Valsts prezidente:

Lai Latvija atgrieztos plaukstošā Eiropā

Uzruna ārzemju diplomātiskajam korpusam Rīgā 2002. gada 22. janvārī

Augsti godātās ekselences!

Man ir liels prieks sveikt jūs Rīgas pilī un redzēt pārstāvjus no tik daudzām dažādām valstīm, kas sapulcējušies šeit, lai atzīmētu 2002. gada sākumu. Šis ir gads, kas sola gan nopietnus izaicinājumus, gan cerīgas iespējas pasaules valstīm.

Daži no šiem izaicinājumiem nav jauni. Sapnis panākt konfliktu noregulēšanu mierīgā ceļā Tuvajos Austrumos, Indostānas pussalā, Kaukāzā un citur vēl aizvien ir grūti piepildāms. Nabadzība un slimības ir tik nopietnas problēmas, ka var tikai cerēt, ka ir iespējams tās atrisināt ar starptautiskās sabiedrības saskaņotu un koordinētu rīcību. Un terorisms visās tā izpausmes formās rada lielākas briesmas visām valstīm nekā jebkad agrāk.

2002. gads dod mums arī cerības. Cerības atjaunot tādas kara saplosītas valstis kā Afganistāna un Sjerraleone. Un cerības nepārtraukti paplašināt transatlantisko kopienu. Šogad Latvija cer piepildīt senlolotu sapni un saņemt oficiālus uzaicinājumus iestāties Eiropas Savienībā un NATO aliansē.

Kļūšana par pilntiesīgu šo divu starptautisko organizāciju dalībvalsti Latvijai nozīmē atgriešanos Eiropas plaukstošo valstu miermīlīgajā, drošajā un stabilajā kopienā, no kuras tā ar spēku tika izspiesta pirms vairāk nekā sešiem gadu desmitiem. Oficiāli iestāšanās uzaicinājumi, ko Latvija cer saņemt vēl šajā gadā, būs atbilstoša atzinība Latvijas ievērojamajiem sasniegumiem demokrātiskas sabiedrības un ekonomikas atjaunošanā no pašiem pamatiem.

Nepieciešamība nostiprināt transatlantiskās partnerattiecības ir kļuvusi sevišķi aktuāla pēc 11. septembra uzbrukumiem Pasaules tirdzniecības centram un Pentagonam. Kopš 11. septembra Ziemeļamerika un Eiropa ir kļuvušas tuvākas, apvienojot spēkus cīņai pret starptautiskā terorisma postu. Ir labas izredzes ne tikai nostiprināt attiecības šo divu kontinentu valstīm, bet arī izveidot plašu un globālu aliansi, kas ietver līdzīgi domājošas valstis Āzijā, Āfrikā, Dienvidamerikā un Okeānijā, un daudzas no tām šodien ir pārstāvētas šeit, šajā telpā

11. septembris ir piespiedis mūs pieņemt jauno realitāti, ka jebkuras valsts drošību var apdraudēt ne tikai no ārpuses ar konvencionāli bruņotu spēku agresiju. To var apdraudēt arī no iekšpuses ideoloģiski motivēti indivīdi, kas izmanto mūsu brīvās sabiedrības kā atbalsta punktus uzbrukumiem, kas vērsti pret mums. Starptautisku ceļojumu, sakaru iespējas un informācijas pieejamība nodrošina pārliecinātus teroristus ar efektīviem ieročiem, lai izraisītu ārkārtīgi destruktīvas darbības un ietu bojā ļoti daudz cilvēku. Pat tās valstis, kam ir nepārspējams militārais spēks, vēl joprojām ir neaizsargātas no koordinētiem uzbrukumiem, ko izdara fanātiski indivīdi, kas ir bruņoti ar zemas tehnoloģijas ieročiem un kam piemīt perversa iztēle.

Eiropas valstu reakcija uz 11. septembra notikumiem bija gandrīz universāla. NATO dalībvalstis nolēma izmantot Vašingtonas līguma 5. pantu. Alianses kandidātvalstis arī pilnībā atbalstīja starptautisko cīņu pret terorismu, kā to darīja arī Krievija. Patiesi liekas, ka transatlantiskā partnerība pēc 11. septembra traģiskajiem notikumiem ir palikusi nemainīga un ir nostiprinājusies.

Dažu pēdējo mēnešu laikā Krievija ir ieņēmusi jaunu un konstruktīvu nostāju jautājumā par NATO paplašināšanu, kas ļauj tai veidot pozitīvas attiecības ar aliansi. Es esmu pārliecināta, ka lielāka skaita plaukstošu, stabilu un drošu ES un NATO partnervalstu atrašanās uz Krievijas rietumu robežas galarezultātā kalpos Krievijas interesēm. Latvijas kā nākamās Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts attiecības ar Krieviju noteikti uzlabosies un būs savstarpēji izdevīgas, ja tās tiks veidotas pragmatiski un saprātīgi.

2002. gada NATO sammits Prāgā būs vēsturiska izdevība radīt pilnīgi vienotu Eiropu, kurā nav militāru konfliktu un kura ir apņēmusies kopīgi veidot līdzīgi domājošu valstu transatlantisku kopienu.

Arvien ciešākās attiecības starp Amerikas Savienotajām Valstīm, NATO sabiedrotajiem, NATO kandidātvalstīm, Krieviju un citām līdzīgi domājošām valstīm balstās uz katras valsts drošības respektēšanu un uz kopīgām vērtībām. Cīņa pret terorismu, kas, šķiet, vēl turpināsies ilgi nākotnē, ir parādījusi, ka mēs visi cenšamies aizsargāt vienu un to pašu — demokrātiju un brīvību. Mūsu centieni būs daudz sekmīgāki, ja mēs darbosimies kopā, nevis katra valsts par sevi.

Es vēlos uzsaukt tostu par to, lai nostiprinās Latvijas attiecības ar katru un visām valstīm, kas šodien ir pārstāvētas šeit, un par to, lai mūsu valstīs valdītu miers un labklājība, par ilgstošu draudzību un partnerattiecībām starp mūsu valstīm.

“LV” (Gunta Štrauhmane)

tulkojums no angļu valodas