Latvijas Nacionālais nodarbinātības plāns 2001.gadam

Precizēts saskaņā ar Ministru kabineta 2001.gada 6.februāra sēdes protokollēmuma 31.§ 2.punktu

Turpinājums. Sākums - "LV" 15.03.2001., Nr.42; 17.03.2001., Nr.44

I pīlārs. Darbaspējas pilnveidošana

9. vadlīnija. Sociālo grupu ar īpašām vajadzībām iesaistīšana darba tirgū

Ir veiktas 26 invalīdu konsultācijas arodorientācijas jautājumos. APSD projektu rezultātā radītas 23 jaunas darba vietas invalīdiem. NVD Rīgas centrs Darba meklētāju klubā pēc speciāli izveidotas 25 stundu programmas "Kā atrast darbu" noorganizētas nodarbības dzirdes invalīdiem nokomplektējot I grupu 13 invalīdiem.

Ir nepieciešamība izveidot jaunu nodarbinātības aktīvo pasākumu "Subsidēto darba vietu izveide invalīdiem-bezdarbniekiem"

1997. un 1998.gadā no Valsts īpašuma privatizācijas fonda un 1997.gadā arī no valsts budžeta tika piešķirti līdzekļi invalīdu uzņēmējdarbības veicināšanas pasākumu realizēšanai. Lai nodrošinātu piešķirto līdzekļu efektīvāku izlietojumu, 1997. un 1998.gadā tika organizēti projektu, kuru mērķis bija veicināt invalīdu integrāciju sabiedrībā un nodarbinātību, konkursi. Diemžēl turpmākajos gados programma netika turpināta un līdzekļi ne no valsts budžeta, ne no Valsts īpašuma privatizācijas fonda netika piešķirti.

1999. gadā DMK aktivitātes ietvaros organizētajās latviešu valodas nodarbībās cittautiešiem valsts valodu apguva 642 bezdarbnieki.

Saskaņā ar ES valstīs pielietojamo aprēķinu metodiku 1999.gadā Latvijas cietumos tika nodarbināti 27,4 % darbaspējīgo notiesāto. Neskatoties uz to, ka notiesāto nodarbinātība 1999.gadā ir lielāka kā 1997.gadā (17,02 %) un 1998.gadā (22,74 %), jautājums par notiesāto nodarbinātību joprojām ir aktuāls.

Ņemot vērā to, ka nepastāv valsts pasūtījums ražošanai cietumos un ievērojot cietumu ražošanas specifiku, Latvijas cietumi paši meklē pasūtījumus produkcijas izgatavošanai, kā arī saražotās produkcijas realizācijas tirgu.

Ieslodzījuma vietu pārvalde 2000.-2001.gadā lielas cerības saista ar humānās palīdzības programmu "Nord Balt Prison Project", kuru realizē Norvēģijas cietumu dienests, palīdzot Grīvas, Valmieras, Jēkabpils, Olaines cietumiem un Centrālcietumam. Šī palīdzība ietver dažādu materiālu un iekārtu piegādi, lai realizētu kopēju ražošanas programmu Grīvas cietumā (Daugavpilī) sadarbībā ar ārvalstu partneriem.

Nodarbinātības problēma ir aktuāla arī sodu izcietušām personām (katru gadu tiek atbrīvoti vairāk nekā 2,5 tūkst. notiesāto) pēc atbrīvošanas no soda izciešanas iestādēm. Ieslodzīto izglītības līmenis ir diezgan zems. 50% notiesāto nav vidējās izglītības, 14% - pamatizglītības. Tas nosaka nepieciešamību pēc arodizglītības un pārkvalificēšanās iespēju nodrošināšanas gan brīvības atņemšanas iestādē, gan ārpus tās. Augstais recidīvu skaits liecina par sodu izcietušo personu vājo spēju atgriezties sabiedrības dzīvē, tajā skaitā atrast piemērotu nodarbošanos.

1999.gada beigās no ieslodzījuma atbrīvotās personas sastādīja 0,4% no bezdarbnieku kopskaita. Apmācības kursus pabeidza 48, DMK pasākumos tika iesaistītas 27, APSD strādāja 123 no ieslodzījuma atbrīvotas personas.

 

9.2. Mērķi 2001. gadam

- Nodrošināt izglītības pieejamību cilvēkiem ar īpašām vajadzībām;

- Iesaistīt darba devējus invalīdu nodarbinātības pasākumos;

- Veicināt darba vietu pielāgošanu atbilstoši invalīdu vajadzībām;

- Paplašināt notiesāto nodarbinātību;

- Veicināt sodu izcietušo personu iesaistīšanos darba tirgū.

 

9.3. Līdzekļi

- Uz pētījumu bāzes izstrādāta invalīdu apmācības metodikas un programmu izstrāde;

- Tālmācības programmu (t.sk. datorlietošanas prasmju apguves kursu) izstrāde cilvēkiem ar īpašam vajadzībām;

- Notiesātajiem piemērotu mācību programmu un materiāli tehniskās bāzes nodrošināšana;

- Normatīvās bāzes izstrāde, paredzot noteiktu darbu valsts pasūtījumu notiesātajām personām.

 

9.4. Pasākumu laika grafiki, resursi, atbildīgās institūcijas

N.	Pasākums	Izpildes	Resursi (milj. Ls)		Atbildīgās
p.k.		laiks	2000.g.	2001.g.	institūcijas
1.	Socrates programma Projekts "Pieaugušo	2001.g.	0,063*	-	Partneri no
	ar kustību traucējumiem integrēšana		(0,11		Latvijas puses:
	darba tirgū ar tālmācības palīdzību"		milj.		IZM APA,
			EUR)		RTU Tālmācības
					centrs, Repub-
					likāniskais
					rehabilitācijas
					centrs
2.	Notiesāto izglītības veicināšana	pastāvīgi	**	**	IeVP, IZM
3.	Notiesāto nodarbinātības veicināšana	pastāvīgi	**	**	IeVP, LM,
					pašvaldības,
					darba devēji

* - Norādītā summa ir projekta budžets ES Socrates ietvaros; 25% no summas ir projekta partneru ieguldījums.

** - Nav iespējams noteikt precīzas summas.

 

9.5. Indikatori

- Aktīvajos nodarbinātības pasākumos iesaistīto invalīdu skaits;

- Darbā iekārtoto invalīdu-bezdarbnieku skaits;

- Aktīvajos nodarbinātības pasākumos iesaistīto no ieslodzījuma atbrīvoto personu skaits;

- Darbā iekārtoto no ieslodzījuma atbrīvoto bezdarbnieku skaits.

 

9.6. Secinājumi

Vispārējās, profesionālās un speciālās izglītības iestādes pagaidām pietiekami nenodrošina izglītojamos ar speciālām vajadzībām.

Ņemot vērā starptautisko pieredzi ražošanas procesa nodrošināšanai cietumos, vajadzētu mērķtiecīgi, katru gadu piešķirt līdzekļus no valsts budžeta ne tikai cietumu uzturēšanai, bet arī nozaru ražošanas izveidošanai un uzturēšanai tajos. Lai īstenotu šo mērķi, 2001.gadā budžetā būtu jāparedz līdzekļi 1,2 milj. Ls apmērā.

Nepieciešama notiesāto integrācija darba tirgū, līdz ar to rodas iespēja bijušos notiesātos pilnvērtīgi integrēt sabiedrībā pēc ieslodzījuma termiņa izciešanas. Nodarbinātībai ir jābūt kā vienam no svarīgākajiem sociālās rehabilitācijas priekšnosacījumiem.

 

II pīlārs. Uzņēmējdarbības

attīstība

10. vadlīnija. Šķēršļu samazināšana uzņēmējdarbības uzsākšanai

un

11. vadlīnija, Uzņēmējdarbības uzsākšanas iniciatīvas stimulēšana

10.&11.1. Situācijas raksturojums

Daži no šķēršļiem, kas Latvijā kavē jaunu uzņēmumu dibināšanu, kā arī jau pastāvošo uzņēmumu darbību, tādējādi nelabvēlīgi iespaidojot jaunu darba vietu veidošanu, ir jaunu uzņēmumu reģistrācijas nepieciešamība vairākās institūcijās (Uzņēmumu reģistrā, Valsts ieņēmumu dienestā), salīdzinoši liels darba un laika patēriņš, darba devējam aizpildot un iesniedzot ar darbaspēka izmantošanu saistīto nodokļu (iedzīvotāju ienākuma nodokļa, sociālo apdrošināšanas iemaksu) deklarācijas, kā arī informācijas trūkums par nodokļu pareizas aprēķināšanas un samaksas kārtību.

Īstenotie pasākumi 2000.gadā:

- lai uzlabotu šo situāciju, ir pabeigts darbs pie jaunas kārtības izstrādes, kas nodrošinās operatīvu informācijas plūsmu no Uzņēmumu reģistra uz Valsts ieņēmumu dienestu un nodokļu maksātāju vienoto reģistrāciju Uzņēmumu reģistrā;

- izstrādāta valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa vienotā pārskata forma, kas samazinās ar pārskata aizpildīšanu saistīta darba patēriņu uzņēmumam - darba devējam;

- 2000.gadā ir uzsākts (to paredzēts pabeigt 2002.gadā) īstenot pasākumus, lai samazinātu nodokļu administrācijā iesniedzamo dokumentu plūsmu, nepieprasot no nodokļu maksātājiem dokumentus, kas pieejami citos valsts nozīmes reģistros un valsts un pašvaldību institūcijās;

- Valsts ieņēmumu dienests pamatā ir izstrādājis deklarāciju elektroniskas iesniegšanas sistēmu;

- lai uzlabotu nodokļu maksātāju apkalpošanu, uzsākta konsultāciju un informācijas sniegšanas vietu izveidošana visās Valsts ieņēmumu dienesta reģionālajās iestādēs un to vietējās nodaļās, tādējādi nodrošinot pieejamu, savlaicīgu un precīzu informāciju nodokļu maksātājiem, samazinot to izmaksas un atvieglojot nodokļu un muitas darījumus.

Saistībā ar uzņēmējdarbības uzsākšanu un sekmēšanu problemātiska ir informācijas saņemšana "pēc viena loga principa", t.sk., normatīvie akti par uzņēmējdarbības dibināšanu, nodokļu sistēmu un tās pielietošanu, muitas procedūrām, specifiskām licencēšanām, sertifikācijas procedūrām, kā arī informācija par tirgiem un juridiskiem jautājumiem. Minēto informāciju ir iespējams iegūt dažādos avotos, kuriem ir kopīgi trūkumi: informācija ir bieži novecojusi vai tās izklāsta veids nav orientēts uz uzņēmēju vajadzībām, tie ir nepilnīgi, dārgi un virkne normatīvo dokumentu ir grūti pieejami uzņēmējiem.

Veiktie pētījumi liecina, ka Latvijā pastāv administratīvie šķēršļi nodarbinātības un imigrācijas jautājumos, nodokļu un muitas jautājumos, nekustamā īpašuma iegādē un būvniecībā.

2000.gada 29.februārī Ministru kabinets akceptēja apvienotu Pasākumu plānu uzņēmējdarbības vides uzlabošanai, kurā ir iekļauti gan vēl neizpildītie uzdevumi administratīvo šķēršļu novēršanai, gan apstiprinātie pasākumi Ārvalstu investoru padomes izteikto rekomendāciju izpildei. Paredzams, ka šī aptverošā plāna izpildes rezultātā būtiski uzlabosies uzņēmējdarbības vide Latvijā, kā arī tiks samazināti administratīvie šķēršļi uzņēmējiem.

MVU konkurētspēju un darbības efektivitāti ietekmē vairāki specifiski rādītāji. Atšķirībā no lielajiem uzņēmumiem MVU attīstības un darbības paplašināšanas procesā ir atšķirīgas problēmas. Turklāt specifiski kritiskie punkti un tātad arī specifiskas prasības pēc attīstību veicinošiem atbalsta mehānismiem, atkarībā no uzņēmuma attīstības pakāpes, ir arī MVU vidū. Lai nodrošinātu specifisku MVU attīstību bremzējošu izmaksu mazināšanu, nepieciešams likumdošanā strikti nodalīt mikrouzņēmumus, mazos uzņēmumus un vidējos uzņēmumus. Šāds dalījums nodrošinātu augstāku atbalsta efektivitāti, jo, pielāgot specifiskus atbalsta mehānismus katrā uzņēmuma attīstības posmā. Uzņēmējs, uzsākot uzņēmējdarbību, kā arī paplašinot to, saskaras ar četrām galvenajām problēmām.

Pirmkārt, tā ir uzņēmējiem, it sevišķi uzņēmējdarbības uzsācējiem, nepieciešamā kompetence ļoti plašā jautājumu lokā un salīdzinoši dārgās konsultāciju izmaksas tādās svarīgās jomās kā tirgus iegūšana, kvalitātes sistēmu ieviešana un investīciju piesaiste.

Otra svarīga sastāvdaļa ir atbilstoša darbaspēka pieejamība, kas būtiski skar uzņēmumus straujas izaugsmes periodā asas konkurences apstākļos (eksporta uzņēmumi). Šajā gadījumā tirgus šobrīd piedāvā ļoti plašu apmācību klāstu, taču uzņēmumam, kuram straujas izaugsmes situācijā trūkst arī apgrozāmie līdzekļi, ir liels risks iesaldēt lielu apjomu līdzekļu ilgtermiņa ieguldījumā darbinieku kvalifikācijā.

Trešā problēma ir nepietiekamā pieejamība informācijai par potenciāliem tirgiem, valsts atbalstu, sadarbības partneriem u.c., kā arī šīs informācijas augstā cena.

Ceturtkārt, lai nodrošinātu uzņēmuma izaugsmi tam ir nepieciešama pieeja atbilstošiem finansu resursiem. Šobrīd valstī tiek piedāvāta diezgan ierobežots loks finansu resursu - uzņēmējdarbības uzsācējiem tie praktiski ir tikai līzinga pakalpojumi vai garantijas, kuras var izsniegt "Latvijas Garantiju Aģentūra". Praktiski nedarbojas, ar dažiem izņēmumiem, fondi, kas investētu uzņēmuma kapitālā. Šī situācija ir saistīta ar ļoti apgrūtināto iespēju investīciju fondiem "iziet" no iegādātā uzņēmuma, ko izraisa dibināmo uzņēmumu struktūra (70% no tiem ir SIA) un neattīstītais fondu tirgus valstī.

 

10.&11.2. Mērķi 2001. gadam

- Īstenot vienotu nodokļu maksātāju reģistrācijas kārtību Uzņēmumu reģistrā;

- Samazināt nodokļu administrācijā iesniedzamo dokumentu plūsmu, nepieprasot no nodokļu maksātājiem dokumentus, kas pieejami citos valsts nozīmes reģistros un valsts un pašvaldību institūcijās;

- Samazināt administratīvos šķēršļus un papildus izmaksas uzņēmējdarbībai, pievēršot īpašu uzmanību MVU, galvenokārt uzņēmuma dibināšanas un darbības paplašināšanas procesā;

- Sekmēt mazā biznesa attīstību, izmantojot konsultācijas un apmācības uzņēmējiem un topošajiem uzņēmējiem.

 

10.&11.3. Līdzekļi

- Pakāpeniski samazināt nodokļu administrācijā iesniedzamo dokumentu plūsmu, nepieprasot no nodokļu maksātājiem dokumentus, kas pieejami citos valsts nozīmes reģistros un valsts un pašvaldību institūcijās;

- Ieviest deklarāciju elektroniskas iesniegšanas sistēmu, tādējādi paātrinot nodokļu maksātāju apkalpošanu un vienkāršojot reģistrācijas un atskaišu sistēmu;

- Turpināt nodokļu maksātāju izglītošanu, nodrošinot tiem savlaicīgu, pieejamu un precīzu informāciju;

- Ar 2001.gadu ieviest valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa vienotā pārskata formu, kas samazinās ar pārskata aizpildīšanu saistīta darba patēriņu uzņēmumam - darba devējam;

- Apmācību un konsultāciju pieejamības nodrošināšana uzņēmējiem un topošajiem uzņēmējiem;

- Koordinēt valsts atbalstu sniedzošo fondu darbību.

 

10.&11.4. Pasākumu grafiks, resursi, atbildīgās institūcijas

N.	Pasākums	Izpildes	Resursi (milj. Ls)		Atbildīgās
p.k.		laiks	2000.g.	2001.g.	institūcijas
1.	Vienota nodokļu maksātāju reģistrācijas	2001.g	-	0,110	FM, TM,
	kārtība Uzņēmumu reģistrā				VID, UR
2.	Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto	2001.g.	-	-	FM, LM
	iemaksu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa
	vienotā pārskata formu ieviešana
3.	Valsts uzņēmējdarbības fondu	2000.-	-	-	EM
	koordinācija	2001.g.
4.	Pasākumu plāna uzņēmējdarbības vides	2000.-	-	-	LAA
	uzlabošanai izpilde	2001.g.
5.	MVU kreditēšanas projekta īstenošana	2000.-	3,2	3,2*	EM, LHZB
		2001.g.

* - MK akceptētā MVU kreditēšanas projekta īstenošanai kopumā 3 gados paredzēti resursi 10 milj. Ls valsts galvojumu veidā

 

10.&11.5. Indikatori

- Nodokļu administrācijā iesniedzamo dokumentu skaita samazināšanās;

- Ražošanas apjoma pieaugums (īstenojot MVU attīstības kreditēšanas projekta koncepciju, gadā tiktu finansēti ap 400-500 MVU biznesa plāni, kas paredz jaunu darba vietu radīšanu, ražošanas modernizēšanu un ražošanas apjomu pieaugumu);

- Administratīvo šķēršļu samazināšanās.

 

10.&11.6. Secinājumi

Ieviešot vienotu nodokļu maksātāju reģistrāciju, samazinot nodokļu administrācijai iesniedzamo dokumentu skaitu, kā arī samazinot iesniedzamo dokumentu aizpildīšanas darbietilpību, tiks atviegloja jaunu uzņēmumu reģistrācijas kārtība, kā arī ievērojami atvieglota uzņēmumu (īpaši MVU) sadarbība ar Valsts ieņēmumu dienestu.

Administratīvie šķēršļi, uzņēmēju zemais informētības un zināšanu līmenis ir vieni no būtiskākajiem uzņēmējdarbību kavējošiem faktoriem. Minēto jautājumu sekmīga risināšana ir viens no priekšnosacījumiem biznesa uzsākšanas sekmēšanai.

Lai veicinātu minēto jautājumu sekmīgu risināšanu iesakām sekojošus priekšlikumus:

- Uzmanību jāpievērš uzņēmējdarbības veicināšanai un atbalstam ārpus Rīgas. Iesaistot šajā procesā reģionālās biznesa atbalsta struktūras, kuras sniedz biznesa konsultācijas reģionu uzņēmējiem un ir vistiešāk saistītas ar reģionu mazajiem un vidējiem uzņēmējiem;

- Turpmākajos gados, sadarbojoties ar pašvaldībām un reģionālajām attīstības aģentūrām, veicināt uzņēmējdarbības uzsākšanas programmu ieviešanu.

 

12. vadlīnija. Jaunu darba vietu

radīšanas pasākumu sekmēšana

12.1. Situācijas raksturojums

Latvijas Republikas tālākajā izaugsmē liela nozīme ir sabiedrības vidusslāņa mērķtiecīgai un paātrinātai izveidošanai un jaunu darba vietu radīšanai. Šī mērķa sasniegšanā būtiska loma ir mazās un vidējās uzņēmējdarbības attīstībai, kā laukos, tā arī pilsētās, aktivizējot uzņēmējdarbības vidi un modernizējot tehnoloģijas. Tomēr pastāv jomas, kurās nepietiek tikai ar uzņēmējdarbībai labvēlīgas vides veidošanu, jo uzņēmējdarbības veicināšanai ir nepieciešams reāls valsts atbalsts.

Latvijā vairāk kā 90% ir mazie uzņēmumi (< 50 strādājošie), vidējie uzņēmumi (50-249 strādājošie) un lielie (> 250 strādājošie) sastāda nelielu daļu no visiem reģistrētajiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām). Savukārt lielie uzņēmumi nodarbina virs 1/3 no kopējā tautsaimniecībā nodarbināto skaita, līdzīgu daļu arī mazie uzņēmumi, un vidējie - ap 30%. Minētie dati liecina par nepieciešamību sekmēt mazo uzņēmumu izveidi un attīstību, nodrošinot labvēlīgus nosacījumus uzņēmējdarbības attīstībai, līdz ar to jaunu darba vietu radīšanai visos Latvijas reģionos.

1997.gadā Ministru kabinets konceptuāli pieņēma Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu attīstības nacionālo programmu. Viena no šīs programmas prioritātēm ir jaunu darba vietu veidošana.

Latvijā ir lielas teritoriālās atšķirības sociāli ekonomiskās attīstības ziņā. Pastāvot šādām krasi izteiktām reģionālām atšķirībām, nepieciešams valsts atbalsts atpalikušajiem reģioniem, lai samazinātu atšķirības starp tiem, veicinātu to līdzsvarotu un ilgtspējīgu attīstību, paātrināti un mērķtiecīgi veidotu sabiedrības vidusslāni un jaunas darba vietas. Tāpēc īpaši nozīmīgas tās aktivitātes, kuras vērstas uz valsts atbalstu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem atpalikušajās teritorijās, sakārtojot un aktivizējot uzņēmējdarbības vidi, modernizējot esošās tehnoloģijas un to apkalpojošos sektorus.

1997.gada maijā Saeima pieņēma likumu "Par īpaši atbalstāmajiem reģioniem", kurā tiek definēts īpaši atbalstāmo reģionu programmas mērķis un tā īstenošanai paredzētie valsts atbalsta instrumenti.

Nelielais laiks, kurā darbojas normatīvie akti par īpaši atbalstāmajiem reģioniem (praktiski nepilni divi gadi), vēl nedod iespēju sniegt pilnīgi pamatotu vērtējumu par šo aktu darbības efektivitāti . 1,5 gadu laikā kopš Reģionālā fonda reālas darbības uzsākšanas izveidotas aptuveni 1000 jaunas un 740 sezonas darba vietas, saglabātas 1690 darba vietas.

Vērtējot Īpaši atbalstāmo reģionu programmas investīciju piesaistīšanas efektu, jāatzīmē, ka uzņēmēja līdzekļu un valsts atbalsta vidējā proporcija ir 10:1, t.i., katrs programmas ietvaros izmaksātais lats vidēji piesaista 10 latus no uzņēmēju pašu avotiem. Kaut arī Reģionālā fonda ieguldījums ir salīdzinoši neliels - apmēram 10%, taču ir skaidri zināms, ka bez šī atbalsta ne visi projekti varētu realizēties.

Kopumā visu (421) projektu ieviešanas rezultātā varētu tikt radītas vairāk kā 3400 jaunas darba vietas.

Pašlaik lauksaimniecības sektorā ir nodarbināti 16% no visiem tautsaimniecībā nodarbinātajiem. Pastāv liels skaits mazu zemnieku saimniecību, kas bieži vien lielāko produkcijas daļu saražo pašpatēriņam. Paredzams, ka šādas saimniecības nespēs ražot tirgus vajadzībām atbilstošu produkciju par pietiekami zemām cenām. Vadoties no ES valstu pieredzes, paredzams, ka Latvijā nodarbināto skaits lauksaimniecībā samazināsies. Tādēļ jāpievērš īpaša uzmanība atbalsta sniegšanai, lai lauksaimniecībā nodarbinātajiem radītu iespējas rast alternatīvus ienākumu avotus.

1999. gada valsts subsīdiju nolikums paredzēja atbalstu ar lauku tūrismu saistītu būvju celšanai un uzlabošanai zemnieku saimniecībās. Sakarā ar paredzamo SAPARD plāna uzsākšanu 2000. gadā šo subsīdiju vietā Latvijas valsts piedalās ar līdzekļiem, lai nodrošinātu Latvijas puses līdzfinansējumu Lauku ekonomikas dažādošanas pasākumu īstenošanai SAPARD lauku attīstības plāna ietvaros. Paredzētais projektu kopapjoms 2000. gadā ir 7,271 milj. Ls, no kā Latvijas puses līdzfinansējums ir 0,936 milj. Ls.

Jaunu darba vietu radīšana notiek arī aktīvo nodarbinātības pasākumu ietvaros. Ņemot vērā to, ka īslaicīgie algotie pagaidu sabiedriskie darbu vairumā gadījumu tikai sekmēja bezdarbnieku dekvalifikāciju, t.i., darbu primitīvā rakstura (lapu grābšana, sniega tīrīšana, krūmu ciršana, malkas skaldīšana u.c.) dēļ bezdarbnieki strauji zaudēja iepriekš apgūtās darba iemaņas, kā arī prasmi ievērot darba disciplīnu, NVD 1998.gada vidū sāka organizēt algoto pagaidu sabiedrisko darbu projektu konkursus. Algoto pagaidu sabiedrisko darbu projektu īstenošanas rezultātā valstī 1998.gadā tika izveidotas 146 un 1999.gadā 845 jaunas pastāvīgas darba vietas.

Kā obligāts priekšnosacījums jebkuram projektam ir jaunu darba vietu izveide. Līdzekļi, kas tiek ieguldīti vienas jaunas pastāvīgas darba vietas izveidei, gada laikā atgriežas ar uzviju.

 

12.2. Mērķi 2001. gadam

- Radīt iespējas īpaši atbalstāmo reģionu paātrinātai ekonomiskajai attīstībai, lai veicinātu līdzvērtīgu sociālekonomisko apstākļu izveidošanos visā valsts teritorijā un paaugstinātu iedzīvotāju nodarbinātības līmeni;

- Veikt pasākumus, lai pilnībā izmantotu piedāvātās iespējas jaunu darbavietu radīšanā vietējā mērogā un pilnībā apmierinātu tirgus pieprasījumu;

- Lauku ekonomikas dažādošanas pasākumu mērķis ir lauku bezdarba samazināšana un alternatīvu ienākumu nodrošināšana.

 

12.3. Līdzekļi

Īpaši atbalstāmo reģionu attīstību paredzēts veicināt ar valsts ieguldījumiem infrastruktūrā, īpašu kredītpolitiku, vienreizējiem maksājumiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) un pašvaldībām, ekonomiskās izglītības pasākumiem, administratīviem un citiem pasākumiem, kuri pamatojas uz šo reģionu attīstības programmām un kuros tiek lietots kopīgas finansēšanas princips

Atbalsts tiks sniegts lauku ekonomikas dažādošanas pasākumiem, veicinot citu uzņēmējdarbības veidu attīstību.

 

12.4. Pasākumu laika grafiki, resursi, atbildīgās institūcijas

N.	Pasākums	Izpildes	Resursi (milj. Ls)		Atbildīgās
p.k.		laiks	2000.g.	2001.g.	institūcijas
1.	Piedalīšanās 3.daudzgadējā ES MVU	2000.-	0,323	0,323	EM
	programmā	2001.g.
2.	Grozījumi likumā "Par uzņēmējdarbībai	2000.-	-	-	EM
	sniegtā valsts un pašvaldību atbalsta	2001.g.
	kontroli"
3.	Nacionālās programmas MVU	2000.-	-	-	EM
	2002.-2006. gadam izstrāde	2001.g.
4.	Īpaši atbalstāmo reģionu attīstības	2000.g.	1,0	0,8	EM, RF
	programmas iesākto projektu
	realizēšanas turpināšana (360)
5.	Pasākumi SAPARD programmas	2000.-			ZM*
	"Lauku ekonomikas dažādošana", lai	2006. g.
	nodrošinātu alternatīvus ienākumu
	avotus ietvaros:
	- Tehnisko pakalpojumu sniegšanas			0,639
	attīstība
	- Lauku tūrisms			0,639
	- Amatniecība			0,480
	- Alternatīvā kurināmā ražošana un			0,480
	padziļināta koksnes pārstrāde
	- Netradicionālā lauksaimniecība			0,959

*- Latvijas puses līdzfinansējums ir 25% no norādītās summas, pārējā daļa ir ES finansējums

Finansējums APSD projektu konkursiem iekļauts APSD finansējumā, skat. 3.vadlīniju.

 

12.5. Indikatori

- Jaunu darba vietu radīšana īpaši atbalstāmajos reģionos;

- Lauku ekonomikas dažādošanas pasākumu rezultāti (plānots, ka ar esošajiem līdzekļiem 2001. gadā tiks izveidotas 300 darbavietas un uzlabotas 400. Kopējais iesniegto projektu skaits: 100-150);

- Uzņēmējdarbību sekmējošas infrastruktūras izveidošanās.

Turpmāk - vēl

"Latvijas Vēstneša" normatīvo aktu virsredaktores

 Ausma Aldermane,  Dace Bebre