Kad kaimiņattiecības vieno jūra un vēsture

Artis Bērtulis, Latvijas vēstnieks Zviedrijā, — “Latvijas Vēstnesim

Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

— Apritējis jau gandrīz mēnesis no 2002. gada. Tomēr gribas atskatu pagājušajā gadā, kas bija ļoti dinamisks gan Latvijas un Zviedrijas divpusējās attiecībās, gan arī jūsu profesionālajā karjerā.

— Jā, arī man pašam 2001. gads bija ļoti interesants un spriegs. Līdz augusta vidum es vēl turpināju pildīt Valsts protokola vadītāja pienākumus. Neapšaubāmi, interesantākie profesionālie notikumi bija saistīti tieši ar daudzajām augsto amatpersonu vizītēm un to organizēšanu. Īpaši atmiņā palikušas Valsts prezidentes valsts vizīte Lietuvā, kā arī Somijas un Francijas prezidentu valsts vizītes Latvijā. Interesanta bija arī gatavošanās Rīgas 800 gadu jubilejas svinībām, uz kurām ieradās vairāku valstu vadītāji, tai skaitā arī nu jau “manas” Zviedrijas karalis. Protams, nozīmēšana par Latvijas vēstnieku Zviedrijā bija pats svarīgākais notikums manā profesionālajā dzīvē. Pirmie lielākie notikumi un darbi Stokholmā man bija akreditācija pie Zviedrijas karaļa, Saeimas priekšsēdētāja Jāņa Straumes vizīte un Latvijas Republikas proklamēšanas dienas svinības Stokholmā. Šīs ir lielas izmaiņas gan ikdienas darbā, gan arī personīgi, jo tagad arī visa mūsu ģimene dzīvo Stokholmā.

— Un pievēršoties mūsu valstu divpusējām attiecībām?

— Manuprāt, pats nozīmīgākais notikums, kas ietekmēja mūsu valstu attiecības, bija ļoti sekmīgā Zviedrijas prezidentūra Eiropas Savienībā (ES) pagājušā gada pirmajā pusē. Izšķirošs bija Zviedrijas panākums, atverot visas sarunu sadaļas un tādējādi dodot katrai kandidātvalstij iespēju attīstīt maksimālo ātrumu savu reformu procesā. Tieši Zviedrijas prezidentūras laikā mēs panācām tā saukto Luksemburgas grupu. Un tieši Zviedrijas prezidentūras panākumi mums deva iespēju pērnā gada beigās iekļūt starp līderiem gan sarunu tempa, gan kvalitātes ziņā. Protams, bija arī citi spilgti notikumi, piemēram, Baltijas kultūras dienas Zviedrijā. Valsts prezidente un Zviedrijas karalis Rīgas 800 gadu jubilejas svinību laikā atklāja izstādi “Trīs zvaigznes, trīs kroņi”. Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume piedalījās Zviedrijas parlamenta rīkotajā pirmajā ES un kandidātvalstu parlamentu priekšsēdētāju sanāksmē.

— Šajās dienās Rīgā kārtējo reizi tikās trīs Baltijas valstu prezidenti, un viņu sarunas uzmanības centrā bija Latvijas, Lietuvas un Igaunijas virzība uz NATO un ES. Kā jums latviešu diplomāta acīm, no Stokholmas raugoties, liekas, cik tuvi ir šie mūsu ārpolitikas stratēģiskie mērķi?

— Starptautiskā situācija ir ļoti mainīga. 2001. gads noteikti paliks atmiņā kā šķietami neiespējamu, pat traģisku notikumu gads starptautiskajā dzīvē, kas savukārt mainīja daudzu procesu dinamiku un raksturu. Domāju, ka Latvijas izredzes īstenot mūsu 1995. gadā pieņemtajā ārpolitiskajā koncepcijā noteiktos stratēģiskos mērķus — dalību ES un NATO — šobrīd ir ļoti reālas. Tas ir kļuvis iespējams, jo pozitīvā virzienā ir mainījusies starptautiskā situācija. Tas kļuvis iespējams arī tāpēc, ka mēs esam labi pildījuši savus mājas darbus.

Par spīti visām sākotnējām grūtībām — gan finansējuma, gan zināšanu un iemaņu trūkumam —, mūsu valsts administrācija pēdējos gados ir nodrošinājusi mērķtiecīgu virzību, sakārtojot gan likumdošanu, gan tās piemērošanu. Ievērojamu palīdzību virzībā uz ES esam saņēmuši no saviem draugiem un sadarbības partneriem, tai skaitā arī no Zviedrijas. Viena no Zviedrijas valdības prioritātēm ir sekmīgas tieslietu sistēmas reformas īstenošana Latvijā. ES paplašināšana, iekļaujot visas Baltijas valstis, ir viena no galvenajām Zviedrijas valdības ārpolitiskajām prioritātēm. Attiecībā uz NATO paplašināšanos var teikt īsi: Zviedrija atbalsta Latvijas izvēli iestāties NATO. Zviedrija arī sniedz iespaidīgu palīdzību mūsu Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.

— Kā šajā atbildības pilnajā laikā ritējis darbs Latvijas vēstniecībā Stokholmā?

— Pagājušais gads vēstniecībai bija ļoti spraigs un piesātināts ar daudziem interesantiem notikumiem. Pirmā pusgada galvenie notikumi bija, protams, saistīti ar Zviedrijas prezidentūru Eiropas Savienībā, kad tieši šajā sakarā Zviedriju darba vizītēs apmeklēja desmit Latvijas ministri, bet Ministru prezidents Andris Bērziņš trīs mēnešu laikā Zviedrijā viesojās divas reizes.

Vēstniecība sarīkoja arī vairākus uzņēmējdarbību veicinošus pasākumus, piemēram, tūrisma semināru, informējot par iespējām, ko piedāvā Latvijas tūrisma firmas. Vēstniecība veicināja arī Latvijas kultūras eksportu uz Zviedriju, piemēram, Latvijas neatkarības 83. gadadienas svinībās Stokholmā uzstājās mūsu operdziedātāja Antra Bigača un pianiste Inna Davidova.

— Laikam gan nebūs viegli nosaukt citu valsti, ar kuru Latvija — gan pagātnes, gan šodienas kontekstā — saistīta tik ciešām un pozitīvām saitēm kā ar Zviedriju. Tiekoties ar zviedriem, mēs pat mēdzam draudzīgi pajokot, atgādinot vēsturisko patiesību, ka 17. gadsimtā Rīga bija Zviedrijas lielākā pilsēta. Kā jūs vērtējat Latvijas un Zviedrijas divpusējās attiecības nākotnes perspektīvu kontekstā?

— Mēs esam ļoti labi kaimiņi. Tādi vienmēr esam bijuši un, neapšaubāmi, arī būsim. Jā, vēsturiskā kontekstā mēs bieži runājam par “labajiem zviedru laikiem”, kad zviedri Vidzemē dibināja skolas. Zīmīgi, ka vārds “skola” zviedru valodā tiek rakstīts tieši tāpat kā latviski. Mūsu tautām noteikti daudz vairāk ir kopīgā nekā atšķirīgā. Protams, kā jau katrās tuvās un intensīvās kaimiņattiecībās, gadās arī pa kādam negludumam un skabargai. Tādas ir bijušas agrāk, pa kādai gadās arī šobrīd. Tomēr vispārējais starpvalstu attiecību fons ir ļoti labs un draudzīgs. Bet problēmas jau ir tāpēc, lai tās risinātu.

Gan šodien, gan nākotnē mēs ar zviedriem dzīvosim vienā politiskajā, ekonomiskajā un kultūras telpā. Baltijas jūras reģions jau šobrīd ir viens no dinamiskākajiem. Ekonomiskās izaugsmes tempi ir iespaidīgi. Reģions jau ļoti drīzā nākotnē sasniegs homogēnu, līdzsvarotu labklājības līmeni abos Baltijas jūras krastos. Varam tikai mēģināt iedomāties, kāds potenciāls būs 100 miljonu lielam, pārticīgam, tātad arī pirktspējīgam tirgum. Un tas nav nez kādas tālas, nesasniedzamas nākotnes jautājums. Līdz ar Eiropas Savienības paplašināšanos ap visu Baltijas jūru daudzas no agrāk neiespējamām lietām kļūs par realitāti.

— Objektīvi spriežot, šis gads mūsu attiecībās diez vai varētu būt tikpat intensīvs kā pagājušais, jo ne jau katru gadu Zviedrijai iekrīt prezidentūra ES.

— Jā, tomēr arī šis būs ļoti interesants un izšķirošs gads. Nozīmīgie lēmumi par ES un NATO paplašināšanos atstās milzīgu ietekmi uz ārpolitiskajiem procesiem. Labvēlīgu lēmumu gadījumā Latvija kļūs par dalībnieku divos ļoti nozīmīgos klubos. Vēl atlikuši daži mājas darbi, kas jāpaveic pirms uzņemšanas. Pēc tās mums būs jāapliecina un jāpierāda, ka esam uzticami partneri. Ka pildām savus solījumus un esam gatavi aktīvai līdzdarbībai. Iekšpolitiski šis būs nozīmīgs gads daudzās valstīs. Vēlēšanas šoruden notiks Latvijā un arī Zviedrijā. Arī mūsu vēstniecībai Zviedrijā būs jāpiedalās vēlēšanu rīkošanā, lai Zviedrijā dzīvojošie mūsu valsts pilsoņi varētu paust savu politisko izvēli.

Jānis Ūdris, “LV” ārpolitikas redaktors