
Ar Latvijas ziediem pie Sāmsalas marmora plāksnes
Rīgā svinīgi tika atzīmēta igauņu dzejnieka, folklorista un valodnieka Kristiana Jāka Petersona 200.dzimšanas diena
Igaunijā viņš ir visvairāk godātais un mīlētais rakstnieks un gara darbinieks un viņa dzimšanas diena tiek svinēta kā Dzimtās valodas diena. Bet viņš piedzima un savu diemžēl īso dzīvi pavadīja Rīgā, un Lielo kapu Jēkaba draudzes nodalījumā ir viņa mūžamājas. Par rīdzinieku kļuvis arī igauņu un baltu filologs, Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda loceklis Tenu Karma, kurš daudz darījis, lai viņa tautieša Kristiana Jāka Petersona vārds būtu pazīstams un tiktu godā turēts arī Rīgā un Latvijā. Viņš bija arī galvenais referents atceres sarīkojumā, kas notika bijušajā Vidzemes guberņas ģimnāzijā, kur savulaik mācījās Kristians Jāks Petersons, bet tagad mājvietu atradis Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzejs. Kopā ar muzeju atceres pēcpusdienu rīkoja Igaunijas Republikas vēstniecība un Latvijas Zinātņu akadēmija. Zālē bija iekārtota jubilejas izstāde, skanēja dziesmas ar viņa dzeju. Kristianam Jākam Petersonam pieder dzejolis par dzimto valodu, kas dziesmu vējā ceļas debesīs augstu, tā iemantojot sev mūžīgumu. Un viņa dzeja iedvesmojusi daudzus komponistus.
Izmantojot paša sagatavotu bagātīgu ilustratīvo materiālu, Tenu Karma klausītājus iepazīstināja ar Petersona dzīves gājumu un jaunrades ceļu, īpaši akcentējot igauņu un latviešu kultūru saskares punktus. Kristiana Jāka vecāki bija dzimtcilvēki, kas jau 18. gadsimta beigās bija kļuvuši par brīviem rīdziniekiem. Viņu trešais dēls bija zinātkārs un apguva daudzas valodas, taču vismīļākā viņam bija tolaik nicinātā igauņu zemnieku valoda. Tajā viņš dzejoja un izteica savas atziņas. Plaušu tuberkuloze aprāva jaunekļa dzīvespavedienu 21 gada vecumā, taču viņš paspēja ielikt igauņu folkloristikas un literārās valodas pamatus un uzrakstīt nemirstīgas dzejas rindas. Petersonam bija arī divi skolnieki, ko viņš sagatavoja iestājpārbaudījumiem Vidzemes guberņas ģimnāzijā. Un tie bija Kaspars Biezbārdis, kas vēlāk kļuva par ievērojamu publicistu un valodnieku un bija viens no Rīgas Latviešu biedrības dibinātājiem, un Kārlis Ludvigs Kēlbrants, vēlākais Jaunpiebalgas mācītājs.
Pēc Vilandes novadpētnieku ierosmes 1972.gada 4.augustā, kad apritēja 150 gadi pēc Kristiana Jāka Petersona aiziešanas mūžībā, pie bijušās Baltijas guberņas ģimnāzijas ēkas atklāja piemiņas plāksni ar dzejnieka attēlu. To no Sāmsalas marmora bija darinājis igauņu tēlnieks Arseni Melders, bet atklāšanas ceremonijā piedalījās rakstnieks Jāns Kross. Pie baltās piemiņas zīmes bieži redzami ziedi. Savukārt Tērbatas Domkalnā tūlīt pēc Tērbatas Universitātes 350 gadu jubilejas svinībām 1983.gada maijā Kristianam Jākam Petersonam kā tās bijušajam audzēknim tika atklāts piemineklis, kura autori ir tēlnieks Jāks Soanss un arhitekts Allans Murdmā.
"LV" informācija
Šis ir vienīgais zināmais Kristiana Jāka Petersona portrets. To
akvatintas tehnikā darinājis igauņu grafiķis Francis Burhards
Derbeks un savam draugam uzdāvinājis viņa pēdējā dzimšanas dienā.
Pēc Tenu Karmas domām, portrets ticis izgatavots vienā eksemplārā
un to saglabājis Johans Kristofs Broce. Mākslinieks dzejnieku
parādījis visā augumā, kā tolaik gleznās parasti tēloti valdnieki
vai karavadoņi. Un paraksts zem attēla nav ne vācu, ne latīņu
valodā, kā tas bijis pieņemts, bet gan igauņu valodā. Latviski
tas skan tā: "Jāks. Dzimis Rīgā marta mēneša 2. dienā
1801.gadā."