Par Valsts prezidentes tikšanos ar “Ekonomistu apvienības 2010” biedriem

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Vakar, 24.janvārī: “Ekonomistu apvienības 2010” prezidents Ojārs Kehris un Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga vakar, 24. janvārī, tikās ar “Ekonomistu apvienības 2010” pārstāvjiem, lai iegūtu ar ekonomiku saistītu daudzpusīgu informāciju pirms dalības Pasaules ekonomikas forumā, kas no 1. līdz 4. februārim notiks Ņujorkā. Prezidente vēlējās uzklausīt apvienības pārstāvju skatījumu uz pašreizējo ekonomisko situāciju Latvijā, perspektīvajām nozarēm, kā arī dalīties pārdomās par valsts tautsaimniecības attīstības tendencēm. Apspriestas arī valsts iekšpolitiskās un ārpolitiskās aktualitātes, investīciju klimats Latvijā. Prezidente pateicās par apvienības pārstāvju paustajiem viedokļiem.

Valsts prezidenta preses dienests

Pēc tikšanās ar Valsts prezidenti Vairu Vīķi – Freibergu “Ekonomistu apvienības 2010” prezidents Ojārs Kehris “Latvijas Vēstnesim” pastāstīja:

— Apvienība jau piekto gadu rīko darba pusdienas, uz kurām kā viesi tiek aicinātas augsta līmeņa valsts amatpersonas. Pirms kāda laika apvienība uz sarunu par pašreizējo situāciju tautsaimniecībā un ekonomiskās attīstības tendencēm Latvijā uzaicināja Valsts prezidenti, kura ielūgumu laipni pieņēma un izvēlējās tikšanās laiku – pirms došanās uz Pasaules ekonomikas forumu, kas šogad notiks Ņujorkā no 31. janvāra līdz 4. februārim.

Šogad Pasaules ekonomikas forumā izvirzītas sešas galvenās diskusiju tēmas, piemēram, kā nodrošināt ilgtspējīgu ekonomikas pieaugumu pasaulē, kā garantēt drošību, kā samazināt nabadzību un palielināt vienlīdzību un citas. Tiks iztirzāta arī valstu līderu un valdību loma šajos procesos.

Tikšanās laikā Vaira Vīķe–Freiberga iepazīstināja “Ekonomistu apvienības 2010” biedrus ar savu redzējumu par Latvijas ilgtermiņa attīstību un drošības jautājumiem, gatavojoties iestājai Eiropas Savienībā un NATO. Pēc tam bija neformāla diskusija, kuras laikā tikšanās dalībnieki pārrunāja Latvijas ekonomiskās attīstības jautājumus.

Apvienības biedriem bija iespēja uzdot jautājumus prezidentei, un arī viņa izvirzīja vairākus problēmjautājumus, uz kuriem apvienība iesniegs atbildes Valsts prezidenta kancelejā tuvāko dienu laikā.

Galvenā sarunu tēma bija Latvijas ekonomiskās attīstības saistība ar mūsu valsts ilgtermiņa drošību, kas savukārt ir saistīta ar Latvijas ģeopolitiskās vietas definēšanu un iestāšanos Eiropas Savienībā un NATO. Šajā kontekstā ļoti svarīga ir starptautiskos līgumos noteikto saistību izpilde. Politiķiem ir ne tikai jāuztver un jāseko līdzi sabiedriskajai domai, bet arī laikus jāskaidro un jāpārliecina cilvēki par viena vai otra soļa nepieciešamību valsts attīstības labā.

Sarunu laikā tika skarts jautājums par ārvalstu investīciju lomu valsts attīstībā un pārrunāts, kuros sektoros būtu svarīgi ieguldīt investīcijas. Tika minēts arī tas, ka tuvākajos gados, pēc demogrāfiskā cikla vadoties, Latvijā būs pietiekami daudz labi izglītotu cilvēku, kuri spēs veiksmīgi darboties informācijas tehnoloģiju nozarē. Izskanēja atziņa, ka pilnībā netiek izmantots Latvijas kā tūrisma zemes potenciāls.

Vairāk nekā par tiešo ekonomiku diskusijas laikā tika runāts par ārpolitiku un sociālajiem jautājumiem, jo, vērojot Latvijas virzību uz ES un NATO, redzams, ka problēmas nav ekonomikā. Struktūrpolitika, naudas politika un banku finansu joma ir sakārtotas. Latvija šobrīd ir to valstu vidū, kurām ir vislielākais ekonomiskais pieaugums pasaulē. Latvijas iekšzemes kopprodukta pieauguma pamatā lielā mērā ir īstenotās reformas un ekonomiskā brīvība, kas reizēm sabiedrībā tiek kritizēta.

Simboliski, ka tikšanās notika zālē, ko rotā tīģera attēls. Par tīģeriem parasti tiek dēvētas Dienvidaustrumāzijas valstis, kuru ekonomiskā attīstība ir ļoti strauja. Valsts attīstības dēļ dažkārt par tīģeri tiek saukta arī Igaunija. Ir jomas, kurās mūsu valsts ir apsteigusi ziemeļu kaimiņus, tāpēc pamatots ir Valsts prezidentes vēlējums, lai arī Latvija kļūtu par vienu no tīģeriem un lai pasaule varētu runāt par Baltijas tīģeriem.

Protams, ir ļoti liela atšķirība starp Dienvidaustrumāziju un mums, jo viņi varēja piesaistīt intelektuālo potenciālu no lielās Ķīnas. Iedzīvotāju blīvums mūsu valstī ir ļoti zems, turklāt ir liels pensionāru īpatsvars, bet iespēju piesaistīt no ārzemēm mūsu identitātes nesējus latviešus nav, tāpēc nopietni jāanalizē un sabiedrībā jārunā par valsts migrācijas un imigrācijas politiku. Ja mums būtu vairāk intelektuāli spēcīgu cilvēku un vairāk iedzīvotāju vispār, ekonomiskā situācija valstī kopumā uzlabotos straujāk.

Marika Līdaka, “LV” tautsaimniecības redaktore

Par Valsts prezidentes apmeklējumu Rīgas enerģētikas uzņēmumā

Lai iepazītos ar VAS “Latvenergo” darbību un ar uzņēmuma vadību pārrunātu konkurētspējas nostiprināšanu un vienota Baltijas elektroenerģētikas tirgus izveides iespējas, vakar, 24. janvārī, valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga apmeklēja Rīgas TEC–2.

“Latvenergo” prezidents Kārlis Miķelsons iepazīstināja Valsts prezidenti ar uzņēmuma saimniecisko darbību un aktualitātēm, kā arī minēja svarīgākos jautājumus, kas satrauc Latvijas enerģētiķus. Valsts prezidente iepazinās arī ar TEC–2, kas ir lielākais siltumenerģijas ražotājs galvaspilsētas iedzīvotājiem.

Īpaša uzmanība Valsts prezidentes un uzņēmuma vadības sarunā pievērsta “Latvenergo” lomai valsts energoapgādes sistēmā, kā arī enerģētikas attīstībai Latvijā līdz ar valsts iestāšanos Eiropas Savienībā. Atbilstoši Eiropas Savienības direktīvai un Latvijas Ministru kabineta lēmumam uzņēmumā jau tiek veikta reorganizācija, kuras rezultātā patērētājiem tiks dotas reālas iespējas izvēlēties elektroenerģijas ražotāju, bet “Latvenergo” kļūs par konkurētspējīgu, liberāla tirgus apstākļiem atbilstošu uzņēmumu.

Pārrunāti arī “Latvenergo” investīciju plāni, uzņēmuma infrastruktūras atjaunošanas, vides aizsardzības un drošības jautājumi, kā arī sadarbības iespējas Baltijas jūras reģionā.

Valsts prezidenta preses dienests