Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi likumā «Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās»

Izdarīt likumā «Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās» (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 49/50; 1993, 18/19) šādus grozījumus:

1. Papildināt likumā lietoto terminu sarakstu ar šādiem terminiem:

«Dzīvojamā ēka — dzīvojamā māja, vasarnīca vai cita ēka, kas paredzēta dzīvošanai un uzcelta saskaņā ar attiecīga arhitekta apstiprinātu projektu.

Kompensācija — valsts un pašvaldības garantēta atlīdzība naudā vai vērtspapīros par bijušajam zemes īpašniekam neatdoto zemi Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un termiņos.»

2. Izslēgt no likumā lietoto terminu saraksta šādus terminus:

«Zemes nomas lietojums»;

«Zemes daļējais lietojums»;

«Sabiedrībai svarīgi objekti».

3.3. pantā:

izteikt 2. punktu šādā redakcijā:

«2) 9. panta minētajam personām atjaunot īpašuma tiesības uz zemi vai nodot zemi īpašumā, kā arī piešķirt zemi lietošanā;»;

izslēgt 3. punktu.

4.4. pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

«Visa zeme, arī zeme, ko aizņem meži un ūdeņi, pilsētu administratīvajās robežās līdz īpašuma tiesību nokārtošanai pāriet šo pilsētu pašvaldību rīcībā.»;

izslēgt trešās daļas pēdējo teikumu;

izteikt ceturtās daļas 4. apakšpunktu šādā redakcijā:

«— piešķir pašvaldības zemi Latvijas Republikas pilsoņiem pastāvīgā lietošanā ar lietošanas tiesību pāreju, bet likumā noteiktajos gadījumos — nomas lietošanā, pārējām fiziskajām un juridiskajām personām — pastāvīgā vai nomas lietošanā»;

izteikt ceturtās daļas 6. apakšpunktu šādā redakcijā:

«— patur savā rīcībā to zemi, uz kuru šā likuma 6. panta 1. punktā noteiktajā termiņā nav pieteikušies tās bijušie īpašnieki vai viņu mantinieki, lai nodrošinātu saskaņā ar šā likuma 12. pantu bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem līdzvērtīgas zemes piešķiršanu»;

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

«Ja zemes un apbūves īpašnieki ir dažādi (likuma «Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību» 14. panta pirmā daļa), viņu savstarpējās attiecības regulējamas saskaņā ar šā likuma 12. pantu. Attiecībās, kuras minētais pants neregulē, piemērojami Civillikuma noteikumi.»

5.6. pantā:

izteikt 2. punktu šādā redakcijā:

«2) ar šā likuma spēkā stāšanās bridi pilsētu pašvaldības pārtrauc zemes piešķiršanu lietošanā fiziskajām un juridiskajām personām bez bijušo zemes īpašnieku vai viņu mantinieku piekrišanas, izņemot gadījumus, kad zeme ar speciālu likumu piešķirama valstij svarīgu objektu celtniecībai»;

aizstāt 3. punktā vārdus «Latvijas Republikas Ministru Padomes» ar vārdiem «Ministru kabineta».

6. Izteikt 9. panta tekstu šādā redakcijā:

«Zemes īpašuma tiesību subjekti Latvijas Republikas pilsētās var būt valsts, ārvalstis (to diplomātisko vai konsulāro misiju vajadzībām), pašvaldības, Latvijas Republikas pilsoņi, kā arī citas personas saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem un Saeimas apstiprinātiem starptautiskajiem līgumiem.

Zemes īpašuma tiesības tiek atjaunotas:

1) fiziskajām personām — bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem — uz zemes gabaliem, kas viņiem piederēja 1940.gada 21. jūlija pilsētu pašreizējas administratīvajās robežas neatkarīgi no pieprasītāju pilsonības;

2) juridiskajām personām — bijušajām zemes īpašniecēm — uz zemes gabaliem, kas tām piederēja 1940. gada 21. jūlijā, ja likumā noteiktajā kārtībā tiesa konstatē tiesību pārmantošanas faktu. Minētie noteikumi neattiecas uz juridiskajām personām, kurām Latvijas Republikas likumos ir paredzēta cita īpašumu atgūšanas kārtība.»

7. Izslēgt 11. pantā vārdus:

«kas līdzošā likuma 6. panta 1. punktā noteiktajiem termiņiem iesniegti pilsētas pašvaldībai.»

8. Izteikt 12. pantu šādā redakcijā:

«12. pants. Zemes pieprasījumu apmierināšana

Bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem atjauno zemes īpašuma tiesības uz viņiem agrāk piederējušiem zemes gabaliem, izņemot gadījumus:

1) ja bijušie zemes īpašnieki vai viņu mantinieki pēc 1940. gada 22. jūlija ēkas un būves uz viņiem agrāk piederējušiem zemes gabaliem (vai to dalām) atsavinājuši likumā noteiktajā kārtībā. Tad pašreizējam ēkas īpašniekam — Latvijas Republikas pilsonim — ir tiesības saņemt zemes gabalu īpašumā par maksu tādā platībā, kādā šī zeme ir viņa likumīgā lietošanā, bet ne lielāku par 1200 kvadrātmetriem, kompensējot bijušajam zemes īpašniekam vai viņa mantiniekiem zemes vērtību Ministru kabineta noteiktajos apmēros un termiņos;

2) ja uz bijušo zemes īpašnieku zemes gabaliem (vai to daļām) Latvijas Republikas pilsoņi likumā noteiktajā kārtībā uzcēluši (ieguvuši īpašumā) dzīvojamās ēkas vai ari būvē tās. Tad dzīvojamās ēkas īpašniekam ir tiesības saņemt zemes gabalu īpašumā par maksu tādā platībā, kādā šī zeme tika piešķirta apbūvei, bet ne lielāku par 1200 kvadrātmetriem, kompensējot bijušajam zemes īpašniekam vai viņa mantiniekiem zemes vērtību Ministru kabineta noteiktajos apmēros un termiņos.

Piezīme. Ja šā panta 1. un 2. punktā minētajos gadījumos ēkas īpašnieks nevēlas zemi izpirkt vai viņam nav tiesību iegūt zemi īpašumā, tad zeme paliek tās fiziskās personas, viņas mantinieku vai juridiskās personas īpašumā, kurai tā piederēja līdz 1940. gada 21. jūlijam, un attiecības starp ēkas īpašnieku un zemes īpašnieku tiek reglamentētas saskaņā ar Civillikumu;

3) ja uz bijušo zemes īpašnieku zemes atrodas valsts īpaši aizsargājami dabas objekti (vai to daļas), kuru sarakstus apstiprinājusi Vides aizsardzības komiteja, vai ar likumu noteikti valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objekti, kā ari valsts un pilsētas nozīmes inženiertehniskās un transporta infrastruktūras objekti — ielas, tilti, tuneļi, ceļu pārvadi, dzelzceļa līnijas un ostas. Tad īpašuma tiesības uz zemi nostiprināmas valstij vai pašvaldībām, bet bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem pēc viņu izvēles ir tiesības pieprasīt nodot viņiem īpašumā tās pašas pilsētas administratīvajās robežās līdzvērtīgu zemes gabalu vai saņemt kompensāciju likumā noteiktajā kārtībā.

Pārējos gadījumos bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem pēc viņu izvēles ir tiesības:

— pieprasīt zemes īpašuma tiesību atjaunošanu un saņemt no ēku un būvju īpašnieka nomas maksu;

— vai pieprasīt nodot viņiem īpašumā vai piešķirt lietošanā līdzvērtīgu zemes gabalu;

— vai saņemt kompensāciju likumā noteiktajā kārtībā.

Ar pilsētas pašvaldības lēmumu var noteikt, ka līdzvērtīga zemes gabala vietā piešķirama tikai kompensācija, ja pilsētas administratīvajās robežās nav pietiekamu zemes platību, lai apmierinātu visus pieprasītājus. Šādu pašvaldības lēmumu var pārsūdzēt tiesā.

Bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, kuri nav iesnieguši pieprasījumus šā likuma 6. panta 1. punktā noteiktajā termiņā, ir tiesības pieprasīt zemes īpašuma tiesību atjaunošanu līdz 1994. gada 1. jūnijam. Šā termiņa nokavēšanas gadījumā īpašuma tiesības var atjaunot tiesa.

Pēc bijušo zemes īpašnieku vai viņu_ mantinieku pieprasījuma apmierināšanas zeme likumā noteiktajā kārtībā tiek nodota īpašumā vai piešķirta lietošanā šā likuma 9. pantā minētajām personām šādā secībā:

— zeme, kura šā likuma spēkā stāšanās brīdī atrodas to lietošanā;

— zeme, kura no jauna tiek pieprasīta dzīvojamo ēku un apkalpojošās sfēras objektu celtniecībai.

9. 13. pantā:

papildināt pantu pēc vārda «paraugvērtībām» ar šādu tekstu:

«kā arī nosakot nepieciešamos aprobežojumus»;

papildināt pantu ar otro un trešo daļu šādā redakcijā:

«Ja pilsētas pašvaldība sešu mēnešu laikā no brīža, kad saņemti visi nepieciešamie dokumenti, nav izskatījusi bijušās zemes īpašnieka vai viņa mantinieku pieprasījumu atjaunot īpašuma tiesības uz zemi, pretendentiem ir tiesības prasīt īpašuma tiesību atjaunošanu tiesas ceļā.

Strīdus starp zemes īpašnieku (lietotāju) un ēku, būvju un komunikāciju īpašnieku (lietotāju) izskata tiesa.»

10. 14. pantā:

aizstāt trešajā daļā vārdus «Latvijas Republikas Augstākās Padomes Pilsētu zemes komisija» ar vārdiem «Latvijas Republikas Centrālā zemes komisija»;

papildināt pantu ar ceturto daļu šāda redakcija:

«Gadījumos, kad bijušajam zemes īpašniekam nav atjaunotas zemes īpašuma tiesības šajā likumā paredzētu iemeslu dēļ, minētās tiesības ir jāatjauno, tiklīdz zuduši iepriekšminētie šķēršļi īpašuma tiesību atjaunošanai, ja nav saņemta kompensācija vai līdzvērtīgs zemes gabals citā vietā.»

11. Papildināt likumu ar 16. pantu šādā redakcijā:

«16. pants. Bijušā zemes īpašnieka tiesības prasīt savu tiesību atjaunošanu

Fizisko personu īpašuma tiesības, kas tām radušās darījumu rezultātā laikā no 1940. gada 22. jūlija līdz 1945. gada 8. maijam, atzīst tiesa, pārbaudot šo darījumu atbilstību Civillikuma prasībām.

Bijušie zemes īpašnieki vai viņu mantinieki ir atbrīvojami no valsts nodevas, ja viņi prasa īpašuma tiesību atjaunošanu tiesā.»

12. Papildināt likumu ar 17. pantu šādā redakcijā:

«17. pants. Zemes, ēku un augļu dārza (koku) pirmpirkuma tiesības

Bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem (ja viņi nav saņēmuši savas zemes vietā līdzvērtīgu zemes gabalu vai kompensāciju) ir pirmpirkuma tiesības iegūt savā īpašumā ēkas un augļu dārzu (kokus). Tādas pašas pirmpirkuma tiesības ir ēku un augļu dārza (koku) īpašniekam, ja pārdod zemes gabalu. Ja minētās personas nav varējušas izmantot pirmpirkuma tiesības pārdevēja vainas dēļ, tām ir izpirkuma tiesības.

Ja ēku un augļu dārza īpašnieks šīs pirmpirkuma tiesības neizmanto, tad šādas tiesības ir pašvaldībai.»

13. Papildināt likumu ar 18. pantu šādā redakcijā:

«18. pants. Īpašuma tiesību atjaunošanas finansēšana

Izdevumi, kas saistīti ar zemes īpašuma tiesību atjaunošanu fiziskajām un juridiskajām personām, tiek segti Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

Bijušie zemes īpašnieki vai viņu mantinieki īpašuma tiesību atjaunošanas procesā atbrīvojami no valsts nodevas maksāšanas.»

Pārejas noteikumi

1. Zemes paraugvērtības noteikšanas metodiku līdz 1994. gada 1. maijam izstrādā Ministru kabinets.

2. Nolikumu par zemes reformas realizāciju pilsētas līdz 1994. gada 30. jūnijam izstrādā Ministru kabinets.

Likums stājas spēkā ar tā izsludināšanas dienu.

Likums Saeimā pieņemts 1994. gada 31. martā.

Valsts prezidents G.ULMANIS

Rīgā 1994. gada 20. aprīlī