ATSAUCĒ IETVERT:
Plenārsēdes stenogramma. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 24.01.2002., Nr. 13 https://www.vestnesis.lv/ta/id/58100
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Plenārsēdes stenogramma:
Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.
Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sāksim 2002.gada ziemas sesijas pirmo sēdi. Vispirms izskatīsim priekšlikumus par izmaiņām darba kārtībā.
Ministru prezidents lūdz atlikt lēmuma projekta “Par Nacionālās drošības koncepciju” izskatīšanu uz šā gada 24.janvāra Saeimas sēdi un lūdz iekļaut ziņojumu par nacionālo drošību 24.janvāra Saeimas sēdes darba kārtībā tieši pirms lēmuma projekta “Par Nacionālās drošības koncepciju”. Vai ir iebildumi? Nav. Paldies!
Aizsardzības un iekšlietu komisija lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Militārā dienesta likums” otrajam lasījumam”. Vai ir iebildumi? Nav. Iekļauts darba kārtības beigās.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektus “Par valsts meža zemes gabala nodošanu īpašumā Valmieras rajona Dikļu pagasta pašvaldībai”, “Par valsts meža zemes gabala maiņu pret Mārim Liepiņam piederošo meža zemes gabalu” un “Par valsts meža zemes gabala maiņu pret Gintam Silāram piederošo meža zemes gabalu”. Iebildumu nav. Lēmuma projekti iekļauti darba kārtības beigās.
Izskatām sadaļu “Prezidija ziņojumi”.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Sēklu un stādāmo materiālu aprites likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Iebildes nav.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Augu šķirņu aizsardzības likums” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par 1961.gada 2.decembra Starptautisko konvenciju par jaunu augu šķirņu aizsardzību” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Streiku likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Nav iebildes.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā” nodot Juridiskajai komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Nav iebildes.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Eiropas Padomes līgumu par Eiropas Padomes Informācijas biroja Rīgā (Latvijas Republikā) statusu” nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām”” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Nav iebildes.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Nav iebildes.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Nolīgumu par starptautiskajiem neregulārajiem pasažieru pārvadājumiem ar autobusiem (INTERBUS)” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Nacionālās drošības likumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Linardam Muciņam.
L.Muciņš (LC). Arī Juridiskajai komisijai, lūdzu!
Sēdes vadītājs. Likumprojekts nodots arī Juridiskajai komisijai. Iebildumu nav.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līgumu par sadarbību masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanas jomā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Ārlietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.
Pret vēlas runāt deputāts Jānis Ādamsons.
J.Ādamsons (LSDSP). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Neapšaubāmi, pēc 11.septembra ir aktualizējušās un aktivizējušās tēmas, kuras ir saistītas ar kopējo cīņu, starptautisko cīņu pret dažāda veida terorisma izpausmēm. Viena no šādām izpausmēm, neapšaubāmi, ir masu iznīcināšanas ieroči. Un visām civilizētajām valstīm un demokrātiskajām valstīm, tajā skaitā arī Latvijai, ir jādara viss nepieciešamais, lai nepieļautu masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanu, tajā skaitā arī mūsu teritorijā.
Visnotaļ šādu līgumu, divpusēju līgumu, parakstīšana starp Latviju un ASV ir apsveicama. Bet, ja mēs nopietnāk un dziļāk iedziļināmies šajā līguma tekstā, man personīgi šis līguma teksts izraisa arvien lielākas un lielākas bažas, un tas sāk atgādināt 1939.gadā noslēgtos līgumus — 39., 40. gadā — starp Latviju un toreizējo PSRS, kā rezultātā Latvija arī pazaudēja savu neatkarību. Ir ļoti unikāls 7.pants šā līguma tekstā, un es atļaušos to citēt: “Attiecībā uz tiesas procesiem un prasībām, izņemot prasības no līgumiem, Latvijas Republikas valdība neuzskata par vainīgu un atbrīvo no atbildības Amerikas Savienoto Valstu valdību un tās personālu, līgumdarbiniekus un līgumdarbinieku personālu par īpašumam nodarītajiem zaudējumiem vai par jebkuras personas ievainojumu vai nāvi Latvijas Republikā, kam par cēloni bijušas šī līguma ietvaros paredzētās darbības.” Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka, izvedot Latvijas teritorijā kādu speciālo operāciju, ASV specdienestiem ir ekskluzīvas tiesības pieņemt lēmumu par to, vai realizēt dzīvē vienu vai otru operāciju. Un, ja šīs operācijas rezultātā ir gājuši bojā nevainīgi cilvēki vai arī ir notikusi kļūda, par to neviens nekad nekur neatbildēs. Un tas jau ir absurds. Vai tiešām mēs parakstāmies zem tā, ka Latvijas teritorijā var darboties citu valstu specdienesti un pie tam viņiem ir ekskluzīvas tiesības.
Es vēl būtu piekritis tādam līguma tekstam, ja arī Latvijas puse varētu darboties ASV teritorijā uz absolūti tādiem pašiem nosacījumiem. Tad tiek ievērota šī te paritāte. Bet šī paritāte neizriet no šī līguma nosacījumiem.
Vēl vairāk. Šajā līgumā visu laiku tiek runāts tikai par Latvijas iedzīvotājiem un Latvijas pilsoņiem, bet nekas faktiski netiek runāts par ASV pilsoņiem, kuri ir darbojušies Latvijas teritorijā.
Šī 7.panta 3.apakšpunkts to skaidri arī pasaka. Nekas šajā pantā netiek tulkots tā, lai aizkavētu tiesas procesus vai prasības pret Latvijas Republikas pilsoņiem vai arī Latvijas Republikā pastāvīgi dzīvojošām personām.
Cienījamie kolēģi! Visnotaļ mums būtu jāiet šis ceļš, ka mēs sadarbojamies ar demokrātiskām valstīm, lai cīnītos gan ar terorismu, gan arī nepieļautu masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanu. Bet zem tāda līguma es aicinu neparakstīties, pirmkārt, jau parlamentu. Otrkārt, mani dziļi izbrīna Induļa Bērziņa kā ārlietu ministra pozīcija, kurš ir autors šim līgumam, gan arī Ministru prezidenta Andra Bērziņa pozīcija kā Kabineta vadītājam. Vai mēs tiešām iesim pa to ceļu, kurš ved uz mūsu valsts interešu nodevību? Es aicinu nenodot šo likumprojektu komisijām! Paldies!
Sēdes vadītājs. Par vēlas runāt deputāts Aleksandrs Bartaševičs.
A.Bartaševičs (PCTVL). Cienījamie kolēģi! No pirmā skatiena līguma mērķis — masu iznīcināšanas ieroču un tehnoloģiju, kā arī to materiālu izplatīšanas apkarošana — ir vairāk nekā cēls. Un patiešām neviens nevēlas redzēt savu valsti kā ķīmisko, bakterioloģisko vai kodolieroču tranzītpunktu vai ieroču izgatavošanas vietu. Sveicama arī iniciatīva — palīdzība no jebkuras valsts šo draudu novēršanai. Atkārtošu — no jebkuras valsts, bet ne par katru cenu. Paskatīsimies, kādu cenu ASV piedāvā samaksāt Latvijai, lai tā būtu nosacīti brīva no masu iznīcināšanas ieročiem, jo neviens nevar garantēt 100% rezultātu. Naudas izteiksmē maksa būs diezgan dārga — visas preces, iekārtas, aprīkojumi, apmācība un pakalpojumi, kas sniegti un izmantoti līguma mērķa sasniegšanai, ir atbrīvoti no visiem Latvijā pastāvošiem nodokļiem. No nodokļu maksas ir atbrīvotas arī visas personas, kas atrodas Latvijas teritorijā, šā līguma ietvaros, Latvijas puse apņemas maksāt nolaišanas, navigācijas, ostas un citus nodokļus un nodevas, kas saistītas ar gaisa un ūdens nekomerciālu transportlīdzekļu pieņemšanu Latvijas ostās un lidostās. Par mūsu naudu arī apsargās šos transportlīdzekļus, veiks tehnisko apkopi un maksās par stāvvietām. Skaidrs, ka jebkura labdarība prasa vismaz pretimnākšanu, un mēs esam gatavi par palīdzību maksāt naudu. Bet es šaubos, ka tādā pašā veidā mēs varam maksāt ar nevainīgu cilvēku dzīvībām. Un līguma 7.pants, kuru Ādamsona kungs jau citēja, es to nedarīšu vēlreiz, skaidri to dara zināmu. Licence Latvijas pilsoņu nogalināšanai ir izdota ar šo līgumu. Un Ārlietu ministrijas pārstāvji komentē šo pantu sekojoši: tā ir normāla starptautiska prakse. Ārvalstu speciālistiem, kas pildīs līgumu, tiks piešķirta diplomātiskā imunitāte, līdzīga diplomātiskā korpusa administratīvā un tehniskā personāla imunitātei. Un, ja lieto Ārlietu ministrijas loģiku, tad 7.pants ir lieks, jo mēs piešķiram to pašu imunitāti ar 9.pantu, un Vīnes konvencija jau tāpat atbrīvo no atbildības, no kriminālatbildības, bet ne tādā plašā nozīmē, kā to dara šī līguma 7.pants. Vēl vairāk — ar šo 7.pantu mēs pārkāpām Satversmes 91.pantu, kurā teikts, ka visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma priekšā. Lai novērtētu, cik lielā mērā mēs ziedojam ar savu suverenitāti, piedāvāju iedomāties, ka ASV vietā ir noslēgts līdzīgs līgums ar Krieviju, Kāpēc gan ne? Krievijai ir tādas pašas tehnoloģijas, Krievija ir vienā koalīcijā ar ASV cīņā pret terorismu, galu galā tā ir tuvāk un nav mūsu ienaidnieks. Skaidrs, ka reakcija būs krasi negatīva. Un es domāju, ka lieki skaidrot, kāpēc tā reakcija būs negatīva. Un skanēs tādi paši argumenti, kurus izteicu jau es šeit. Protams, Saeima nevar grozīt līguma saturu. Bet mēs varam piedāvāt slēgt to pašu līgumu, izslēdzot, piemēram, 7.pantu vai atgriezt līgumprojektu atpakaļ Ministru kabineta grozīšanai un labošanai. Tas būs arī mans piedāvājums. Paldies!
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Par Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līgumu par sadarbību masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanas jomā” nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 62, pret — 2, atturas — 27. Likumprojekts komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātes Ingrīdas Ūdres iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņai bezalgas atvaļinājumu šā gada 17.janvārī. Priekšlikums izskatīt šo iesniegumu pēc 12.darba kārtības jautājuma. Iebildumu nav.
Izskatām deputāta Ivara Godmaņa iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šā gada 17.janvārī.
Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šā iesnieguma apstiprināšanu! Lūdzu rezultātu! Par — 81, pret — nav, atturas — 1. Iesniegums akceptēts.
Izskatām deputātes Ingrīdas Ūdres iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņai bezalgas atvaļinājumu šā gada 17.janvārī.
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 83, pret — nav, atturas — 1. Atvaļinājums piešķirts.
Izskatām Valsts prezidentes iesniegumu ar lūgumu otrreiz caurlūkot 2001.gada 20.decembrī pieņemto likumu “Grozījumi Komerclikumā”. Saeimai bez debatēm jālemj par likuma nodošanu atbildīgajai komisijai — tātad Juridiskajai komisijai.
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsosim! Lūdzu rezultātu! Par — 85, pret un atturas — nav.
Lūdzu noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrreizējās caurlūkošanas datumu! Ieslēgt lūdzu mikrofonu deputātam Linardam Muciņam!
L.Muciņš (LC). Priekšlikumu iesniegšanas termiņš 28.janvāris. Izskatīšanas termiņš 14.februāris.
Sēdes vadītājs. Izskatīšana 14.februārī. Deputāti neiebilst.
Izskatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju””. Trešais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāte Anna Seile.
A.Seile (TB/LNNK). Labrīt, godātie deputāti! Izskatām dokumentu nr. 3842 ar piezīmīti “b”. Šis likumprojekts jau ilgu laiku ir Saeimā un nav joprojām vēl apstiprināts dažādu domstarpību dēļ.
1.priekšlikums. Iesniedzis Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Tiesnesis. Komisija to nav atbalstījusi. Komisijas viedoklis bija tāds, ka nevar ar Ministru kabineta noteikumiem un Privatizācijas aģentūras statūtiem vai citiem dokumentiem noteikt to, kādā veidā tiks reorganizēta Privatizācijas aģentūra. Jābūt ir tomēr visaugstākajam līmenim šajā lietā. Tātad likumam un Kabineta noteikumiem.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas viedokli.
A.Seile. Arī 2. — Tiesneša priekšlikumu — komisija nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
A.Seile. 3.priekšlikumu arī iesniedz Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Tiesnesis. Tas ir daļēji atbalstīts, un precizētākā redakcijā komisija ir atbalstījusi savu 4.priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Seile. 5.priekšlikumu iesniedz atbildīgā komisija par finansēšanas tāmi Privatizācijas aģentūras likvidācijas gadījumā un lūdz to atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. — atbildīgās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 60, pret — 15, atturas — 2. Priekšlikums atbalstīts.
A.Seile. 6.priekšlikumu iesniedz deputāti Grīnblats, Balodis, Dobelis un Straume, un šeit ir aprakstīta faktiski visa procedūra, kādā Privatizācijas aģentūras darbība varētu tikt izbeigta un likvidēta. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Modris Lujāns.
M.Lujāns (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Kaut gan ir diezgan agra rīta stunda, es domāju, daudzi cer, ka šodien darba diena beigsies ātri. Man laikam tomēr jāsaka, ka šinī brīdī būtu jāpievērš uzmanība cienījamo kolēģu no “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikumam un es gribētu arī cienījamos Saeimas deputātus informēt. Sākotnēji Tautsaimniecības komisija šo priekšlikumu bija atbalstījusi. Pēc tam no Ministru kabineta spiediena rezultātā komisija sasauca vēl vienu sēdi un tomēr ar balsu vairākumu tad nobalsoja pret šo priekšlikumu. Sava veida loģika šim priekšlikumam ir, jo diez vai ir laba tā shēma, kur tālāk ir, ka savā veidā ar Privatizācijas aģentūras likvidāciju nodarbosies liela daļa pašas Privatizācijas aģentūras darbinieku, kā arī savā laikā norādīja Saeimas izmeklēšanas komisija par privatizācijas jautājumiem. Ir diezgan liela, nopietna problēma arī sakarā ar Valsts kontroles slēdzienu par Privatizācijas aģentūras darbību, kur tiek apstrīdēti aptuveni 6 miljonu latu izmantošanas lietderība. Līdz ar to var veidoties, ka tie cilvēki, kas ir radījuši valstī iespējamus zaudējumus, paši nodarbosies arī ar šīs aģentūras likvidāciju. Šis mehānisms nebūtu pareizs, un es domāju, ka Saeimai vajadzētu atbalstīt cienījamos kolēģus no “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK. Paldies!
Sēdes vadītājs. Anna Seile.
A.Seile (TB/LNNK). Godātie kolēģi! Es tagad runāšu kā frakcijas pārstāvis. Es gribu atgādināt to, ka šajos priekšlikumos ir ļoti daudz būtisku priekšlikumu, un es gribētu ierosināt šos priekšlikumus balsot pa daļām, jo tie attiecas uz ļoti dažādiem likumprojekta pantiem, un, manuprāt, tie bija jāievieto šajā likumprojektā atsevišķi, pie katra panta atsevišķi. Bet visbūtiskākais, kāpēc es pieprasu šo balsošanu pa daļām, ir tāpēc, ka ir paredzēti grozījumi 11.2.pantā 8.lappusītē, pievērsiet uzmanību, un šeit ir teikts tā, ka par likvidatoru nedrīkst būt persona, kura dienā, kad tiek pieņemts lēmums par darbības izbeigšanu, ir vai pēdējā gada laikā ir bijusi Privatizācijas aģentūras valdes sastāvā. Ja mēs šo normu neatbalstām un ja tie paši, kas ilgstoši darbojušies privatizācijā, kļūst par likvidatoriem un visi privatizācijas procesa pārbaudes gali ir ūdeni, tad es domāju, ka mēs, iespējams, varam atbalstīt arī ārkārtīgi lielas korupcijas pasākumus, kādi varētu izveidoties Latvijā. Un tāpēc es, it īpaši par šo 11.2.pantu, lūdzu, lai Saeima izsaka savu atbalstu vai noraidījuma balsojumu. Katrā ziņā mūsu frakcija iestājas par to, ka nevar tie paši, kas ir ilgstoši darbojušies, paši sevi likvidēt.
Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.
L.Bojārs (LSDSP). Cienījamais Prezidij, cienījamie kolēģi! Novēlu visiem raženu un patīkamu 2002.gadu! Lai visiem būtu panākumi un lai Saeimas prestižs arī paceltos.
Privatizācijas aģentūras likvidācija. Diemžēl 4.priekšlikums bija pārāk vispārīgs, un tas arī neko nenorāda, ko tad ir darījusi šī slavenā aģentūra, cik tā ir paveikusi, cik tā labi ir nostrādājusi un kā tad mēs to likvidēsim.
6.priekšlikums, ko ir iesnieguši mūsu kolēģi no “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, — tas ir pilnīgs, aptverošs un tas ir jāatbalsta, jo Privatizācijas aģentūrai materiālās vērtības valsts nodeva ir 3 miljardu latu apmērā un saņemts ir ap 300 miljoniem. Tātad ir strādājuši ļoti slikti — viena desmitā daļa. Un, ja paskatāmies uz šo darbību kaut vai ar tiem jautājumiem, kuri tagad tiek izskatīti jau starptautiskajā tiesā, kuri ir Privatizācijas aģentūras pilnīgā atbildībā — “Lattelekom” lieta, “Latvijas gāze”, “Liepājas siltums”, turpinās nepatikšanas ar Ķemeru sanatoriju, neviens nezina, kas tur notiek un kas tur vispār ir bijis. Jūs zināt Daugavpils sintētiskās šķiedras rūpnīcu. 20 miljonus izņēma no naudas iedzīvotāju vajadzībām tikai tāpēc, ka kaut kādām personām no Dienvidāzijas bija atdota šī uzņēmuma privatizācija, un neviens nedomāja, ka 6000 cilvēku palika bez darba un vēl valdībai vajadzēja samaksāt naudu par to.
Un tagad jūs paskatieties, kas notika ar Valsts dzīvojamā fonda izsaimniekošanu un privatizāciju. Neviens nedomā, kas tad būs tālāk, kad saimnieki saņems savas mājas, un kur izmitinās tos iedzīvotājus. Un kas tagad notiek pilsētās? Rīgā, it sevišķi Rīgā. Stāvoklis ir drausmīgs, bet tā ir tikai aisberga redzamā daļa. Nav jau redzama tā neredzamā daļa, un es domāju, ka tuvākajos 3—4 gados būs ne viens vien tiesas lēmums, spriedums, un neviens neatbildēs par to, ko ir savārījusi mūsu Privatizācijas aģentūra.
Vēl neliels piemērs. Pacēlās jautājums par Kuldīgas slimnīcas celšanu vai tās celtniecības pabeigšanu. Vai tad nevarēja no Privatizācijas aģentūras atrast 2 miljonus, lai nobeigtu šo slimnīcas celšanu? Un kur palika Skrunda? Par Skrundas lokatoru saņemtā nauda, ka tagad ieķīlās Kuldīgu, es nezinu, kādu ķīlu viņi iedos, lai varētu pabeigt šīs slimnīcas celšanu. Redziet, kādas nejēdzības rada... sastrādā šī aģentūra, bet vēl jau mums nav zināms, cik naudas aģentūra ir saņēmusi un kur šī nauda ir izlietota.
Es vēlreiz atkārtoju. Kur ir izlietoti naudas līdzekļi, ko ir saņēmusi Privatizācijas aģentūra? Diemžēl valdību sastādošās partijas nav ieinteresētas, lai šis jautājums tiktu pacelts, un tāpēc arī grib likvidēt tā pa klusām, un tad visi gali būs ūdenī.
Piekrist tam, kas ir izteikts iepriekšējos priekšlikumos, nevar, un 6.priekšlikums ir absolūti konkrēts, un tas ir jāatbalsta. Paldies!
Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā — deputāte Anna Seile.
A.Seile (TB/LNNK). Godātie kolēģi! Komisija šo priekšlikumu ir noraidījusi.
Sēdes vadītājs. Vispirms mums jālemj par to, vai balsot 6.priekšlikumu pa daļām.
Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par deputātes Seiles priekšlikumu balsot 6.priekšlikumu pa daļām. Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — 22, atturas — 17. Priekšlikums balsojams pa daļām.
Tātad lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par daļu 11.1. Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — 14, atturas — 24. 11.1. pants atbalstīts.
Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 11.2.pantu. Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — 17, atturas — 25. 11.2.pants atbalstīts. Lūdzu zvanu! Balsosim par 11.3.pantu. Lūdzu rezultātu! Par — 49, pret — 18, atturas — 24. Priekšlikums guvis atbalstu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 11.4.pantu. Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — 10, atturas — 32. 11.4.pants guvis atbalstu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 11.5.pantu. Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — 9, atturas — 31. 11.5.pants arī guvis atbalstu. Tālāk, lūdzu!
A.Seile. Nākamo — 7. priekšlikumu, iesniedzis Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Tiesnesis. Tas ir atbalstīts un izteikts komisijas redakcijā kā 8.priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Seile. 9.priekšlikumu iesniedz Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs, un komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
A.Seile. 10.priekšlikumu iesniedz deputāts un parlamentārais sekretārs Tiesnesis. Komisija to nav atbalstījusi, tas pēc būtības nav arī vairs balsojams.
Sēdes vadītājs. Paldies! Nav iebildes.
A.Seile. 11.priekšlikumu iesniedz deputāti Grīnblats, Balodis, Dobelis un Straume. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 11.priekšlikumu. Modris Lujāns.
M.Lujāns (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Tā kā mēs atbalstījām cienījamo kolēģu no “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK iniciatīvu 11 prim pantā, līdz ar to automātiski tagad mums ir jāatbalsta šī iniciatīva, jo tā ir cieši saistīta ar iepriekšējiem grozījumiem. Paldies!
Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.
L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Šis ir labs priekšlikums, jo tas, ko bija izstrādājis Ministru kabinets un kas ir piedāvāts 4. un citos priekšlikumos, tas nav pieņemams, jo tie nav pilnīgi un tur nav nekas izteikts. Tas ir tā, kā mēs likvidējam parastu SIA vai nu kādu nenozīmīgu aģentūru, kura vispār nav neko darījusi. Tādu ir vispār diezgan daudz. Bet, par cik ir jautājums par Privatizācijas aģentūru, tad 11.priekšlikumā izteiktie priekšlikumi ir konkrēti un tādā veidā tie ir arī jānoformē. Tā nav kāda parasta organizācija vai veikals, bet tā ir Privatizācijas aģentūra diemžēl! Un tāpēc šis priekšlikums ir jāatbalsta. Paldies!
Sēdes vadītājs. Debates slēdzu! Komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?
A.Seile. Godātie deputāti! Komisija gan nav atbalstījusi šo priekšlikumu, bet loģika prasa, ja mēs esam nobalsojuši iepriekšējos priekšlikumus, tad arī atbalstīt šo, lai būtu vienota koncepcija.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. — deputātu Grīnblata, Baloža, Dobeļa un Straumes priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — 12, atturas — 29. Priekšlikums guvis atbalstu.
A.Seile. Tālāk 13.priekšlikumu ir izstrādājusi atbildīgā komisija, un, manuprāt, tas vairs neiederas šajā shēmā. Varbūt kāds no komisijas vadības var vēl izteikt...
Sēdes vadītājs. 12.priekšlikums. Iesniedzēji noņem.
A.Seile. Jā, 12., atvainojos, 12.priekšlikums.
Sēdes vadītājs. 12.priekšlikums tiek noņemts. Paldies.
A.Seile. 13.priekšlikums. Atbildīgā komisija ir izteikusi vēlmi, ka Privatizācijas aģentūras funkcijas Ministru kabinets ir tiesīgs nodot citām institūcijām. Grūti pateikt, kā tagad tas iet kontekstā ar visu pārējo, jo šīs institūcijas jau faktiski ir nosauktas. Tās ir Nekustamā īpašuma aģentūra un pārējās, ar kurām mēs it kā ...
Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Modris Lujāns.
M.Lujāns (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Pēc Juridiskās sistēmas tad, ja mēs atbalstījām 11. priekšlikumu, mums tagad ir jānobalso pret 13. Jo 11.priekšlikumā jau ir piektā daļa, kurā ir noteiktas institūcijas, kurām ir jāveic šīs funkcijas. Šis 13.priekšlikums bija atbildīgās komisijas pie iepriekšējās redakcijas. Tādēļ šajā gadījumā mums ir jābalso pret. Paldies!
Sēdes vadītājs. Paldies! Leons Bojārs.
L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Bezatbildīgāku priekšlikumu nevaru pat izlasīt likumā. Ko nozīmē “atdot citām institūcijām”. Kādām tad atdosim? Varbūt Operas teātrim vai vēl atradīsim kādu organizāciju, kurai atdot? Ir taču jānosauc konkrēta organizācija. Tāpēc tādu priekšlikumu taču nevar atbalstīt. Tas jau ir smieklīgi.
Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns.
K.Leiškalns (LC). Priekšsēdētāja kungs! Bojāra kungs! Lai gan jūs man esat draugs, tomēr bezatbildīgāku, es neteikšu to vārdiņu ar “m”, pļāpāšanu no šīs tribīnes — es nemaz nepieminēšu tos stāstus par Privatizācijas aģentūras un Skrundas lokatora ciešo saistību. To es nemaz nepieminēšu. Arī par to, ka Privatizācijas aģentūras funkcijas var nodot citām institūcijām, jebšu Ministru kabinets nodos tās Operai. Nu tā ir vienkārši pļāpāšana pļāpāšanas pēc. Jūs vienkārši izbaudāt savas uzvaras garšu, ka jums izdevās vienoties ar “Bišu” partiju un “Tēvzemes” stiprajiem dēliem. Un nu izgāzt komisijā precīzi saskaņotu likuma pantu.
Tā ka es aicinu atbalstīt komisijas viedokli. Un aicinu neatbalstīt likumu trešajā lasījumā! Paldies! Jo tas ir šobrīd padarīts bezatbildīgs, Bojāra kungs, ar jūsu pūlēm.
Sēdes vadītājs. Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Tie, kas ir iemaksājuši 25 000 latu, lai viņi paliktu šajā vienā frakcijā, lūdzu, patlaban neuzstājieties! Tā. Tagad pievērsiet uzmanību tam, par ko mēs esam nobalsojuši. Mēs nobalsojām par 11.priekšlikumu. Izlasiet, par ko ir nobalsots! “Svītrot pārejas noteikumu 5.,6., 7. un 8.punktu un izteikt pārejas noteikumu 5. un 6. punktu tādā redakcijā, par kuru ir nobalsots.” Tad pasakiet, kur ir loģika vairs balsot no jauna par attiecīgo punktu vai par tā redakciju? Tas vairs nav balsojams. Līdz ar to, skatoties katru nākamo priekšlikumu, ir jāsalīdzina, vai mēs jau esam par to nobalsojuši vai neesam nobalsojuši. Un tieši tāpēc, godīgi sakot, sākot ar 13... 13. priekšlikumā ir piedāvāta 5.punkta redakcija. Bet mēs jau esam nobalsojuši par 5.punkta redakciju. Es tomēr aicinātu tīšām neieviest ar balsošanu šeit kaut kādas pretrunas un punktu, kas vairs nav balsojams, vienkārši nepiedāvāt balsošanai.
Sēdes vadītājs. Leons Bojārs — otro reizi.
L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi un cienījamais Leiškalna kungs! Es jums daudzas reizes teicu: nevajag zaimot un nevajag domāt, ka jūs tikai viens visu labi pārzināt un labi klausāties. Nevis Skrundas lokators, bet par Skrundas lokatoru saņemtā naudiņa kur ir palikusi. Par to ir jautājums! Par naudu! Un tur ir arī Kuldīgas slimnīcai atvēlētā nauda, tāpēc, redziet, vajag zināt to! Un tagad, kas attiecas par to pantu, tas tik tiešām nav pieņemams, un to jūs ļoti labi saprotat, un nevajag to, ko nevajag.
Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns... Debates slēdzu.
Komisijas vārdā — deputāte Anna Seile.
A.Seile. Protams, ka šis priekšlikums ievieš zināmas nesaskaņas, bet komisija to ir atbalstījusi. Tāpēc acīmredzot vajadzīgs Saeimas balsojums, ja kāds pieprasa.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 13. — atbildīgās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 40, pret — 47, atturas — 5. Priekšlikums nav guvis atbalstu.
Tālāk, lūdzu!
A.Seile. Atbildīgā komisija ir izstrādājusi priekšlikumu nr.14 un pati to aicina atbalstīt.
Līdzīga situācija kā ar iepriekšējo priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Vai kāds uzstāj uz balsošanu? Nē. Paldies!
Tālāk, lūdzu!
A.Seile. 15.priekšlikumu iesniedz deputāts... (No zāles deputāts J.Dobelis: “Noņem!”)
Sēdes vadītājs. Tiek noņemts.
A.Seile. 16.priekšlikumu iesniedz Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Tiesnesis. (No zāles deputāts J.Dobelis: “Nav balsojams!”)
Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Nav balsojams.
A.Seile. Atbildīgā komisija ir izstrādājusi 17.priekšlikumu. Arī šis priekšlikums saskaņā ar iepriekšējiem balsojumiem pēc būtības nesaskan.
Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!
A.Seile. 18.priekšlikums. Iesniedz atbildīgā komisija. Tas ir par pantu pārnumurēšanu, kura tagad nav nepieciešama. (No zāles deputāts J.Dobelis: “Arī nav balsojams.”)
Sēdes vadītājs. Paldies! Tālāk, lūdzu!
A.Seile. 19.priekšlikums...
Sēdes vadītājs. Tiek noņemts.
A.Seile. Skaidrs. 20.priekšlikumu iesniedz deputāti Grīnblats, Balodis, Dobelis, Straume — par pārejas noteikumiem. Komisija to ir atbalstījusi daļēji.
Un tāpat daļēji atbalstījusi arī 21. — parlamentārā sekretāra Tiesneša priekšlikumu un izteikusi savā redakcijā kā 22.priekšlikumu, Ministru kabinetam dodot iespēju pieņemt nepieciešamos grozījumus Privatizācijas aģentūras statūtos.
Sēdes vadītājs. Nav iebildes.
A.Seile. Paldies! Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Atliek balsojums par šo likumprojektu trešajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašumu objektu privatizāciju”” pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — 38, atturas — 4. Likums pieņemts.
A.Seile. Paldies par darbu.
Sēdes vadītājs. Izskatām likumprojektu “Grozījumi Aizsargjoslu likumā”. Trešais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāte Anna Seile.
A.Seile (TB/LNNK). Godātie deputāti! Dokuments nr.3965. Tātad trešais lasījums Aizsargjoslu likumam, par ko jau ļoti daudz ir diskutēts ne tikvien komisijās, bet arī presē.
Tātad 1.priekšlikums — iesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs Gaiļa kungs, precizējot “sarkanās līnijas” definīciju. Komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Nav iebildes.
A.Seile. 2.priekšlikumu iesniedz Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs, kurš faktiski attiecas uz to pašu tematu, un komisija to ir atbalstījusi daļēji.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
A.Seile. 3.priekšlikumu iesniedz Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Sprindžuks, un komisija to nav atbalstījusi, bet ir atbalstījusi 4. — atbildīgās komisijas priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Seile. 5.priekšlikumu iesniedz Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Sprindžuks. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi, tāpat kā ir atbalstījusi arī Juridiskā biroja 6. un parlamentārā sekretāra Gaiļa — 7.priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Seile. 8.priekšlikumu iesniedz Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Māris Pūķis, un šo priekšlikumu komisija neatbalstīja tāpēc, ka Satiksmes ministrija grib noteikt pārāk lielu redzamības trijstūri, kurā pilnīgi brīvi Satiksmes ministrijas cilvēki varētu rīkoties ar tajā augošiem kokiem, kas pārkāpj cilvēku un īpašuma tiesības. Komisija nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
A.Seile. 9.priekšlikumu iesniedz deputāte Seile. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs tādu pašu, un arī Juridiskais birojs. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Nav iebildes.
A.Seile. Un 10.priekšlikumu iesniedz Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Sprindžuks. Komisija to nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
A.Seile 11.priekšlikumu iesniedz deputāte Seile un parlamentārais sekretārs Sprindžuks, nosakot aizsargjoslas gar 10 kilometru garām upēm, bet komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu un ir atstājusi iepriekšējo redakciju.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
A.Seile 12.priekšlikumu iesniedz parlamentārais sekretārs Sprindžuks. Tas ir par palienes definīciju, un līdzīgu priekšlikumu iesniedz arī deputāte Seile. Komisija saliek šos priekšlikumus kopā un izveido tādu visaptverošu redakciju kā 14.priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Seile 15.priekšlikumu iesniedz parlamentārais sekretārs Jānis Gailis. Komisija ir atbalstījusi, jo tas ir redakcionāls precizējums.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
A.Seile. 16.priekšlikumu iesniedz Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Sprindžuks. Pēc būtības tas vairs nav balsojams, jo iepriekšējās sadaļās jau ir par to nolemts.
Sēdes vadītājs. Paldies!
A.Seile. 17.priekšlikumu iesniedz deputāte Seile. Komisija šo priekšlikumu atbalsta, un atbildīgā komisija šī paša panta daļas beigas izsaka precizētā redakcijā. Aicinu atbalstīt 17. un 18.priekšlikumu!
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
A.Seile. 19.priekšlikumu iesniedz LSDSP frakcija. Tas ir daļēji atbalstīts un precīzāk izteikts 20.priekšlikumā kā Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Mauliņa priekšlikums. Komisija atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.
A.Seile. Tālāk. 21.priekšlikumu iesniedz Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
A.Seile. 22.priekšlikumu arī komisija ir atbalstījusi. To iesniedzis gan parlamentārais sekretārs Jānis Gailis, gan parlamentārais sekretārs Sprindžuks, gan Juridiskais birojs.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
A.Seile. Nākamo — 23. priekšlikumu — iesniedz pati atbildīgā komisija. Un lūdzu to atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
A.Seile. 24.priekšlikumu par lauku apvidos noteikto aizsargjoslu platumu komisija lūdz atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
A.Seile. Tālāk ir daži redakcionāli precizējumi 15.pantā.
Sēdes vadītājs. Paldies! Tālāk.
A.Seile. Un nākamais priekšlikums — 25. pēc kārtas — atrodas jau labu gabalu tālāk. Tas ir 34.lappusē, to iesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs Gailis. Šis priekšlikums atbalstīts daļēji, un komisija šo pašu domu ir izteikusi kā savu 26.priekšlikumu. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
A.Seile. Tālāk 27.priekšlikums, kur Juridiskais birojs precizē aprobežojumus Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslās. Terminoloģisks precizējums. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
A.Seile. 28.priekšlikumu iesniedz deputāts Muciņš. Komisija to ir daļēji atbalstījusi...
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Seile. ... Un atbalstījusi 29. — Muciņa priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 29.priekšlikumu. Linards Muciņš.
L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Jāsaka, ka Aizsargjoslu likums, kas ir ļoti svarīgs gan no dabas aizsardzības, gan no vispārējās vides sakārtotības, gan no dažādu objektu ekspluatācijas viedokļa, ir ļoti dažāds. Šī likuma atsevišķi panti runā par problēmām ļoti, ļoti dažādās jomās. Un 36.pants “Aprobežojumi Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā”, es domāju, ka šobrīd tāds, kāds tas ir, — ar varbūt dažiem redakcionāliem dzīves gaitā izstrādājušies un izkristalizējušies priekšlikumiem, it sevišķi, kas skar brīvu pārvietošanos šajā jūras un līča aizsargjoslā, tātad 300 metros no, kā sacīt, augstākās kāpas bangā, ir nepieciešams sakārtot, un to arī Juridiskais birojs ar saviem iesniegumiem, tāpat mans 28. un 29.priekšlikums, kas Tautsaimniecības komisijā ir atbalstīti, arī dara. Taču tajā pašā laikā es gribu vērst deputātu uzmanību uz dažiem neloģiskajiem turpinājumiem, kā šis pants tiek mēģināts sakārtot.
Ja reiz mēs cilvēkiem, kuri dzīvo šajā aizsargjoslā, nosakām ļoti precīzi un, kā es uzskatu, šobrīd sabalansēti, varbūt vēl nepieciešams precizēt, ka šeit gan es pats savos priekšlikumos un kā VARAM parlamentārais sekretārs Gailis piedāvā savā 40.priekšlikumā, nedaudz precizēt un sakārtot, par to jā. Bet tai pašā laikā, lai mēs šodien ietu uz tādu situāciju, ka mēs vispār aizliedzam jaunu māju, saimniecības ēku būvniecību simtos un simtos zemnieku... zvejnieku ciemos, kas atrodas Baltijas jūras un Rīgas jūras līča aizsargjoslā, pie tam trešajā lasījumā tādu konceptuālu priekšlikumu, tas absolūti nevar būt pieņemams. Tāpēc es aicinu, atbalstot, protams, savu 29.priekšlikumu, ko arī komisija ir atbalstījusi, šajā pantā tomēr ļoti rūpīgi un sabalansēti izšķirties tikai par tiem priekšlikumiem un atbalstīt tikai tos priekšlikumus, kas šī likuma piemērošanas darba gaitā ir likuma piemērošanā būtiski izkristalizējušies. Pēc tam es atsaukšos arī uz VARAM viedokli. Juridiskā komisija šai likumā ir otrā atbildīgā komisija. Un pirms pirmā lasījuma mēs ļoti būtiski un detalizēti debatējām šo likumu, un tieši par šo 36.pantu runājām. Un arī ministrijas pārstāvji piekrita, ka ir nepieciešams pat atvieglot šo te celtniecību, kas šobrīd noris Baltijas jūras un Rīgas jūras līča aizsargjoslā. Jāprecizē, kādas mājas tur var celt, lai neiznāk tā, ka, no vienas puses, saskaņo un uzceļ “Jūras pērles” vietā tātad deviņstāvu hoteli, bet, no otras puses, cilvēks, kurš dzīvo tajos zemniek... zvejniekciemos, nevar uzcelt sev ne jaunu dzīvojamo māju, viņš nevar sev uzcelt ne jaunu saimniecības ēku. Un tajā pašā laikā šī mistiskā darīšanās ar šiem te pamatiem, un tajā pašā laikā arī tas, kad paši šie zvejniekciemi vēl joprojām nav izstrādājuši šos te attiecīgos teritoriju plānojumus, ko viņiem uzliek likums. Un tajā pašā laikā mēs ilgus gadus turam spēkā šādu likuma normu, šādi plānojumi netiek izstrādāti, cilvēki mocās ar celtniecību uz veciem māju pamatiem, notiek visvisādas juridiskas fikcijas, risks, cilvēks zaudē un riskē zaudēt savus ieguldījumus, ceļot uz cita vārda ēkas un pēc tam būt gatavs tās atpirkt, un visādas šādas lietas notiek. Un tajā pašā laikā mēs faktiski tagad piedāvājam atcelt šim pantam ceturto daļu. Ko tad tie mūsu tūkstoši un tūkstoši iedzīvotāju teiks, kuriem šobrīd tur ir mājas, kuri tur šobrīd dzīvo šajā joslā un kuriem varbūt puse no zemes ir uz šīs te joslas, puse zemes nav uz šīs joslas? Jāpieiet taču druscītiņ ar prātu! Es uzskatu, ka ļoti uzmanīgi visi šie te priekšlikumi šajā pantā sabalansēti ir jābalso, un es arī uz priekšu pievērsīšu jūsu uzmanību tālākajiem saviem un citu deputātu priekšlikumiem. Aicinu atbalstīt 29.priekšlikumu!
Sēdes vadītājs. Modris Lujāns.
M.Lujāns (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Es aicinātu atbalstīt atbildīgās komisijas viedokli, jo mēs arī Vides apakškomisijā, kur arī ir daudz pārējo frakciju pārstāvju, iepazināmies ar situāciju. Nav, Muciņa kungs, tiek viendabīgi, kā jūs paziņojāt! Es domāju, ka varbūt arī Seiles kundze kā deputāte, nevis kā atbildīgā ziņotāja pastāstīs par to informāciju, kas parādās, ka Zemes dienesta darbinieki internetā izplata informāciju, ka par zināmu samaksu var atrisināt jautājumu par māju celtniecību visā Kolkas piekrastē, samaksājot noteiktu naudas summu. Un, ja mēs gribam iziet, un, galvenais, tas viss var notikt pat 100 metru zonā no jūras piekrastes, ja. Un arī šeit tas viss nav tik viennozīmīgi. Mēs Vides apakškomisijā izskatījām arī ierosinājumus no Liepājas, kā jūs sakāt, daļa saka to, ka vajag celtniecību, daļa atkal protestē kategoriski pret to, ka visādu mahināciju rezultātā tiek celtas diezgan nopietnas kotedžas un vēl visādas atpūtas mājas tieši šinī saudzējamā zonā. Tātad tas ir konceptuāls jautājums — vai mēs ejam uz šādu soli. Bet savā veidā tad viss šis Aizsargjoslu likums pārvērtīsies par fikciju. Un tādēļ es gribētu arī, lai patiešām Seiles kundze pastāsta par reālajiem faktiem, kā tas notiek Latvijas jūras piekrastē, tagad ar visām šīm celtniecībām. Un, Muciņa kungs, vismaz man liekas, ka šinī brīdī šādu atbrīvojumu mums nevajadzētu ļaut. Un es aicinu atbalstīt atbildīgās komisijas priekšlikumu!
Sēdes vadītājs. Linards Muciņš — otro reizi.
Es atvainojos, Muciņa kungs — otro reizi.
L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Cienījamo deputāt Lujān! Jā, bez šaubām, jūs kā Vides komisijas apakšpriekšsēdētājs, apakškomisijas priekšsēdētājs un kā persona noteikti šos jautājumus esat izdebatējis detaļās, un, bez šaubām, komisijas sēdē ar jums piedalījās kādi speciālisti, un varbūt mēs kādu zagli un kukuļņēmēju, protams, varam atrast mūsu valstī, un varbūt nemaz... Tajā pašā laikā es redzu, ka šis piedāvājums ir absolūti kā Jaroslava Hašeka “Šveikā”: “Izcirtīsim mežu, lai nav vārnām, kur piemesties!” Tas, ka kāds kaut kur kaut ko nelikumīgu būvē, tas, ka lielākā daļā šo ciemu nav apstiprināti šie apbūves noteikumi, tas, ka vajadzētu atbalstīt VARAM parlamentārā sekretāra Gaiļa 40.priekšlikumu — izslēgt no 36.panta ceturtās daļas šo te skaitli “2”, kas attiecas uz to, ka izņēmuma gadījumos varētu būvēt lopbarības, minerālmēslu, degvielas, eļļošanas, ķīmisko vielu un tā tālāk noliktavas, tam es pilnīgi piekrītu, bet nevar izslēgt 4.daļas 2.apakšpunktu, kas ļauj celt jaunas vai remontēt, paplašināt esošās dzīvojamās mājas un saimniecības ēkas. Nenonāksim taču līdz absurdam! Šie cilvēki, kuri pirmām kārtām tur tās ēkas ir uzcēluši simtiem un simtiem gadu un desmitiem un desmitiem gadu, un kaut vai pēc Aizsargjoslu likuma spēkā stāšanās, taču rēķinās mūsu valstī ar kaut kādu stabilitāti, ar kaut kādu loģiku, ar kaut kādām prāta izpausmēm šajā parlamentā, ka, teiksim, vienu dienu viņš nelems tā, un otru dienu, redziet, atnāks mums un pastāstīs pēkšņi vienu stāstu par briesmīgu sludinājumu internetā, kura izdruku šeit neviens nevar parādīt, bet kaut ko stāsta tā vietā, lai kā valsts amatpersonai...
Sēdes vadītājs. Laiks!
L.Muciņš. ... kā deputātam vajadzētu griezties attiecīgās institūcijās.
Sēdes vadītājs. Debates beidzam.
Komisijas vārdā — deputāte Anna Seile.
A.Seile. Godātie deputāti! Mēs Muciņu komisijā esam pilnīgi atbalstījuši sakarā ar 28. un 29.priekšlikumu. Un kāpēc? Tāpēc, ka šeit runa ir, pagaidām runa ir par Baltijas jūras un Rīgas līča lielo aizsargjoslu, kas ir vairākus kilometrus plata, un tajā tik tiešām nevar liegt zemes īpašniekiem traucēt cilvēku brīvu pārvietošanos un tā tālāk. Zemes īpašniekam ir savas tiesības. Bet tālāk, kad mēs pāriesim pie otrās daļas, tur, lūk, šie Muciņa priekšlikumi tiek iestrādāti un tur ir daudz visu citu priekšlikumu, kas saistās gan ar jūrmalas apbūvi, un tad mēs runāsim par šo šauro 300 metru kāpu joslu. Man liekas, Muciņa kungs pārmērīgi agri uzsāk šo lielo diskusiju. Tātad komisija 28. un 29.priekšlikumu ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Nav nepieciešams balsot?
A.Seile. Jā, neviens nepieprasa. Tālāk 30. priekšlikumu ir izstrādājusi atbildīgā komisija. Un tā ir vēlreiz atsaukusies uz to, ka šajā aizsargjoslā ir nepieciešami vietējās pašvaldības apbūves noteikumi un ka zemes maiņu vai zemes lietojuma maiņu var izdarīt tikai valsts un pašvaldību zemēs tajos gadījumos, ja Kabinets ir pieņēmis atsevišķu lēmumu. Šeit ir ļoti daudz konfliktsituāciju un tāpēc arī komisija tādu punktu šeit ir iestrādājusi. Tātad komisija lūdz atbalstīt savu 30. priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
A.Seile. Tālāk sākas priekšlikumu sērija par krasta kāpu aizsargjoslu. Pievēršu jūsu uzmanību: tā ir 300 metru rūpīgi saudzējama un glabājama krasta kāpu aizsargjosla, kura pēdējā mirklī, pēdējos gados tiek daudzkārt izniekota neatbilstoši apbūves noteikumiem un neatbilstoši vecajam plānojumam.
Un tālāk ejam pa priekšlikumiem. Tātad 31. ir Jāņa Gaiļa precizējošs priekšlikums. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
A.Seile. 32. ir atbildīgās komisijas priekšlikums, ka tur nedrīkst izvietot būves lopbarības glabāšanai un vēl citas būves, kas var piesārņot zemi.
Sēdes vadītājs. Nav iebildes.
A.Seile. 33. — Jāņa Gaiļa priekšlikumu komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
A.Seile. 34. — Juridiskā biroja priekšlikumu arī ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Nav iebildes.
A.Seile. Un arī 35. — Juridiskā biroja priekšlikumu — komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Nav iebildes.
A.Seile. Tālāk ir 36. — Jāņa Gaiļa — parlamentārā sekretāra priekšlikums, kurš gribētu aizliegt jāt ar zirgiem vai nobraukt no ceļiem šajā zonā. Komisija to nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Nav iebildes.
A.Seile. Ja nav iebildumu...
Sēdes vadītājs. Nav iebildes.
A.Seile. 37.priekšlikumu komisija lūdz atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
A.Seile. Un tālāk ir vesela priekšlikumu sērija — 38., 39., 40. un 41. par to, vai vēl bez šiem likumā noteiktajiem izņēmumiem, kurus mēs nupat nobalsojām, vai vēl vajag pieņemt kaut kādus izņēmuma gadījumus. Un šeit es — deputāte Seile — esmu ierosinājusi izslēgt visus izņēmumus no šī panta, jo ar Ministru kabineta lēmumu vai apbūves noteikumu maiņu pašvaldības jau var radīt labvēlīgu vidi varbūt tur kempinga celtniecībai vai kaut kādu nepieciešamu būvju celtniecībai. Tāpēc arī komisija ir atbalstījusi šo manu priekšlikumu un noraidījusi Muciņa, Gaiļa un vēlreiz 41. — Muciņa priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 38.priekšlikumu. Linards Muciņš.
L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Tātad faktiski, neņemot vērā nelielu ievadu, ko jau mēs debatēs šeit izrunājām, faktiski šis ir tas centrālais un fundamentāli izšķirošais priekšlikums, ko iesniegusi deputāte Seile, ka izslēgt vispār 36.panta 4.daļu. No vienas puses, es piekrītu deputātei Seilei, ka kas tas par likuma formulējumu “izņēmuma gadījumā”. Tādēļ arī, kā jūs redzat, mans 39.priekšlikums piedāvā izslēgt šā likuma 36.panta ceturtajā daļā šos vārdus “izņēmuma gadījumā”. Tātad tad būtu teksts: šā panta attiecīgajos gadījumos šādus darbus, tātad māju celtniecību un esošo māju un saimniecību ēku remontu 300 metru aizsargjoslā pie Rīgas jūras līča un Baltijas jūras, var realizēt, ja ir veiktas paredzētās darbības ietekmes uz vidi sākotnējais izvērtējums. Tātad šāds te moments ir. Tad ir Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts biroja atzinums par noslēguma ziņojumu, vai izdoti tehniskie noteikumi saskaņā ar likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” prasībām, un tikai tad, ja tas ir, bet tikai tad, ja attiecīgās darbības paredzētas teritoriju plānojumos vai no bijušajiem zemes īpašniekiem vai mantiniekiem saņemts motivēts pieprasījums tādēļ, ka nav iespējams dzīvojamās mājas būvēt citā vietā, ja ir atjaunotas īpašuma tiesības. Un tātad šeit saistība ar ostu un zvejniecību, kur noteikti jau Bojāra kungs varētu mani atbalstīt.
Tātad šeit, es domāju, ir pietiekami precīzi izsvērts, kas ir jāizdara pirms tam, lai aizsargātu dabu, un kādos gadījumos vispār to var darīt. Es pilnīgi piekrītu parlamentārā sekretāra Gaiļa 40.priekšlikumam, ka nu dažādām ķīmisko vielu, eļļošanas un degvielas noliktavām jau nu šajos 300 metros nevajadzētu būt, un tas priekšlikums nez kādēļ nav guvis atbildīgās komisijas atbalstu. Bet tajā pašā laikā, es vēlreiz pasvītroju, aizliegt cilvēkiem celt, būvēt un remontēt dzīvojamās mājas tajās vietās, kur viņi dzīvo, un tajās vietās, kur viņi uzturas, tajās vietās, kur viņiem pieder zeme, tajās vietās, kur viņiem ir vecas un brūkošas mājas, ir neloģiski, muļķīgi, noziedzīgi un pretlikumīgi. Es atļaušos citēt Latvijas valsts Satversmes 105.pantu: “Ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm, un īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu”, bet ne jau tā, ka, tikai saskaņojot šo vienu likumu, mēs pateiksim tagad: šinī joslā atbrīvojiet. Vēl drūmāk tas notiek nekā tajos laikos, kad PSRS robežapsardzības karaspēks izveidoja savas slēgtās zonas, kurās nevarēja ieiet. Nu tur vismaz vietējiem iedzīvotājiem atļāva dzīvot un celt tās ēkas. Tad tagad vispār es saprotu, ka nekāda celtniecība, remonts un tā tālāk pēc šī labojuma nav iespējams. Tas ir absolūti antikonstitucionāli. Ja mums ir nepieciešams, un es pat atbalstu, vajadzīgs sabalansēt vides aizsardzību, nepieciešams vēl ievest iekšā šajā daļā kaut kādus precizējumus, lai neparādītos 80 metru no jūras, kā jau šeit teica, paskatieties — kurā tajā ciemā no sarkaniem ķieģeļiem ir uzcelta pie pašas jūras gandrīz viena tāda brīnišķīga pils, bet tur jau, kā sacīt, nevar runāt, ka šī celtniecība atbilst kaut kādām vietējām tradīcijām un arī tās īpašnieks nu kaut kā nav cilvēks, kas atbilst mūsu vietējai mentalitātei un tradīcijām. Jautājums ir, teiksim, kas to ļāva celt un kāpēc tas tā ir uzcelts. Tad arī prasīsim atbildību. Jautājumos par arhitektūru mums lietas sen nav sakārtotas. Vispār mums nav tāda likuma par arhitektūru. Katrs būvinženieris šobrīd var lemt un risināt jautājumus, kas civilizētā Eiropā un saskaņā ar mūsu pašu pieņemto likumu par reglamentētām profesijām ir arhitektu rokās un jomā. Bet šodien katrs pagasta pieaicināts ar celtnieka izglītību sertificēts būvinženieris var risināt jautājumus, kas noved pie šīm te sekām, par ko Seiles kundze šeit un Lujāna kungs pamatoti aizrādīja, bet tas, ka ir atsevišķi gadījumi, tas nedod mums pamatu tūkstošiem un tūkstošiem cilvēku zemes īpašnieku, ciemu iedzīvotāju atņemt tiesības uz viņu īpašumu un atbilstošu, adekvātu rīcību ar šo īpašumu. Īpašums nav tādēļ un neeksistē tikai tādēļ, lai to turētu un noslaucītu no tā putekļus, bet lai to ekspluatētu, izmantotu, dzīvotu un saņemtu adekvātu atdevi par ieguldīto naudu.
Es kategoriski aicinu neatbalstīt deputātes Seiles 38.priekšlikumu! Paldies!
Sēdes vadītājs. Modris Lujāns.
M.Lujāns (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Patīkami bija noklausīties labu runu, kura derētu labā tiesā. Ļoti daudz demagoģijas, bet maz jēgas, diemžēl jāsaka.
Ja mēs noklausījāmies to, ka Satversmē ir noteikta norma, uz ko apelēja cienījamais Muciņa kungs kā advokāts, tas bija veikts ļoti profesionāli, bet šeit ir viena pretruna. Jūs pareizi pateicāt — ja tas nerunā pretī sabiedrības interesēm. Un Saeima ir tā institūcija, kur mēs izsakām šīs sabiedrības intereses. Un līdz šim mēs esam redzējuši un domājuši par to, ka šī piekrastes zona ir tā vieta, kas pieder sabiedrības interesēm. Tā ir pirmā lieta.
Otrā lieta. Muciņa kungs papriekšu sāka savu runu ar to, ka tās ir pāris mājas, kur zvejnieki vai, teiksim, tie, kas jau dzīvo, nevarēs veikt remontus. Muciņa kungs, tie, kas tur dzīvo, remontus varēs veikt.
Bet pēc tam jūs turpināt savu runu ar absurdu, ka tas skars tūkstošiem un tūkstošiem cilvēku. Tātad tūkstošiem un tūkstošiem... ir saprotams — vismaz kādi desmit tūkstoši. Tātad, cienījamie kolēģi! Kā tas saprotams ar Muciņa kunga vārdiem, tātad Rīgas kāpu zonā, Latvijas kāpu zonā pie jūras desmitiem tūkstošu tiks celtas mājas, kotedžas vai vēl nezināmi objekti. Vairs nav runa par latviešu tautai, mentalitātei nesaprotamām celtnēm ar sarkaniem ķieģeļiem, kas ir kāpu zonā. Tā ir nopietna celtniecība. Es vēlreiz lūgtu tomēr Seiles kundzi arī informēt par tiem faktiem, kas mums ir zināmi gan Vides apakškomisijā, gan arī Tautsaimniecības komisijā par to, ka ir ļoti daudz pretendentu, kas jau domā iepirkt nevis vienai mājai, bet visu piekrastes zonu no Kolkas, kur kādreiz celtniecība patiešām bija aizliegta.
Un tas nebūs. Un beigās mentalitāte tur nāks ārā patiešām ne jau vietējā, tās zemes tiks pārdotas jau tālāk ārzemju investoriem, nosauksim. Tādēļ es aicinātu šinī brīdī nopietni pārdomāt un, kā nesen pareizi teica viens domes kolēģis, deputātus balsot pēc sirdsapziņas. Jo citādāk man ir sajūta, ka cienījamam Ulmes kungam no Vides aizsardzības kluba vajadzēs novērot ne tikai Rīgas domi, bet arī Saeimu un arī, iespējams, “Latvijas ceļa” frakciju.
Tāpat es arī aicinātu, rēķinoties ar to, ka patiešām, ja “Latvijas ceļš” grib veicināt Zaļās partijas attīstību, tai būs ļoti daudz darba, un es domāju, ka tā varēs pretoties ne tikai par mazajām hidroelektrostacijām, bet arī šī likuma realizācijai. Un es domāju, ka cienījamajai prezidentei stāvēs piketi pie pils ar aicinājumiem šo likumu tādā formulējumā, kā pagaidām piedāvā kolēģis Muciņš, neizsludināt. Nevajadzētu tā darīt.
Bet es vēlreiz saku — katrs lai balso pēc savas sirdsapziņas. Paldies!
Sēdes vadītājs. Linards Muciņš. Otro reizi.
L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Godājamo deputāt Lujāna kungs! Paldies par labiem vārdiem! Centīšos vēl labāk. Man tikai divas piezīmes. Nu, ja mēs runājam par demagoģiju, tad piepīt klāt tagad mazās hidroelektrostacijas — tā jau nu nav īstā vieta un lieta. To gan varētu nosaukt par demagoģiju. Bet es gribu uzdot jautājumu gan Seiles kundzei, gan Vides apakškomisijai — kas tad pa šiem 10 gadiem, kad šis likums darbojās, pēkšņi šogad ir noticis, lai, kā sacīt, jāizcērt mežs, lai vairs nav kur vārnām piemesties? Kas tad ir noticis? Jā, es šeit pasvītroju — tūkstošiem un tūkstošiem, jo zemes īpašnieku, māju īpašnieku, iedzīvotāju šajā joslā ir tūkstošiem un tūkstošiem! Par cik es esmu ievēlēts no Kurzemes vēlēšanu apgabala, tad es teikšu, ka tūkstošiem un tūkstošiem. Un tie visi ir mūsu vēlētāji! Tāpēc nevajag šeit pēkšņi izrādīt kaut kādu mistisku uztraukšanos par dabu, kam nav nekāda pamata, bet ir jāpiespiež ierēdņi un pašvaldību atbildīgās amatpersonas ievērot to likumu, ko mēs paši esam pieņēmuši. Un tad nebūs šo problēmu un šo šausmu stāstu! Paldies! Es kategoriski aicinu noraidīt 38. — deputātes Seiles priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Romāns Mežeckis vēlas debatēt? Imants Burvis.
I.Burvis (SDS). Godīgi sakot, es savam godājamam kolēģim Linardam Muciņam gribēju atgādināt, kas ir noticis pa pagājušo vasaru. Pagājušajā vasarā Jūrmalā bija pietiekami skaists skandāls, kur izņēmuma kārtā tika gatavots superlabs visiem Latvijas ļaužiem projekts ar iespējām tunelī pastaigāties līdz jūras vidum un atpakaļ, un varbūt arī slūžas iebūvēt, un viss būtu bijis kārtībā. Tāpēc manā skatījumā tomēr ir jāatbalsta Seiles kundzes piedāvājums, lai nebūtu šādu izņēmumu. Jo es saprotu, ka šie cilvēki šādas slūžas un tuneļus gatavo aiz labas gribas, labticīgas mīlestības pret līdzpilsoņiem. Jo nauda jau atļauj, tikai cilvēkiem nepatīk šādi izņēmumi.
Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā — deputāte Anna Seile.
A.Seile (TB/LNNK). Godātie kolēģi! Es vēlreiz gribu atgādināt, ka visi šie priekšlikumi, sākot no 38. līdz 41. priekšlikumam, attiecas uz 300 metru kāpu zonu gar jūras un jūras līča krastu. Un tā ir stingrā režīma aizsardzības zona, kurā mūsu jau iepriekš nobalsotās normas arī pieļauj apbūvi tādos gadījumos, ja to nosaka teritoriālais plānojums. Bet deputāta Muciņa priekšlikums ko nosaka? Tas saka tā, ka, pat neskatoties uz plānojumu... 41.priekšlikums ir tāds, ja atbilstoši ietekmes par vidi novērtējuma prasībām varētu celt ēkas un būves, ja to projekti atbilst attiecīgās apdzīvotās vietas vai teritorijā izmantojamai tradicionālai ēku un būvju arhitektūrai un ainavai. Varbūt Muciņa kungs kaut kā ir palaidis kaut ko garām, bet, ja šādu redakciju mēs pieņemsim, tad jebkurš individuālais zemes gabala nopircējs, neskatoties uz teritoriālo plānojumu, var celt tādu ēku un būvi, kura atbilst, lūk, šīm tradīcijām pēc būvju ārējā izskata. To nu gan nevarētu pieļaut, un tāpēc visi iepriekšminētie ierobežojumi šī panta otrās daļas pirmajā un otrajā punktā krasta kāpu zonā jau ir noteikti mūsu iepriekšējos balsojumos. Bet šāda liela brīvdomība tiem, kam ir daudz naudas un kas grib būvēt labas mājas tieši šajā krasta kāpu zonā ar taisnu izeju uz jūru, manuprāt, nav pieļaujama. Tāpēc es iesaku, ka nepieļausim vēl vienus izņēmumus krasta kāpu zonā, un aicinu atbalstīt komisijas viedokli par visiem šiem četriem priekšlikumiem.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 38. — deputātes Seiles priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 47, pret — 29, atturas — 15. Priekšlikums ir guvis atbalstu.
A.Seile. Paldies! Tātad pārējie priekšlikumi balsojami nav, jo šī panta daļa ir izslēgta.
Sēdes vadītājs. Paldies, tālāk!
A.Seile. 42.priekšlikumu iesniedzis deputāts Jānis Gailis. Komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
A.Seile. 43.priekšlikumu komisija ir izstrādājusi pati un lūdz atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
A.Seile. 44. — Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikumu komisija ir daļēji atbalstījusi un iestrādājusi to savā 46.priekšlikumā. Bet vēl šajā pantā, kas runā par galvenās cirtes platumu, nav atbalstīts 45. — deputāta Leiškalna priekšlikums. Tātad komisija ir atbalstījusi daļēji 44., nav atbalstījusi 45. un lūdz atbalstīt 46.priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Seile. 47.priekšlikumu iesniedzis parlamentārais sekretārs Sprindžuks. Un komisija to atbalsta. Es domāju, ka šis ir būtisks priekšlikums, jo tomēr arī šajās aizsargjoslās ir nepieciešams ārkārtas situācijā novākt vējgāzes, vējlauzes un snieglauzes.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Seile. 48.priekšlikumu ierosina Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
A.Seile. Tālāk 49.priekšlikumu komisija pati ir izstrādājusi un lūdz atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
A.Seile. Tālāk sākas diskusija par aizsargjoslām ap ūdens ņemšanas vietām. Un 50.priekšlikumu ir izstrādājis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs. Komisija to ir atbalstījusi, nedaudz precizējot, kā savu 51.priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Seile. Tālāk 52.priekšlikumu ir izstrādājuši deputāti Tolmačovs un Lujāns. Komisija to ir daļēji atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
A.Seile. 53.priekšlikumu ir iesniedzis Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Pūķis. Komisija ir rūpīgi izvērtējusi, atbalstījusi daļēji un izstrādājusi kā savu 54.priekšlikumu, kuru lūdz Saeimai atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
A.Seile. 55.priekšlikumu iesniedzis parlamentārais sekretārs Pūķis. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
A.Seile. Arī 56. — Pūķa priekšlikumu — komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
A.Seile. Tāpat arī parlamentārais sekretārs Pūķis ir iesniedzis 57.priekšlikumu, kuru komisija nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
A.Seile. Komisija nav atbalstījusi arī 58. — Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.
A.Seile. 59. priekšlikumu iesniedzis Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Sprindžuks. Komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
A.Seile. Nākamais priekšlikums ir 60., kas ir 62.lappusītē. Tas ir Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
A.Seile. 61.priekšlikumu iesniedzis Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs. Tas ir sakarā ar jaunas dzeramā ūdens vietas ierīkošanu un ūdens ņemšanu. Komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
A.Seile. 62.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
A.Seile. Tālāk ir daži redakcionāli precizējumi. Un nākamo — 63. priekšlikumu — ir iesniedzis parlamentārais sekretārs Māris Pūķis, un komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
A.Seile. Tāpat arī 64. — parlamentārā sekretāra Pūķa priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Seile. Bet 65. un 66. — parlamentārā sekretāra Māra Pūķa priekšlikumus komisija neatbalsta.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
A.Seile. 67. — Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Pūķa priekšlikumu komisija ir atbalstījusi daļēji, precizējot tā jēgu savā 68. — komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Seile. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Tātad šis bija trešais lasījums. Aicinu nobalsot par likumprojektu kopumā!
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Aizsargjoslu likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 72, pret — 7, atturas — 11. Likums pieņemts.
Nākamais — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Zemessardzi””. Pirmais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Dzintars Kudums.
Dz.Kudums (TB/LNNK). Augsti godātais Prezidij! Augsti godātie kolēģi! Aizsardzības un iekšlietu komisija savā šā gada 16.janvāra sēdē atkārtoti izskatīja pēc Ģirta Valda Kristovska lūguma likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Zemessardzi””. Un mēs arī mainījām savu lēmumu. Sākumā šis lēmums bija negatīvs no mūsu komisijas puses, bet, kā jau es minēju, Ģirts Valdis Kristovskis vēstulē lūdza vēl vienu reizi komisijā skatīt un ļoti precīzi mums izskaidroja šā likuma būtību, un komisija pieņēma pozitīvu tātad, kā es minēju, lēmumu.
Šeit ir viena lieta. Šeit ir faktiski viens labojums. Ierindas zemessargu dienesta interesēs uz laiku var pārvietot uz civilām iestādēm normatīvos aktos noteiktā kārtībā. Šeit par ko ir runa? Runa ir tāda, ka faktiski tas skar militārpersonas dienesta gaitu. Un reizēm ir nepieciešamība militārpersonu nozīmēt kādā civilā iestādē uz laiku, teiksim, strādāt. Līdz ar to šobrīd šai militārai personai faktiski no dienesta būtu jāaiziet. Tas nebūtu pareizi. Piemēram, kā šobrīd strādā zemes dienestā pie kartogrāfijas ļoti zinoša militāra persona. Un šinī gadījumā arī aizsardzības spēki negribētu šķirties no šī virsnieka. Pēc kāda laika viņš varētu atgriezties atkal dienestā un atkal, teiksim, zināmā amatā, kādā viņu vēlāk nozīmēs. Šis grozījums to lietu ļautu. Es lūgtu arī kolēģus atbalstīt pirmajā lasījumā šo likumprojektu!
Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Jānis Ādamsons.
J.Ādamsons (LSDSP). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Par to, kas skar likumdošanas paketi aizsardzības jomā, bieži vien man tik tiešām prātā nāk salīdzinājums — jo dziļāk mežā, jo resnāki tie meža brāļi paliek. Ja mēs paskatāmies uz šo likumprojektu, to, kas skar aizsardzības zemessardzi un arī likumā “Par Aizsardzības spēkiem”, faktiski tie ir autentiski. To nozīme ir ļoti vienkārša, ka virsdienesta karavīrus var pārcelt uz amatiem civilās iestādēs. Un šeit mēs nerunājam un arī šis likumprojekts neparedz to, ka viņi tiek iecelti ierēdņu amatos. Viņi tiek pārcelti uz civiliem amatiem. Pie tam šis likumprojekts paredz, ka, ja virsdienesta karavīrs tiek pārcelts tālākam dienestam uz Finansu ministriju, Kultūras ministriju, Satiksmes ministriju, algu, visas sociālās garantijas pienākas atmaksāt attiecīgi šīm te civilajām institūcijām. Es saprotu, ja mēs būtu pieņēmuši līdz šim nepieņemto likumu “Par mobilizāciju”, nu tad ļoti skaisti ir izsvaidīt visus virsniekus, virsdienesta karavīrus pa civilām institūcijām, un tad normāli, ka stundā “X” viņi visi tiek iesaukti atpakaļ. Bet viņi turpina savu dienestu kā armijnieki civilās institūcijās, saņemot algu no civilām institūcijām, bet tajā pašā laikā turpina it kā dienestu armijā. Jūs ziniet, Padomju Savienības laikā eksistēja 17 ministrijas, kurās ministriem bija tiesības piešķirt dienesta pakāpes. Ja mēs ejam pa šo te ceļu, tad arī loģiski būtu to attīstīt, ka dot iespēju visiem mūsu ministriem piešķirt dienesta pakāpes attiecīgi visiem saviem ierēdņiem.
Cienījamie kolēģi! Šis likumprojekts neiztur nekādu kritiku. Un, ja man kāds mēģina iestāstīt, ka NATO valstīs pieturas pie šāda te paša principa, tie ir absolūti murgi un tā nav taisnība. No šī viedokļa, no elementārās loģikas viedokļa, neviens no šiem likumprojektiem nebūtu atbalstāms. Paldies!
Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.
L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Es nezinu, kas sagatavoja šo dokumentu, bet droši vien, ka viņam kaut kas nav saprotams ar tiem naudas maksājumiem. Un te ir tā: kādas izmaiņas būs budžeta izdevumos. Likumprojekts šo jomu neskar. Kā tad neskar! Ja armijas dienestā esošo cilvēku pārvieto uz kādu no civilministrijām, ... ja, nu kas nav Aizsardzības ministrijas sistēmā, tātad tām būs jāmaksā par tā cilvēka atrašanos, par viņa apgādi ar visu tehniku, un tad tur nebūs nekādas izmaiņas tās ministrijas budžetā? Tie ir tīrākie nepatiesie izteikumi, kas te ir norādīti, un tie neatbilst arī, man liekas, nevienas ministrijas interesēm, jo kā tad ministrija jutīsies, ja tai vajadzēs apmaksāt kādu personu, un nezinot, ko viņa dara un kāpēc vispār tur atrodas. Tas ir viens.
Otrs. Kāpēc notiek šī pārbīdīšana? Vai tad mūsu Aizsardzības ministrijā vairs nav naudas līdzekļu, lai apmaksātu savus armijā esošos vai karadienestā esošās personas? Ir līdzekļi! Un ļoti lieli, tikai tos vajag saudzīgi izmantot. Un tāpēc nevajag izmantot citu ministriju budžetus, un jūs arī skatāties tajās koncepcijās, kas tur par brīnumiem bija ierakstīts iekšā. Vai tad tagad tie armijas vīri noņemsies ar jautājumiem, ka risinās ekonomiskos jautājumus Ekonomikas ministrijā?
Tāpēc priekšlikums nav atbalstāms, un katram ir jādara savs darbs savas ministrijas ietvaros. Paldies!
Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?
Dz.Kudums. Manuprāt, šie piemēri, ko minēja Bojāra kungs, bija ļoti, ļoti neveiksmīgi. Nekādā gadījumā ministrija nedeleģēs, teiksim, kaut vai, kā te pieminēja, Operu... teiksim, tur par kādu operdziedātāju, un viņam tur Opera maksās naudu. Piedodiet man! Civilās iestādes... ministrijā nav tāda teikšana, lai varētu nozīmēt kādās civilās iestādēs cilvēkus. Ja kādā civilā iestādē būs nepieciešamība un valstiski svarīgi būtu kopā strādāt Aizsardzības ministrijai un šai iestādei, tad šis likums to ļauj. Un tāda faktiski ir likuma būtība. Lūdzu balsot!
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Zemessardzi”” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 71, pret — 1, atturas — 18. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?
Dz.Kudums. 23.janvāris.
Sēdes vadītājs. 23.janvāris. Paldies!
Likumprojektu izskatīšanu turpināsim pēc pārtraukuma.
Lūdzu, reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm! Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam Modrim Lujānam.
M.Lujāns (PCTVL). Cienījamais Juri! Par Ždanoku mēs runāsim vēlāk, bet tagad, cienījamie kolēģi, es gribēju visiem Vides apakškomisijas locekļiem atgādināt, ka pulksten 12.40 Tautsaimniecības komisijas telpās mums ir tikšanās ar Amerikas Vides aģentūras pārstāvjiem. Paldies!
Sēdes vadītājs. Kārlim Leiškalnam.
K.Leiškalns (LC). Atgādinu Tautsaimniecības komisijai par tikšanos.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Šodien mēs sveicam 55 gadu jubilejā mūsu kolēģi Jakovu Plineru un 60 gadu jubilejā Rihardu Pīku. (Aplausi.)
Saeimas sekretāres biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.
A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs). Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Ivars Godmanis, Normunds Rudevičs, Tadeušs Ketlers, Jēkabs Sproģis, Ingrīda Ūdre. Paldies!
Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 11.00
Pārtraukums
Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies. Saeimas Prezidijs ir saņēmis 10 deputātu ierosinājumu iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā lēmumu projektus “Par Valda Lauska atsaukšanu no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas” un “Par Valda Lauska ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā”. Priekšlikums iekļaut šos lēmumu projektus darba kārtības beigās. Iebildumu nav.
Izskatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Aizsardzības spēkiem””. Pirmais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Dzintars Kudums.
Dz.Kudums (TB/LNNK). Augsti godātais Straumes kungs! Augsti godātie kolēģi! Aizsardzības un iekšlietu komisija savā šā gada 16.janvāra sēdē atkārtoti izskatījusi pēc Ģirta Valda Kristovska lūgumu grozījumus likumā “Par Aizsardzības spēkiem”. Grozījumi ir analogi kā likumā “Par Latvijas Republikas Zemessardzi”. Lūgums kolēģiem atbalstīt!
Sēdes vadītājs. Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — nav, atturas — 21. Pirmajā lasījumā likumprojekts atbalstīts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?
Dz.Kudums. 23.janvāris.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies!
Nākamais — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par privatizācijas sertifikātiem””. Pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Kārlis Leiškalns.
K.Leiškalns (LC). Priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Mēs strādājam ar darba dokumentu, kura numurs šobrīd ir 3916. Tautsaimniecības komisija, izskatot šo likumprojektu, atzina, ka normas, kuras ierosina deputāti šajā likumā, nav jāiestrādā no jauna, jebšu valdībai jau šobrīd ir tiesības noteikt arī citas bankas, kurās ir atverami privatizācijas sertifikātu konti. Vēl vairāk — starplaikā komisija ievāca papildu ziņas un neatrada nevienu iemeslu, kāpēc šobrīd šis ārkārtīgi intensīvais un ārkārtīgi politiski svarīgais likums būtu jāatver vaļā no jauna. Un tāpēc es aicinu jūs atbalstīt komisijas viedokli, noraidot minēto likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs. (Starpsauciens no zāles: “Leon, nu kāpēc?”)
L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Nu, izskatot šo dokumentu, es gan nezinu, kas to ir sagatavojis, bet jautājums ir tas — vai tad līdz šim te laikam tika atvērti konti ne bankā, bet kādās citās iestādēs? Tas ir viens jautājums. Nu, es domāju, ka no 1992. un 1993. gada vai tad tas nebija atrisināts, un mēs tagad risināsim kaut ko jaunu. Bet interesantākais otrais ir, kad, izrādās, tagad ir jāpārbauda, vai fiziskām personām, tas ir, iedzīvotājiem, nav vairāki konti. Bet kāpēc tad tur nav ierakstīts, ka juridiskām personām? Kāpēc tām nepārbauda, cik tām ir kontu? Un vienam otram uzņēmumam vai tur organizācijai droši vien ir kādi 5 vai pat 10 konti, ja. To tur nepārbauda, bet to cilvēku, kā vienmēr, liek zem kādas preses. Un, par cik tas tiešām nav vajadzīgs, jo tā kā likumā viss ir izskatīts, kādā veidā tam vajadzēja būt, un likums jau strādā 9—10 gadus, tad pieņemt jaunas izmaiņas nav vajadzīgs. Tāpēc es atbalstu pilnīgi, kaut vai uz mani vienmēr rājās Leiškalna kungs, viņa priekšlikumu, ka nav jāatbalsta šis priekšlikums. Paldies!
Sēdes vadītājs. Debates slēdzu! Komisijas vārdā nevēlaties neko piebilst? Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 28, pret — 38, atturas — 15. Likumprojekts tiek noraidīts.
Izskatām likumprojektu “Grozījums likumā “Par svētku un atceres dienām””. Otrais lasījums. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā — deputāts Mitrofanovs.
M.Mitrofanovs (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Šodien izskatāmajā dokumentā tika apvienoti divi likumprojekti. Es atgādināšu, ka sākotnēji pirmais likumprojekts paredzēja tikai 1.septembra pasludināšanu par svētku dienu, bet otrais likumprojekts — 21.augustu par atceres dienu. Tagad šie priekšlikumi ir papildināti ar virkni jaunu. Un 1.priekšlikums ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums, kurš paredz divu likumprojektu apvienošanu.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Mitrofanovs. 2. priekšlikums ir deputātu Dobeļa, Lāces un Tabūna priekšlikums, kurš paredz 1.Maija izsvītrošanu no svētku dienu saraksta un aizvietot to ar 4.Maiju. Šis priekšlikums ir daļēji atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 2.priekšlikumu. Modris Lujāns.
M.Lujāns (PCTVL). Labdien, cienījamie kolēģi! Patiešām es saprotu nacionāli labējās partijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK pārstāvjus Dobeli, Lāci un Pēteri Tabūnu. It sevišķi Pēteri es saprotu. Mēģinājumu likvidēt Latvijā Latvijas Satversmes dienas svinības tādēļ, ka blakām ir, protams, arī Darba svētki. Jā, protams, es saprotu labējo partiju satraukumu par to, ka Latvijā šī diena tiek atzīmēta. Protams, tā netiek tik plaši atzīmēta ne abos rakursos, ne Satversmes jautājumā, ne arī Darba svētku jautājumā, kā tas notiek. Vismaz par Darba svētkiem daudzās pasaules valstīs. Protams, es ticu, ka tūlīt atnāks Tabūna kungs un teiks, ka viņam riebjas Krievijas svētki vai boļševiku svētki, bet tie tiek svinēti ne tikai Krievijā, tie tiek svinēti arī daudzās ārvalstīs, tai pašā Eiropas Savienībā, kad tā arī ir brīvdiena. Un arī tajā pašā Zviedrijā. Un galvenais jautājums ir tas, ka paralēli šim it kā uzbraucienam uz Darba svētkiem tiek aizskarts arī Satversmes jautājums. Satversmes diena. Tā ir Latvijas konstitūcijas svinamā diena. Vienīgie, kas tādu lietu veica Latvijas vēsturē līdz šim, bija divi režīmi. Tas bija cienījamā Kārļa Ulmaņa režīms, kas likvidēja Latvijā parlamentāro iekārtu un uzspļāva uz konstitūciju, un otrs bija padomju režīms. Un vēl trešais, var piekrist, arī vācu režīms. Tātad šie trīs cienījamie kolēģi Tabūns, Palmira Lāce un Dobelis, viņi iet pret konstitucionālo valsts konstitūcijas atzīmēšanu. Es nevaru saprast, varbūt viņi savā nezinātībā vai arī varbūt viņu konsultanti ir kļūdaini uzrakstījuši. Es varētu saprast, ka prasītu izsvītrot ārā Darba svētkus, bet Satversmes svinamo dienu vajadzēja gan atstāt. Jo arī jūsu ievēlēšana ir notikusi, pateicoties Latvijas Satversmei, kas ir svēts dokuments. Tātad šie trīs deputāti mēģina uzspļaut Latvijas Satversmei un uzskata, ka šī diena tādā veidā ir ignorējama. Es kategoriski iestājos pret, un es ceru, ka cienījamie deputāti ir sapratuši savu kļūdu vai konsultantu pielaisto kļūdu, tūlīt arī paziņos, ka atsauc. Bet šodien es esmu daudz atbalstījis cienījamo kolēģu “tēvzemnieku” iniciatīvas, bet šo iniciatīvu es nevaru atbalstīt. Un es vēlreiz atkārtoju, ka cienījamie deputāti laikam nav labi sapratuši, ka viņi atrodas šinī zāle, pateicoties Latvijas Satversmei, ka Latvijas valsts ir izveidojusies un bāzes dokuments ir Latvijas Satversme. Es tādēļ vēlreiz izsaku dziļu izbrīnu.
Sēdes vadītājs. Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Ja Lujāna kungs drusciņ būtu pakustinājis to vietu, ar kuru jādomā, varbūt šī asarainā runa būtu izpalikusi. Es esmu pilnībā apmierināts ar komisijas lēmumu, un tas absolūti nav pretrunā ar mūsu priekšlikumu. Es domāju, ka Lujāna kungam vajadzētu daudz vairāk satraukties par to balsojumu, kas tuvākajā laikā ir gaidāms Rīgas domē, kad cilvēks, kurš bija viens no visļaunprātīgākajiem Latvijas neatkarības atjaunošanas pretiniekiem, ka to tur tagad uz rociņām nesīs iekšā pie tādas pamatīgas barotavas. Par to gan šeit vajadzētu uztraukties.
Kas attiecas uz mūsu priekšlikumu, tas vairāk ir domāts 4.maija izcelšanai. Lūk! Un uzskatu, ka 4.maija balsojums bija īpaši svarīgs un tam bija nozīme Latvijas vēsturē, un tā bija tiešām pāreja uz pilnīgi jaunu posmu. Atgādināšu, ka LNNK jau 1988.gadā savā programmā pieņēma tēzi par pilnīgu Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanu. Latvijas Tautas fronte to pašu izdarīja faktiski 1989.gadā savā 2.kongresā. Līdz ar to rīcība 4.maijā faktiski bija šo lēmumu izpilde, un šeit zālē es redzu vairākus kolēģus, kas piedalījās 4.maijā šajā balsojumā, arī man bija tā iespēja to darīt. Un es tāpēc uzskatu, ka tā ir īpaši svinīga diena, un tas bija īpaši svinīgs noskaņojums. Un baidīties no vienas šādas svētku dienas ieviešanas, es domāju, nevajadzētu.
Kas attiecas uz 1.maiju, es domāju, ka tā ir mūsu lemšana. Un, ja mums atļauj visas mūsu iespējas turpināt šo 1.maiju atzīmēt kā svētku dienu, nav jau nekādu īpašu problēmu. Mūsu uzdevums bija pievērst uzmanību tieši 4.maijam, un tā kā Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija šo mūsu priekšlikumu ir atbalstījusi, es esmu gatavs noņemt mūsu 2.priekšlikumu un aicinātu atbalstīt 3.priekšlikumu. (Starpsauciens no zāles”Tad tā vajag darīt!”)
Sēdes vadītājs. Paldies! 2.priekšlikums ir noņemts.
Vai par 3. ir iebildumi? Nav.Tālāk, lūdzu!
M.Mitrofanovs. 4. — Deputātu grupas priekšlikums — pasludināt 24.jūniju par... Nē, 1.septembri par svētku dienu. Šis priekšlikums neguva komisijas atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Mitrofanovs. 5.priekšlikums — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums — papildināt nosaukumā “atceres dienas” ar vārdiem “atzīmējamām dienām”. Tas ir jaunais vārds, termiņš, kurš parādījās likumā, un šis grozījums parādījās diskusiju gaitā, jo komisija konstatēja, ka Latvijā ir nelabvēlīga proporcija starp svētku dienām un atceres jeb sēru dienām. Un ir nepieciešams palielināt tādu dienu skaitu, kuras ir atzīmējamas kā svētku dienas, pie tam novēršot jaunus budžeta izdevumus, jo jaunas svētku dienas ieviešana maksā budžetam apmēram 2 miljonus latu. Un mūsu priekšlikums ir atbalstīt komisijas ierosinājumu un iekļaut likumā šo vārdu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Mitrofanovs. 6.priekšlikums — deputāta Lujāna priekšlikums — iekļaut 8.martu kā atceres un atzīmējamo dienu.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 6.priekšlikumu. Modris Lujāns.
M.Lujāns (PCTVL). Labdien, cienījamie kolēģi! Es domāju, mēs atgriežamies pie šī jautājuma katru gadu. Mēs paši sevi vienmēr mānām un ceram, ka, mānīdami sevi, mēs atrisināsim šo problēmu. Un, protams, man patīkami skatīties katru 8.martu, kad es redzu, ka visās frakcijās, gan nacionāli radikālās, gan liberālās, gan labējās, gan kreisās, visi draudzīgi, paņēmuši ziedus rokās, dodas apsveikt savas konsultantes, palīdzes, apsveikt pārējās mīļotās sievietes. Protams, es zinu, ka tūlīt atnāks mani kolēģi no nacionāli radikālām partijām un teiks, un stāstīs atkal drausmīgos stāstus par padomju laika tulpēm, kuras piegādāja laikam nekvalitatīvu ziedu audzētāji, stāstīs par to, ka sievietes vajag mīlēt katru dienu. Protams, vajag! Bet es tomēr uzskatu, ka vienreiz Latvijā varētu būt viena diena, kurā patiešām būtu patīkami, ka jau no rīta cienījamā sieviete — Valsts prezidente Vaira Vīķe—Freiberga uzstātos ar runu, kurā arī izdiskutētu, teiksim, šīs problēmas, kuras mēs nepārtraukti publicējam ANO gada pārskatos par sieviešu diskrimināciju Latvijas teritorijā, par visām šīm problēmām. Šodien patiešām arī patīkami, ka komisija ir atbalstījusi iniciatīvu, ka tā ir atzīmējama diena. Jo citādāk es zinu arī, ka Tabūna kungs un Dobeļa kungs skrietu un teiktu, un apsmietu, ka tā, lūk, ir atceres diena, vai mums ir jāatceras mūsu sievietes. Jā, viņas ir jāatceras un jāatzīmē šī diena! Un atkal ir jautājums par to: cik un kas būs, teiksim, iedzēris tanī dienā, tas jau ir katra personisks jautājums, bet ne jau šīs dienas kopziņā.
Tādēļ es aicinātu patiešām, kolēģi, vienreiz šim jautājumam normāli pieiet, atbalstīt. Tā nebūs brīvdiena, bet šinī dienā tiks pievērsta sievietēm lielāka uzmanība, un varbūt arī Latvijā tad varēs labāk iet uz demokrātiju, jo, cik es zinu, arī Eiropas Savienībā šī diena tiek atzīmēta. Un, protams, ka mēs vienmēr... nepatīk mums teikt — kā liks Eiropas Savienība... bet agri vai vēlu, kad iestāsimies, mēs atkal nokļūsim pie šī jautājuma un man negribētos atstāt šo jautājumu nākamās Saeimas izskatīšanai. Varbūt izdarīsim mēs paši, lai šogad vismaz šī diena būtu jau neliels prieks mūsu Latvijas sievietēm. Paldies!
Sēdes vadītājs. Juris Dobelis. (No zāles Dz.Ābiķis: “Nepieļausim sieviešu dienu svinēt!”)
J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Nu, protams, Modri, bija sarkanās tulpes, bija dzeršana, bija streipuļošana un bija tās pašas jaukās padomju sievietes apdzērušās. Viss tas jau bija1 Redziet, labāk jūs tai savai sievietei dāvinātu sarkanas tulpes un pamatīgi viņu piedzirdītu, nevis viņu aicinātu iet tur, kur ir darīšana ar nopietnām lietām, kā, piemēram, ar dzīvokļu privatizāciju.
Lūk, par ko jums vajadzētu domāt, un es tiešām negribētu pārāk daudz runāt, vienkārši man ir jāpasaka, ka nevajag kārtējo reizi šeit nākt un traucēt cilvēkiem normāli strādāt. Mēs neesam atbalstījuši šīs dienas ieviešanu un neatbalstīsim, un neceriet uz to! Šeit nav tā Rīgas domes daļa, kur var atļauties uz visādiem tādiem jociņiem. Nebūs jums te nekādi Pēteri pirmie, ne Staļini otrie un ne Lujāni trešie. Nebūs!
Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns.
P.Tabūns (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Ir jau drusciņ patiešām jautri, ja tas nebūtu... ja šī jautrība nebūtu caur asarām drusciņ. Un ne tikai drusciņ, ļoti nopietni. Tur jau tā lieta.
Es saprotu ļoti labi Lujāna kungu ar šiem it kā nevainīgajiem 8.marta atjaunošanas mēģinājumiem, bet redziet, tur jau tā lieta — ja nopietni runājam, ka apetīte jau rodas ēdot. Tas, ka interfrontieši šeit sēdošie un ārpus Saeimas sienām esošie, kuru ir desmitiem, ja ne simtiem tūkstošu, ir iekoduši tajā ābolā, iegaršojies, protams, un tagad aizgājuši tik tālu, ka Ždanoka jau raksta savā programmā, ja viņa pārņems šo Dzīvojamo māju privatizācijas komisiju, tad notikšot nacionalizācija. Varat iedomāties! Nacionalizācija!
Lujāna kungs! Jums diemžēl ir radusies, es tā maigi sacīšu, putra galvā, jo latvietis jaucās ar padomisko, latviskais ar padomisko, un kāpēc? Tāpēc, ka jūs gribat sēdēt šeit, Saeimā, un jūsu kolēģi. Faktiski man būtu jums viens ļoti labs ieteikums: savāciet savu komandu un dodieties uz Maskavu! Tur jūs sagaidīs ar sajūsmu, tur jūs varēsit ļoti brīvi svinēt 8.martu, 17.jūniju, 23.februāri, 17. ... 7.novembri un tā tālāk, un tā joprojām. Un Golubovs būs ārkārtīgi priecīgs, ka Latvijā nav bijusi okupācija, un kopā ar Lužkovu varēsiet mierīgi ar sarkanajiem karogiem maršēt šajās dienās pa Maskavas ielām. Jūs tur ar prieku sveicinās darbaļaudis. Lūk, tā! Bet, redziet, nelaime jau ir tā, ka jūs negribat uz turieni braukt, jums šeit ir izdevīgi, jums šeit ir lielāka labklājība, un jūs gribat Latviju pārvērst par mazu Krieviju! Tur jau ir tā visa bēda, saprotiet! Un tāpēc jūs nākat ar šiem priekšlikumiem, un nāksit ar citu pēc cita, jo Rīgā jau jums tas izdevās, Rīgas domē ir izdevies. Ar, lūk, “bojāriešu” atbalstu, ar tēva un dēla (Starpsauciens: “Svētā gara!”) atbalstu, jūs tur tā kā muļķīšus ir... paņem līdzi. Ne velti tagad viena daļa no sociāldemokrātiem jums pateica: pietiek ar jums te ākstīties un piesmiet Latviju! Un pareizi viņi darīja. Un es domāju, ka šādā veidā un šādus vārdus jums pateiks arī latvieši. Jo pietiek, pietiek smieties par latviešiem! Tā ka man liekas, ka jāuztver šīs lietas pavisam nopietni un jāpasaka vienreiz par visām reizēm nē šādiem mēģinājumiem, šādām cūcībām!
Sēdes vadītājs. Jānis Ādamsons.
J.Ādamsons (LSDSP). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Neapšaubāmi, Eiropas Savienības valstīs šo dienu atzīmē. Neapšaubāmi, viena no sociāldemokrātu līderēm — Klāra Cetkina — bija tā, kura ierosināja šīs dienas svinēšanu vēl pagājušā gadsimta sākumā. Bet ir viena nianse, Tabūna kungs un Dobeļa kungs! Es nekad neesmu sievietēm dāvinājis tulpes. Es vienmēr esmu uzskatījis, ka sievietēm ir jāzied kā rozēm, un tāpēc viņām arī pasniedzu rozes. Tas ir viens.
Otrs. Cienījamie kolēģi, es aicinu tomēr atbalstīt 8.martu kā svinamo dienu viena iemesla dēļ: tādā gadījumā gan Modrim Lujānam, gan Pēterim Tabūnam un Jurim Dobelim beidzot izpaliks iespēja izvest priekšvēlēšanu aģitāciju no šīs tribīnes. Tā kā es esmu šeit, parlamentā, no 6.Saeimas darba sākuma, tad katru gadu tas atkārtojas un, jo tuvāk ir vēlēšanu laiks, jo kvēlākas runas iestājas par to, vai svinēt vai nesvinēt 8.martu. Nu varbūt tad, ja nebūs iespējams debatēt par to — svinēt vai nesvinēt 8.martu, iespējams, ka mēs sāksim apspriest arī kaut ko daudz racionālāku. Paldies!
Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.
L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Ir ļoti nepatīkami dzirdēt nelabus, nievājošus izteicienus no šīs tribīnes par sievietēm. Nu, jums taču katram ir māte, ir sieva, ir meita, mazmeita, ir māsas. Un tad te visas tās nejēdzības, ko tagad pārraida un klausās, ko mēs runājam! Nevar ņirgāties par sievietēm! Es vēlreiz lūdzu, nevajag aizmirst arī to, ka viņa vienmēr ir siltuma turētāja jūsu dzīvokļos. Jā, bez viņu palīdzības jūs izskatītos ne visai kārtīgi. Tas ir pirmais.
Un otrais. Ja jau mēs izskatām jebkuru jautājumu, tam ir jābūt nopietnam. Mēs nevaram pārvērsties par ākstiem, kur mēs sākam visdažādākā veidā — kādas puķes, kam ko dot. Ja cilvēkam ir nauda, jā, viņš var nopirkt arī rozes un citu. Ja viņam nav naudas, viņš nopērk tulpes. Un tāpēc nerunāsim par tādām lietām.
Un pēdējais. Sievietes vienmēr ir jāciena. Un kārtīgi vīrieši vienmēr to ir darījuši. Kas neciena sievietes, nu, tā ir cita lieta.
Sēdes vadītājs. Imants Burvis. (Starpsauciens: “Imant, pasaki, kā ir!”)
I.Burvis (Sociāldemokrātu savienības frakcija). Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Protams, tā varbūt nebija īstā vieta, kur mani kolēģi te pašlaik dalījās ar savu dzīves pieredzi. Protams, kādam nav veicies, visu mūžu tikai piedzērušās sievietes ir trāpījušās. Kādam citam ir veicies, un skaistas, daiļas un nedzērušas ir trāpījušās. Viss jau ir kolosāli, bet vai tā ir tā īstā vieta?
Es pilnīgi piekrītu Jānim Ādamsonam. Ja Dobelim un Tabūnam šodien vienīgā sieviete visā Latvijā ir Ždanoka, tad viņas dēļ tomēr atteikties nevajadzētu no 8.Marta. Puikas, nu dodiet sievietēm tos svētkus vismaz atzīmēt tā, kā nākas! Paldies par uzmanību! (Smejas.)
Sēdes vadītājs. Boriss Cilevičs.
B.Cilevičs (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Es uzskatu, ka mums jābūt iecietīgākiem pret Tabūna kunga emocijām. Es varu saprast augsti godātā Tabūna kunga ilgas pēc demonstrācijām ar sarkaniem karogiem, jo acīmredzot viņam sen nebija iespējas komentēt šīs demonstrācijas. Bet diez vai mēs šādā veidā to organizēsim.
Tabūna kungs, es jums vienkārši gribu atgādināt, ka tajā laikā, kad jūs komentējāt šīs sarkanās demonstrācijas, Lujāna kungs sēdēja cietumā, jo viņš bija apcietināts tieši par to, ka viņš iestājās pret padomju režīmu tajā laikā, kad jums nebija drosmes tā rīkoties. Un tagad tas vienkārši nav godīgi no jūsu puses. Es saprotu, kāpēc jūs tik aktīvi uzstājāties visu laiku, lai cilvēki aizmirstu jūsu komunistisko pagātni. Jums jādarbojas daudz aktīvāk, jo patiešām būs diezgan grūti aizmirst, ko kāds darīja tajā padomju laikā. Un nemaldiniet, lūdzu, cilvēkus, ka 8.Marts ir padomju svētki un tā tālāk. Patiešām visa Eiropa tos svin, un nav ko biedēt cilvēkus, nav ko maldināt cilvēkus. Es domāju, ja mēs akceptēsim šo priekšlikumu, tad nekādā gadījumā mēs neattālināsim no Eiropas, bet, gluži otrādi, parādīsim visai pasaulei, ka mēs pakāpeniski kļūstam civilizēta valsts. Paldies!
Sēdes vadītājs. Debates beidzu. Komisijas vārdā vēlaties kaut ko piebilst?
M.Mitrofanovs. Lūdzu izteikt savu viedokli balsojot!
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 6. — deputāta Lujāna priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 34, pret — 14, atturas — 43. Priekšlikums nav guvis atbalstu.
M.Mitrofanovs. 7.priekšlikums nav pēc būtības balsojams, jo 2. ir noņemts.
Sēdes vadītājs. Paldies! Tālāk, lūdzu!
M.Mitrofanovs. 8.priekšlikums ir tīri tehnisks. Ja mēs esam pieņēmuši 3.priekšlikumu, tad ir arī jāpieņem 8.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Mitrofanovs. 9. un pēdējais priekšlikums, kura jēga ir pasludināt 1. septembri par atzīmējamo dienu. Bet es gribētu pievērst jūsu uzmanību, ka te ir tehniska kļūda un ailē, kur ir jābūt vārdiem “atbalstīt vai neatbalstīt” , ir tukša vieta. Bet realitātē komisija tomēr balsoja par šo priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.
M.Mitrofanovs. Paldies!
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par svētku un atceres dienām””, pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 86, pret — nav, atturas — 3. Otrajā lasījumā pieņemts.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?
M.Mitrofanovs. 25.janvāris.
Sēdes vadītājs. 25.janvāris. Paldies!
Nākamais — likumprojekts “Teritorijas plānošanas likums”. Pirmais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā — deputāts Pēteris Salkazanovs.
P.Salkazanovs (SDS). Labdien, cienījamais Prezidij! Labdien, cienījamie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr. 3768 — “Teritorijas plānošanas likums”. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija izskatīja likumprojektu un lūdza atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Arnis Kalniņš.
A.Kalniņš (LSDSP). Godājamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es gribētu atgādināt to, ka šobrīd Saeimā apritē ir divi likumi, kas saistās ar šo lietu. Tātad ir šis Teritorijas plānošanas likums un Reģionālās attīstības likums. It kā šie abi likumi viens otru papildina. Un es stādos priekšā, ka ir bijušas darba grupas, kuras lauzījušas galvu, ka mums tautsaimniecībai šajā jautājumā būtu nepieciešami it kā divi atsevišķi likumi. Taču es šoreiz gribu izteikt dažas pārdomas, salīdzinot šos abus likumus, kuriem it kā būtu jāveicina mūsu valsts attīstība ar vienu instrumentu vienā gultnē.
Tātad pirmais. Man bažas izraisa tas, ka šajā Teritorijas plānošanas likumā ir normas, kuras ir līdzīgas ar Reģionālās attīstības likumā definētajām. Nu, piemēram, es pievedīšu vienu piemēru. Šeit, šajā likumprojektā 7. lappusē, teiksim, Plānošanas reģiona attīstības padomei ir noteiktas šādas funkcijas jeb viņa īsteno šādas funkcijas. Nu, piemēram, 1. — vada un nodrošina attiecīgā plānošanas reģiona teritorijas plānojuma izstrādi un īstenošanu. Skatāmies otrajā likumā — Reģionālās attīstības likumā, un tur arī ir Plānošanas reģiona attīstības padome, kur arī teikts — īsteno šādas funkcijas. Nu, teiksim, 3.apakšfunkcija ir: vada un uzrauga plānošanas reģiona attīstības programmas un teritorijas plānojuma izstrādi un ieviešanu. Es līdzīgi varu pievest piemēru, teiksim, arī par citām projektējamām institūcijām šajā veidā, kur ir vērojama zināma it kā dublēšanās. Nu, kaut vai Reģionālās politikas un plānošanas pārvaldei veltītās funkcijas. Šeit arī ir domāts šajā likumā, ka viņa veic sadarbību ar valsts pārvaldes iestādēm, pašvaldībām un sabiedriskajām organizācijām, izstrādājot nacionālo plānojumu. Reģionālās attīstības likumā arī šai pašai institūcijai — Reģionālās politikas un plānošanas pārvaldei, ja skatām šīs funkcijas, 4.apakšpunkts formulēts sekojoši: “Vada nacionālā plānojuma un nacionālā attīstības plāna izstrādi saskaņoti ar plānošanas reģiona attīstības programmām.” Mani drusku mulsina šis moments, vai šeit ir īsta tāda norobežotība un vai tad nebūtu it kā nepieciešams vēlreiz pārdomāt, vai nebūtu lietderīgāks vienots likums, kurā šī teritorijas plānošana būtu kā atsevišķa daļa Reģionālās attīstības likumā. Nu, un šeit šādas pārdomas sasaucas arī ar atsevišķu to cilvēku speciālistu vērtējumiem šajā jautājumā. Es gribētu minēt tikai Zemgales attīstības aģentūras direktora Raita Vītoliņa komentārus un ieteikumus, ko viņš ir adresējis Tautsaimniecības komisijai. Un arī viņam šādi priekšlikumi jeb ieteikumi ir. Tātad jautājums ir — kā, ja tādi divi likumi ir, tad to it kā sasaistei būtu objektīvi nepieciešams vēl trešais likums — sasaistes likums jeb otrais variants — veidot tikai vienu likumu, kurā teritorijas plānošana būtu kā atsevišķa šī daļa. Tā ir pirmā lieta.
Otrā lieta. Tomēr šajā Teritorijas attīstības plānošanas likumā tā īsti nevar ieraudzīt, precīzi nav noteikta plānošanas kārtība nacionālajā līmenī. Būtībā jābūt vienā dokumentā, kur mēs redzam visu šo plānošanas hierarhiju no nacionālā līmeņa līdz pašam mazākajam — vietējai pašvaldībai. Būtu vēlams, lai šī analoģija būtu līdzīga gan augstākajā, gan zemākajā līmenī. Tas attiecās arī uz tīri tehniskām lietām, rādītājiem un tā tālāk.
Un visbeidzot. Es gribu teikt, vai mēs nepārsātinām šo mūsu plānošanas mehānismu ar pārāk daudzu plānu un programmu daudzveidību. Vai te nav iespējams atsevišķi šos dokumentus unificēt vai apvienot mazāka skaita dokumentos. Liekas, tas būtu saprotamāk. Iztiktu varbūt ar mazāk institūcijām šajā procesā, un būtu varbūt arī efektīvāk.
Tātad būtu labi, ja man kāds kliedētu šīs izteiktās šaubas...nu, varbūt arī ieklausītos šajos apsvērumos, lai mēs iegūtu skaidrāku ainu, un varbūt šī montāža — no diviem likumiem viens vienots likums — būtu bijis svētīga. Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītājs. Valdis Lauskis.
V.Lauskis (LSDSP). Augsti godātais Prezidij, godātie deputāti! Skaidrs, ka šis Teritorijas plānošanas likums iet tandēmā ar Plānošanas reģionu likumu, kuru mēs skatījāmies iepriekšējā sesijā, un līdz ar to arī kopumā šie ir skatāmi.
Skaidrs arī tas, ka tāpēc nav brīnums, ka attiecīgajā mūsu likumprojektā parādās arī šis jēdziens par plānošanas reģioniem, par Nacionālo attīstības padomi, par Reģionālo attīstības padomi, par tām funkcijām, ar kurām tās apveltītas, kuras ir jāveic, lai padomātu par teritoriju attīstību.
Sociāldemokrāti iepriekšējo reizi attiecībā uz plānošanas reģionu izveidi likumprojektu pirmajā lasījumā neatbalstīja. Mēs neatbalstīsim arī šo Teritorijas plānošanas likumu, jo uzskatām, ka pēc būtības tas nemaina situāciju. Mēs zinām, ka reģionālā politika ir nepietiekama, jo reģionos ir ļoti smags ekonomiskais stāvoklis. Jautājums — kāpēc ir tik nopietnas problēmas ar reģioniem? Un atbilde ir jāmeklē sekojoša: vai nu ir nepareiza sistēma, vai nepareizi strādā cilvēki. Neprofesionāli strādā. Mana pārliecība, ka mēs nevaram vainot cilvēkus, kuri nodarbināti vietējās pašvaldībās, rajonu līmenī, bet ir vainīga sistēma. Bet par šīs sistēmas izveidi esam atbildīgi mēs, likumdevēji. Un pirmkārt, tātad primārais uzdevums ir izveidot šo sistēmu. Un tad, ja šī sistēma ir kārtīga, tad laika gaitā arī neprofesionāli cilvēki, pat ja būtu... viņi iemācītos strādāt un sistēma sāktu funkcionēt, ja sistēma nav pilnīga, neviens, arī profesionālis, neko neizdarīs, lai stāvoklis uzlabotos pietiekami konkrēti un strauji.
Ko mēs piedāvājam? Un vēlreiz atgriežamies. Šis ir jautājums par to, ka atkal ir plānošanas reģioni, rajonu līmenis, vietējās pašvaldības, kurām funkcijas pārklājas, kurām tiesības izpildīt savas funkcijas ir nepietiekamas. Mēs uzskatām, ka ļoti konkrēti parlamentam ir jāpieņem šis politiskais lēmums par divu vēlētu pašvaldību līmeņu izveidi. Gan vietējam līmenim, gan reģionālajam līmenim — abiem ir jābūt vēlētiem, abiem ir jābūt ar ļoti konkrētām, noteiktām funkcijām, ar nošķirtu nodokļu bāzi, kas nodrošina šo funkciju izpildi. Tikai tādā gadījumā mēs spēsim domāt par reģionālo politiku.
Šeit parādās arī, starp citu, šajā likumprojektā viena no pretrunām, ka, domājot par nacionālā līmeņa teritoriju plānošanu, faktiski funkcijas tiek piešķirtas un domātas, lai tas tiktu darīts rajona un vietējo pašvaldību līmenī. Bet par plānošanas reģioniem, par kuriem mēs runājām iepriekš, šeit, protams, arī nav minēts. Es domāju, šī nepilnība izriet no tā, ka nav konceptuālas pieejas attiecīgajam likumprojektam.
Es domāju, ka ir jāatgriežas pie jautājuma, ka mēs ļoti konkrēti noteiksim par katra pašvaldības līmeņa atbildību, noteiksim funkcijas, un tikai tad mēs sakārtosim reģionus.
Šodien es vēlreiz gribētu atgriezties pie šīs konkrētās aksiomas, kas mums ir. Vietējais līmenis, pagasti un pašvaldības, viņi ar savu uzdevumu grib tikt galā, bet nevar, jo viņiem ir nepieciešama ļoti konkrēta palīdzība no citām — lielāka mēroga pašvaldībām. Bet citu — lielāka mēroga pašvaldību — vienkārši valstī nav.
Nākamais. Ja mums ir pusfabrikāts — rajona padomes, kuras strādā, saņemot tikai dotāciju priekš savu darbinieku nodarbinātības, tad arī skaidrs, ka šīs rajona padomes nevar nodarboties ar savas teritorijas plānojumu, jo labākajā gadījumā savāc no rajonā ietilpstošo pagastu vadītājiem vietējos plānus, saliek kopā un saka: nu, tagad mēs deleģējam nākamo. Un, ja mēs aizejam vēl tālāk, ja noteiktā līmenī atkal sanāk kopā plānošanas reģiona vadība, vienalga, viņa no sākuma savāc no rajona līmeņa. Bet rajona līmenī savāc attiecīgi no pagasta, līdz ar to arī valsts līmenis kopumā strādā konceptuāli tikai ar to, ko piedāvā viņiem pagasti, un ne vairāk. Līdz ar to lielas atdeves no tāda plāna un darba nevar būt. Un mēs uzskatām, ka arī šis piedāvājums nekādā gadījumā nav atbalstāms. Mēs uzskatām: jo ātrāk parlaments pieņems šo politisko gribu un iestāsies par divu vēlētu abu pašvaldību līmeņu izveidi, jo mēs ātrāk sakārtosim reģionālo līmeni, tajā skaitā sakārtosim arī visus plānošanas jautājumus, un pašvaldībām būs iespējas, domājot par šo plānošanu, viņiem būs konkrētas sviras, konkrētas sviras savas teritorijas attīstībā, kapitāla piesaistē, investīciju piesaistē, darba vietu radīšanā. Un, ja šie elementi, ekonomikas atbilstošie elementi, būs izpildāmi, tikai tad varēs domāt arī par plānošanu. Paldies!
Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.
L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Protams, Latvijas Republikas budžetā naudas līdzekļu ir daudz, tāpēc Latvijas Republikas plānošanu, dalīšanu, strukturizāciju veic divas, piecas organizācijas un vairāk. Un kāda no tā ir jēga? Nav nekādas. Tā bijusi bezjēdzīga līdz šim laikam. Arī šis likums parāda šo bezjēdzību. Jūs paskatieties, kā tad notiek plānošana. Ko dara Ekonomikas ministrija? Vai tad tai nav jānodarbojas ar tām plānošanām? Jānodarbojas! Nedara neko. Zemkopības ministrija. Ko tad tā veic? Neko nedara. Īpašo uzdevumu ministrijas ir divas, un tur reformu lietās ministrija. Ko tā dara? Arī nav. Un tagad paskatieties, ir divi, trīs, četri likumi, kuri dublē viens otru. Vai tad mums nepietiek? Vai tad Latvija ir tik liela, teiksim, kā Francija, Vācija, ka tur ir vajadzīgi pieci likumi? Tur ir tikai viens likums. Mums ir vajadzīgi noteikti dublējoši divi trīs. Bet ne jau tas ir galvenais. Galvenais ir tas — finansēšana un kā tad iedzīvotāji tiek informēti par tām visām bezjēdzībām, kas notiek? Jūs paskatities, ko ieraksta: “Jebkurš attīstības process katrā jomā un līmenī realizējas konkrētā teritorijā.” Bet kas tad atbild par tām konkrētām teritorijām? Ja mēs veidojam tādu likumu, un ir izveidoti vēl desmitiem likumu, tātad neatbild nekas, ja mēs ierakstām iekšā, ka tas ir tagad jāizskata. Bet vairāk jau mani interesē, un es domāju, ka arī iedzīvotājus, tie naudas līdzekļi. 154 tūkstoši jāizdala, pēc tam katru gadu pusmiljons jādod, nu, un tā tālāk. Tātad naudas līdzekļu izlietošana. Ierēdņi stāv rindā, lai saņemtu papildu algas, lai dibinātu papildus visdažādākās komitejas un padomes, un to padomju darbībai ir nulles līmenis. Tās ir darbojušās desmit gadu laikā un vairāk, un ko tad tās ir radījušas Latvijas teritorijā? Pēc šī likuma, kurš, kā saka, tiek piedāvāts, tās neko nav radījušas. Un tātad arī jaunais likums neradīs neko. Tāpēc mums ir jāsakārto esošie likumi, un šis nav atbalstāms. Ja ir budžetā 500 tūkstoši lieki, tad, es domāju, labāk atdot Narkotiku apkarošanas biroja pilnveidošanai, tas būs labāk. Jo tajā koncepcijā, kuru ar kaunu šodien noņēma no izskatīšanas, tur tik tiešām ir ierakstīts iekšā. Un tie 154 tūkstoši varbūt labāk būtu novirzāmi neatmaksāto medikamentu apmaksāšanai. Iedzīvotājiem tad vismaz būtu kāda jēga, bet bezjēdzīgā plānu radīšana un likumu pludināšana mūsu Saeimā — tai taču ir jāpieliek kādreiz gals, vismaz 7.Saeimā beigsim tos ievadīt iekšā, kuriem nav nekādas jēgas turpmākajā. Šo likumprojektu atbalstīt nevar. Paldies!
Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs.
P.Salkazanovs (SDS). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Komisijā, izskatot šo likumprojektu, mēs pilnīgi apzinājāmies to, ka valdība ir lēmusi sadalīt esošo likumu divās daļās. Viena daļa attiecas uz Reģionālās attīstības likumu, kas atrodas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, bet otra daļa attiecas uz Teritorijas plānošanas likumu, jo plānošanas jautājumi tiek atdalīti atsevišķi, atsevišķā likumā. Var piekrist tam, ka ir ļoti daudz nepilnību un ļoti daudz ierosinājumu no pašvaldībām, no attīstības aģentūrām par reģionālās attīstības likumu. Ir problemātisks jautājums par reģionālo pašvaldību izveidošanu Latvijā, bet katrā gadījumā šie jautājumi ir jārisina Reģionālās attīstības likumā, Pašvaldību likumā.
Runājot par Teritorijas plānošanas likumu, Teritorijas plānošanas likuma pamatmērķis tomēr ir atrisināt visus jautājumus, kas saistīti ar fizisku teritoriju plānošanu nacionālā līmenī, reģionālā līmenī, rajona līmenī, vietējo pašvaldību līmenī, un vietējo pašvaldību līmenī arī ar detālplānojumu, lai atrisinātu jautājumus par apbūves teritorijām un citām teritorijām. Katrā gadījumā šis likumprojekts varbūt nav tik sarežģīts un problemātisks attiecībā pret otru likumprojektu, kas nāca paketē ar Reģionālās attīstības likumu. Katrā gadījumā arī šim likumprojektam ir tiešām ļoti daudz saistošu momentu ar otru likumprojektu. Tā kā otrs likumprojekts ir pašlaik uz otro lasījumu jau priekšlikumu izskatīšanā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, tieši šī iemesla pēc mēs šo likumu par teritoriālo plānošanu, lai nerastos pretrunas, laižam ar tādu kā mazliet nokavēšanos, lai saskaņotu šīs lietas. Jo daudzas lietas tiešām ir pretrunīgas, tās dubultojas abos likumos, jo no viena likuma ir tapuši divi likumi. Tādēļ komisijā tomēr mēs uzskatījām par lietderīgu šo likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā un pēc tam saskaņot to jau šeit, parlamentā, ar otru likumprojektu par reģionālo attīstību.
Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vai komisijas vārdā arī vēlaties vēl ko teikt?
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Teritorijas plānošanas likums” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 78, pret — 1, atturas — 9. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?
P.Salkazanovs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš 28.janvāris.
Sēdes vadītājs. 28.janvāris. Paldies!
Izskatām lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Militārā dienesta likums” otrajam lasījumam līdz šā gada 31.janvārim”.
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 86, pret un atturas — nav. Lēmums pieņemts.
Nākamais‚ lēmuma projekts “Par valsts meža zemes gabalu nodošanu īpašumā Valmieras rajona Dikļu pagasta pašvaldībai”.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Kārlis Leiškalns.
K.Leiškalns (LC). Paldies priekšsēdim! Strādāsim ar dokumentu nr. 3972. Tas ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sagatavotais lēmuma projekts, kas balstās uz Meža likuma 44. panta piekto daļu — par zemes gabalu nodošanu no viena īpašnieka otram, šeit ir runa par divām valsts institūcijām. Tātad mēs atdodam zemi no valsts Finansu ministrijas personā Valmieras rajona Dikļu pagastam. Prasītāji ir iesnieguši komisijai visus nepieciešamos dokumentus. Neviena no pusēm nav cēlusi iebildumus pret šī lēmuma apstiprināšanu parlamentā. Tad es aicinu jūs apstiprināt komisijas viedokli!
Sēdes vadītājs. Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 89, pret un atturas — nav. Lēmums pieņemts.
Nākamais — lēmuma projekts “Par valsts meža zemes gabala maiņu pret Mārim Liepiņam piederošo meža zemes gabalu”.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Kārlis Leiškalns.
K.Leiškalns (LC). Priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Strādājam ar dokumentu, kura nr. ir 3974. Es atvainojos! Nr.3973 darba dokumenta numurs, un tas tāpat balstās uz Meža likuma 44.panta piektajā daļā noteiktajiem nosacījumiem, ko parlaments pats ir atbalstījis, izskatot minēto likumu, un aicinu jūs atbalstīt komisijas viedokli. Tāpat kā iepriekš šeit ir saskaņota līdzvērtīga zemes gabala apmaiņa no viena privātpersonai piederoša zemes gabala Gaujas Nacionālā parkā uz valsts meža zemes teritoriju citā vietā.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Anna Seile.
A.Seile (TB/LNNK). Godātie deputāti! Viss jau ir labi, un, manuprāt, liekas tā, ka aizsargājamās teritorijās esošas meža zemes tik tiešām var apmainīt pret valsts akciju sabiedrības valdījumā nodotajām zemēm, ja piekrīt akciju sabiedrība un Zemkopības ministrija. Šāda atļauja ir saņemta. Bet abi iesniedzēji — Māris Liepiņš un arī nākamais Saeimas lēmums, kuru mēs tūlīt izskatīsim, — Gints Silārs — tomēr ar šo savu iesniegumu ir nedaudz maldinājuši sabiedrību, tajā skaitā arī deputātus. Kāpēc es to saku? Tāpēc, ka vakar pēc komisijas sēdes, kurā tika izskatīti šie jautājumi un atbalstīta lēmuma projekta virzīšana izskatīšanai Saeimā, es vēl nezināju to, ka viņi abi nav iekļauti šajā zemes apmaiņas projektā, kuru ir izstrādājis Gaujas Nacionālais parks sadarbībā ar Dāniju. Viens no viņiem — Māris Liepiņš — ir tikai 2001.gada 4.jūnijā nopircis no bijušās zemes īpašnieces šo zemes gabalu un ir ārpus šī projekta. Un arī otrs — Gints Silārs ir zemes gabalu iegādājies tikai 1999.gada 3.maijā, bet visi dokumenti ir noformēti atbilstoši mūsu komisijas prasībām, ir visi kadastra numuri, ir zemes vērtības, viss it kā ir atbilstoši. Viens no viņiem pārceļas no Gaujas Nacionālā parka uz Rendu, zeme paliek Gaujas Nacionālā parka rīcībā kā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas īpašumā reģistrēta zeme, valsts zeme, kas reģistrēta uz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas vārda. Tiktāl viss būtu kārtībā. Bet redzot to, kā Zemkopības ministrija parasti iebilst pret valsts meža zemes atdošanu dažādām personām, izņemot pašvaldības, kā mēs nupat iepriekš nobalsojām, ja? Bet šiem diviem cilvēkiem šī zemes atdošana aiziet ar vēja spārniem. Man rodas tādas mazas bažas par lielo subjektivitāti, kas ir iekļauta šajos meža zemes apmaiņas projektos. Un tāpēc acīmredzot turpmāk tomēr vismaz būtu pieklājīgi saņemt arī atzinumu, un varbūt tā ir mūsu komisijas vaina, ka mēs neesam pieprasījuši šādos gadījumos saņemt arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas atzinumu par šādiem maiņas gadījumiem, jo pirmajiem vajadzēja no valsts meža zemes iedot tiem, kur jau ir izstrādāts Gaujas Nacionālā parkā projekts par tiem gabaliem, kuri prioritāri bija jāapmaina. Protams, arī šie ir liegumā. Un, ja Zemkopības ministrija arī turpmāk tikpat dāsni dalīs valsts mežus pret aizsargājamo teritoriju mežiem, labi vien būs, bet, ja tie ir tikai atsevišķi cilvēki, kuriem ir... nu, es nevaru to apgalvot, bet man ir šīs bažas... ja... kuriem ir kaut kādas īpašas attiecības, tad mēs varam nonākt galīgi dīvainā situācijā kā balsotāji par šo zemes gabalu maiņu.
Bez tam likums par zemes komisijām paredz arī meža zemes gabalu nodošanas īpašumā, ja tie ir lielāki par 50 hektāriem, apstiprināšanu arī Centrālajā zemes komisijā. Manuprāt, šī procedūra turpmāk komisijai ir stipri jāpilnveido, un šeit lai nu balso katrs pēc savas sirdsapziņas.
Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.
L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Informācija, ko sniedza Seiles kundze, ir vērtīga. Tātad mūs kārtējo reizi mēģina muļķot, un likumprojektu nevar pieņemt, kamēr nav skaidrības par visu to lietu, līdz pēdējam ciparam kamēr tas nav apskaidrots. Un es domāju, ka turpmāk ir jāpārskata, pirms uz Saeimas sēdi atnāk dokumenti, tiem ir jābūt noformētiem, kā tas ir vajadzīgs. Bet ne formāli, kā tas acīmredzot ir noticis, bet tā, kā tam ir jābūt. Paldies! Un tāpēc nevar atbalstīt šo likumprojektu.
Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā — Kārlis Leiškalns.
K.Leiškalns (LC). Komisijas vārdā varu paskaidrot komisijas kolēģei Annai Seilei, ka man jau nu noteikti nav nekādas neskaidras attiecības ar abiem minētajiem pilsoņiem, kuri saņem apmaiņā vienu zemes gabalu pret līdzvērtīgu otru zemes gabalu.
Tāpat es varu informēt deputātus, ka es personīgi vispār neko, Seiles kundze, nezinu ne par kādiem projektiem, jo mēs likumā esam noteikuši, ka katru individuālu gadījumu izskata parlaments. Mēs esam šiem zemes apmaiņas vai iegādes tīkotājiem noteikuši procedūru, un šī procedūra šeit ir izpildīta.
Vēl es domāju, ja Zemkopības ministrija komisijai sniedza atzinumu, tad es pieņemu, ka tas ir Zemkopības ministrijas uzdevums — saskaņot ar pārējām ministrijām. Bet es sapratu, ka jūs jau iebildes neceļat pret to, bet uzskatiet, ka šīs lietas vajadzētu apkopot tādos kopējos projektos. Un tāpēc aicinu deputātus atbalstīt Saeimas Tautsaimniecības komisijas sagatavoto lēmuma projektu!
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par valsts meža zemes gabala maiņu pret Mārim Liepiņam piederošo meža zemes gabalu”. Lūdzu rezultātu! Par — 75, pret — nav, atturas — 12. Lēmums pieņemts.
Nākamais — lēmuma projekts “Par valsts meža zemes gabala maiņu pret Gintam Silāram piederošo meža zemes gabalu”.
Kārlis Leiškalns.
K.Leiškalns (LC). Paldies, priekšsēdētāja kungs! Darba dokuments šoreiz tik tiešām ir 3974. Situācija ir ārkārtīgi līdzīga, un šeit tāpat ir runa par tām pašām vietām, no kurām tiek mainīts uz citām vietām. Komisija ir saņēmusi visus atzinumus. Tātad komisija pati ir noteikusi kritērijus, kas jāizpilda pretendentiem, un visi šie kritēriji ir izpildīti. Visi atzinumi par minēto maiņu ir pozitīvi, un komisijai nebija neviena iemesla, lai noraidītu šo apmaiņu ar zemes gabaliem. Pie kam es domāju, ka ir ļoti labi, ja īpašnieki aiziet no aizsargājamām teritorijām uz valstij piekrītošu mežu zemi citās vietās, kur var izvērst, manuprāt, arī ekonomisko darbību. Tā ka es aicinu komisijas vārdā atbalstīt šo priekšlikumu!
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par — 77, pret — nav, atturas — 6. Lēmums pieņemts.
Nākamais — lēmuma projekts “Par Valda Lauska atsaukšanu no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas”. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par — 86, pret — 1, neviens neatturas. Lēmums pieņemts.
Nākamais — lēmuma projekts “Par Valda Lauska ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā”. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 87, pret un atturas — nav. Lēmums pieņemts.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu LSDSP frakcijas deputātu jautājumu Ministru prezidentam Andrim Bērziņam “Par radioraidīšanas pārtraukšanu vidējos viļņos”. Jautājums tiek nodots Ministru prezidentam.
Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm! Saeimas sekretāres biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!
A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs). Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Ivars Godmanis, Normunds Rudevičs, Tadeušs Ketlers, Edvīns Inkēns, Helmuts Čibulis, Vaira Paegle, Ainārs Šlesers, Ingrīda Ūdre. Paldies!
Sēdes vadītājs. Paldies! Sēde ir slēgta.
Kopsavilkumā
Pēc 2001.gada 17.janvāra sēdes
3.lasījumā pieņēma likumus:
— “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju””. (Reģ.nr.807) (dok.nr.3842B) Balsojums: 51 par, 38 pret, 4 atturas.
— “Grozījumi Aizsargjoslu likumā”. (Reģ.nr.905) (dok.nr.3965) Balsojums: 72 par, 7 pret, 11 atturas.
2.lasījumā pieņēma likumprojektu:
— “Grozījums likumā “Par svētku un atceres dienām””. (Reģ.nr.1022) (dok.nr.3516; nr.3940) Balsojums: 86 par, 0 pret, 3 atturas.
1.lasījumā pieņēma likumprojektus:
— “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Zemessardzi””. (Reģ.nr.1088) (dok.nr.3832; nr.3913) Balsojums: 71 par, 1 pret, 18 atturas.
— “Grozījumi likumā “Par Aizsardzības spēkiem””. (Reģ.nr.1087) (dok.nr.3831; nr.3914) Balsojums: 54 par, 0 pret, 21 atturas.
— “Teritorijas plānošanas likums”. (Reģ.nr.1071) (dok.nr.3768; nr.3944) Balsojums: 71 par, 1 pret, 9 atturas.
Nodeva Juridiskajai komisijai otrreizējai caurlūkošanai likumu:
— “Grozījumi Komerclikumā”. (Reģ.nr.1038) (dok.nr.3958)
Nodeva komisijām likumprojektus:
— “Grozījumi Sēklu un stādāmo materiālu aprites likumā”. (Reģ.nr.1118) (dok.nr.3950; nr.3950A) Nodeva Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai (atbildīgā).
— “Augu šķirņu aizsardzības likums”. (Reģ.nr.1119) (dok.nr.3951; nr.3951A) Nodeva Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai (atbildīgā).
— “Par 1961.gada 2.decembra Starptautisko konvenciju par jaunu augu šķirņu aizsardzību”. (Reģ.nr.1120) (dok.nr.3952; nr.3952A) Nodeva Ārlietu komisijai (atbildīgā) un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.
— “Grozījumi Streiku likumā”. (Reģ.nr.1121) (dok.nr.3953; nr.3953A) Nodeva Sociālo un darba lietu komisijai (atbildīgā).
— “Grozījumi Civilprocesa likumā”. (Reģ.nr.1122) (dok.nr.3954; nr.3954A) Nodeva Juridiskajai komisijai (atbildīgā) un Sociālo un darba lietu komisijai.
— “Par Latvijas Republikas valdības un Eiropas Padomes līgumu par Eiropas Padomes Informācijas biroja Rīgā (Latvijas Republikā) statusu”. (Reģ.nr.1123) (dok.nr.3957; nr.3957A) Nodeva Ārlietu komisijai (atbildīgā).
— “Grozījums likumā “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām””. (Reģ.nr.1124) (dok.nr.3959; nr.3959A) Nodeva Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai (atbildīgā) un Aizsardzības un iekšlietu komisijai.
— “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām””. (Reģ.nr.1125) (dok.nr.3960; nr.3960A) Nodeva Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai (atbildīgā) un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.
— “Par Nolīgumu par starptautiskajiem neregulārajiem pasažieru pārvadājumiem ar autobusiem (INTERBUS)”. (Reģ.nr.1126) (dok.nr.3961; nr.3961A) Nodeva Ārlietu komisijai (atbildīgā) un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.
— “Grozījums Nacionālās drošības likumā”. (Reģ.nr.1127) (dok.nr.3962; nr.3962A) Nodeva Aizsardzības un iekšlietu komisijai (atbildīgā) un Juridiskajai komisijai.
— “Par Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līgumu par sadarbību masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanas jomā”. (Reģ.nr.1128) (dok.nr.3966; nr.3966A) Nodeva Ārlietu komisijai (atbildīgā) un Aizsardzības un iekšlietu komisijai.
Pieņēma lēmumus:
— “Par valsts meža zemes gabala nodošanu īpašumā Valmieras rajona Dikļu pagasta pašvaldībai”.(dok.nr.3972) Balsojums: 89 par, 0 pret, 0 atturas.
— “Par valsts meža zemes gabala maiņu pret Mārim Liepiņam piederošo meža zemes gabalu”.(dok.nr.3973) Balsojums: 75 par, 0 pret,12 atturas.
— “Par valsts meža zemes gabala maiņu pret Gintam Silāram piederošo zemes gabalu”.(dok.nr.3974) Balsojums: 77 par, 0 pret, 6 atturas.
— “Par Valda Lauska atsaukšanu no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas”.(dok.nr.3976) Balsojums: 86 par, 1 pret, 0 atturas.
— “Par Valda Lauska ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā”.(dok.nr.3977) Balsojums: 87 par, 0 pret, 0 atturas.
Nepieņēma 1.lasījumā likumprojektu:
— “Grozījumi likumā “Par privatizācijas sertifikātiem””. (Reģ.nr.1082) (dok.nr.3815; nr.3916; nr.3916A) Balsojums: 28 par, 38 pret, 15 atturas.
Saeimas preses dienests
Frakciju viedokļi
Pēc 2002.gada 17.janvāra sēdes
Latvijas Radio tiešajā raidījumā
S.Golde (Tautas partijas frakcija): Par šodienas plenārsēdi. Gribētu pakavēties pie likumprojekta “Grozījumi likumā “Par svētku un atceres dienām””. Tā kā esmu cilvēks, kas nāk no izglītības sektora, man likās nozīmīgs jautājums, ko likumprojektā ierosinājuši 10 deputāti, tajā skaitā Jānis Gaigals, Silva Golde un Dzintars Ābiķis. Proti, lai 1.septembri turpmāk noteiktu kā valsts svētku dienu. Deputāti balsojumā vienojās, ka 1.septembris turpmāk būs atzīmējamā diena, nevis valsts svētku diena. Es uzskatu, ka 1.septembrī, un to ir pierādījusi pati dzīve, visi cilvēki dzīvo skolai līdzi — bērni iet ar puķēm rokās, tēti, māmiņas un vecmāmiņas šos bērnus pavada uz skolu. Pašvaldību vadītāji, iestāžu vadītāji ierodas skolās, un mēs domājam, ka tas būtu godīgi un taisnīgi, ja visa valsts būtu kopā ar bērniem šajā dienā, un tas stiprinātu ģimenes tradīcijas. Bet es priecājos arī par to, ka turpmāk 1.septembris būs valsts atzīmējamā diena — pie ēkām tiks izlikti karogi, un mēs kopīgi svinēsim šo dienu.
Bez tam atbalstījām arī frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai/”LNNK deputātu priekšlikumu, ka 4.maijs — Latvijas Republikas neatkarības pasludināšanas diena — būs svētku diena.
Par valsts valodu. Pagājušajā nedēļā īpaši aktualizējās jautājums par šo tēmu. Valsts prezidente izteikusi priekšlikumu par valsts valodas prasības atcelšanu deputātiem Saeimas vēlēšanās. Tautas partija uzskata, un arī es tajā skaitā, ka šādam lēmumam vēl nav pienācis laiks un valsts valodas jautājums ir mūsu tautas drošības garants. Domāju, ka šo jautājumu mēs varētu skatīt tikai pēc tam, kad mūsu valsts būs iestājusies tādās organizācijās kā NATO un Eiropas Savienība.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā Dzintara Ābiķa vadībā pieņemts Valsts valodas likums — stiprs likums, un mēs nedrīkstam pieļaut šobrīd nekādas atlaides. Mūsu valsts vēsture ir īpaša, kas arī prasa īpašu rīcību mūsu valodas un drošības nosargāšanā.
Tautas partija iestājas arī par valodas tīrību sakarā ar grozījumiem Komerclikumā. Mēs neatbalstām tādu terminu ieviešanu šajā likumā, kas nebūtu saprotami mūsu valsts pilsoņiem, piemēram, “dekladere”, “prokūra”, “mākleris”, “provīzija” un vēl citi.
Jebkuru jaunu ierosinājumu valsts valodā Tautas partija ļoti rūpīgi izvērtēs. Ja vajadzēs, organizēsim politisko konferenci šajā jautājumā, jo uzskatām, ka laiks valodas prasību mīkstināšanai noteikti vēl nav pienācis. Pirmdien Tautas partija tiksies arī ar Valsts prezidenti, un mēs izteiksim savu viedokli par šo jautājumu.
A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai/”LNNK frakcija): Šodien bija īsa, bet ļoti saspringta darba diena, jo tika izskatīti vairāki ļoti nozīmīgi likumprojekti. Arī es gribu atzīmēt to, ka, pieņemot likumprojektu “Grozījumi likumā “Par svētku un atceres dienām””, mēs nolēmām nesvinēt 8.martu, kā to daži bija ierosinājuši, bet svinēsim 4.maiju, kas ir mūsu valsts neatkarības pasludināšanas diena.
Ļoti nozīmīgs, protams, bija arī likumprojekts “Grozījumi Aizsargjoslu likumā”. Jāsaka, ka bija bažas par to, ka ierobežojumi ap ūdens ņemšanas vietām tiks mīkstināti, bet viss ir palicis spēkā — ūdens ņemšanas urbumi un arī infiltrācijas baseini tiek aizsargāti. Šis likums sakārto arī apbūves noteikumus kāpu zonā, salīdzina tās normas, kas bija jau spēkā sakarā ar Meža likuma pieņemšanu par koku ciršanu aizsargjoslās un gar upēm, strautiem un purviem, un, manuprāt, tas ir veiksmīgi. Vislielākā diskusija gan izvērtās par to — apbūvēt vai neapbūvēt 300 metru kāpu zonu. Šeit Saeima izšķīrās par visstingrāko priekšlikumu — nepieļaut nekādus izņēmumus. Varbūt nedaudz būs jāpiestrādā citos likumdošanas aktos, lai netraucētu mājīpašniekiem, kuriem pieder īpašumi šajā kāpu zonā, pārbūvēt un rekonstruēt savas mājas.
Visnozīmīgākā bija saruna par valsts un pašvaldības īpašumu privatizāciju, kurā jau ilgstoši tiek diskutēts par to, kādā veidā tiks izbeigta Privatizācijas aģentūras darbība. Esmu ļoti pateicīga Saeimai par to, ka ar balsu vairākumu tika atbalstīti frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai/”LNNK deputātu sagatavotie priekšlikumi par to, kādā veidā šī aģentūras likvidācija notiks. Galvenais ir tas, ka par likvidatoru nedrīkst būt personas, kuras dienā, kad tiek pieņemts lēmums par darbības izbeigšanu, vai pēdējā gada laikā bijušas Privatizācijas aģentūras valdes sastāvā. Līdz ar to būs iespējas stingrāk kontrolēt Privatizācijas aģentūras likvidācijas procesu.
Frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK ļoti aktīvi gatavojas sarunai ar Valsts prezidenti par iespējamiem grozījumiem vēlēšanu likumā, lai Saeimas deputātiem un, iespējams, arī pašvaldību deputātiem mīkstinātu prasības par valsts valodas prasmi. Mūsu partija un frakcija to nevar pieļaut, mēs gatavojam argumentētus viedokļus, lai sarunā ar Valsts prezidenti censtos viņu pārliecināt par šādu normu ierosināšanas priekšlaicību. Es domāju, ka Valsts prezidente, kurai ir tik augsta atbildība mūsu vēlētāju un iedzīvotāju priekšā, sapratīs to, ka, mīkstinot šīs normas vēlēšanu likumā, jāmaina arī Valsts valodas likums un līdz ar to varbūt pat Satversmes 4.pants. Un tas prasa Saeimas nobalsošanu, ko mēs nevaram pieļaut.
E.Baldzēns (Sociāldemokrātu savienības frakcija): 7.janvārī Saeimā tika dibināta neatkarīga sociāldemokrātu frakcija, domāju, ka radioklausītājiem nav nekādu šaubu par to, ka sociāldemokrātu partijā jau ilgstošu laiku bija nopietnas domstarpības. Taču šīs jaunās frakcijas izveide sociāldemokrātiem dos iespējas strādāt bez domstarpībām, un pamazām arī pārējie partijas biedri izvēlēsies vienu vai otru virzienu. Gribētu ieskicēt tās galvenās lietas, kas mums likās nepieņemamas.
Pirmkārt, mēs neuzskatām Satversmes grozījumus par pašu svarīgāko jautājumu mūsu valstī. Ir daudzi ļoti nozīmīgi sociālekonomiski jautājumi, un diez vai Satversmē patlaban nepieciešami daudzie grozījumi, jo faktiski arī mūsu vēlētāji neatbalsta tik plašu Satversmes grozījumu programmu, kādu piedāvā sociāldemokrātu partijas vadība.
Otrkārt, gribētu uzsvērt, ka mēs diemžēl summāri pietiekami aktīvi neesam spējuši dot savu atbalstu lauku cilvēku rūpēm un zemniecības likteņiem. Arī Rīgas domes vadība, kur sociāldemokrātiem ir ievērojama loma, vilcinās uzlabot un pilnveidot pārvaldes darbu, kā arī parādās līdzekļu neracionāla izlietošana. Mēs uzsveram, ka partijas biedru privātās un ģimenes intereses ir stingri jānorobežo gan no pilsētas, gan sabiedrības interesēm.
Un vēl viens jautājums, kur mums ir pietiekami lielas domstarpības. Mēs uzskatām, ka nav pienācis laiks, lai sāktu runāt par reabilitāciju tiem cilvēkiem, kuri ar ieročiem rokās cīnījās pret Latvijas neatkarības atjaunošanu un demokrātiju. Tomēr, kā redzams iepriekšminētajos Bojāra kunga Satversmes grozījumos, par Valsts prezidentu un Saeimas un pašvaldību deputātiem, kā arī par tiesnešiem var kļūt tie cilvēki, kuri bija kopā ar pučistiem. Domāju, ka tas nav īstais ceļš.
Vēl es gribētu uzsvērt to, ka pašreiz ir nozīmīgas atceres dienas — pagājuši 11 gadi kopš satraukuma pilnajām barikāžu dienām. Liekas, ka pavisam nesen Viļņas televīzijas torņa asiņainā ieņemšana ievadīja barikāžu laiku Latvijā. Baltijā sākās Mihaila Gorbačova perestroikas militārā risinājuma scenārijs. Mērķis bija skaidrs — saglabāt Latviju, Lietuvu un Igauniju padomju impērijas sastāvā. Latvijā šos mērķus centās īstenot Alfrēds Rubiks, Sergejs Dīmanis un Tatjana Ždanoka, tātad Latvijas Komunistiskā partija un interfronte.
Mēs griežamies pie sava Saeimas kolēģa, bijušā tautfrontieša Jāņa Jurkāna un kā politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” līderim prasām atsaukt Tatjanas Ždanokas kandidatūru uz augsto Dzīvojamo māju privatizācijas komisijas priekšsēdētāja amatu. Protams, tā ir politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” lieta, bet domāju, ka tas nebūs labs risinājums ne Rīgai, ne Latvijai. Aicinām Jāni Jurkānu atbalstīt bijušā Latvijas Tautas frontes līdera Daiņa Īvāna iniciatīvu, pievienoties tai un nebalsot par Tatjanas Ždanokas kandidatūru.
Patlaban, kad tiek saņemti barikāžu dienu apbalvojumi, bijušie barikāžu dalībnieki saka ļoti nopietnus vārdus — gods kalpot Latvijai! Ir svarīgi, lai šie vārdi nebūtu tikai tukša skaņa, jo, manuprāt, no kompromisa līdz principu nodevībai reizēm ir tikai viens solis.
V.Lauskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija): Es sveicu visus Latvijas iedzīvotājus, kuri pirms vienpadsmit gadiem bija uz barikādēm un parādīja tautas gribu, lai Latvija atgūtu neatkarību. Šī tautas griba izpaudās arī tādā aspektā, ka valsts vadītājs saņēma noteiktas tiesības labāk pildīt savus pienākumus, tomēr šī atbildība izpaudās daudz stingrāk no valsts vadītājiem. Domāju, ka varbūt iestāsies laiks, kad valsts vadītājs un tauta būs tikpat vienoti kā pirms vienpadsmit gadiem vai vismaz tuvināsies tādām savstarpējām attiecībām.
Par jautājumiem, kas tika skatīti šodien plenārsēdē. Gribētu mazliet raksturot trīs likumprojektus. Vispirms tika skatīts jautājums par to, vai starp Latviju un Amerikas Savienotajām Valstīm ir jānoslēdz līgums par savstarpējo palīdzību starptautiskā terorisma apkarošanā. Protams, līgums ir vajadzīgs, terorisms ir apkarojams, bet es gribētu minēt likumprojekta “Par Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līgumu par sadarbību masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanas jomā” 7.panta 1. un 3.punktu. Likumprojekta 7.panta 1.punkts attiecībā uz profesionālām prasībām nosaka, ka Latvijas Republikas valdība atbrīvo no atbildības Amerikas Savienoto Valstu valdību un tā personālu, līgumdarbiniekus un līgumdarbinieku personālu par īpašumam nodarītajiem zaudējumiem vai par jebkuras personas ievainojumu vai nāvi Latvijas Republikā, kam par cēloni ir bijušas šā Līguma ietvaros paredzētās darbības. Pietiekami konkrēts punkts. Un ir vēl 3.punkts, kas nosaka, ka nekas šajā pantā netiek tulkots tā, lai aizkavētu tiesas procesus vai prasības pret Latvijas Republikas pilsoņiem vai Latvijas Republikā dzīvojošām personām. Gribu pateikt, ka līgums ir vajadzīgs, bet ne par jebkuru cenu. Manuprāt, Latvijas valdība slikti aizstāv Latvijas iedzīvotāju viedokli, līdzīgi kā mums vajadzīga Eiropas Savienība, bet nekādā gadījumā par jebkuru cenu. Šis ir pārdomu vērts jautājums arī valdībai.
Vēl gribu pakavēties pie pieņemtā likuma “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju””, konkrēti par Privatizācijas aģentūru. Pateicoties Privatizācijas aģentūras darbībai, no tiem visiem līdzekļiem, kuri varēja būt iegūti privatizācijas procesā, tika iegūti apmēram tikai 10 procenti. Skaidrs, ka Privatizācijas aģentūras loma ir vēlreiz jāizvērtē. Brīdī, kad pienācis laiks Privatizācijas aģentūru likvidēt, mēs nedrīkstam pieļaut, ka Privatizācijas aģentūru likvidē pati aģentūra. Tādēļ šodien plenārsēdē nolēma, ka tiks izveidota institūcija, kas pārskatīs aģentūras likvidāciju un izskatīs attiecīgu cilvēku un pašas institūcijas atbildību par to, kas ir noticis.
Un pēdējais — likumprojekts “Teritorijas plānošanas likums”, kas skar reģionālo attīstību. Likumprojektā paredzēts, ka valstī vispirms jāizveido teritorijas plānošanas sistēma, kas nodrošinās reģionu attīstību. Mūsu reģioni neattīstīsies, kamēr mums nebūs divu līmeņu vēlētu pašvaldību ar konkrētām funkcijām, ar nošķirtu finansu bāzi un ar konkrētiem nodokļiem. Tā ir mūsu frakcijas dziļa pārliecība, un mēs gaidām no parlamenta politiskās gribas izpausmi.
A.Bartaševičs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija): Šodien Saeima nodeva komisijām izskatīšanai likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līgumu par sadarbību masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanas jomā”. Līgums, kad to noslēdz divas puses, ir divpusējs līgums, kas dod līdzīgas tiesības abām pusēm. Bet šajā konkrētajā gadījumā līgums izskatās kā Amerikas Savienoto Valstu rīkojums Latvijas valdībai. Kādēļ rodas tāds priekšstats? No pirmā skatiena līguma mērķis — masu iznīcināšanas ieroču un tehnoloģisku materiālu izplatīšanas apkarošana — ir vairāk nekā cēls, bet tomēr ir daži panti, kas pārkāpj mūsu neatkarību un arī mūsu likumdošanu. Piemēram, Satversmes 21.pants nosaka, ka visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma priekšā. Toties līgumā noteikts, ka Amerikas Savienoto Valstu personālam, līgumdarbiniekiem un citiem, kas pilda šo līgumu, ir tiesības nogalināt šeit, Latvijā. Protams, speciālistiem, kas pilda šo līgumu, ir tiesības uz diplomātisko imunitāti, par ko ir runa šā līguma 9.pantā. Papildus Amerikas Savienoto Valstu valdība prasa piešķirt līguma 7.pantā tiesības uz nogalināšanu. Tas nav pieļaujami. Varbūt labāk izvērtēt, kā notiks aizsarglīdzekļu līgums ar Krieviju, jo Krievijai ir tādas pašas tehnoloģijas kā Amerikas Savienotajām Valstīm. Krievija ir viena no koalīcijas partnerēm cīņā pret terorismu, un skaidrs, ka Krievijas reakcija būtu krasi negatīva.
Nākamais likumprojekts, kuru gribu pieminēt, ir “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju””. Beidzot atrisināta problēma, kas konkrēti likvidēs Privatizācijas aģentūru, un vai tā būs vispār likvidējama. Labi, ka šī likvidācijas procedūra būs koleģiāla. Proti, piedalīsies trīs likvidatori — no Ekonomikas ministrijas, no Uzņēmumu reģistra un Zvērināto revidentu asociācijas, kas nepieļaus, ka šī likvidācija notiks negodīgi, slēpjot izskatīšanas gaitu.
Saeimas preses dienests
Dienu ritumā
Pirmdien, 14.janvārī
Parlamentārās izmeklēšanas komisija, lai noskaidrotu faktus un apstākļus, kas saistīti ar 1991.gada 29.augustā Latvijas Republikas Augstākās padomes Prezidija īpaši pilnvarotā deputāta P.Simsona un PSRS Valsts drošības komitejas pārstāvju parakstīto slepeno protokolu, kā arī izvērtētu tā nozīmi:
— uzklausīja bijušā Augstākās padomes deputāta T.Jundža informāciju.
Parlamentārās izmeklēšanas komisija “Latvijas kuģniecības” un citu stratēģiski svarīgu objektu privatizācijas jautājumā:
— iepazinās ar saņemtajām atbildēm uz komisijas vēstulēm.
Parlamentārās izmeklēšanas komisija jautājumā par iespējamo valsts amatpersonu iesaisti kontrabandas darījumos Latvijā:
— izbraukuma sēdē iepazinās ar SIA “Spektrs K” darbību.
Otrdien, 15.janvārī
Aizsardzības un iekšlietu komisijas pārstāvji:
— tikās ar Amerikas Savienoto Valstu kriminālprocesuālās un pretkorupcijas likumdošanas ekspertiem.
Aizsardzības un iekšlietu komisija:
— uzklausīja aizsardzības ministra Ģ.V.Kristovska, Aizsardzības ministrijas valsts sekretāra vietnieka J.Sārta un Ārlietu ministrijas Drošības departamenta direktora N.Jansona informāciju par Latvijas integrācijas procesu NATO.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija:
— sprieda par komisijas darbu 2002.gada ziemas sesijā.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisija:
— sprieda par komisijas darbu 2002.gada ziemas sesijā.
Sporta apakškomisija:
— uzklausīja Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta pārvaldes Sporta daļas vadītājas L.Kozlovskas, Latvijas Riteņbraukšanas federācijas viceprezidenta Ģ.Rorbaha, ģenerālsekretāra D.Rituma un Sporta federācijas prezidenta A.Kalniņa informāciju par situāciju riteņbraukšanas sportā.
Juridiskā komisija:
— skatīja likumprojektu “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās laiku un kārtību” (2.lasījums);
— skatīja likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” (reģ.nr.1063; 2.lasījums);
— nolēma iesniegt priekšlikumus likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” (reģ.nr.1069) 2.lasījumam;
— neatbalstīja izskatīšanai 1.lasījumā likumprojektu “Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā”;
— nolēma iesniegt priekšlikumus likumprojekta “Grozījumi Satversmes aizsardzības biroja likumā” 2.lasījumam.
Sociālo un darba lietu komisija:
— atbalstīja izskatīšanai 2.lasījumā likumprojektu “Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likums”.
Sabiedrības veselības apakškomisija:
— strādāja ar likumprojekta “Cilvēka genoma izpētes likums” sagatavošanu 2.lasījumam.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija:
— atbalstīja lēmuma projektu “Par valsts meža zemes gabala apmaiņu un nodošanu īpašumā Mārim Liepiņam”;
— strādāja ar likumprojekta “Reģionālās attīstības likums” sagatavošanu 2.lasījumam.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija:
— sprieda par komisijas darbu 2002.gada ziemas sesijā.
Dzīvokļa jautājumu apakškomisija:
— strādāja ar likumprojekta “Dzīvesvietas deklarēšanas likums” sagatavošanu 2.lasījumam.
Pilsonības likuma izpildes komisija:
— sprieda par komisijas darbu 2002.gada ziemas sesijā.
Mandātu un iesniegumu komisija:
— atbalstīja lēmuma projektu par piekrišanu deputāta A.Bērziņa saukšanai pie administratīvās atbildības.
Revīzijas komisija:
— pārrunāja kvalitātes vadības sistēmas izveidošanu un tās ieviešanas gaitu Saeimas Kancelejā.
Trešdien, 16.janvārī
Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume:
— tikās ar Igaunijas Republikas prezidentu Arnoldu Rītelu.
Aizsardzības un iekšlietu komisija:
— atbalstīja izskatīšanai 1.lasījumā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Aizsardzības spēkiem””;
— atbalstīja izskatīšanai 1.lasījumā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Zemessardzi””;
— atbalstīja izskatīšanai 3.lasījumā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par policiju””;
— atbalstīja izskatīšanai 3.lasījumā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par ugunsdrošību””;
— izskatīja četru sabiedrisko organizāciju iesniegumu par ierobežojumu atcelšanu aizsardzības un tiesībaizsardzības iestādēs strādājošajiem pensionāriem saņemt pilnu izdienas pensiju un nolēma lūgt Sociālo un darba lietu komisiju veikt likumprojektu “Grozījums Militārpersonu izdienas pensiju likumā”, “Grozījumi likumā “Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām pakāpēm”” un “Grozījums Prokuroru izdienas pensiju likumā” izskatīšanu Ministru kabineta ierosinātajā termiņā, t.i., līdz 1.aprīlim.
Ārlietu komisija:
— uzklausīja ārlietu ministra I.Bērziņa informāciju par aktualitātēm ārpolitikā;
— tikās ar Amerikas Savienoto Valstu kriminālprocesuālās un pretkorupcijas likumdošanas ekspertiem.
Budžeta un finansu (nodokļu) komisija:
— atbalstīja izskatīšanai 1.lasījumā likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Rumānijas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību”;
— atbalstīja izskatīšanai 1.lasījumā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts proves uzraudzību””;
— atbalstīja izskatīšanai 2.lasījumā likumprojektu “Valsts kontroles likums”.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija:
— strādāja ar likumprojekta “Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā” sagatavošanu 2.lasījumam.
Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisija:
— strādāja ar priekšlikumu sagatavošanu likumprojekta “Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā” 2.lasījumam;
— skatīja likumprojektu “Grozījumi Alkohola aprites likumā” (1.lasījums).
Izglītības, kultūras un zinātnes komisija:
— atbalstīja izskatīšanai 1.lasījumā likumprojektu “Par nekustamā īpašuma nodošanu 1991.gada barikāžu dalībnieku atbalsta atklātajam fondam”.
Juridiskā komisija:
— atlika likumprojekta “Par nekustamā īpašuma nodošanu 1991.gada barikāžu dalībnieku atklātajam sabiedriskajam fondam” izskatīšanu 1.lasījumam;
— atlika Rīgas rajona Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības iesnieguma par nekustamo īpašumu Siguldā, Depo ielā 1, izskatīšanu;
— atlika likumprojekta “Par nekustamā īpašuma nodošanu Rīgas Ebreju kopienai” izskatīšanu 1.lasījumam.
Apakškomisija darbam ar Administratīvā procesa likumu:
— uzklausīja Tieslietu ministrijas pārstāvju informāciju par Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās likumprojektu.
Sociālo un darba lietu komisija:
— uzklausīja Labklājības ministrijas, Tehnisko palīglīdzekļu centra, Invalīdu tiesību aizsardzības centra un Protezēšanas un tehniskās ortopēdijas asociācijas pārstāvju informāciju par medicīniskās un sociālās rehabilitācijas nodrošinājumu 2002.gadā.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija:
— atbalstīja lēmuma projektu “Par valsts meža zemes gabala nodošanu Valmieras rajona Dikļu pagasta pašvaldības īpašumā”;
— atbalstīja lēmuma projektu “Par valsts meža zemes gabala apmaiņu un nodošanu īpašumā Gintam Silāram”;
— atbalstīja izskatīšanai 3.lasījumā likumprojektu “Grozījumi Tūrisma likumā”.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija:
— apsprieda priekšlikumus likumprojekta “Grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā” 3.lasījumam.
Pieprasījumu komisija:
— uzklausīja Valsts meža dienesta ģenerāldirektora O.Žvagiņa informāciju par dienesta darbību.
Saeimas preses dienests