināta par izstāšanos.

2. Gadījuma, kad tiek saņemts kādas no Līgumslēdzējas Puses ziņojumiem par izstāšanos, Valdība-Depozitārijs sasauc Līgumslēdzēju Pušu apspriedi, lai izskatītu šādas izstāšanās sekas.

29. PANTS
VALODA

Šī Konvencija ir sastādīta vienā eksemplārā angļu valodā. Oficiālie tulkojumi dāņu, vācu, poļu, krievu, somu un zviedru valodās tiks sagatavoti un nodoti glabāšanā kopā ar parakstīto oriģinālu.

APSTIPRINOT šo faktu, apakšā parakstījušies pārstāvji, kas tam ir pilnvaroti noteiktajā kārtībā, parakstīja šo Konvenciju.

IZSTRĀDĀTS Helsinkos viens tūkstotis deviņi simt septiņdesmit ceturtā gada divdesmit otrajā martā.

I pielikums

 

BĪSTAMĀS VIELAS

Baltijas jūras rajona aizsardzībai pret piesārņošanu ar zemāk minētajām vielām jāietver atbilstošo tehnisko līdzekļu izmantošana, noteikumi un aizliegumi šādas vielas saturošo produktu transportam, tirdzniecībai, pārkraušanai, pielietošanai un galīgai deponēšanai.

1. DDT (l, l, l-trihlor-2 2-bis-(hlorfenil)-etāns) un tā atvasinājumi DDE un DDD.

2. PCB (polihlorētie difenili).

3. PCT (polihlorētie trifenili).

II pielikums

KAITĪGĀS VIELAS UN MATERIĀLI

Tālāk sekojošais vielu un materiālu saraksts dots šis Konvencijas 6. pantam.

Saraksts ir spēkā tām vielām un materiāliem, kas jūras vidē nonāk ar ūdeni. Līgumslēdzējām pusēm jācenšas arī darīt visu iespējamo, lai novērstu tādu kaitīgo vielu nokļūšanu Baltijas jūras rajonā, kas tur nonāk ar gaisu.

A. Neatliekamai izskatīšanai

1. Dzīvsudrabs, kadmijs un to savienojumi.

2 Antimons, arsēns, berilijs, hroms, varš, svins, molibdēns, niķelis selēns, alva, vanādijs, cinks un to savienojumi, kā arī elementārais fosfors.

3. Fenols un tā atvasinājumi.

4. Ftalskābe un tās atvasinājumi.

5. Cianīdi.

6. Noturīgi halogenetie ogļūdeņraži.

7. Policikliski aromātiskie ogļūdeņraži un to atvasinājumi.

8. Noturīgi indīgi silīcija organiskie savienojumi.

9. Noturīgi pesticīdi, tai skaitā fosfora organiskie un alvas organiskie pesticīdi, herbicīdi, slimicīdi, tādas ķīmiskās vielas, ko lieto kokmateriālu, koksnes, koksnes masas, celulozes, papīra, ādas un tekstiliju saglabāšanai un uz kurām neattiecas šīs Konvencijas I pielikuma nosacījumi.

10. Radioaktīvie materiāli.

11. Skābes, sārmi un virsmas aktīvas vielas lielās koncentrācijas vai lielos daudzumos.

12. Nafta vai tādi naftas ķīmiskās rūpniecības un citu rūpniecības nozaru atkritumi, kas satur lipīdas šķīstošas vielas.

13. Vielas, kas nelabvēlīgi ietekmē no jūras iegūto, cilvēkam paredzēto pārtikas produktu garšu un/vai smaržu, vai kas ietekmē ūdens garšu, smaržu, krāsu, caurspīdīgumu vai citas īpašības, kas ievērojami samazina ūdens noderīgumu.

14. Materiāli un vielas, kas var palikt uz ūdens virsmas, ūdenī suspensijas veidā vai nogrimt un kas var nopietni traucēt jebkuru likumīgu jūras izmantošanu.

15. Lignīnvielas, kas ir rūpniecisko notekūdeņu sastāvā.

16. Helāti EDTA (etilēndinitriltetraetiķskābe vai etilēndiamīn-tetraetiķskābe) un DTPA (dietilēntriamīnpentaetiķskābe).

III pielikums

MĒRĶI, KRITĒRIJI UN PASĀKUMI, KAS SAISTĪTI AR SAUSZEMES IZCELSMES PIESĀRŅOJUMU NOVĒRŠANU

Saskaņā ar šīs Konvencijas 6. panta noteikumu, lai kontrolētu un līdz minimumam samazinātu sauszemes izcelsmes piesārņojumu Baltijas jūras reģiona jūras vidē, Līgumslēdzējām pusēm jācenšas sasniegt šajā pielikumā norādītos mērķus un pielietot minētos kritērijus un līdzekļus.

1. Pilsētas notekūdeņus jāattīra atbilstošā veidā tā, lai tur esošais organisko vielu masas daudzums neizraisītu kaitīgas skābekļa satura izmaiņas Baltijas jūras ūdeņos, un barības vielu daudzums neizsauktu kaitīgu eitrofikāciju Baltijas jūras rajonā.

2. Pilsētas notekūdeņus jāattīra ari atbilstoša veida tā, lai nodrošinātu ūdens higiēnisko kvalitāti, īpaši epidemioloģisko un toksikoloģisko drošību tajā jūras rajonā, kurā notiek iepludināšana, un tādā līmenī, kas nav kaitīgs cilvēka veselībai, un tā, lai pie dotā notekūdeņu sastāva neveidotos ievērojami šīs Konvencijas I un II pielikumā minēto kaitīgo vielu daudzumi.

3. Lai samazinātu kaitīgo vielu, organisko vielu masas un barības vielu daudzumu, līdz minimumam jāsamazina piesārņojošo vielu masas daudzums rūpnieciskajos atkritumos.

4. Šī pielikuma 3. paragrāfā minētajos paņēmienos īpaši jāiekļauj atkritumu ražošanas samazināšana, uzlabojot tehnoloģiskos procesus, pielietojot recirkulāro ūdens apgādi un otrreizējo attīrīto ūdeņu izmantošanu, paaugstinot ūdens ekonomiju un paaugstinot prasības ūdens attīrīšanas līmenim. Ūdens attīrīšanai jāizmanto mehāniskās, ķīmiskās, bioloģiskās un citas metodes atbilstoši notekūdeņu kvalitātei un prasībām, kas izvirzītas ūdens kvalitātes uzturēšanai, ar nolūku uzlabot uztvertā ūdens kvalitāti.

5. Atomelektrostaciju un citu rūpniecības uzņēmumu, kuri ūdeni lieto lielos daudzumos, izmantoto dzesēšanas ūdeņu iepludināšana jūrā jāveic tādā veidā, lai līdz minimumam samazinātu Baltijas jūras reģiona jūras vides piesārņojumu.

6. Komisijai jānosaka piesārņojuma kontroles kritērijus, mērķus piesārņojuma samazināšanai un centienus attiecībā uz līdzekļiem,, tai skaitā tehnoloģisko procesu attīstīšanu un atkritumu pārstrādi, lai samazinātu Baltijas jūras reģiona piesārņojumu.

IV pielikums

PIESĀRŅOŠANAS NO KUĢIEM NOVĒRŠANA

1. noteikums

Līgumslēdzējām pusēm jautājumos, kas skar Baltijas jūras reģiona aizsardzību no piesārņošanas no kuģiem, jāsadarbojas:

a) Starptautiskās jūrlietu organizācijas ietvaros, īpaši, lai sekmētu starptautisko normu izstrādi,

b) Starptautiskās jūrlietu organizācijas pieņemto noteikumu iedarbīgā un saskaņotā īstenošanā.

2. noteikums

Līgumslēdzējām pusēm, neietekmējot šīs Konvencijas 4. panta 4. paragrāfu, jāpalīdz cita citai atbilstoši pastāvošajai likumdošanai pretpiesārņošanas pasākumus traucējošas darbības izpētē, kura izpaudusies vai varētu izpausties Baltijas jūras reģionā. Šī palīdzība

var ietvert, bet tā nav ierobežota ar naftas operāciju žurnālu, kravas operāciju žurnālu, kuģa žurnālu un mašīnu žurnālu caurskati, kā arī naftas paraugu ņemšanu analītiskas pārbaudes nolūkiem, ko veiklu kompetentas institūcijas.

3. noteikums

Apzīmējumi

Šajā pielikumā:

1. «Kuģis» nozīmē jebkura veida transportlīdzekli, kāds jebkad izmantots jūrasvidē, tai skaitā kuģus ar dzenskrūvi, transportlīdzekļus uz gaisa spilvena, zemūdenes, buru kuģus un nostiprinātas vai peldošas platformas.

2. «Administrācija» nozīmē tās valsts valdību, kurai kuģis pakļaujas. Attiecībā uz kuģi, kuram dotas tiesības nest kādas valsts karogu, Administrācija ir šīs valsts valdība. Attiecībā uz nostiprinātām vai peldošām platformām, kas nodarbinātas jūras gultnes un kontinentālā šelfa izpētē kādas valsts teritoriālajos ūdeņos, kuros šai valstij ir visas tiesības uz izpēti un dabas resursiem, Administrācija nozīmē šīs valsts valdību.

3. a) «Izplūde» attiecībā uz kaitīgām vielām vai tādas vielas saturošām izplūdēm nozīmē jebkāda veida kuģu radītu vielu izplūdi vidē un ietver jebkuru zudumu, izplūšanu, izlīšanu, izsūkšanos, iesūknēšanu, izmeti vai iztukšošanu; b) «Izplūde» neietver:

i) izgāšanu tajā nozīmē, kāda tā ir 1972. gada 29. decembri Londonā pieņemtajā Konvencijā par jūras piesārņošanu, izgāžot atkritumus un citus materiālus; vai ii) kaitīgu vielu atbrīvošanu, ko tieši izraisa izpēte, izmantošana un ar to saistītā jūras gultnes minerālo resursu apstrāde atklātā jūrā; vai

iii) kaitīgas vielas atbrīvošanu ar mērķi veikt atļautu zinātnisku izpēti piesārņošanas samazināšanai vai kontrolei.

4. «Tuvākā zerne». Termins «no tuvākās zemes» nozīmē no pamatlīnijas, no kuras aplūkojamās valsts teritoriālie jūras ūdeņi ir atzīti saskaņā ar starptautiskajiem likumiem.

5. Termins «jurisdikcija» jāinterpretē saskaņā ar šī pielikuma piemērošanas vai interpretācijas laikā spēkā esošajiem starptautiskajiem likumiem.

6. Termins «MARPOL 73/78» nozīmē 1973. gada Starptautisko konvenciju piesārņošanas no kuģiem novēršanai, kura bez tam pārveidota ar 1978. gada attiecīgu protokolu.

4. noteikums

Nafta

Līgumslēdzējas puses, kuras ir arī MARPOL 73/78 puses, saskaņā ar šo vienošanos piemēro M.ARPOL 73/78 I pielikuma nosacījumus piesārņošanas ar naftu novēršanai.

5. noteikums

Kaitīgas šķidras vielas

Līgumslēdzējas puses, kuras ir ari MARPOL 73/78 puses, saskaņā ar šo vienošanos piemēro MARPOL 73/78 II pielikuma nosacījumus piesārņošanas ar kaitīgām šķidrām vielām, ko pārvadā neiepakotas, novēršanai.

6. noteikums

Kaitīgas vielas iepakotā veidā

A. Līgumslēdzējām pusēm, cik drīz iespējams, jāpiemēro piemērotas vienveidīgas normas, lai pārvadātu kaitīgas vielas iepakotā veidā vai preču konteineros, pārvietojamās tvertnēs vai auto un dzelzceļa cisternās.

B. Attiecībā uz noteiktām kaitīgām vielām, kuras var norādīt Komisija, kuģa kapteinim vai īpašniekam vai tā pārstāvim jāziņo attiecīgajai ostas pārvaldes struktūrai par nodomu iekraut vai izkraut šādas vielas vismaz 24 stundas pirms šādu darbu sākšanas.

C. Ziņojums par incidentu, kas saistīts ar kaitīgām vielām, jāsniedz atbilstoši šīs Konvencijas VI pielikuma nosacījumiem.

7. noteikums

Notekūdeņi

Līgumslēdzējām pusēm jāpiemēro šī noteikuma paragrāfu no A līdz D un F un G nosacījumi par notekūdeņu izplūdi no kuģiem, darbojoties Baltijas jūras reģionā.

A. Apzīmējumi

Sājā noteikumā: 1. «Notekūdeņi» nozīmē:

a) kanalizācijas ūdeņus un citus atkritumus no jebkura veida tualetēm, urīnpodiem un ūdensklozetu izvadcaurulēm;

b) kanalizācijas ūdeņus no ārstnieciska rakstura telpām (ambulancēm, lazaretēm utt.) no izlietnēm, vannām un ūdensklozetu izvadcaurulēm, kas izvietotas šādās telpās;

c) notekūdeņus no telpām, kurās tur dzīvniekus; vai

d) citus notekūdeņus, kas sajaukti ar augšminētajiem. 2. «Uzkrāšanas tvertne» nozīmē tvertni notekūdeņu savākšanai un uzglabāšanai.

B. Pielietojums

Šī noteikuma nosacījumi jāpiemēro:

a) kuģiem ar bruto tonnāžu 200 tonnas un vairāk;

b) kuģiem ar bruto tonnāžu zem 200 tonnām, kuri sertificēti, lai pārvadātu vairāk kā 10 personas;

c) kuģiem ar nenoteiktu bruto tonnāžu, kuri sertificēti, lai pārvadātu vairāk kā 10 personas.

C. Notekūdeņu izplūde

1. Pakļaujoties šī nosacījuma paragrāfam D, notekūdeņu izplūde jūrā ir aizliegta, izņemot kad:

a) kuģis iepludina frakcionētus un dezinficētus notekūdeņus, lietojot Administrācijas apstiprinātu iekārtu, vairāk kā četru jūras jūdžu attālumā no tuvākās sauszemes, vai nefrakcionētus un nedezinficētus notekūdeņus vairāk kā divpadsmit jūras jūdžu attālumā no tuvākās sauszemes, ja abos gadījumos notekūdeņi, kas uzkrāti uzkrāšanas tilpnē, netiek iepludināti uzreiz, bet mērenā plūsmā, kuģim esot kustībā ar ātrumu ne mazāku kā 4 mezgli; vai

b) kuģa aprīkojumā ir notekūdeņu attīrīšanas iekārta, ko apstiprinājusi Administrācija, un

i) kuģa dokumentos atzīmēti attīrīšanas pārbaudes rezultāti;

ii) pie tam izplūdušais neveido apkārtējā ūdenī redzamas, peldošas cietās daļiņas, ne arī maina apkārtējā ūdens krāsu; vai

c) kuģis atrodas ūdeņos, kas pakļauti kādas valsts jurisdikcijai, un izlaiž notekūdeņus saskaņā ar mazāk stingrām prasībām, kuras var noteikt šī valsts.

2. Ja notekūdeņi ir sajaukti ar atkritumiem vai notekūdeni, kuram ir atšķirīgas izplūdes prasības, tad jāpielieto stingrākā no abām prasībām.

D. Izņēmumi

Šī noteikuma C daļa nav jāpielieto, ja:

a) izplūde no kuģa nepieciešama kuģa un uz tā esošo cilvēku drošības nolūkā vai dzīvības glābšanai uz jūras; vai

b) izplūde notiek kuģa vai tā aprīkojuma bojājuma rezultātā, ja pirms un pēc bojājuma veikti visi nepieciešamie piesardzības pasākumi izplūdes novērtēšanai vai samazināšanai.

E. Pieņemšanas iekārtas

1. Katra Līgumslēdzēja puse apņemas apgādāt tās Baltijas jūras reģionā atrodošās ostas un piestātnes ar iekārtām notekūdeņu pieņemšanai, neizraisot kuģu nevēlamu kavēšanos un pienācīgi apmierinot tās lietojošo kuģu vajadzības.

2. Lai nodrošinātu pieņemšanas iekārtu cauruļu savienošanu ar kuģa izplūdes cauruļvadu, abām līnijām jābūt savienojamām ar standarta izplūdes savienojumu saskaņā ar sekojošo tabulu:

Izplūdes savienojumu atloku izmēru standarti

Apraksts	Izmērs
Ārējais diametrs	210 mm
Iekšējais diametrs	Saskaņā ar caurules ārējo diametru
Bultu apļa diametrs	170 mm
Spraugas atloka	4 spraugas 18 mm diametra, novietotas vienādos attālumos uz bultu apļa ar augšminēto diametru, izgrieztas uz atloka malu. Spraugas platumam jābūt 18 mm
Atloka biezums	16 mm
Bultas un uzgriežņi: skaits un diametrs	4; katrs 16 mm diametrā un piemērotā garumā

 Atloks ir konstruēts, lai spētu savienot to ar caurulēm, kuru maksimālais iekšējais diametrs ir līdz 100 mm un tam jābūt no tērauda vai cita līdzvērtīga materiāla ar līdzenu virsmu. Šim atlokam kopā ar atbilstošu blīvi jābūt piemērotam darba spiedienam 6 kg/cm².

Kuģiem, kuru korpusa augstums ir 5 m un mazāk, izplūdes savienojuma iekšējais diametrs var būt 38 mm.

F. Apskates

1. Kuģi, kuri veic starptautiskus reisus Baltijas jūras reģionā, jāpakļauj zemāk minētajām apskatēm:

a) Pirmreizējai apskatei pirms kuģa nodošanas ekspluatācijā vai pirms pirmās reizes, kad kuģim izsniegta šī noteikuma G paragrāfā prasītā apliecība, jābūt tādai, lai nodrošinātu, ka:

i) ja kuģis ir apgādāts ar notekūdeņu attīrīšanas iekārtu, šai iekārtai jādarbojas atbilstoši prasībām, kas atbilst Komisijas rekomendētajiem standartiem un pārbaudes metodēm, un tā jāapstiprina Administrācijā;

ii) ja kuģis apgādāts ar sistēmu notekūdeņu frakcionēšanai un dezinfekcijai, šai iekārtai jāatbilst prasībām, kas atbilst Komisijas* rekomendētajiem standartiem un pārbaudes metodēm, un tā jāapstiprina Administrācijā; iii) ja kuģis ir aprīkots ar uzkrāšanas tilpni, tās tilpumam jāatbilst Administrācijas prasībām pēc visu notekūdeņu uztveršanas, ņemot vērā kuģa darbības veidu, cilvēku skaitu uz tā un citus būtiskus faktorus. Uzkrāšanas tilpnei jāatbilst darbības prasībām, kas balstītas uz Komisijas rekomendētajiem standartiem un pārbaudes metodēm un tā jāapstiprina Administrācijā; un

iv) kuģis ir apgādāts ar cauruļvadu notekūdeņu izplūdei uztveršanas iekārtā. Cauruļvadam jābūt pielāgotam standartizētam krasta savienojumam saskaņā ar paragrāfu E, bet tālbraucējiem kuģiem — arī citiem standartiem, kurus Administrācija var akceptēt, kā, piemēram, ātri savienojams sakabes.

Šai apskatei jānodrošina, lai aprīkojums, piederumi, sakabes un materiāli pilnībā atbilst šī noteikuma attiecīgajām prasībām.

Administrācijai jāatzīst «Atbilstības pārbaudes apliecība» notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, ko izsniegušas citu Līgumslēdzēju pušu valsts institūcijas.

b) Periodiskas apskates ar Administrācijas noteiktiem intervāliem, bet ne lielākiem par pieciem gadiem, ar mērķi nodrošināt, ka aprīkojums, piederumi, sagatavošanas darbi un materiāli pilnībā atbilst šī noteikuma attiecīgajām prasībām.

2. Kuģu apskates attiecībā uz šī noteikuma nosacījumu īstenošanu jāveic Administrācijas darbiniekiem. Tomēr Administrācija var uzticēt veikt apskates vai nu šādiem nolūkiem nozīmētiem inspektoriem, vai arī tam atzītām organizācijām. Jebkurā gadījumā ieinteresētā Administrācija pilnībā garantē apskašu pilnību un efektivitāti.

______
* Šeit atsaucas uz HELCOM Rekomendāciju 1/5.

3. Pēc jebkuras kuģa apskates pabeigšanas nozīmīgas izmaiņas apskati izturējušā kuģa aprīkojumā, piederumos, sagatavošanas darbos vai materiālos bez Administrācijas akcepta nevar tikt izdarītas, izņemot tiešu šāda aprīkojuma vai piederumu nomaiņu.

G. Apliecība

1. Apliecība par piesārņošanas ar notekūdeņiem novēršanu pēc apskates, saskaņā ar šī noteikuma F apakšparagrāfa nosacījumiem, jāizdod Baltijas jūras reģiona robežās starptautiskos reisus veicošiem kuģiem, uz kuriem paredzēts atrasties vairāk kā 50 personām.

2. Šādu apliecību izdod vai nu Administrācija, vai persona, vai organizācija, kuru tā pienācīgi pilnvarojusi. Jebkurā gadījumā Administrācija uzņemas pilnu atbildību par apliecību.

3. Apliecībai par piesārņošanas ar notekūdeņiem novēršanu jābūt tādā formā, kas atbilst paraugam, kā paredzēts MARPOL 73/78 IV pielikuma. Ja valoda nav angļu, tad tekstā jāiekļauj tulkojums angļu valoda.

4. Apliecība par piesārņošanas ar notekūdeņiem novēršanu jāizdod uz Administrācijas apstiprinātu laika posmu, kas nepārsniedz piecus gadus.

5. Apliecība zaudē spēku, ja aprīkojumā, piederumos, sagatavošanas darbos vai materiālos ir ieviestas būtiskas izmaiņas bez Administrācijas piekrišanas, izņemot tiešu aprīkojuma vai piederumu nomaiņu.

8. noteikums

Atkritumi

Līgumslēdzējas puses, kuras ir arī MARPOL 73/78 puses, saskaņa ar šo vienošanos piemēro MARPOL 73/78 V pielikuma nosacījumus piesārņošanas ar kuģu atkritumiem novēršanai.

V pielikums

IZŅĒMUMI NO VISPĀRĒJA AIZLIEGUMA ATKRITUMU UN CITU MATERIĀLU IZGĀŠANAI BALTIJAS JŪRAS REĢIONĀ

1. noteikums

Saskaņā ar šīs Konvencijas 9. panta 2. paragrāfu, izgāšanas aizliegums nav jāpiemēro bagarētu materiālu izvietošanai jūrā, nodrošinot, ka:

1. Tie nesatur nozīmīgu šīs Konvencijas I un II pielikumā uzskaitīto vielu daudzumu un koncentrāciju; un

2. Izgāšana notiek ar speciālu iepriekšēju atļauju, ko izdevusi atbilstoša valsts institūcija, vai nu

a) dotās Līgumslēdzējas puses teritoriālas jūras daļa; vai

b) ārpus teritoriālās jūras daļas, kad vien tas nepieciešams, pēc iepriekšējas konsultēšanās Komisijā.

Izdodot šādas atļaujas, Līgumslēdzējai pusei jāizpilda šī pielikuma 3. noteikuma nosacījumi.

2. noteikums

1. Šīs Konvencijas 9. panta 2. paragrāfā apskatītai atbilstošai valsts institūcijai:

a) jāizdod šī pielikuma 1. noteikumā noteiktas speciālas atļaujas;

b) jāveic izgāšanai atļauto materiālu rakstura un apjoma, kā arī izgāšanas vietas, laika un metožu uzskaite;

c) jāvāc pieejamā informācija par Baltijas jūras reģionā pēdējā laikā un līdz šīs Konvencijas spēkā stāšanās brīdim izgāzto materiālu raksturu un apjomu, kā arī izgāšanas laiku un vietu, ja izgāztais materiāls varētu kaitēt Baltijas jūras reģiona ūdenim vai organismiem, tikt uzķerts ar zvejas rīkiem vai citādi kaitēt.

2. Atbilstošai valsts institūcijai jāizdod īpašas atļaujas saskaņā ar šī pielikuma 1. noteikumu attiecībā uz vielām, ko paredzēts izgāzt Baltijas jūras reģionā, ja tās:

a) iekrautas tās teritorijā

b) iekrautas tās teritorijā reģistrētā vai zem tas karoga braucošā kuģī vai lidaparātā, kad iekraušana notiek tādas valsts teritorijā, kas nav šīs Konvencijas Līgumslēdzēja puse.

3. Izdodot apakšparagrāfā 1. a) minētās atļaujas, atbilstošai valsts institūcijai jāievēro šī pielikuma 3. noteikums, kopā ar tādiem papildu kritērijiem, pasākumiem un prasībām, kuras tā uzskata par nozīmīgām.

4. Katrai Līgumslēdzējai pusei jāatskaitās Komisijai un, kur lietderīgi, citām Līgumslēdzējām pusēm par šī pielikuma 1. noteikuma apakšparagrāfa l.c) norādīto informāciju. Procedūru un atskaišu formu noteiks Komisija.

3. noteikums

Izdodot speciālas atļaujas saskaņā ar šī pielikuma 1. noteikumu, atbilstošai valsts institūcijai jāņem vērā:

1. Izgāžamo bagarēto materiālu daudzums.

2. Šīs Konvencijas I un II pielikumā uzskaitīto vielu sastāvs.

3. Atrašanās vieta (piem., izgāšanas rajona koordinātes, dziļums un attālums no krasta); un tās sakarība ar īpašu uzmanību prasošām teritorijām (piem., atpūtas rajoniem, zivju nārstošanas, igvāta un zvejas vietām u. c.);

4. Ūdens raksturojums, ja izgāšana veikta ārpus teritoriālās jūras ūdeņiem, kas sastāv no:

a) hidrogrāfiskajām īpašībām (piem., temperatūra, sāļums, blīvums, profils),

b) ķīmiskajām īpašībām (piem., pH, izšķīdušais skābeklis, barības vielas);

c) bioloģiskajām īpašībām (piem., pirmprodukcija un bentosa dzīvnieki).

Datiem jāsatur pietiekoša informācija par šajā paragrāfā minēto rādītāju gada vidējiem līmeņiem un sezonālajām izmaiņām.

5. Citu izgāšanu, kas varētu būt veiktas izgāšanas rajonā, esamība un to radītā ietekme.

4. noteikums

Saskaņā ar šīs Konvencijas 9. panta 5. paragrāfu sagatavotajās atskaitēs jāiekļauj sekojoša informācija:

1. Izgāšanas atrašanās vieta, izgāzta materiāla raksturojums un veiktie pretpasākumi:

a) atrašanās vieta (piem., izgāšanas vietas koordinātes, dziļums un attālums no krasta);

b) ieglabāšanas metode;

c) izgāztā materiāla daudzums un sastāvs, kā arī tā fizikālās (piem., šķīdība un blīvums), ķīmiskās un bioloģiskās īpašības (piem., vīrusu, baktēriju, rauga sēnīšu, parazītu klātbūtne);

d) toksiskums;

e) šīs Konvencijas I un II pielikumā uzskaitīto vielu sastāvs;

f) izkliedes raksturojums (piem., straumju un vēja ietekme, horizontālā pārvietošanās un vertikālā sajaukšanās);

g) ūdens raksturojums (piem., temperatūra, pH, oksidēšanās-reducēšanās apstākļi, sāļums un stratifikācija);

h) dibena raksturojums (piem., topogrāfija, ģeoloģiskais raksturojumus un oksidēšanās-reducēšanās apstākļi)

i) veiktie pretpasākumi un sekojošā vai plānotā darbība.

2. Vispārējie pieņēmumi un apstākli:

a) iespējamā ietekme uz atpūtas apstākļiem (piem., peldoši vai sēklī izmesti materiāli, duļķainība, nepatīkama smaka, ūdens krāsas izmaiņa un putu veidošanās);

b) iespējamā ietekme uz jūras dzīvi, zivju un molusku kultūrām, zivju krājumiem un zvejniecību, jūras augu ieguvi un ražošanu; un

c) iespējamā ietekme uz citiem jūras izmantošanas veidiem (piem., ūdens kvalitātes pasliktināšanās rūpniecības vajadzībām, iekārtu zemūdens daļu korozija, peldošu materiālu radītie traucējumi kuģu darbībai, traucējumi zvejniecībā un kuģniecībā, kā arī traucējumi zinātnes un saglabāšanas nolūkiem īpaši svarīgu rajonu aizsardzībā).

VI pielikums

SADARBĪBA JŪRAS PIESĀRŅOJUMU LIKVIDĒŠANĀ

1. noteikums

Šajā pielikumā:

1. «Kuģis» nozīmē jebkura veida kuģi, kāds jebkad izmantots jūras vidē, tai skaitā kuģus ar dzenskrūvi, transportlīdzekļus uz gaisa spilvena, zemūdenes, peldlīdzekļus un nostiprinātas vai peldošas platformas.

2. «Administrācija» nozīmē tās valsts valdību, kuras pakļautībā kuģis darbojas. Attiecībā uz kuģi, kuram dotas tiesības nest kādas valsts karogu, Administrācija ir šīs valsts valdība. Attiecībā uz nostiprinātām vai peldošām platformām, kas nodarbinātas jūras gultnes un kontinentālā šelfa izpētē kādas valsts teritoriālajos ūdeņos, kuros šai valstij ir visas tiesības uz izpēti un dabas resursiem, Administrācija nozīmē šīs valsts valdību.

3. a) «Izplūde» attiecībā uz kaitīgām vielām vai tādas vielas saturošām izplūdēm nozīmē jebkāda veida kuģu radītu vielu izplūdi vidē un ietver jebkuru zudumu, izplūšanu, izlīšanu, izsūkšanos, iesūkšanu, izmeti vai iztukšošanu; b) «Izplūde» neietver:

i) izgāšanu tajā nozīmē, kāda tā ir 1972. gada 29. decembrī Londonā pieņemtajā Konvencijā par jūras piesārņošanu, izgāžot atkritumus un citus materiālus; vai ii) kaitīgu vielu atbrīvošanu, ko tieši izraisa izpēte, izmantošana un ar to saistītā jūras gultnes minerālo resursu apstrāde atklātā jūrā; vai iii) kaitīgas vielas atbrīvošanu ar mērķi izvest atļautu zinātnisku izpēti piesārņošanas samazināšanai vai kontrolei.

2. noteikums

Līgumslēdzējām pusēm jābūt rīcībspējīgām cīnīties ar naftas un citu kaitīgu vielu izplūdi jūrā. Šī gatavība ietver attiecīgas iekārtas, kuģus un personālu, kas sagatavots, lai veiktu darbu piekrastes ūdeņos, kā arī atklātā jūrā.

3. noteikums

Līgumslēdzējām pusēm, neietekmējot šīs Konvencijas 4. panta 4. paragrāfu, jāattīsta un individuāli vai sadarbībā jāīsteno novērošanas pasākumi, aptverot Baltijas jūras reģionu, lai konstatētu un novērotu naftu un citas jūrā izplūdušās vielas.

4. noteikums

Gadījumā, kad no klāja tiek zaudētas iepakotas kaitīgas vielas, kravas konteineri, pārvietojamas cisternas vai pa autoceļiem vai dzelzceļiem pārvadājami cisternvagoni, Līgumslēdzējām pusēm jāsadarbojas šādu pakojumu, konteineru un cisternu meklēšanā un glābšanā tā, lai mazinātu draudus videi.

5. noteikums

1. Līgumslēdzējām pusēm, esot arī 1973. gada Starptautiskās konvencijas par piesārņošanas novēršanu no kuģiem dalībvalstī un, bez tam, attiecībā uz 1978. gada pārveidoto protokolu (MARPOL 73/78), saskaņā ar šo vienošanos jāpiemēro 8. panta noteikumi un MARPOL 73/78 I protokolu par ziņošanu par negadījumiem, kuros iesaistītas kaitīgās vielas. Šie nosacījumi jāpiemēro attiecībā uz nozīmīgu naftas vai citu kaitīgo vielu izplūdi gadījumos, kas nav iekļauti MARPOL 73/78 8. pantā.

2. Līgumslēdzējām pusēm jāpieprasa kuģu kapteiņiem un lidaparātu pilotiem saskaņā ar šo sistēmu bez kavēšanās ziņot par naftas vai citu jūrā novērotu kaitīgu vielu izplūdi. Šādiem ziņojumiem, ciktāl tas iespējams, jāietver sekojošas ziņas: laiks, izvietojums, vēja un jūras apstākļi, veids, apjoms un iespējamais novērotās izplūdes avots.

6. noteikums

Katrai Līgumslēdzējai pusei jāpieprasa zem tās karoga peldošo kuģu kapteiņiem incidenta gadījumā pēc attiecīgas valsts institūcijas lūguma nodrošināt tik sīku informāciju par kuģi un tā kravu, kāda ir svarīga, lai aizkavētu un novērstu jūras piesārņošanu, un sadarboties ar šīm valsts institūcijām.

7. noteikums

1. a) Līgumslēdzējām pusēm, cik ātri vien iespējams, divpusēji vai daudzpusēji jāvienojas par tiem Baltijas jūras reģiona apgabaliem, kuros tā veiks piesārņojuma likvidēšanas vai glabāšanas darbus, kad vien nozīmīga naftas vai citas kaitīgas vielas izplūde vai kāds negadījums, kas izraisa vai var izraisīt piesārņojumu Baltijas jūras reģionā, notiek vai var notikt. Šādas vienošanās nedrīkst kaitēt jebkurām citām vienošanām, kas noslēgtas starp Līgumslēdzējām pusēm attiecībā uz to pašu jautājumu. Kaimiņvalstīm jānodrošina dažādo vienošanos saskaņošana. Līgumslēdzējām pusēm jāinformē vienai otru par šādām vienošanām.

Līgumslēdzējas puses var prasīt Komisijas palīdzību, lai panāktu vienošanos, ja tas vajadzīgs.

b) Līgumslēdzējai pusei, kuras reģionā šī pielikuma 1. noteikumā aprakstītā situācija radusies, jāveic nepieciešamais situācijas izvērtējums un atbilstoša darbība, lai novērstu vai samazinātu piesārņojuma tālāko ietekmi, un izplūdes pārvietojošās daļas jānovēro, līdz netiek pieprasītas turpmākās darbības.

2. Gadījumā, ja šāda izplūde pārvietojas vai, iespējams, pārvietosies reģionā, kur citai Līgumslēdzējai pusei jāveic darbība, kas noteikta šī noteikuma l.a) apakšparagrāfā, tad Puse bez kavēšanās jāinformē par situāciju un darbībām, kas tiek veiktas.

8. noteikums

Līgumslēdzēja puse, kurai nepieciešama palīdzība cīņā ar jūrā izplūdušo naftu vai citām kaitīgām vielām, ir tiesīga pieprasīt palīdzību citām Līgumslēdzējpusēm, sākot ar tām, kuras, iespējams, arī ir saistītas ar šo noplūdi. Līgumslēdzējam pusēm, kuras aicina sniegt palīdzību, saskaņā ar šo noteikumu jādara viss iespējamais palīdzības sniegšanai.

9. noteikums

1. Līgumslēdzējām pusēm jāsniedz informācija citām Līgumslēdzējām pusēm un Komisijai par:

a) šo valstu organizācijām, kas nodarbojas ar naftas un citu jūrā nokļuvušo kaitīgo vielu noplūdi;

b) nacionālajiem noteikumiem, valstiskajām normām un citiem jautājumiem, kas ir tieši saistīti ar cīņu pret jūras piesārņojumu ar naftu un citām kaitīgām vielām;

c) kompetentām institūcijām, kas atbildīgas par ziņojumu par jūras piesārņošanu ar naftu un citām kaitīgām vielām, saņemšanu un nosūtīšanu;

d) kompetentām institūcijām, kas nodarbojas ar jautājumiem par savstarpējo palīdzību, informāciju un sadarbību starp Līgumslēdzējpusēm saskaņā ar šo pielikumu;

e) darbībām, kas veiktas saskaņā ar šī pielikuma 8. noteikumu.

2. Līgumslēdzējām pusēm jāapmainās ar informāciju par pētījumu un attīstības programmām un to rezultātiem attiecībā uz rīcības paņēmieniem, ar kuriem naftas vai citu kaitīgo vielu piesārņojums jūrā tiek novērsts, kā ari ar pieredzi cīnoties pret šo piesārņojumu.

10. noteikums

Šī pielikuma 9. noteikuma l.d) apakšpunktā pieminētajām institūcijām jānodibina tieši kontakti un, veicot pasākumus, jāsadarbojas

Tulkojums pieņemts Saeimā 1994.gada 3.martā

Saeimas sekretārs I.Daudišs

 

Labojumu un iespiesto kļūdu korekciju lapa

1. pants, 3. rinda

Iespiestā kļūda Skava, paralēles ģeogrāfiskai indikācijai Skagarekā jālabo (iepriekš 57 44'8").*

I pielikums

Viena viela papildus jāpieliek pie kaitīgo vielu saraksta kā 3. punkts saskaņa ar HELCOM Rekomendāciju 4/1, kas pieņemta 1983. gada 1. februārī.

IV pielikums; 1.—5. noteikums un I—IV papildinājums

1.—5. noteikuma labojumi un I—IV papildinājums svītrojami saskaņa ar HELCOM rekomendāciju 8/4, kas pieņemta 1987. gada 25. februārī. Sielabojumi stājas spēkā no 1987. gada 6. aprija un aizvieto iepriekšējos 4. un 5. noteikuma labojumus un IV papildinājuma pielikumus (1980., 1984. un 1985.).

IV pielikums;

8. noteikums

8. noteikums labots saskaņā ar HELCOM rekomendāciju 10/9, kas pieņemta 1989. gada 15. februārī. Labojums stājas spēkā no 1989.. gada 1. oktobra.

VI pielikums; 5. noteikums un papildinājums

5. noteikums labots un papildinājums svītrots saskaņā ar HELCOM rekomendāciju 8/5, kas pieņemta 1987. gada 25. februārī. Šie labojumi stājas spēkā no 1987. gada 6. aprīļa.

IV pielikums; 7. noteikums

IV pielikuma 7. noteikums labots saskaņā ar HELCOM rekomendāciju 11/8, kas pieņemta 1990. gada 14. februāri. Šī rekomendācija aizvieto HELCOM rekomendāciju 1/15, kas pieņemta 1980. gada 7. maijā. Šie labojumi stājas spēkā no 1990. gada 1. novembra.

 

Saeimas sekretārs I. DAUDIŠS

* Labojumi darīti zināmi Helsinku Konvencijas Līgumslēdzēju pušu vēstniecībām Helsinkos ar Somijas Ārlietu ministrijas 1983. gada 28. janvāra notu Nr. 30620.