Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu

Grozījumi likumā «Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā»

Izdarīt likumā «Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā» (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 46; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 3) šādus grozījumus:

1. Papildināt 2. pantu ar trešo daļu šādā redakcijā: «Ja laikā no nacionalizācijas brīža namīpašums ir pārbūvēts tādā mērā, ka lielāko tā substances daļu (vairāk par 65 procentiem) veido vēlākā laika izbūve, un patlaban namīpašums visā pilnībā tiek izmantots valsts vai sabiedriskajām vajadzībām, tas nav atdodams natūrā, bet bijušajam īpašniekam izmaksājama kompensācija naudā, pamatojoties uz īpašuma novērtējumu pirms 1940. gada 17. jūnija. Lēmumu par kompensācijas izmaksu pēc ieinteresētās ministrijas priekšlikuma pieņem Ministru kabinets. Ja Ministru kabinets noraida priekšlikumu par kompensācijas izmaksu, namīpašums denacionalizējams šajā likumā noteiktajā kārtībā.»

2. Izteikt 3. panta otro daļu šādā redakcijā:

«Pieteikums līdz 1994. gada 1. jūnijam jāiesniedz rajona padomei vai pilsētas domei (padomei) pēc namīpašuma atrašanās vietas.»

3. Izteikt 4. panta ceturto daļu šādā redakcijā:

«Īpašuma tiesības apliecinošs dokuments ir namīpašuma denacionalizācijas apliecība par tiesībām uz namīpašumu, kura izsniedzama trīs dienu laikā no dienas, kad pieņemts pašvaldības lēmums par namīpašuma atdošanu natūrā.»

4. Izteikt 6. pantu šādā redakcijā:

«6. pants. Ja rajona vai pilsētas pašvaldība trīs mēnešu laikā no dienas, kad saņemti visi nepieciešamie dokumenti, nav pēc būtības izskatījusi bijušā īpašnieka vai viņa mantinieku pieprasījumu atjaunot īpašuma tiesības uz namīpašumu, viņiem ir tiesības prasīt īpašuma tiesību atjaunošanu tiesas ceļā.

Sūdzības par pašvaldības lēmumiem namīpašumu atdošanas jautājumos, kā arī par to vērtības atlīdzināšanu vai cita veida kompensāciju izskata tiesa.

Īpašnieki vai viņu mantinieki atbrīvojami no tiesas izdevumu samaksas attiecībā uz prasījumiem par namīpašumu atdošanu un ar to saistīto prasību par zaudējumu atlīdzību.»

5. Aizstāt 10. pantā vārdus «Latvijas civilkodeksā» ar vārdu «Civillikumā».

6. Izteikt 12. pantu šādā redakcijā:

«12. pants. Īpašniekam ir obligāti denacionalizētā nama līdzšinējā valdītāja noslēgtie īres vai nomas līgumu termiņi, izņemot šajā likumā paredzētos gadījumus.»

7. Izteikt 13. pantu šādā redakcijā:

«13. pants. Īrniekiem, ar kuriem īres līgumu bija noslēguši atdotā nama līdzšinējie valdītāji, īres maksa bez šo īrnieku piekrišanas nedrīkst pārsniegt Ministru kabineta noteikto īres maksas līmeni.»

8. Izteikt 15. pantu šādā redakcijā:

«15. pants. Izlikšana no denacionalizētajiem namiem pieļaujama tikai likuma «Par dzīvojamo telpu īri» noteiktajā kārtībā, bet pirmajos septiņos gados pēc īpašuma tiesību atjaunošanas — tikai ierādot citu līdzvērtīgu dzīvojamo telpu, ja īpašnieks prasa īrnieku izlikšanu, pamatojoties uz likuma «Par dzīvojamo telpu īri» 29. panta 4. un 5. punktu.

Valsts un pašvaldību izglītības, kultūras un zinātnes iestādes pirmajos septiņos gados pēc īpašumtiesību atjaunošanas bijušajiem īpašniekiem saglabā telpu nomas tiesības. Šīs normas attiecināšanu uz konkrēto izglītības, kultūras un zinātnes iestādi apstiprina Izglītības, kultūras un zinātnes ministrija.

Šā panta pirmās un otrās daļas noteikumi par septiņu gadu termiņu neattiecas uz politiski represētajām personām, kuru īpašumi ir lauku viensētas un vienģimeņu vajadzībām celtās mājas pilsētās un citās apdzīvotajās vietās.

Ja īpašnieks namu pārņēmis tādā stāvoklī, ka tas draud sagrūt (avārijas stāvoklis), pašvaldības pienākums ir gada laikā no īpašnieka iesnieguma saņemšanas brīža nodrošināt īrniekus ar līdzvērtīgām dzīvojamajām telpām.»

9. Izteikt 16. pantu šādā redakcijā:

«16. pants. Ja nama īpašnieks un viņa ģimenes locekļi vēlas atgriezties savā namīpašumā un aizņemt dzīvokli, viņam jāiesniedz iesniegums attiecīgajā] pašvaldībai. Pamatojoties uz šo iesniegumu, pašvaldība gada laikā nodrošina viena dzīvokļa atbrīvošanu īpašnieka vajadzībām, ierādot īrniekam līdzvērtīgu dzīvojamo telpu.

Ja īpašnieks denacionalizētajā namā saņēmis dzīvokli, viņam kopā ar laulāto un nepilngadīgajiem bērniem jāatbrīvo dzīvojamā telpa, ko viņš vai viņa laulātais īrējis līdz šim.»

10. Izteikt 17. pantu šādā redakcijā:

«17. pants. Likuma «Par dzīvojamo telpu īri» 29. panta 5. punkta nosacījumi (dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšana un īrnieka izlikšana pēc izīrētāja iniciatīvas, ja dzīvojamā telpa nepieciešama izīrētājam un viņa ģimenes locekļiem dzīvošanai) nav attiecināmi uz denacionalizētajos namos dzīvojošām vientuļām darba nespējīgām personām, vientuļiem pensionāriem un politiski represētajiem.

Ja šā panta pirmajā daļā minētie īrnieki piekrīt atbrīvot dzīvojamo telpu īpašnieka ģimenei, pašvaldībai uz šo personu iesnieguma pamata gada laikā jāpiešķir viņu veselības stāvoklim atbilstošs dzīvoklis.»

11. Izslēgt 18. pantu.

12. Izslēgt 19. pantu.

Pārejas noteikumi

1. Atzīt par spēku zaudējušiem ar šā likuma spēkā stāšanās dienu Satversmes 81. panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus Nr. 16 «Par grozījumiem 1991. gada 30. oktobra likumā «Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā»» (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru kabineta Ziņotājs, 1994, 3).

2. Atzīt par spēku zaudējušu ar šā likuma spēkā stāšanās dienu Latvijas Republikas Augstākās padomes Prezidija 1993. gada 9. jūnija lēmumu «Par Latvijas Republikas 1991. gada 30. oktobra likuma «Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republika» 6. panta piemērošanu» (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 26).

Likums stājas spēkā ar tā izsludināšanas dienu.

Likums Saeimā pieņemts 1994. gada 31. martā.

Valsts prezidents G.ULMANIS

Rīgā 1994. gada 7. aprīlī