Tieslietu ministrijas rīkojums Nr.1–1/549

Rīgā 2001.gada 27.decembrī

Par “Metodisko norādījumu par nekustamā īpašuma (kura sastāvā ir zeme) lietošanas mērķiem piekrītošo zemes platību noteikšanu” apstiprināšanu

Atbilstoši 2001.gada 31.jūlija LR Ministru kabineta noteikumu Nr.344 “Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšanas un sistematizācijas kārtība” 40.punktam apstiprināt Valsts zemes dienesta izstrādātos un ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju saskaņotos “Metodiskos norādījumus par nekustamā īpašuma (kura sastāvā ir zeme) lietošanas mērķiem piekrītošo zemes platību noteikšanu” un to pielikumus.

Tieslietu ministre I.Labucka

 

 

Metodiskie norādījumi par nekustamā īpašuma (kura sastāvā ir zeme) lietošanas mērķiem piekrītošo zemes platību noteikšanu

Izdoti atbilstoši MK

2001.gada 31.jūlija noteikumu Nr.344

“Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšanas

un sistematizācijas kārtība” 40.punkta prasībām

 

 

I. Vispārīgie norādījumi

1. Šie metodiskie norādījumi nosaka kārtību, kādā aprēķināma piekrītošā zemes platība nekustamā īpašuma vienam vai vairākiem lietošanas mērķiem (turpmāk — lietošanas mērķis).

2. Lietošanas mērķim piekrītošā zemes platība ir nosacīta platība kvadrātmetros vai hektāros, ko izmanto kadastrālās vērtības noteikšanā un kuru aprēķinot tiek noteikta nekustamā īpašuma konkrētā lietošanas mērķa zemes platība un tās īpatsvars attiecībā pret zemes vienības (zemes vienības daļas) kopējo platību.

3. Zemes vienība ir atsevišķs zemes gabals ar tam noteiktām robežām apvidū un kartogrāfiskā attēlā vai zemes reformas laikā tikai kartogrāfiskā attēlā, un kura ir reģistrēta Nekustamā īpašuma valsts kadastrā (turpmāk — kadastrā).

4. Zemes vienības daļa ir zemes vienības robežās nodalīts zemes gabals ar tam noteiktām robežām zemes vienībā un (vai tikai) kartogrāfiskā attēlā, un kura ir reģistrēta kadastrā.

5. Nekustamajam īpašumam, kura sastāvā ir zeme, vienlaikus ar lietošanas mērķa noteikšanu nosakāma lietošanas mērķim piekrītošā zemes platība katras nekustamā īpašuma zemes vienības vai zemes vienības daļas ietvaros.

6. Lietošanas mērķiem piekrītošo zemes platību:

6.1. nosaka pirmreizēji — jaunizveidotajiem nekustamajiem īpašumiem, kā arī tiem nekustamajiem īpašumiem, kam iepriekš nav noteikts lietošanas mērķis vai lietošanas mērķim piekrītošā zemes platība;

6.2. nosaka atkārtoti — lietošanas mērķa maiņas vai lietošanas mērķim piekrītošās zemes platības maiņas gadījumā.

7. Noteiktajam lietošanas mērķim piekrītošajai zemes platībai vai noteiktajiem lietošanas mērķiem piekrītošo zemes platību summai zemes vienībā un zemes vienības daļā jābūt vienādai ar attiecīgās zemes vienības vai zemes vienības daļas platību.

8. Nekustamajam īpašumam, kas atrodas teritorijā, kurai ir izstrādāts un apstiprināts detālais plānojums ar detalizācijas pakāpi, kurā noteikti arī nekustamā īpašuma lietošanas mērķi vai mērķu grupas, lietošanas mērķim piekrītošo zemes platību nosaka atbilstoši detālajā plānojumā uzrādītajām platībām vai platību sadalījumam.

9. Pārējiem nekustamajiem īpašumiem, uz kuriem nav attiecināms 8.punktā noteiktais, lietošanas mērķim piekrītošo zemes platību nosaka atbilstoši šajos norādījumos noteiktajai kārtībai, ņemot vērā LR Ministru kabineta 2001.gada 31.jūlija noteikumu Nr.344 “Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšanas un sistematizācijas kārtība” 11., 12., 13., 14., 16., 17., 18. punktu prasības un izmantojot:

9.1. kadastra datus par zemes vienības vai zemes vienības daļas platību, daudzdzīvokļu mājas vai citas ēkas dzīvokļu īpašumu (turpmāk — atsevišķais īpašums) zemes vienības domājamo daļu un ēkas vai tās daļas (dzīvokļu, neapdzīvojamo telpu, mākslinieku darbnīcu u.c.) kā atsevišķa īpašuma lietošanas veidu lietderīgo platību;

9.2. nekustamā īpašuma īpašnieka vai tiesiskā valdītāja pašvaldībā iesniegtos datus par ēkas (ēku) lietderīgās platības sadalījumu atbilstoši lietošanas veidiem gadījumos, ja kadastrā nav reģistrēti 9.1.punktā minētie dati par nekustamā īpašumā ietilpstošo ēku vai tās daļu.

10. Šo metodisko norādījumu 9.2.punktā minētos datus nekustamā īpašuma īpašnieks vai tiesiskais valdītājs rakstiskā formā iesniedz pēc pašvaldības pieprasījuma atbilstoši šo norādījumu 1.pielikumam.

 

 

II. Nekustamā īpašuma lietošanas mērķim piekrītošās zemes platības

un galvenā lietošanas mērķa noteikšana

11. Nekustamajam īpašumam, kura sastāvā ir tikai neapbūvēta zeme un uz kuru nav attiecināms 8.punktā noteiktais, lietošanas mērķim piekrītošā zemes platība tiek noteikta atbilstoši likumīgi uzsāktajai zemes izmantošanai, kā arī ņemot vērā zemes nomas līgumos, ja tādi ir, uzrādītās platības.

12. Nekustamajam īpašumam, kura sastāvā ir zeme un ēkas, izņemot lauksaimniecības, mežsaimniecības un ūdenssaimniecības nekustamos īpašumus, un uz kuru nav attiecināms 8.punktā noteiktais, lietošanas mērķiem piekrītošās zemes platības nosaka šādi:

12.1. ja uz zemes vienības vai zemes vienības daļas atrodas viena vai vairākas ēkas vai inženierbūves ar vienu vai vairākiem lietošanas veidiem, kas atbilst vienam lietošanas mērķim, tad lietošanas mērķim piekrītošo zemes platību nosaka vienādu ar visu zemes vienības vai zemes vienības daļas platību;

12.2. ja uz zemes vienības vai zemes vienības daļas atrodas viena vai vairākas ēkas ar dažādiem lietošanas veidiem, kas atbilst dažādiem lietošanas mērķiem, tad katram lietošanas mērķim piekrītošo zemes platību nosaka šādi:

12.2.1. aprēķina attiecību starp konkrētam lietošanas mērķim atbilstošo lietošanas veidu aizņemto lietderīgo platību ēkā (ēkās) un ēkas (ēku) kopējo lietderīgo platību (skatīt 2.pielikumu);

12.2.2. aprēķināto ēkas (ēku) platību attiecību sareizina ar zemes vienības vai zemes vienības daļas platību un iegūto rezultātu attiecina uz konkrēto lietošanas mērķi (skatīt 2.pielikumu);

12.3. ja uz zemes vienības vai zemes vienības daļas atrodas viena vai vairākas ēkas ar vienu vai vairākiem dažādiem lietošanas veidiem un atsevišķajam lietošanas mērķim faktiski nodalīto zemes platību, tad pārējiem lietošanas mērķiem piekrītošo zemes platību nosaka sekojoši:

12.3.1. no zemes vienības vai zemes vienības daļas kopējās platības atņem atsevišķajam lietošanas mērķim faktiski nodalīto zemes platību (skatīt 2.pielikumu);

12.3.2. pārējai zemes platības daļai, uz kuras ir apbūve, nosaka lietošanas mērķiem piekrītošās zemes platības atbilstoši 12.1. un 12.2.apakšpunktā minētajiem nosacījumiem (skatīt 2.pielikumu).

13. Nekustamajā īpašumā, kurā ekonomiskā darbība ir tikai lauksaimniecība, mežsaimniecība vai ūdenssaimniecība, nosaka vienu lietošanas mērķi pēc zemes vienībā dominējošās ekonomiskās darbības un lietošanas mērķim piekrītošo zemes platību nosaka vienādu ar zemes vienības platību.

14. Ja lauksaimniecības, mežsaimniecības vai ūdenssaimniecības nekustamajā īpašumā atrodas ēkas vai inženierbūves ar lietošanas veidu, kas nav attiecināms uz lauksaimniecības, mežsaimniecības vai ūdenssaimniecības lietošanas mērķu grupu, tad lietošanas mērķim piekrītošo zemes platību nosaka pēc šāda principa:

14.1. nodala platību, kura neattiecas uz lauksaimniecību, mežsaimniecību vai ūdenssaimniecību;

14.2. nodalītajā zemes platībā lietošanas mērķim piekrītošo zemes platību nosaka atbilstoši 12.punktā norādītajai kārtībai.

15. Ja zemes vienībai ir vairāki lietošanas mērķi un kāds no tiem ir lauksaimniecība, mežsaimniecība, ūdenssaimniecība vai īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, kurās saimnieciskā darbība ir aizliegta, tad pašvaldība zemes vienības kartogrāfiskajā materiālā, kurā ir redzamas zemes vienības robežas un zemes lietošanas veidi, jānorāda, kurai zemes platībai ir noteikts šajā punktā minētais lietošanas mērķis (skatīt 3.pielikumu). Valsts zemes dienests atbilstoši iesniegtajam kartogrāfiskajam materiālam aprēķina un reģistrē kadastrā zemes lietošanas veidu sadalījumu.

16. Daudzdzīvokļu mājā vai citā ēkā esošā atsevišķā īpašuma lietošanas mērķim piekrītošo zemes platību nosaka, ievērojot sekojošo:

16.1. atsevišķā īpašuma lietošanas mērķim piekrītošo zemes platību nosaka vienlaicīgi ar visu pārējo uz konkrētās zemes vienības esošo atsevišķo īpašumu lietošanas mērķiem piekrītošajām zemes platībām;

16.2. atsevišķā īpašuma domājamās daļas skaitlisko lielumu reizina ar zemes vienības vai zemes vienības daļas platību, uz kuras atrodas konkrētais atsevišķais īpašums, iegūstot atsevišķajam īpašumam noteiktajam lietošanas mērķim piekrītošo zemes platību;

16.3. ja atsevišķajam īpašumam ir noteikti divi un vairāki lietošanas mērķi, tad 16.2.punktā aprēķināto piekrītošo zemes platību sadala starp atsevišķajam īpašumam noteiktajiem lietošanas mērķiem atbilstoši attiecībai, ko veido atsevišķajā īpašumā konkrētam lietošanas mērķim izmantotā lietderīgā platība un visa atsevišķā īpašuma lietderīgā platība;

16.4. visiem uz konkrētās zemes vienības esošajiem atsevišķajiem īpašumiem noteikto lietošanas mērķu piekrītošo zemes platību summai jābūt vienādai ar zemes vienības vai zemes vienības daļas kopējo platību.

17. Mainot lietošanas mērķi vai kādam lietošanas mērķim piekrītošo zemes platību, attiecīgajam nekustamajam īpašumam ir jāpārrēķina lietošanas mērķiem piekrītošās zemes platības atbilstoši šo metodisko norādījumu 11. – 14.punktam.

18. Pašvaldības izziņā par lietošanas mērķim piekrītošo zemes platību jānorāda:

18.1. nekustamā īpašuma kadastra numurs;

18.2. zemes vienības kadastra apzīmējums;

18.2.1. zemes vienības platība (m2 vai ha);

18.2.2. katra noteiktā lietošanas mērķa kods un tam piekrītošā zemes platība (m2 vai ha);

18.3. zemes vienības daļas kadastra apzīmējums;

18.3.1. zemes vienības daļas platība (m2 vai ha);

18.3.2. katra noteiktā lietošanas mērķa kods un tam piekrītošā zemes platība (m2 vai ha).

19. Ja zemes vienībai ir vairāki lietošanas mērķi un kāds no tiem ir lauksaimniecība, mežsaimniecība, ūdenssaimniecība vai īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, kurās saimnieciskā darbība ir aizliegta, tad 18.punktā minētajai izziņai pievieno zemes vienības grafisko materiālu (skatīt 3.pielikumu).

20. Ja zemes vienības vai zemes vienības daļas instrumentālas uzmērīšanas rezultātā tiek precizēta nekustamā īpašuma (zemes) platība un šim nekustamajam īpašumam ir viens lietošanas mērķis, Valsts zemes dienests precizē lietošanas mērķim piekrītošo zemes platību un reģistrē to kadastrā.

21. Kadastra uzskaites vajadzībām Valsts zemes dienests nosaka nekustamā īpašuma (zemes) galveno lietošanas mērķi atbilstoši kadastrā reģistrēto lietošanas mērķu piekrītošajām zemes platībām, ņemot vērā lielāko lietošanas mērķim piekrītošo zemes platību. Gadījumos, ja vairākiem lietošanas mērķiem ir vienādas zemes piekrītošās platības, galveno lietošanas mērķi nosaka atbilstoši teritoriju plānojumos konkrētajam nekustamajam īpašumam noteiktajam primārajam teritorijas lietošanas veidam vai atbilstoši pašvaldības izsniegtajai izziņai par nekustamā īpašuma perspektīvo izmantošanu.

Valsts zemes dienesta ģenerāldirektors G.Grūbe

Saskaņots:

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

 

A.Eglājs, valsts sekretāra vietnieks

1.pielikums

1.pielikums (turpinājums)

Valsts zemes dienesta ģenerāldirektors G.Grūbe

2.pielikums

Nekustamā īpašuma lietošanas mērķiem piekrītošās zemes platības noteikšanas piemēri

1. Piemērs metodisko norādījumu 12.2.punktam.

Uz zemes vienības ar platību 4200 m2 atrodas:

* viena 5-stāvu dzīvojamā māja ar kopējo lietderīgo platību 1100 m2, kurā atrodas divi veikali ar kopējo lietderīgo platību 220 m2 un lietošanas mērķa kodu 0801; biroji ar kopējo lietderīgo platību 450 m2 un lietošanas mērķa kodu 0801; dzīvokļi ar kopējo lietderīgo platību 430 m2 un lietošanas mērķa kodu 0702;

* viena 1-stāvu individuālā dzīvojamā māja, bez atsevišķi nodalīta zemesgabala, ar kopējo lietderīgo platību 110 m2 un lietošanas mērķa kodu 0601.

Lietošana mērķiem piekrītošo zemes platību noteikšanas secība:

Atbilstoši metodisko norādījumu 12.2.1.un 12.2.2.punktam nosaka attiecību starp konkrēto lietošanas veidu aizņemtajām lietderīgajām platībām un ēku kopējo lietderīgo platību un šo attiecību reizina ar zemes vienības kopējo platību:

* lietošanas mērķim 0801 piekrītošā zemes platība ir

220 + 450

–––––––––––– x 4200 = 2325m2

1100 + 110

* lietošanas mērķim 0702 piekrītošā zemes platība ir

430

–––––––––––– x 4200 = 1493m2

1100 + 110

* lietošanas mērķim 0601 piekrītošā zemes platība ir

110

–––––––––––– x 4200 = 382m2

1100 + 110

* pārbaude: 2325 + 1493 + 382 = 4200m2

 

2. Piemērs metodisko norādījumu 12.3.punktam.

Uz zemes vienības ar platību 4200 m2 atrodas:

* viena 5-stāvu dzīvojamā māja ar kopējo lietderīgo platību 1100 m2, kurā atrodas divi veikali ar kopējo lietderīgo platību 220 m2 un lietošanas mērķa kodu 0801; biroji ar kopējo lietderīgo platību 450 m2 un lietošanas mērķa kodu 0801; dzīvokļi ar kopējo lietderīgo platību 430 m2 un lietošanas mērķa kodu 0702. No kopējās zemes vienības platības 4200 m2 veikalu vajadzībām faktiski nodalīta platība 1000 m2 ar lietošanas mērķi 0801;

* viena 1-stāvu individuālā dzīvojamā māja, bez atsevišķi nodalīta zemes gabala, ar kopējo lietderīgo platību 110 m2 un lietošanas mērķa kodu 0601.

Lietošana mērķiem piekrītošo zemes platību noteikšanas secība:

Atbilstoši metodisko norādījumu 12.3.1.punktam, no zemes vienības kopējās platības 4200 m2 atņem veikalu vajadzībām faktiski nodalīto platību 1000 m2 ar lietošanas mērķi 0801. Pārējā zemes platība, kura saskaņā ar metodisko norādījumu 12.3.2.punktu jāsadala atbilstoši metodisko norādījumu 12.1. un 12.2.punktos norādītajiem nosacījumiem, ir 3200 m2, ko iegūst šādi:

 

4200 – 1000 = 3200 m2

Zemes vienības pārējo platību 3200 m2 sadala pa lietošanas mērķiem piekrītošajām platībām analoģiski šī pielikuma 1.piemērā minētajam:

* lietošanas mērķim 0801 piekrītošā zemes platība ir

220+450

–––––––––––– x 3200 = 1772m2

1100 + 110

Kopējā lietošanas mērķim 0801 piekrītoša zemes platība ir: 1772 + 1000 = 2772m2

* lietošanas mērķim 0702 piekrītošā zemes platība ir

430

–––––––––––– x 3200 = 1137m2

1100 + 110

* lietošanas mērķim 0601 piekrītošā zemes platība ir

110

–––––––––––– x 3200 = 291m2

1100 + 110

* pārbaude: 2772 + 1137 + 291 = 4200m2

Valsts zemes dienesta ģenerāldirektors G.Grūbe

 

 

 

3.pielikums

Piemērs

Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu nodalīšana, ja zemes vienībai ir vairāki lietošanas mērķi un kāds no tiem ir lauksaimniecība, mežsaimniecība, ūdenssaimniecība vai īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, kurās saimnieciskā darbība ir aizliegta.

Valsts zemes dienesta ģenerāldirektors G.Grūbe