Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Likums par budžetu un finansu vadību

Šis likums nosaka valsts budžeta un pašvaldību budžetu izstrādāšanas, apstiprināšanas un izpildes kārtību un atbildību budžeta procesā. Finansu vadība šā likuma nozīmē attiecas uz valsts budžeta un pašvaldību budžetu līdzekļiem. Šā likuma noteikumi neattiecas uz valsts un pašvaldību uzņēmumu finansiālo darbību, izņemot gadījumus, kad to īpaši nosaka likums vai Ministru kabineta noteikumi.

I. LIKUMĀ LIETOTIE TERMINI

Apropriācija — budžeta likuma vai cita likuma piešķirtā pilnvara noteiktā apjomā, kas atļauj Valsts kasei asignēt un veikt maksājumus noteiktiem mērķiem no valsts budžeta ieņēmumiem.

Asignējums — pilnvara uzņemties saistības vai veikt no valsts budžeta līdzekļiem maksājumus noteiktam mērķim, pamatojoties uz apropriāciju.

Budžeta institūcijas — visas no budžeta finansētās iestādes.

Budžeta izpildītāji — iestāžu vadītāji, kuri ar asignējumu pilnvaroti izdarīt budžeta izdevumus vai uzņemties saistības attiecībā uz budžetu.

Deficīts vai pārpalikums — starpība starp gada ieņēmumiem un izdevumiem.

Dividendes — ieņēmumi no valsts kapitāla izmantošanas, neskaitot procentu maksājumus.

Dotācijas — līdzekļi, kas tiek nodoti vai saņemti kā dāvinājumi, ar norādītu mērķi izlietojumam vai bez tā, bez prasības, lai līdzekļu saņēmējs uzņemtos saistības tos atmaksāt.

Ieņēmumi — visi valsts un pašvaldību institūciju vai arī valsts un pašvaldību mērķiem saskaņā ar nodokļu likumiem savāktie vai saņemtie līdzekļi (ieņēmumi), nodevas un maksājumi par budžeta institūciju (izpildītāju) sniegtajiem pakalpojumiem un citi ieņēmumi, ieskaitot aktīvu realizācijas tīros ieņēmumus, saņemtos procentu maksājumus un dividendes, dotācijas un dāvinājumus naudā vai natūrā (ar uzskaiti naudā) un aizņēmumus budžeta deficīta finansēšanai.

Investīcijas — ieguldījumi pamatkapitālā, akcijās, obligācijās un naudas aizdevumi.

Izdevumi — visi maksājumi no budžeta, izņemot parādu pamatsummas atmaksu.

Pamatbudžets — budžeta galvenā daļa, kuru veido visi valsts un pašvaldību ieņēmumi, arī nodokļi un citu veidu ieņēmumi, izņemot tos, kuri īpaši iezīmēti noteiktiem mērķiem, un izdevumi, kurus paredzēts segt no šiem ieņēmumiem.

Pastāvīga apropriācija — apropriācija kas stājas spēkā ar likumu, kam nav vajadzīgas papildu apropriācijas.

Pilnvaras saistībām nākotnē — pilnvaras uzņemties saistības uz laikposmu, kas pārsniedz saimnieciskā gada ietvarus.

Saistības — iesniegts pasūtījums, noslēgts līgums, saņemts pakalpojums vai tamlīdzīgs darījums, kas jāapmaksā saimnieciskā gada ietvaros vai kāda nākamā saimnieciskā gada laikā.

Resori — ministrijas un citas centrālās valsts iestādes, kurām budžeta līdzekļus paredz tieši apropriācijas kārtībā.

Speciālais budžets — budžets, kuru veido īpaši iezīmēti ieņēmumi un kuru līdzekļi izlietojami saistībā ar šiem ieņēmumiem.

Valsts kase — finansu ministram pakļauta institūcija, kas asignē un veic maksājumus noteiktiem mērķiem no valsts budžeta ieņēmumiem, organizē un pilda valsts budžeta kontroles un uzskaites funkcijas, kā arī citas ar finansu vadību saistītas funkcijas.

II. VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

l. pants. Budžets un tā mērķis

(1) Budžets ir līdzeklis valsts politikas realizācijai ar finansiālām metodēm. Budžets ir valdības finansiālās darbības un vadības pamatā.

(2) Budžeta mērķis ir noteikt un pamatot, kādi līdzekļi nepieciešami valdībai, citām valsts institūcijām un pašvaldībām to valsts pienākumu izpildei, kuru finansēšana noteikta ar likumdošanas aktiem, nodrošinot, lai tajā laikposmā, kuram šie līdzekļi paredzēti, izdevumus segtu atbilstoši ieņēmumi. Budžetu izstrādājot, jāņem vērā nepieciešamība nodrošināt vispārējo ekonomisko līdzsvaru.

2. pants. Finansu vadība

(1) Finansu vadība ietver visus budžeta izstrādāšanas un izpildes procesa nodrošināšanai nepieciešamos administratīvos pasākumus, ieskaitot kontroles un atbildības pasākumus.

(2) Ministru kabinets nodrošina valsts budžeta izstrādāšanu un izpildi, kā arī nosaka pašvaldību finansiālās darbības kārtību.

(3) Ministru kabinets izdod rīkojumus, instrukcijas un ieteikumus šā likuma detalizētai piemērošanai.

3. pants. Budžetu iedalījums

(1) Budžetus iedala valsts budžetā un pašvaldību budžetos.

(2) Valsts budžets un pašvaldību budžeti sastāv no pamatbudžeta un speciālā budžeta.

(3) Informatīviem mērķiem veido valsts budžeta un pašvaldību budžetu kopsavilkumu — Latvijas Republikas kopbudžetu.

4. pants. Saimnieciskais gads

Saimnieciskais gads sākas 1. janvārī un beidzas 31. decembrī.

5. pants. Valsts budžets

(1) Visi valdības (valsts institūciju) savāktie vai saņemtie ieņēmumi ir valsts budžeta līdzekļi, kurus apropriē valsts mērķiem.

(2) Valsts budžeta līdzekļus var piešķirt vai saņemt vienīgi ar likumā paredzētu apropriāciju.

(3) Valsts budžets katram saimnieciskajam gadam sastāv no valsts budžeta ieņēmumiem un izdevumiem, kā arī valsts budžeta ieņēmumu un izdevumu starpības.

(4) Valsts budžeta ieņēmumi sastāv no:

1) ieņēmumiem, kas savācami valsts mērķiem saskaņā ar nodokļu likumiem, nodevām un maksājumiem par budžeta institūciju (izpildītāju) sniegtajiem pakalpojumiem, un citiem ieņēmumiem,

ieskaitot aktīvu realizācijas tīros ienākumus, saņemtajiem procentu maksājumiem un dividendēm;

2) dotācijām un dāvinājumiem naudā vai natūrā (ar uzskaiti naudā);

3) aizņēmumiem, kas paredzēti, lai finansētu valsts budžeta deficītu.

(5) Valsts budžeta izdevumi sastāv no:

1) apropriācijām noteiktām valsts vajadzībām saskaņā ar ikgadējo valsts budžeta likumu;

2) apropriācijām saskaņā ar citiem likumiem, ieskaitot speciālā budžeta kontus.

(6) Valsts budžeta ieņēmumu un izdevumu starpība (atskaitot budžeta aizdevumu atmaksu) ir budžeta pārpalikums (ja ienākumi ir lielāki par izdevumiem) vai budžeta deficīts (ja izdevumi ir lielāki par ienākumiem).

6. pants. Pašvaldību budžeti

(1) Pašvaldību budžeti katram saimnieciskajam gadam ietver visus pašvaldību (pašvaldību institūciju) savāktos vai saņemtos ieņēmumus, kurus pašvaldības apropriē pašvaldību mērķiem.

(2) Pašvaldību budžetu līdzekļus var piešķirt vai saņemt vienīgi ar pašvaldību likumīgā kārtībā izdarītu apropriāciju.

(3) Ieņēmumu sadale starp valsts budžetu un pašvaldību budžetiem, kā arī pašvaldībām piešķiramo valsts budžeta dotāciju un teritoriju ekonomisko iespēju izlīdzināšana noteikta likumos, uz kuriem balstās šie ieņēmumi, īpašos likumos vai ikgadējā valsts budžeta likumā.

(4) Pašvaldību budžetu tiesības detalizēti regulē īpašs likums.

7. pants. Pamatbudžets

(1) Pamatbudžets ir budžeta galvenā daļa, kas ietver:

1) visus valsts vai pašvaldības ieņēmumus, kuri paredzēti vispārējo izdevumu segšanai un nav iezīmēti īpašiem mērķiem;

2) apropriācijas visiem valsts vai pašvaldības izdevumiem, kurus-paredzēts segt no pamatbudžeta līdzekļiem;

3) pamatbudžeta ieņēmumu un izdevumu starpību.

(2) Valsts aizņēmumi, izdevumi valsts parāda apkalpošanai un valsts garantiju un galvojumu saistību izpildei attiecas tikai uz pamatbudžetu, ja likums nenosaka citādi.

8. pants. Speciālais budžets

(1) Speciālais budžets ietver apropriācijas valsts vai pašvaldības mērķiem šādos gadījumos:

1) ja likums paredz izdevumu segšanu no īpašiem mērķiem iezīmētiem ieņēmumu avotiem;

2) ja valsts, pašvaldība vai noteikta budžeta institūcija (izpildītājs) ir saņēmusi dotāciju vai dāvinājumu ar norādītu mērķi;

3) ja budžeta institūcija (izpildītājs) sniedz maksas pakalpojumus, par kuriem saņemtie ieņēmumi ir pietiekami lieli, lai izveidotu atsevišķu speciālā budžeta kontu.

(2) Speciālā budžeta kontu atver atbilstoši likumam vai ar finansu ministra atļauju.

(3) Pārskaitījumi no pamatbudžeta konta uz speciālā budžeta kontu ir atjauti tikai ar apropriāciju.

9. pants. Apropriācijas

(1) Valsts budžeta apropriācijas piešķir saskaņā ar ikgadējo valsts budžeta likumu un ievērojot šajā likumā noteiktās prasības. Pašvaldību budžetu līdzekļus apropriē šajā likumā kuri citos likumos noteiktajā kārtībā.

(2) Ikviens grozījums, kas attiecas uz apropriācijas mērķiem vai termiņiem, izdarāms atbilstoši šā likuma noteikumiem.

(3) Finansu ministra noteiktajos gadījumos valsts budžeta apropriāciju var pilnībā neizlietot, ja sakarā ar apstākļu maiņu nepieciešami mazāki izdevumi.

(4) Speciālajam budžetam ir pastāvīga apropriācija, kas pieļauj tikai tādus izdevumus, kuri nepārsniedz faktisko ieņēmumu līmeni.

(5) Visas apropriācijas zaudē spēku saimnieciskā gada beigās, izņemot gadījumu, kad likumā ir paredzēta ilgtermiņa apropriācija. Finansu ministrs efektivitātes un taupības interesēs var dot atļauju pagarināt apropriāciju ilgtermiņa pasākumiem.

10. pants. Grozījumi budžeta ieņēmumos un izdevumos

(1) Likumos vai priekšlikumos, kuru pieņemšana saistīta ar jauniem izdevumiem vai ieņēmumu samazināšanos laikposmā, attiecībā uz kuru jau apstiprināts un stājies spēkā ikgadējais valsts budžeta likums, ņemot vērā Satversmes 66. panta otrās daļas prasības, jāuzrāda līdzekļu avoti, no kuriem segt jaunos izdevumus vai ieņēmumu samazinājumu. Šo grozījumu rezultātā nedrīkst palielināties valsts budžeta likumā apstiprinātie valsts parāda, garantiju un galvojumu saistību apmēri. Visiem šādiem likumprojektiem un priekšlikumiem pirms to apspriešanas Ministru kabinetā un Saeimā jāpievieno finansu ministra atsauksme, kuru viņš iesniedz likumprojekta vai priekšlikuma iesniedzējam ne vēlāk kā divu nedēļu laikā no likumprojektu vai priekšlikumu saņemšanas.

(2) Ja pēc valsts budžeta likuma stāšanās spēkā Saeima pieņem likumus vai Ministru kabinets — lēmumus, kuri kārtējā saimnieciskajā gadā izraisa pašvaldību budžetu izdevumu palielināšanos vai to ieņēmumu samazināšanos, tad šādos likumos vai lēmumos ir jānorāda, no kādiem valsts budžeta līdzekļiem tiks segts pašvaldību budžetu izdevumu pieaugums vai ieņēmumu samazinājums.

(3) Ja pēc valsts budžeta apstiprināšanas Saeima pieņem likumus vai Ministru kabinets — lēmumus, kuri atļauj samazināt pašvaldību budžetu izdevumus vai palielināt to ieņēmumus, tad šādus līdzekļu pārpalikumus valsts budžeta apropriācijas kārtībā var novirzīt valsts vai pašvaldību vajadzībām.

(4) Ja pašvaldības, pārkāpjot savu kompetenci, pieņem lēmumus, kuru darbības rezultātā samazinās valsts budžeta ieņēmumi vai palielinās izdevumi, tad summas, kas nepieciešamas zaudējumu segšanai, ieskaitāmas no pašvaldību budžetiem valsts budžetā.

11. pants. Klasifikācija

Ministru kabinets nosaka valsts budžeta izdevumu un ieņēmumu, kā arī finansējumu klasifikāciju, kas nodrošina budžeta līdzekļu izlietošanas kontroli un dod iespēju veikt nepieciešamo analīzi atbilstoši administratīvajām, funkcionālajām un ekonomiskajām kategorijām.

12. pants. Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem

Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem un nacionāli īpaši nozīmīgiem pasākumiem tiek iekļauti kā sastāvdaļa Finansu ministrijas pārziņā esošās valsts budžeta apropriācijas ietvaros. Finansu ministrs ik ceturksni sniedz pārskatu Saeimai par šādas apropriācijas izlietošanu.

13. pants. Valsts noslēpumi (slepenie izdevumi)

(1) Valsts budžetā jāizskaidro visi izdevumi, izņemot izdevumus mērķiem, kas saistīti ar valsts noslēpumiem. Noteiktiem nacionālās drošības pasākumiem paredzētos slepenos izdevumus var minēt bez detalizēta izklāsta.

(2) Slepeno izdevumu izklāstu valsts budžetā finansu ministrs iesniedz speciālai Saeimas komisijai, kas par to sniedz atsevišķu ziņojumu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai pirms valsts budžeta apstiprināšanas, ja vien Saeima nav pieņēmusi citādu lēmumu.

(3) Slepeno izdevumu revīzija tiek veikta saskaņā ar noteikumiem, kurus kopīgi izdevuši finansu ministrs un Valsts kontrole.

14. pants. Informācijas par budžetu pieejamība

(1) Informācija par valsts budžetu tiek regulāri publicēta pilnīgā visaptverošā un sabiedrībai viegli saprotamā formā. Visi galvenie ziņojumi par valsts budžetu ir sabiedrībai pieejami.

(2) Valsts budžets un tā izpildes rādītāji tiek publicēti oficiālā laikrakstā ne retāk kā reizi ceturkšņu Pašvaldības budžetam jābūt sabiedrībai pieejamam katrā attiecīgajā pašvaldībā.

15. pants. Valsts budžeta izdevumu izmantošanas kartība, ja nav stājies spēkā ikgadējais valsts budžeta likums

Ja pirms saimnieciskā gada sākuma nav stājies spēkā ikgadējais valsts budžeta likums, finansu ministrs apstiprina valsts darbībai nepieciešamos valsts budžeta izdevumus ar noteikumu, ka:

1) netiek apmaksāti pakalpojumi (uzdevumi), kas nav sniegti (veikti) iepriekšējā saimnieciskajā gadā;

2) izdevumi mēnesī nepārsniedz divpadsmito dalu no iepriekšējā gada apropriācijas;

3) pilnvarojumi, kas piešķirti saskaņā ar šo pantu, izbeidzas, kad stājas spēkā ikgadējais valsts budžeta likums, un visi izdevumi no saimnieciskā gada sākuma tiek reģistrēti saskaņā ar jauno ikgadējo valsts budžeta likumu.

III. IKGADĒJĀ VALSTS BUDŽETA LIKUMA PROJEKTA SAGATAVOŠANA,

IESNIEGŠANA UN PIEŅEMŠANA

16. pants. Atbildība par budžeta likuma projekta sagatavošanu

Finansu ministrs ir atbildīgs par ikgadējā valsts budžeta likuma projekta un tam pievienojamo paskaidrojumu sagatavošanu.

17. pants. Budžeta pieprasījumu sastādīšanas instrukcija

(1) Finansu ministrs izdod budžeta pieprasījumu sastādīšanas instrukciju, informē resorus par ekonomiskajiem apstākļiem nākamajā saimnieciskajā gadā, iesaka cenas vai pievērš uzmanību citiem faktoriem, kuri būtu jāņem vērā, un sniedz ieteikumus budžeta pieprasījuma sastādīšanai.

(2) Budžeta pieprasījumu sastādīšanas instrukcija var noteikt finansu ierobežojumus, kas jāievēro, gatavojot budžeta aprēķinus.

18. pants. Budžeta pieprasījumu sastāvs

(1) Budžeta pieprasījumos:

1) jānorāda noteiktiem mērķiem paredzētais naudas līdzekļu daudzums pagājušajam, kārtējam, nākamajam un aiznākamajam saimnieciskajam gadam saskaņā ar noteikto klasifikāciju;

2) jādod kopsavilkums par pastāvīgajām un pagaidu štata vienībām (darbinieku vietām), kas jāuztur no budžeta līdzekļiem;

3) jānorāda iecerētajam mērķim nepieciešamais naudas līdzekļu daudzums un jādod kopsavilkums par štata vienībām (darbinieku vietām), lai varētu analizēt budžeta likuma projektu un informāciju par budžeta pieprasījumiem, kā arī sniegt paskaidrojumus.

(2) Var iesniegt budžeta pieprasījumus, kas attiecas uz saistībām nākotnē vai izdevumiem attiecībā uz laikposmu, kas seko saimnieciskajam gadam, kuram sastādīts budžeta pieprasījums. Pilnvaras, kas attiecas uz saistībām nākotnē, jāatspoguļo ikgadējā valsts budžeta likumā atsevišķi no budžeta gada apropriācijām.

(3) Finansu ministrija izdod norādījumus, kā lietot pilnvaras saistībām nākotnē, un nosaka šādu pieprasījumu pamatojuma formu.

19. pants. Valsts budžeta pieprasījuma un valsts budžeta likuma projekta izstrādāšana un analīze

(1) Ministru kabinets, konsultējoties ar Latvijas Banku un ņemot vērā makroekonomiskās attīstības tendences, nosaka finansu stratēģiju, kas izmantojama nākamā saimnieciskā gada valsts budžeta pieprasījuma un valsts budžeta likuma projekta izstrādē. Finansu ministrs nosaka, kādu kopējo budžeta ieņēmumu un izdevumu apjomu valstī var plānot nākamā saimnieciskā gada budžetā, un novērtē deficīta līmeni.

(2) Finansu ministrs sastāda ikgadējo valsts budžeta likuma projektu, pamatojoties uz budžeta pieprasījumiem, kas iesniegti atbilstoši šā likuma 17. un 18. panta noteikumiem.

(3) Finansu ministrs jebkurā valsts budžeta likuma projekta izstrādes stadijā ir tiesīgs izvērtēt budžeta pieprasījumus pēc to atbilstības paredzētajiem mērķiem, ekonomiskuma un efektivitātes. Pamatojoties uz šāda izvērtējuma rezultātiem, finansu ministrs pieņem lēmumu par budžeta pieprasījumu iekļaušanu valsts budžeta likuma projektā līdz tā iesniegšanai Ministru kabinetam. Finansu ministrs jebkurā valsts budžeta likuma projekta izskatīšanas stadijā var izteikt savu viedokli, pievienot nepieciešamos atzinumus, kā arī atsevišķu revīziju rezultātus.

20. pants. Valsts budžeta likuma projekta izskatīšana Ministru kabinetā

(1) Visi resori saņem valsts budžeta likuma projektu un divu nedēļu laikā var iesniegt finansu ministram motivētas pretenzijas attiecībā uz šo projektu.

(2) Finansu ministrs cenšas panākt vienošanos ar attiecīgo resoru vadītājiem. Ja vienošanās netiek panākta, viņš Ministru kabinetam iesniedzamajam valsts budžeta likuma projektam pievieno izziņu par tām pretenzijām, attiecībā uz kurām vienošanās nav panākta.

(3) Finansu ministrs iesniedz valsts budžeta likuma projektu un

tā paskaidrojumus Ministru kabinetam.

(4) Jautājumus, kas nav atrisināti budžeta pieprasījumu izskatīšanas procesā, resoru vadītāji var nodot izšķiršanai Ministru kabinetam.

(5) Ministru kabinets lemj par valsts budžeta likuma projekta

iesniegšanu Saeimā.

21. pants. Ikgadēja valsts budžeta likuma projekta iesniegšana

(1) Ministru kabinets līdz attiecīgā gada 1. oktobrim iesniedz Saeimai pieņemšanai ikgadējo valsts budžeta likuma projektu nākamajam saimnieciskajam 'gadam, priekšlikumus par grozījumiem likumos, lai tie atbilstu budžeta pieprasījumiem, un valsts budžeta paskaidrojumus.

(2) Valsts budžeta paskaidrojumi ietver:

1) Ministru prezidenta ievadziņojumu;

2) finansu ministra ziņojumu, kurā sniegti galvenie valsts budžeta likuma projekta paskaidrojumi;

3) informāciju par valsts ekonomisko stāvokli un valsts budžeta pamatā liktās makroekonomiskās stratēģijas aprakstu;

4) līdzekļu apjomu izdevumiem sadalījumā pa budžeta klasifikācijas kategorijām, izskaidrojot šo izdevumu mērķus. Katrs budžets jāiesniedz izvērstā veidā;

5) līdzekļu pieprasījumu attiecībā uz projekta pabeigšanai nepieciešamajiem izdevumiem nākamajos gados, ja pieprasījums satur jaunu projektu, kas pārsniedz saimnieciskā gada ietvarus, kā arī ikgadējos ekspluatācijas izdevumus pēc projekta pabeigšanas;

6) detaļas un kopsavilkumus pa budžeta klasifikācijas kategorijām, kuri atspoguļo ieņēmumu aprēķinus un izdevumu finansēšanai ieteiktos aizņēmumus, kā arī nodokļu atvieglojumu summas;

7) ieņēmumu, pilnvaru nākotnes saistībām, izdevumu un pašvaldību budžetu prognozes kopsavilkumu un Latvijas Republikas kopbudžetu, kas ietver valsts budžeta un pašvaldību budžetu prognozes;

8) priekšlikumus par grozījumiem likumos, lai tie atbilstu budžeta pieprasījumiem;

9) paskaidrojumus, kas pamato ikgadējo valsts budžeta likuma projektu, kopā ar datiem par ieņēmumiem un izdevumiem, saistībām un operācijām ar aizņēmumiem iepriekšējā, kārtējā, nākamajā un aiznākamajā saimnieciskajā gadā;

10) parādu un garantiju finansiālo saistību izklāstu attiecībā uz kārtējo saimniecisko gadu un vismaz pieciem turpmākajiem gadiem, šajos aprēķinos ietverot līdzekļus neparedzētiem gadījumiem, lai segtu izdevumus, kas var rasties, pildot uz valsts budžetu attiecināmās parāda saistības.

22. pants. Ikgadējā valsts budžeta likuma pieņemšana

(1) Ministru kabineta iesniegto valsts budžeta likuma projektu Saeima pārbauda un apstiprina likumdošanas kārtībā.

(2) Valsts budžeta likums ietver:

1) parāda un budžeta deficīta augšējo robežu saimnieciskajā gadā, deficīta segšanai izlietojamā valsts iekšējā kredīta augšējo robežu un nākamā saimnieciskā gada laikā valsts, budžeta ietvaros izmantojamo īstermiņa aizņēmumu apjomu, kā arī noteikumus valsts garantiju un galvojumu saistībām un šo garantiju un saistību apjomus;

2) to līdzekļu apjomus, kas nākamajā saimnieciskajā gadā apropriācijas kārtībā piešķirami katrai izdevumu kategorijai saskaņā ar budžeta klasifikāciju, norādot katras kategorijas līdzekļu izmantošanas mērķi;

3) pastāvīgo un pagaidu štata vienību (darbinieku vietu) skaitu;

4) to līdzekļu apjomus no iepriekšējiem gadiem (ja šādi līdzekļi ir), kuriem nepieciešama atkārtota apropriācija;

5) pilnvaras nākotnes saistībām katrai attiecīgajai izdevumu kategorijai budžeta klasifikācijā;

6) noteikumus, kas pievienojami visām apropriācijām.

(3) Uz valsts budžeta likuma projekta izskatīšanu attiecas šā likuma 10. panta pirmajā daļā paredzētie noteikumi.

(4) Saeimas apstiprināto valsts budžeta likumu izsludina Satversmē noteiktajā kārtībā.

IV. VALSTS BUDŽETA IZPILDE

23. pants. Valsts kase

Valsts kase ir finansu ministram pakļauta institūcija, kas asignē un veic maksājumus noteiktiem mērķiem no valsts budžeta ieņēmumiem, organizē un veic valsts budžeta kontroles un uzskaites funkcijas, kā arī citas ar finansu vadību saistītās funkcijas.

24. pants. Izdevumi, kurus paredz likums

(1) Valsts budžeta izpildītāji var izdarīt valsts budžeta izdevumus vai uzņemties saistības vienīgi ar asignējumu, kuru izsniedz Valsts kase ar finansu ministra pilnvaru.

(2) Vienīgi Valsts kase var piešķirt asignējumus tādiem izdevumiem vai pilnvarām nākotnes saistībām, kas noteiktas apropriācijas kārtībā saskaņā ar likumu.

25. pants. Ieņēmumu un izdevumu kontrole

(1) Valsts kase, sadarbojoties ar Valsts ieņēmumu dienestu, seko tam, lai visi ieņēmumi, kas pienākas valsts budžetam, tiktu saņemti laikā un attiecīgajā apjomā, un nodrošina to, lai valsts budžeta izdevumi tiktu izdarīti saskaņā ar spēkā esošajiem likumiem.

(2) Finansu ministrs var aizkavēt asignējumus, ja ir paredzams, ka valsts budžeta deficīts pārsniegs ikgadējā valsts budžeta likumā apstiprināto deficīta līmeni. Par šo asignējumu aizkavēšanu nekavējoties jāsniedz ziņojums Ministru kabinetam, kuram nedēļas laikā jāpieņem lēmums.

(3) Ja finansu ministram ir pamats uzskatīt, ka ieņēmumi nebūs pietiekami, lai izdarītu asignējumus atbilstoši valsts budžeta apropriācijām, ņemot vērā ikgadējā valsts budžeta likumā noteikto deficīta līmeni, viņš sagatavo ziņojumu par valsts budžeta izpildi. Ministru kabinets iesniedz Saeimai izskatīšanai priekšlikumus par valsts budžeta grozījumiem.

(4) Speciālā budžeta asignējumus Valsts kase izdara tā, lai izdevumi šā budžeta mērķiem nebūtu lielāki par līdzekļiem, kas šiem mērķiem saņemti speciālajā budžetā.

26. pants. Apropriāciju grozījumi

(1) Valsts budžeta apropriācijas, arī to apjomus, mērķus un termiņus, var grozīt tikai tad, ja tas ir noteikts ikgadējā valsts budžeta likumā vai arī citā likumā, kas nosaka jaunu apropriāciju.

(2) Izdevumus mērķiem, kas nav iekļauti pieņemtajā apropriācijā, var izdarīt vienīgi tad, ja tiek pieņemts likums par apropriācijas grozīšanu. Priekšlikumi par apropriāciju grozīšanu šādiem mērķiem iesniedzami un izskatāmi kārtībā, kāda noteikta budžeta pieprasījumiem.

27. pants. Kontu slēgšana

Ik gadus 31. decembrī, saimnieciskajam gadam beidzoties, Valsts kase slēdz visus kārtējā saimnieciskajā gadā atvērtos kontus, lai sastādītu gada pārskatu. Speciālā budžeta kontus atver nākamajā saimnieciskajā gadā, ieskaitot tajos visus atlikumus no iepriekšējā gada.

28. pants. Ziņojums par valsts budžeta izpildes gaitu

(1) Ministru kabinets līdz kārtējā gada 1. jūnijam iesniedz Saeimai ziņojumu par valsts finansiālo stāvokli un vienlaikus izvērtē makroekonomiskās attīstības prognozi un pieņēmumus, kas tika izmantoti, apstiprinot valsts budžetu, kā arī ņem vērā ekonomisko situāciju attiecīgajā laikposmā.

(2) Ziņojumā par valsts budžeta stāvokli ieņēmumu, izdevumu, deficīta un aizdevumu kopsavilkumi tiek salīdzināti ar valsts budžeta likumā apstiprinātajiem attiecīgajiem līmeņiem, kā arī tiek sniegti paskaidrojumi par galvenajiem grozījumiem.

V. UZSKAITE UN FINANSU PĀRSKATI

29. pants. Uzskaite

(1) Valsts kase kārto oficiālo finansu uzskaiti, reģistrējot valsts budžeta norēķinus, aktīvus un pasīvus.

(2) Budžeta izpildītāji, ievērojot Valsts kases noteikumus, reģistrē norēķinus grāmatvedības reģistros, un šie reģistri tiek saskaņoti ar Valsts kases grāmatvedības reģistriem.

30. pants. Pārskati un ziņojumi Valsts kasei

(1) Budžeta izpildītāji saskaņā ar Valsts kases rīkojumiem un instrukcijām iesniedz grāmatvedības pārskatus un ziņojumus par budžeta izpildi.

(2) Pašvaldības saskaņā ar Valsts kases rīkojumiem un instrukcijām iesniedz detalizētus pārskatus un ziņojumus par visu ieņēmumu, izdevumu un aizņēmumu, arī speciālo budžetu, apjomu.

31. pants. Saimnieciskā gada pārskats

(1) Ministru kabinets iesniedz Saeimai saimnieciskā gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem (to finansiālo stāvokli) attiecīgajā saimnieciskajā gadā.

(2) Saimnieciskā gada pārskats ietver:

1) visu valsts budžeta norēķinu gada slēguma bilances salīdzinājumā ar iepriekšējā gada bilancēm;

2) pārskatu par ieņēmumiem un izdevumiem visos valsts budžeta norēķinos salīdzinājumā ar valsts budžeta apropriāciju un iepriekšējā gada ieņēmumiem un izdevumiem kopā ar pielikumu par neizlietotajām summām, kas pārceļamas uz nākamajiem gadiem;

3) pārskatu par izdevumiem sakarā ar neparedzētiem gadījumiem gada laikā (saskaņā ar 12. pantu);

4) salīdzinājuma tabulu, kas parāda:

a) neatmaksāto valsts parādu un maksājumus, kas saskaņā ar parāda saistībām veikti kārtējā gadā un pēdējos trijos gados,

b) ikgadējās parāda saistības attiecībā uz pieciem turpmākajiem gadiem;

5) neatmaksāto valsts parādu, valdības ņemto aizdevumu un doto aizņēmumu pilnīgu sarakstu;

6) pārskatu par valsts vārdā izdotajām garantijām un galvojumiem, kā ari darījumiem sakarā ar valsts garantiju un galvojumu saistībām;

7) pārskatu par finansu ministra veiktajām investīcijām šā likuma 34. panta kārtībā;

8) pašvaldību budžetu izpildes un kopbudžetu izpildes kopsavilkumu;

9) citus paskaidrojumus, kurus finansu ministrs atzīst par nepieciešamiem.

32. pants. Valsts kontroles veiktā revīzija

(1) Finansu ministrs iesniedz Valsts kontrolei saimnieciskā gada pārskatu līdz pārskata gadam sekojošā saimnieciskā gada 30. aprīlim.

(2) Saimnieciskā gada pārskatu kopā ar Valsts kontroles atzinumu saskaņā ar likumu «Par 1923. gada 2. augusta likuma «Par Valsts kontroli» atjaunošanu» finansu ministrs iesniedz Ministru kabinetam. Ministru kabinets saimnieciska gada pārskatu kopa ar Valsts kontroles atzinumu iesniedz Saeimai līdz pārskata gadam sekojošā kārtējā saimnieciskā gada 31. augustam.

VI. BANKU LIETAS UN INVESTĪCIJAS

33. pants. Valsts kases budžeta konti banku iestādēs

(1) Valsts kase rīko visus valsts budžeta līdzekļu kontus bankās, un tos sauc par Valsts kases budžeta kontiem.

(2) Finansu ministrs var pilnvarot Valsts kasi vai citu juridisko personu atvērt un izmantot kontus vai arī atvērt kontus līdzekļiem, kas tiek ieskaitīti Valsts kases budžeta kontos.

34. pants. Valsts budžeta naudas līdzekļu investēšana

(1) Finansu ministrs naudas vadības ietvaros var izdarīt īstermiņa investīcijas depozītu vai Latvijas valsts vērtspapīru formā, izmantojot naudas līdzekļus, kas atrodas Valsts kases budžeta kontos, uz tādiem termiņiem un ar tādiem noteikumiem, kādus viņš atzīst par pieņemamiem, kā arī likvidēt šādas investīcijas, lai nodrošinātu valsts budžeta kases izpildi.

(2) Maksājumiem šā panta pirmajā daļā minēto investīciju mērķiem ir pastāvīga apropriācija. Visi saņemtie procenti tiek iemaksāti valsts pamatbudžeta kontā.

VII. AIZŅĒMUMI UN AIZDEVUMI

35. pants. Aizņēmumu ierobežojumi

(1) Valdība var ņemt aizņēmumus ikgadējā valsts budžeta likumā atļautajos apmēros. Aizņēmumu līdzekļi tiek izlietoti tikai apropriācijas kārtībā. Aizņēmumi netiek izlietoti valdības pastāvīgo (kārtējo) izdevumu finansēšanai, izņemot gadījumus, kad tas ir nepieciešams, lai saglabātu vispārējo ekonomisko līdzsvaru.

(2) Finansu ministrs ekonomijas un efektivitātes labad var izraudzīties aizdevēju, aizņēmuma veidu un valūtu.

(3) Aizņēmumus var ņemt Latvijā vai ārvalstīs, izlaižot vērtspapīrus, noslēdzot aizņēmuma līgumus vai izmantojot citus aizņēmuma līdzekļus.

(4) Ikgadējais valsts budžeta likums nosaka neatmaksātā valsts parāda un valdības rīcības pieļaujamās robežas neparedzētu apstākļu izraisītu valdības saistību gadījumā. Šīs robežas tiek noteiktas latos atbilstoši Latvijas Bankas valūtas apmaiņas kursam, kāds bijis spēkā attiecīgā gada valsts budžeta likuma pieņemšanas brīdī.

36. pants. Aizņēmuma vai aizdevuma pilnvarojums

Tikai finansu ministrs drīkst kārtot valsts aizņēmumu vai aizdevumu lietas ar ikgadējo valsts budžeta likumu noteiktajos ietvaros, un tāpēc viņš:

1) pārstāv valdību visos aizņēmuma vai aizdevuma līgumos;

2) glabā dokumentu oriģinālus un visu valsts aizņēmuma un aizdevuma līgumu reģistrus, kā arī neparedzētu apstākļu radīto nosacīto parādu saistību reģistrus;

3) dara sabiedrībai zināmus valdības noslēgto līgumu noteikumus attiecībā uz aizņēmumiem naudas vai kapitāla tirgū.

37. pants. Garantijas un galvojumi

Tikai finansu ministrs var dot garantijas un galvojumus, kas uzliek saistības valsts līdzekļiem, ar noteikumu, ka:

1) ir nepieciešamais Saeimas pilnvarojums šādas garantijas vai galvojuma došanai;

2) viņš ir saņēmis un izskatījis nepieciešamo pamatojumu un saistības sakarā ar ierosinātajām vai jau esošajām garantijām un galvojumiem;

3) valsts izdevumi, kas saistīti ar garantiju un galvojumu saistību izpildi, tiek attiecināti uz valsts parādu.

38. pants. Aizņēmuma noteikumu nemainība

(1) Valdība nevar vienpusēji mainīt aizņēmuma līguma noteikumus un saistības attiecībā uz neatmaksātu aizņēmumu.

(2) Šā panta pirmajā daļā teiktais neizslēdz valdībai iespēju piedāvāt aizņēmuma saistību parādzīmju pirmstermiņa izpirkšanu, ja attiecīgie līgumi šādu izpirkšanu atļauj.

39. pants. Valsts parāda atmaksas apropriācija

Izdevumiem parāda saistību kārtošanai, arī parāda atmaksai un procentu maksājumiem, ir pastāvīga apropriācija. Izdevumi parāda saistību kārtošanai ir jāizdara saskaņā ar aizņēmuma līgumu neatkarīgi no ikgadējā valsts budžetā šiem mērķiem paredzētā līdzekļu apjoma. Ja finansu ministrs konstatē, ka izdevumi valsts parāda kārtošanai var pārsniegt ikgadējā valsts budžetā šiem mērķiem paredzēto līdzekļu daudzumu, viņš nekavējoties par to informē Ministru kabinetu un Saeimu.

40. pants. Aizdevumi pašvaldībām

Finansu ministrs var dot īstermiņa aizdevumus pašvaldībām ar noteikumu, ka šādi aizdevumi tiek izlietoti vienīgi īstermiņa finansu vadības nolūkiem. Šādiem aizdevumiem ir pastāvīga apropriācija.

VIII. PAŠVALDĪBU BUDŽETA TIESĪBAS UN PROCEDŪRAS

41. pants. Budžeta tiesības

(1) Pašvaldībām ir tiesības patstāvīgi veidot un apstiprināt savus budžetus.

(2) Pašvaldību budžetiem ir jāatspoguļo pašvaldību administratīvās struktūras un jāatbilst noteiktajām ieņēmumu, izdevumu un finansējumu klasifikācijas prasībām.

(3) Pašvaldību budžeta tiesības un ietvarus (apjomus) nosaka īpaši likumi.

(4) Ja pašvaldības darbojas kā valsts pārstāvji, valsts pilnībā sedz to izdevumus. Pēc valsts budžeta pieņemšanas finansu saistības pašvaldību budžetiem nedrīkst uzlikt, ja nav norādīti līdzekļu avoti, kurus valsts piešķīrusi šo saistību izpildei.

42. pants. Pašvaldību tiesības uz ieņēmumiem

(1) Pašvaldībām ir tiesības uz budžeta ieņēmumiem saskaņā ar likumiem, lai nodrošinātu pastāvīgu un drošu, makroekonomiskās stabilitātes prasībām atbilstošu ieņēmumu bāzi.

(2) Pašvaldībām ir tiesības uzlikt pašvaldību nodevas likumos noteiktajā kartība un apmēros.

43. pants. Pašvaldību finansu uzskaite

(1) Finansu ministrs nosaka pašvaldībām vienotu budžeta ieņēmumu, izdevumu un finansējumu klasifikāciju, kā arī izvirza noteikumus par budžeta pārskatiem, lai sabiedrība tiktu informēta par pašvaldību finansiālo darbību.

(2) Visas pašvaldību finansiālās darbības tiek reģistrētas oficiālajā pašvaldību Finansu uzskaitē. Atbilstoši pārskati tiek iesniegti likuma noteiktajā kārtībā.

44. pants. Dotācijas pašvaldību budžetiem

(1) Pašvaldību budžetiem piešķiramo valsts budžeta dotāciju struktūru nosaka īpaši likumi.

(2) Pašvaldību budžetiem piešķiramās valsts budžeta dotācijas tiek noteiktas ikgadējā valsts budžeta likumā.

(3) Dotācijas, arī ar vispārējo finansiālo palīdzību saistītās dotācijas un mērķdotācijas, ar ikgadējo valsts budžeta likumu var piešķirt tādu pasākumu veikšanai, kuros valstij un pašvaldībām ir kopējas intereses.

(4) Ja pēc valsts budžeta un pašvaldību budžetu apstiprināšanas Saeima pieņem likumus vai Ministru kabinets — lēmumus, kuri atļauj samazināt pašvaldību budžetu izdevumus vai palielināt to ieņēmumus, tad var tikt izdarīti grozījumi pašvaldībām piešķirto dotāciju vai subsīdiju apmēros.

45. pants. Pašvaldību aizņēmumi

Lai saglabātu vispārējo ekonomisko līdzsvaru, Ministru kabinets nosaka pašvaldībām maksimālos aizņēmumu un garantiju apjomus.

IX. ATBILDĪBA UN SANKCIJAS

46. pants. Atbildība par budžeta izpildi

(1) Budžeta izpildītāji ir atbildīgi par šajā likumā noteiktās kārtības un prasību ievērošanu, izpildi un kontroli, kā arī par valsts budžeta līdzekļu efektīvu un ekonomisku izlietošanu atbilstoši paredzētajiem mērķiem.

(2) Finansu ministrs atbild par valsts budžeta izpildes procesa organizāciju un vadību, kā arī uzrauga Valsts kases darbību atbilstoši šā likuma prasībām.

(3) Valsts kases amatpersonas ir atbildīgas par finansu vadību atbilstoši šā likuma un valsts civildienesta noteikumu prasībām.

(4) Saistības, ko personas uzņēmušās attiecībā uz valsts budžeta līdzekļiem bez pilnvarojuma (asignējuma) vai pārsniedzot piešķirto pilnvarojumu (asignējumu), nav uzskatāmas par valsts saistībām.

47. pants. Šā likuma pārkāpumi un sankcijas

(1) Par valsts budžetam pienākošos summu nesavlaicīgu vai nepilnīgu iemaksu Valsts kases budžeta kontos Valsts kase, ja tas nav paredzēts citas valsts institūcijas kompetencē, piedzen iemaksāšanai pamatbudžeta ieņēmumos neiemaksāto summu un var piedzīt nokavējuma naudu 0,1 procenta apmērā no laikā nenomaksātās summas par katru nokavēto maksājuma dienu, ja likumos un Ministru kabineta noteikumos nav noteikta cita kārtība.

(2) Lai segtu budžetam radušos zaudējumus, Valsts kase var ieskaitīt summas pamatbudžeta ieņēmumos, atsaukt vai apturēt asignējumus, ja:

1) nav laikā iesniegti vai ir nepilnīgi saskaņā ar šo likumu paredzētie ziņojumi par budžetu un finansu vadību;

2) likumā noteiktajā kārtībā nav reģistrēti budžeta līdzekļi un darījumi ar šiem līdzekļiem, kā arī nav ziņots par tiem;

3) uzskaite neatbilst noteiktajai kārtībai un tādējādi tiek slēpti budžetam pienākošies līdzekļi.

(3) Ja ir pārkāpti finansu vadības noteikumi, saskaņā ar šo likumu finansu ministrs, kā arī Valsts kase un resori attiecībā uz budžeta izpildītājiem, kuriem tie piešķīruši asignējumus, var veikt šādus pasākumus:

1) uz laiku atņemt pilnvarojumu asignēt vai rīkot budžeta ieņēmumus vai izdevumus;

2) noteikt budžeta kontu lietošanas ierobežojumus;

3) atsaukt vai apturēt asignējumus, lai tiktu atlīdzināti nelikumīgi izlietotie līdzekļi, vai arī pieprasīt nelikumīgi izlietoto līdzekļu atmaksāšanu;

4) iesniegt tiesā civilprasību vai nodot materiālus krimināllietas ierosināšanai.

48. pants. Šā likuma pārkāpumu izskatīšanas kārtība

(1) Ministru kabinets vai finansu ministrs var izveidot komisiju šajā likumā minēto pārkāpumu izskatīšanai, par to paziņojot Valsts kontrolei. Pamatojoties uz komisijas lēmumu, finansu ministrs savas kompetences ietvaros veic attiecīgus pasākumus pārkāpuma seku novēršanai.

(2) Jebkura persona, kurai piemērojamas sankcijas saskaņā ar šo likumu, var iesniegt sūdzību finansu ministram un, ja tā nav apmierināta ar finansu ministra lēmumu, — pārsūdzēt to tiesā vai rīkoties citādā likumā paredzētajā veidā.

(3) Par lēmumiem, kas pieņemti sakarā ar finansu vadības noteikumu pārkāpumiem, finansu ministram, Valsts kasei un budžeta izpildītājiem nekavējoties jāpaziņo Valsts kontrolei.

(4) Ja finansu vadības noteikumus ir pārkāpis finansu ministrs, persona, kas konstatējusi šo pārkāpumu, rakstveidā ziņo par to Valsts kontrolei, Ministru kabinetam un Saeimai, minot konkrētus faktus, kas raksturo šo pārkāpumu.

Pārejas noteikumi

1. Finansu ministrs nodrošina nepieciešamo rīkojumu, instrukciju un ieteikumu izstrādāšanu un ieviešanu 1994. saimnieciskā gada laikā.

2. Ar šā likuma spēkā stāšanos likuma «Par Latvijas Republikas budžeta tiesībām» (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1990, 29; 1992, 29/31) 1.—18., 20. un 21. pants tiek atzīti par spēku zaudējušiem.

Piezīme. Pārējie likuma «Par Latvijas Republikas budžeta tiesībām» panti zaudē spēku līdz ar likuma par pašvaldību budžetiem stāšanos spēkā.

Likums Saeimā pieņemts 1994. gada 24. martā.

Valsts prezidents G.ULMANIS

Rīgā 1994. gada 6. aprīlī