Kā saņemt sengaidīto Eiropas palīdzību

Kopš pagājušā gada nogales, kad Eiropas Komisija (EK) pieņēma lēmumu par pirmsstrukturālās atbalsta programmas SAPARD vadības nodošanu Latvijai, zemnieki aktīvi sākuši pieteikt projektus, lai spētu iegūt šos ļoti gaidītos līdzekļus. Pirmā projektu iesniegšanas kārta ilga tikai divas nedēļas un beidzās vēl pagājušā gada 28. decembrī. Šajā kārtā lauksaimnieki un lauksaimniecības produkcijas pārstrādātāji varēja iesniegt projektu pieteikumus divās atbalsta programmās: “Lauksaimniecības tehnikas, iekārtu un būvju modernizācija” un “Lauku ekonomikas dažādošana, veicinot alternatīvos ienākumu avotus”.

No 30 pirmajā kārtā reģionālajās lauksaimniecības pārvaldēs iesniegtajiem projektiem 29 jau akceptēti reģionos un nosūtīti tālākai izskatīšanai. Visizveicīgākie projektu iesniegšanas pirmajā kārtā bijuši graudaudzētāji, no kuriem saņemti 13 projekti, un šo projektu kopējā atmaksājamā vērtība veido jau 33 procentus no programmas gada finansu normas. Par to pirmdien Saeimas Eiropas lietu komisijas (ELK) deputātus informēja Zemkopības ministrijas valsts sekretāre Laimdota Straujuma.

Iesniegtie projektu pieteikumi nosūtīti tālākai caurskatīšanai Lauku atbalsta dienestam (LAD). Kā ELK sēdē informēja LAD direktora vietnieks Andis Rukmanis, projekti kopumā sagatavoti diezgan kvalitatīvi, pat labāk, nekā iepriekš cerēts. Pirmās kārtas projektu izskatīšanu plānots pabeigt līdz janvāra beigām, bet jau pašlaik var prognozēt, ka visi 29 projekti netiks apstiprināti. Vairākos projektos ir sniegti nepilnīgi biznesa plāni, ir arī nepilnības finansu plānošanā.

L. Straujuma atzina, ka pirmās projektu iesniegšanas kārtas termiņi bijuši ļoti saspringti, jo, lai arī projektu pieteikumu anketas un visa pārējā dokumentācija bijusi pieejama jau kopš pagājušā gada vasaras, tomēr, ņemot vērā ilgstošo kavēšanos, zemnieki ziņu par SAPARD līdzekļu pieejamību nopietni uztvēruši tikai kopš 2001.gada 6. decembra, kad piešķiršana tika galīgi apstiprināta.

Pirmā projektu iesniegšanas kārta tika izsludināta tikai uz divām no sešām SAPARD atbalsta programmām. Tās ietvaros 25 no 30 saņemtajiem projektiem tika iesniegti programmā “Lauksaimniecības tehnikas, iekārtu un būvju modernizācija”: 13 projekti saņemti no graudaudzētājiem, astoņi no piena ražotājiem, pa vienam no cūkgaļas, putnu gaļas un olu ražotājiem, bet divus projektus izstrādājuši augļu un dārzeņu audzētāji. Apakšprogrammā “Lauku ekonomikas dažādošana, veicinot alternatīvos ienākumu avotus” iesniegti pieci projekti, divi no tiem cer gūt atbalstu tūrisma mītņu kvalitātes uzlabošanai.

Nākamais projektu pieteikumu iesniegšanas termiņš ir 1. februāris, bet kopējais 2000. gada SAPARD līdzekļu projektu kārtas galējais termiņš — nākamā gada 15. septembris. Sākotnējā līgumā šo līdzekļu izlietošanas termiņš bija noteikts 2002. gada 31. decembris, bet sakarā ar SAPARD programmas akreditācijas kavēšanos šis posms tika pagarināts par gadu — līdz 2003. gada beigām.

Kā visai nozīmīgu problēmu saistībā ar SAPARD līdzekļu apgūšanu L. Straujuma minēja saimniecību un pārstrādes uzņēmumu ekonomiskās dzīvotspējas aprēķināšanas precizēšanu. Ekonomiskās dzīvotspējas noteikšana ir svarīgs priekšnoteikums projektu apstiprināšanai, jo tā dod ziņas par to, vai konkrētais uzņēmums vai saimniecība spēs sekmīgi izlietot piešķirtos līdzekļus un attīstīties. L. Straujuma informēja, ka ticis domāts par to, lai šīs formulas prasības mīkstinātu, un tādējādi to saimniecību skaits, kam ir iespējas iesniegt projektus, paplašinātos. Tomēr, ņemot vērā, ka jau pirmajā kārtā saņemti pieteikumi uz 33 procentiem no graudaudzētājiem paredzētā finansējuma, tas varētu arī nenotikt.

Bez finansiālajiem nosacījumiem, kas tiek ietverti ekonomiskās dzīvotspējas aprēķinos, SAPARD programma kandidātiem nosaka arī vairākus saimnieciskās darbības minimālos rādītājus. Piemēram, graudaudzētājiem, kas pretendē uz SAPARD līdzekļiem 2001. gadā, jāapsaimnieko vismaz 10 hektāri, bet 2002. gadā — 20 hektāri sējumu platību.

Savukārt no piena ražotāju vidus uz SAPARD atbalstu 2001. gadā var pretendēt saimniecības ar vismaz septiņām, bet 2002. gadā — ar piecpadsmit slaucamām govīm.

Tā rezultātā liela daļa mazo saimniecību paliks ārpus SAPARD programmas un valstij būs jādomā, kā palīdzēt šiem zemniekiem, sarunā ar “LV” atzina L. Straujuma.

Artis Nīgals, “LV” Eiropas lietu redaktors