Pie Demogrāfijas centra šūpuļa

Pēteris Zvidriņš, akadēmiķis, LU Demogrāfijas centra vadītājs, — “Latvijas Vēstnesim”

1982.gada 22.februārī Latvijas Valsts universitātes Padome pieņēma lēmumu “ Par demogrāfijas zinātnisko pētījumu grupas izveidi”. Toreiz formāli šī pētījumu grupa veidojās Ģeogrāfijas zinātniskās pētniecības sektorā, kas kā patstāvīga struktūrvienība tika iekļauta universitātē jau 1961.gadā. Pēc būtības demogrāfijas pētījumi galvenokārt attīstījās Statistikas un demogrāfijas katedrā, kas Ekonomikas fakultātē tika nodibināta nedaudz agrāk — 1979.gadā. Lai pastiprinātu šos pētījumus, republikas vadība jau 1980.gada 27.maijā pieņēma īpašu lēmumu “Par demogrāfisko situāciju un pasākumiem iedzīvotāju dabiskā pieauguma stimulēšanā Latvijas PSR”, iesakot toreizējai Augstākās un vidējās speciālās izglītības ministrijai un Valsts plānam izskatīt jautājumu par demogrāfijas problēmu izpētes zinātniskas laboratorijas izveidošanu LVU. Gan iepriekšminētā Statistikas un demogrāfijas katedra, gan arī pētījumu grupa bija vienas no pirmajām visā Padomju Savienībā. Līdz tam šī zinātne PSRS bija vāji attīstīta, izņemot atsevišķus centrus Maskavā un daļēji Ļeņingradā. Tiesa, vēl pirms kara Kijevā un Ļeņingradā bija divi pētniecības institūti, taču 30.gadu otrajā pusē Staļina personības kulta ietekmē tos slēdza. No jauna demogrāfija sāka attīstīties tikai kopš 60.gadiem. Arī LVU kopš 1968.gada vairāku specialitāšu mācību programmās (vispirms ģeogrāfiem, statistiķiem un tautsaimniecības plānotājiem) tika ietverts demogrāfijas kurss.

1994.gadā Latvijas Universitātes Demogrāfisko pētījumu nodaļu pārveidoja par Demogrāfijas centru. Tomēr jāatzīmē, ka 90.gados demogrāfiskie pētījumi nedaudz sašaurinājušies, galvenokārt finansējuma samazināšanās dēļ. Arī citās valsts institūcijās tie nav izvērsti, lai gan turpinās LZA Ekonomikas institūtā, nedaudz valsts statistikas sistēmā un dažās citās augstskolās.

1998.gadā ar Latvijas Zinātnes padomes (LZP) lēmumu demogrāfija tika atzīta par pilnīgi patstāvīgu zinātnes nozari, nošķirot to no ļoti sazarotās ekonomikas zinātnes un izdalot tajā šādas galvenās apakšnozares: teorētiskā, vēsturiskā, sociālekonomiskā un medicīniskā demogrāfija. Ar šo pašu gadu nedaudz paplašinājās arī demogrāfijas pasniegšana LU un vairākās augstskolās (RTU, Daugavpils Pedagoģiskajā universitātē u.c.). Tomēr jāatzīmē, ka joprojām atsevišķas demogrāfijas nozares valstī ir attīstītas vāji, piemēram, vēsturiskā demogrāfija, medicīniskā demogrāfija, matemātiskā demogrāfija, reģionālā demogrāfija. Savus pirmos nopietnākos pētniekus gaida biznesa demogrāfija, antropoloģiskā demogrāfija, varbūt arī militārā demogrāfija.

Šodien LU ir iespējams iegūt maģistra un doktora grādu demogrāfijā. Pērn tika akreditēta jaunā doktora studiju programma, un pētnieciskais darbs tagad iespējams jebkurā no demogrāfijas nozarēm. Tāpēc šo iespēju varētu izmantot arī citu universitāšu bakalauri un maģistri, kurus interesē iedzīvotāju attīstības studijas.

Pašreiz Demogrāfijas centrs kopā ar Statistikas un demogrāfijas katedru piedalās divu LZP projektu izpildē (par iedzīvotāju novecošanu un pētījumos par demogrāfiskajām struktūrām). Visumā plaša ir starptautiskā sadarbība, t.sk. ar ANO specializētajām institūcijām (Iedzīvotāju fonds, Eiropas Ekonomiskā komisija u.c.).

21. gadsimta sākumā mūsu valsts un latviešu tautas demogrāfiskā situācija ir krīzes stāvoklī. Iedzīvotāju attīstības visdažādāko kvantitatīvo un kvalitatīvo aspektu (piemēram, laulātības, dzimstības, mirstības, ģimeņu struktūras, migrācijas u.tml.) izpēte, demogrāfisko prognožu izstrāde, demogrāfisko procesu regulēšanas (vadīšanas) iespēju noteikšana sabiedrības interesēs un citi pētniecības virzieni šodien ir vēl aktuālāki nekā pirms 20 gadiem, kad Baltijā tika nodibināts pirmais demogrāfijas centrs.