Mūs vieno uzticība demokrātijas ideāliem

Čitra Narajanana, Indijas Republikas vēstniece, — “Latvijas Vēstnesim”

— Vēstnieces kundze, šogad Indijas valsts svētki — Republikas diena — pienākuši jūsu zemei visai saspīlētā situācijā. Tādēļ jo vairāk vietā atcerēties šo svētku izcelsmi, kas cieši saistīta ar suverēnās Indijas valsts dzimšanu, un jūsu valstiskuma pamatprincipus.

— Indijas Republika ir federāla štatu savienība ar parlamentāru pārvaldes sistēmu. Republika tiek pārvaldīta atbilstoši Konstitūcijai, ko 1949. gada 26. novembrī pieņēma satversmes sapulce un kas stājās spēkā 1950. gada 26. janvārī. Šī diena tad arī tiek svinēta kā Republikas diena. Šajā dienā tika apstiprināts arī Indijas valsts ģerbonis un valsts himna. Indijas Konstitūcija nosaka pilsonības un pamattiesību principus un nodrošina likumdošanas, tieslietu un izpildvaras darbības ietvarus. Šodien, Republikas dienas priekšvakarā, Indijas prezidents televīzijā uzrunās tautu. Rīt svinības sāksies Ņūdeli ar spilgtu, iespaidīgu armijas parādi un iedzīvotāju gājienu, ko, kā ik gadu, sveiks Indijas prezidents. Šajā gājienā piedalīsies arī skolēni no visas Indijas, simbolizējot mūsu valsts nākotni.

— Mūsu lasītājus īpaši interesē jūsu viedoklis par Latvijas un Indijas divpusējām attiecībām.

— Indija bija viena no pirmajām valstīm, kas 1991. gadā atzina Latvijas neatkarības atjaunošanu. Indija pastāvīgi ir cīnījusies par tautu brīvību un apsveikusi to, tādēļ Latvijas neatkarības atjaunošana bija ļoti nozīmīga arī Indijai. Indiju un Latviju vieno līdzīgi smaga uzvara cīņā par brīvību. Latvijā ir elastīga un plaukstoša ekonomika, un Indija gribētu piedalīties kopīgos tirdzniecības un ekonomiskos projektos ar Latviju. Latvija taču drīz ieņems savu likumīgo vietu Eiropas Savienībā (ES) un NATO, kas apliecina jūsu valsts nozīmīgo lomu Eiropā. Jau mana pirmā Latvijas apmeklējuma pieredze atstāja dziļu iespaidu par jūsu talantu un dinamismu. Man bija iespēja piedalīties arī Rīgas 800 gadu jubilejas svinībās un Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas desmitās gadadienas svinībās un pašai izjust vienreizējo tautas lepnuma vilni. Es domāju, arī tagad, 21. gadsimta sākumā, mūsu tautas, kas pašas pieredzējušas svešzemju jūgu, nedrīkst aizmirst, ka brīvību mums neviens nav iedevis, ka mums tā bija jāizcīna. Nedrīkst aizmirst, cik ārkārtīgi svarīga ir tautas piedalīšanās demokrātiskā valsts pārvaldē, ka tautas līdzdalībai jābūt ļoti precīzai un pastāvīgi aizsargātai.

Jānis Ūdris, “LV” ārpolitikas redaktors