Par latviešiem un Latvijas krieviem
Kalifornijas universitātes students Daniels Kronenfelds:
Es dažādu tautību cilvēkiem jautāju, ar ko, piemēram, latvieši atšķiras no krieviem vai Krievijas krievi no tiem, kas dzīvo Latvijā. Gan latvieši, gan krievi sacīja, ka neapšaubāmi atšķirības esot. Latvieši sacīja, ka vietējie krievi esot čaklāki, mazāk dzerot, esot uzticamāki darījumu partneri nekā viņu tautieši Krievijā. Daži uzskata, ka pat viņu krievu valoda atšķiroties, jo esot jūtams akcents. Kad krievi runāja par latviešiem, viņi sacīja, ka latvieši esot atturīgāki, ne tik emocionāli kā viņi paši un čaklāki. Savādi, bet tas sakrita ar latviešu domām pašiem par sevi. Taču abas tautas, raksturojot viena otru, lietoja gandrīz vienus un tos pašus jēdzienus, lai gan, saprotams, nekādas savstarpējas vienošanās nav bijis. Izskatās, ka, jo vairāk atvērsieties pasaulei, jo vairāk jums būs kopēju vērtību un līdzīgāks skats uz notiekošo. Tiesa, tas nenotiks vienā dienā, bet vajadzēs daudzus gadus. Desmit gadi jau vēl nav ilgs laiks.
Man vēl nav īsti skaidrs, kas notiek ar to desmito daļu krievu bērnu, kas mācās latviešu skolās, bet varbūt te ir kāda līdzība ar tiem Amerikā dzimušajiem latviešiem, kuru vecvecāki ieceļoja ASV. Šie cilvēki runā latviešu valodā ar krietnu akcentu, domā kā amerikāņi, bet, piemēram, Līgo dienā, kad viņi kaut kur laukos sanāk kopā, sevi uzskata par īstiem latviešiem. Tāpat arī krievi, kas iet latviešu skolās. Savā starpā un ģimenēs taču viņi runā krievu valodā. Bet tajā pašā laikā tas varbūt tiešām ir jaunas mentalitātes tapšanas sākums. Varbūt tā būs latviska, bet varbūt pavisam atšķirīga gan no līdzšinējās krievu, gan latviešu mentalitātes.
“MĀJAS VIESIS”