Vakar, 23. janvārī, Rīgas pilī notika Valsts valodas komisijas pirmā sēde

Jaunizveidotās komisijas pirmo sēdi atklāja tās vadītāja — rakstniece, Latvijas Zinātņu akadēmijas goda locekle un Autoru apvienības prezidente

— Jūs esat ieradušies pilnā sastāvā. Tas ir ļoti iepriecinoši. Es pateicos visiem, kas esat piekrituši strādāt šajā komisijā! Darbs būs ļoti grūts, bet arī aizraujošs. Es ceru, ka mūs visus vadīs ideālisms un entuziasms un mēs spēsim šajā komisijā strādāt ar šīm varbūt mazliet aizmirstajām enerģijām. Es lūgšu Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu teikt mums kādus ceļa vārdus.

Valsts prezidente

Vispirms vēlos apsveikt Māru Zālīti kā šīs komisijas priekšsēdētāju un vadītāju un pateikties viņai par intensīvo darbu, kas ir ieguldīts šīs komisijas veidošanā, un to apbrīnojamo ātrumu, ar kādu viņa ir spējusi sapulcēt pie viena galda tik augsti kvalificētus cilvēkus. Viņi ir ļoti kvalificēti speciālisti katrs

Vakar, 23.janvārī, Valsts valodas komisijas pirmajā sēdē: Ministru prezidents Andris Bērziņš, Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga un komisijas priekšsēdētāja Māra Zālīte, un komisija Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

savā laukā un aizņemti ļaudis, tas ir savā ziņā tāds mīlestības upuris sabiedriskā darba, uzupurēšanās labad, jo viņi uzņēmušies šo nastu — komisijā darboties. Paldies jums visiem par to!

Es tik tiešām novēlu, lai jums būtu sekmes jūsu darbā un arī gandarījums par to, ka jūs šeit veicat ne tikai intelektuāli interesantu, sabiedriski nozīmīgu darbu, bet arī tādu, kam ir valstiska nozīme. Tātad tā ir arī smaga atbildība, kas gulstas uz jūsu pleciem, jo šīs komisijas koncepcija būtu tāda, ka tā regulāri sniegtu ziņojumus Valsts prezidentei, tai pašā laikā arī radot ieteikumus valsts valodas politikas jautājumos, kas būtu virzāmi uz Ministru kabinetu vai Saeimu. Es arī uzskatu, ka tās nozīmīga loma būtu nākt ar izvērtējumiem, secinājumiem un ierosmēm, kas būtu tālāk nododamas vispārējām debatēm plašākā sabiedrībā. Tā nebūs pētniecības iestāde, nedublēs akadēmijas, universitātes un citu iestāžu darbu.

Mūsu vidū ir arī spoži literāti, viņiem it īpaši paldies, jo es saprotu, ka radošiem cilvēkiem ir īpaši sāpīgi ziedot no sava laika, kas ir viņu dārgākā vērtība, tas atrauj no tā, ko viņi var ieguldīt savā radošajā darbā, bet tāpat jau ir arī zinātniekiem un citiem. Katram savs laiks ir vērtīgs, tā ir lielākā dāvana. Un paldies jau iepriekš jums visiem par jūsu turpmāko ieguldījumu!

Es vēlētos vēlreiz atgriezties pie konteksta, kurā radās šī komisija, ko es savā sirdī biju jau kādu laiku lolojusi un cerējusi, ka tāda mums varētu izveidoties. Šo kontekstu es saskatu komplektā ar likumdošanas iniciatīvu, par kuru jau publiski esmu izteikusies.

Es uzskatu, ka man kā Valsts prezidentei pienākas ar tādu iniciatīvu nākt — lūgt mūsu Saeimu sakārtot likumdošanu vēlēšanu likumā tādā veidā, ka šis likums atbilstu visiem augstākajiem starptautiskajiem standartiem, lai tas būtu pēc visaugstākās demokrātijas izpratnes Rietumu pasaulē, kurai mēs vēlamies pievienoties un kādu mums ir arī prezentējusi EDSO iestāde un citas institūcijas, jo mūsu valdība ir parakstījusi un Saeima ratificējusi veselu virkni starptautisku nolīgumu, kuru ietvarā arī tiek prasīts, lai visi pilsoņi būtu vienādi likuma priekšā, to prasa arī mūsu Satversme.

Vakar, 23. janvārī, Valsts valodas komisijas pirmajā sēdē: Ministru prezidents Andris Bērziņš, Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga un komisijas priekšsēdētāja Māra Zālīte Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Vienlīdzības princips mūsu Satversmē pieprasa, ka visiem pilsoņiem ir jābūt vienādām tiesībām, nekāds dalījums tur nav iespējamas. Es vēlētos arī šeit izmantot izdevību un uzsvērt to, ka ar šo likuma iniciatīvu ir domāts sakārtot mūsu likumdošanu attiecībā uz vēlēšanu procesu.

Te absolūti nav nekādas runas par jebkādām izmaiņām valsts valodas statusā. Un te nu man jāsaka, ka bieži tiek “maisīts ķīselis ar kāpostiem”, sajaukti dažādi jēdzieni un likumi. Mainot mūsu vēlēšanu likumu, absolūti nav iecerēts un domāts, ka jebkas mainīsies latviešu valodas oficiālajā statusā Latvijā. Absolūti kategoriski nē. Ja kādam ir bijušas ilūzijas šajā sakarā, tad tās ir tikko tikušas sagrautas līdz ar EK priekšsēdētāja Romano Prodi paskaidrojumu, ka “preses pīle” par to it kā tiekot pieprasīts Baltijas valstīm piešķirt krievu valodai otrās valsts valodas statusu, absolūti neatbilst patiesībai. Mūsu iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) nekādā veidā neprasa no mums oficiālu divvalodību, un mūsu iestāšanās NATO neprasa mums oficiālu divvalodību. Tas arī netiks darīts, par to nav runa. Par oficiālu divvalodību nav runa. Runa ir par to, ka likuma priekšā visiem pilsoņiem ir jābūt vienādi tiesīgiem kandidēt vēlēšanās, un absolūti nekas vairāk.

Ja mums ir rūpes par to, kā notiek mūsu dzīve publiskajā sfērā Latvijā, vai tas būtu ar ielu uzrakstiem, vai veikalā ieejot, pērkot preci, vai debatēs Saeimā vai pašvaldībās, tad tas ir citu likumu uzdevums — par to gādāt. Tas ir Valsts valodas likuma uzdevums, tas ir Saeimas Kārtības ruļļa uzdevums, tas ir pašvaldības skarošu likumu un Ministru kabineta noteikumu uzdevums, tas ir arī saistīts ar Valsts valodas centra darbību, tā efektivitāti un resursiem. Tas ir saistīts arī ar sabiedrības attieksmi pret valodu. Es šeit vēlētos uzsvērt to, ka latviešu valoda mums ir valsts valoda, tā nav runga, ar ko mums otram sist pa galvu, tas nav konfrontācijas iemesls, tā nav arēna, kurā mums iziet un cīnīties.

Valsts valoda ir komunikācijas līdzeklis, ar kuru mūsu valsts iedzīvotāji viens otru var labāk saprast. Valsts valoda ir līdzeklis, ar kuru mēs varam veidot integrētu un demokrātisku sabiedrību, ar kuru mēs varam iestāties ne tikai ES un NATO, bet paši dzīvot tādu dzīvi, kādu mēs to vēlamies sev, saviem bērniem un bērnu bērniem. Valoda ir kaut kas kopjams, saudzējams kā puķīte podā vai dārziņā. Mūsu valoda ir mantojums no senčiem, mūsu valoda ir tas, ko mēs vēlamies saudzēt un sargāt, un jūs kā eksperti varat nākt ar priekšlikumiem, ar diagnozēm par to, kur kaut kas nav kārtībā — vai tas būtu reglamentos, normatīvos vai sabiedriskajā attieksmē.

Es būtu ļoti priecīga, ja te tiktu runāts arī par sabiedrības attieksmi un tām psiholoģiskajām attieksmēm, kas ir vai nu veselīgas, vai neveselīgas, par mūsu sabiedrības saspringto attiecību iespējamo mazināšanu, lai nogludinātu asumus mūsu sabiedrībā, tie nav nevienam ne interesanti, ne vajadzīgi. Mēs vēlētos redzēt arī darbu saistībā ar izglītību — kāds ir latviešu valodas statuss un tiesības, tajā pašā laikā, protams, nenoliedzot dzimtās valodas tiesības. Es vēlētos uzsvērt, ka mēs nevēlamies nevienam atņemt viņa dzimto valodu, mēs vēlamies šai zemē pierādīt, ka dzimtā valoda tiek respektēta, ka tai ir sava vieta arī valsts politikā, ka tā arī ir vērtība un Latvija to ciena. Arī tas būtu jāpaskaidro mūsu iedzīvotājiem, ka tāda ir valsts oficiālās politikas attieksme.

Visbeidzot, vēršoties pie Saeimas frakcijām saistībā ar mūsu vēlēšanu likuma sakārtošanu, kā jūs zināt, es saņēmu kopumā noraidošu attieksmi, izņemot vienu — “Latvijas ceļa” frakciju. Visi pārējie bija klaji negatīvi, bet interesanti, ka tajā pašā laikā viņi teica, ka tas ir tāpēc, ka viņi esot ļoti noraizējušies par latviešu valodas statusu. Cienītie komisijas locekļi, jūs esat nākuši īstajā brīdī, lai ātri un operatīvi izstrādātu kādus priekšlikumus parlamentāriešiem, kuri publiski ir deklarējuši, ka viņiem ļoti rūp latviešu valoda. Viņi par to ir ļoti noraizējušies, kaut arī mēs riskējam netikt ES un NATO. Tad laipni lūdzu, šis ir tas īstais brīdis — stāstiet viņiem, ko viņi konkrēti var darīt valodas labā, un tad lai viņi savu vēlētāju priekšā parāda, cik ļoti viņi mīl latviešu valodu un cik ļoti viņi ir gatavi darbam.

Vaira Vīķe-Freiberga lūdza arī valdības vadītāju Andri Bērziņu teikt savus ceļa vārdus.

Ministru prezidents

— Ļoti cienījamā Valsts prezidentes kundze, Zālītes kundze, godājamie klātesošie, dāmas un kungi!

Būtībā man ir maz ko piebilst pie tā, ko teica Valsts prezidentes kundze, jo mums bija ļoti vienots viedoklis par to, ka šāda komisija ir vajadzīga. Ja man jautā — kādēļ, tad es gribētu teikt tā: pēc Valsts valodas likuma pieņemšanas pagājuši nu jau kādi vienpadsmit gadi. Pa šo laiku mums ir uzkrājusies pieredze, mums tagad ir tā vienreizējā iespēja — reāli pārbaudīt un testēt, kā šis Valsts valodas likums un visi tam pakārtotie normatīvie akti un dažādi citi likumdošanas grozījumi tikuši ievēroti, kā dažādās institūcijas ir funkcionējušas un vai šajos likumos ieliktās idejas jeb domas ir sasniegušas mērķi, un vai latviešu valoda tiešām visur viennozīmīgi funkcionē kā vienīgā valsts valoda. Kā liecina pieredze un mani novērojumi, šai ziņā šis tas būtu pārskatāms, maināms, grozāms, papildināms, precizējams, uzlabojams utt. Tieši tāpēc mums nepieciešama šī trešā puse, neatkarīgi cilvēki, kas nav politiķi, nav valsts pārvaldes institūciju darbinieki, jo valsts pārvaldes darbiniekiem varbūt var rasties kādas savas intereses un politiķi var izmantot politiskos kontekstus to vai citu mērķu sasniegšanai. Jūs visi esat ļoti nopietni cilvēki, kas katrs pats personīgi esat parādījis, ka jūs labi pārzināt darbu, ko jūs darāt, un jūs katrs esat devis savu ieguldījumu latviešu valodas kopšanā. Jums jākļūst par šo neatkarīgo trešo pusi, par ekspertiem, kas mums, valdībai un parlamentam, pateiktu priekšā, kā jārīkojas, kā vajadzētu rīkoties. Es pilnīgi varu piekrist tam, ko sacīja Zālītes kundze, kad viņa novēlēja, lai jums visiem pietiek ideālisma un entuziasma, bet no valdības vadītāja viedokļa es gribētu piebilst — lai jums šajā darbā klāt ir arī tāds zināms pragmatisms un izpratne par to, kas valstij ir vajadzīgs un uz kurieni mūsu valsts iet, izpratne par mūsu valsts ilgtermiņa stabilitātes un drošības garantiem, kas palīdzēs nodrošināt, lai latviešu valoda tiešām kā valsts valoda precīzi un labi funkcionētu mūsu valstī.

Es vēlreiz jums visiem pateicos, ka esat piekrituši atraut zināmu daļu no jūsu dārgā laika, lai piedalītos šajās sabiedriskajās lietās. Mēs gan ar Valsts prezidenti esam vienojušies un droši vien Ministru kabinetā tas tiks izlemts, ka komisijas darbam tiks paredzēts arī kāds neliels finansējums, taču tas, protams, nekādā ziņā nevarēs kompensēt jūsu ieguldījumu šajā lielajā darbā. Novēlu jums veiksmi!

Māra Zālīte pateicās augstajām valsts amatpersonām par iedvesmojošajiem ceļa vārdiem un komisijas vārdā apliecināja, ka tieši pēc divām nedēļām ir paredzēts apspriest apakškomisiju pirmos darba plānus un priekšlikumus. Nobeigumā komisijas vadītāja sacīja:

— Mēs centīsimies strādāt ļoti efektīvi un ātri. Es, Bērziņa kungs, ļoti pateicos par jūsu piebildi, ka pie ideālisma vajag klāt pragmatismu. Prezidentes kundze minēja par puķēm — mēs tiešām esam gatavi šīs valodas puķes kopt, bet jāgādā arī, lai tām puķēm būtu kārtīga augsne. Un par to jārūpējas politiķiem.

Valsts prezidenta preses dienests,

Aina Rozeniece, “LV” nozares redaktore

Sēdē piedalījās visi Valsts valodas komisijas locekļi:

Ludmila Azarova–Vāciete (rakstniece, LZA goda locekle)

Maija Baltiņa (Dr.philol, Ventspils augstskolas asoc.prof.)

Māris Birzgalis (Valsts valodas centra Kontroles daļas vadītājs, jurists)

Roalds Dobrovenskis (rakstnieks)

Ina Druviete (Dr.habil.philol., LU profesore, LZA koresp. loc., Valsts valodas centra Latv. val.ekspertu komisijas priekšsēdētāja)

Dzintra Hirša (Dr.philol., LR TM Valsts valodas centra direktore)

Nora Ikstena (rakstniece)

Ivars Kalviņš (Dr.habil.chem., LZA akadēmiķis, Organiskās sintēzes institūta direktora vietnieks zinātniskajā darbā)

Lidija Kravčenko (Rīgas Ukraiņu skolas direktore, IZM konsultatīvās padomes mazākumtautību jautājumos priekšsēdētāja)

Janīna Kursīte (Dr.habil. philol., LU profesore, LU Filoloģijas fakultātes dekāne)

Ilmārs Mežs (Dr.hist., Starptautiskās migrācijas organizācijas Rīgas biroja vadītājs)

Valdis Rūmnieks (Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēdētājs, Latvijas Radošo savienību padomes priekšsēdētājs)

Valentīna Skujiņa (Dr.habil.philol., LZA akadēmiķe, LZA Terminoloģijas komisijas priekšsēdētāja, Liepājas Pedagoģijas augstskolas profesore)

Jānis Stradiņš (Dr.habil.chem., LZA prezidents, LU prof.)

Jānis Valdmanis (Dr.habil.philol., LU profesors, LZA koresp.loc., LU Latviešu valodas institūta direktors)

Andrejs Vasiļjevs (SIA “Tilde” programmu izstrādes direktors)

Andrejs Veisbergs (Dr.habil.philol., LU profesors, LU Sastatāmās valodniecības katedras vadītājs, Eiropas Savienības sertificēts tulks)

Māra Zālīte (rakstniece, LZA goda loc., Latvijas Autoru apvienības prezidente)