Par Latvijas tieslietu ceļu uz Eiropu

Tieši Latvijas straujā tuvošanās dalībai Eiropas Savienībā (ES) pēdējo divu gadu laikā likusi tieslietu attīstības jautājumiem nokļūt politiķu un sabiedrības uzmanības centrā, — to 23. janvārī, diplomātiskajā salonā uzrunājot ārvalstu vēstniekus un diplomātus, atzina Latvijas Republikas tieslietu ministre Ingrīda Labucka. Šoreiz diplomātiskā salona vakara diskusijas tēma bija “Latvija ceļā uz Eiropas Savienību: tiesiskā dimensija” un kopā ar tieslietu ministri uz šo tikšanos bija aicināts arī Augstākās tiesas priekšsēdētājs Andris Guļāns un Tieslietu ministrijas (TM) valsts sekretārs Aivars Maldups.

Tuvojoties brīdim, kad Latvija varētu kļūt par ES dalībvalsti, arvien skaidrāk iezīmējas tās steidzami nepieciešamās reformas Latvijas tieslietu sistēmā, kuras realizējot mūsu valsts varētu sekmīgi pildīt visas saistības un pilnvērtīgi iekļauties ES tiesību sistēmā.

Kā norādīja I. Labucka, pēdējā laikā uzsāktas vairākas nozīmīgas pārmaiņas un šogad saskaņā ar janvāra sākumā valdībā pieņemto rīcības plānu iecerēts realizēt daudz nozīmīgu uzdevumu. Lai novērstu pārmetumus par TM kā izpildvaras pārstāvja pārāk lielo ietekmi uz tiesu varu Latvijā, tuvākajā laikā paredzēts veikt strukturālas izmaiņas ministrijā, pārdalīt administratīvās funkcijas un nodrošināt to, ka tiesu darbības administratīvo nodrošinājumu veic atsevišķa, speciāli šim mērķim izveidota institūcija. Tā varētu būt valsts aģentūra. Lai vēl vairāk nostiprinātu tiesu varas neatkarību, nākotnē tiek plānots izveidot arī Justīcijas padomi, kura izlemtu nozīmīgākos ar tiesu varu saistītos jautājumus. Šajā padomē tiktu pārstāvētas visas Latvijas tiesu instances un tās darbu vadītu Augstākās tiesas priekšsēdētājs.

Šobrīd ļoti aktīvi tiek strādāts arī pie jaunas tiesnešu atalgojuma sistēmas, un, saskaņā ar I. Labuckas teikto, šis darbs norit sekmīgi, tādējādi jau 2003. gada budžeta projektā paredzēta šo izdevumu iestrāde.

Lai nodrošinātu tiesnešu kvalifikācijas celšanu, šogad aktīvi tiks turpinātas vairākas tiesnešu apmācības programmas. Galvenais uzsvars šo mācību laikā tiks likts uz Eiropas Savienības tiesību apguvi, — uzsvēra I.Labucka.

Lai sekmētu tiesu darbību un novērstu smago situāciju, kāda Latvijā izveidojusies ar pārāk garajiem pirmstiesas aizturēšanas termiņiem un milzīgo neizskatīto lietu skaitu, kas sakrājies Latvijas tiesās, šogad tiks turpināts arī darbs pie procesuālās likumdošanas reformas tālākas izstrādes. Galvenais darbs šajā jomā saistīts ar jaunā Kriminālprocesa likumprojekta izstrādi. Iecerēts, ka jau tuvākajā laikā šis likumprojekts tiks nodots sabiedriskai apspriešanai un apspriešanai valdībā. Bet līdz jaunā likuma pieņemšanai un ieviešanai paies vēl ievērojams laiks, tādēļ patlaban nozīmīga ir spēkā esošā Kriminālprocesa kodeksa grozījumu pieņemšana Saeimā. Šie grozījumi līdzvērtīgi jau aptuveni trešdaļai no jaunā likuma un ievadīs principiālu Latvijas kriminālprocesa reformu. Šogad iecerēts veikt nozīmīgus grozījumus arī Civilprocesa likumā.

Cerams, ka šogad beidzot tiks pieņemts arī likums par zvērinātiem tiesu izpildītājiem. Šobrīd tiesu izpildītāji ir Tieslietu ministrijas departamenta darbinieki, bet jaunā likuma pieņemšana nodrošinātu tiesu izpildītāju neatkarību un efektivizētu tiesu spriedumu izpildi, — atzina tieslietu ministre.

Šogad plānots veikt arī nozīmīgu kapitālieguldījumu tiesu infrastruktūras attīstībā. Līdz rudenim jāpabeidz jaunā Rīgas apgabaltiesas nama izbūve un iekārtošana, šogad ekspluatācijā tiks nodots arī tiesu nams Daugavpilī. Plānots uzsākt tiesu namu celtniecību arī Liepājā un Jūrmalā. Šī ir pirmā reize kopš Latvijas neatkarības atgūšanas, izņemot laiku, kad tika izveidotas apgabaltiesas, kad tiek veikti šāda apjoma darbi tiesu infrastruktūras uzlabošanā, norādīja tieslietu ministre I. Labucka.

Atbildot uz jautājumu par Latvijas ieslodzījuma vietu augsto noslogojumu un iespējām būvēt jaunu cietumu Latvijā, I. Labucka atzina, ka tuvākajā laikā finansu līdzekļi šādām investīcijām budžetā nav plānoti. Bet, lai risinātu šo problēmu, iecerēts daudz aktīvāk strādāt pie noziegumu profilakses un noziedzības līmeņa samazināšanas. Nepieciešama sociālo apstākļu uzlabošanās un kā alternatīva jaunu cietumu celtniecībai plānota probācijas dienesta izveide, kas palīdzētu bijušajiem ieslodzītajiem atgriezties normālā dzīvē, uzsvēra tieslietu ministre.

Augstākās tiesas priekšsēdētājs Andris Guļāns, vērtējot tiesu varas stāvokli Latvijā, atzina, ka tiesnešu un tiesu varas neatkarība Latvijā ir nostiprināta Satversmē un likumos, bet, lai vēl vairāk nostiprinātu šo patstāvību, būtu jānodrošina arī lielāka tiesu finansiālā neatkarība un jāpaaugstina tiesnešu atalgojums. A. Guļāns atzina, ka tiesu sistēma Latvijā darbojas efektīvi, arī tiesnešu skaits ir pietiekams, un tie spēj veikt savas funkcijas. Lai risinātu problēmas ar tiesu pārslogotību, pēc A.Guļāna domām, nepieciešams sakārtot procesuālo kārtību — jāatvieglo šobrīd bieži visai nepamatoti sarežģītais process un jāatsakās no dažām vispār liekām procedūrām, lai lietu izskatīšana varētu noritēt daudz raitāk.

Kā nozīmīgu reformu, kas uzlabotu tiesu darbību, A. Guļāns minēja tiesu informatīvās sistēmas ieviešanu, kas nodrošinātu tiesu saslēgšanu vienotā tīklā un ar laiku — arī spriedumu un lēmumu pieejamību internetā. Tas savukārt ievērojami uzlabotu tiesu prakses attīstību.

Savukārt Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Aivars Maldups runāja par iecerētajām reformām Tieslietu ministrijā, kas nepieciešamas, lai uzlabotu visas tieslietu sistēmas stāvokli un ļautu tai līdzināties ES dalībvalstīs pieņemtajai. Lai uzlabotu Tieslietu ministrijas darbību, ir nepieciešams ievērojami palielināt tās kapacitāti — būtu jādubulto ministrijas ierēdņu skaits. Tādējādi ministrija spētu pilnvērtīgāk pildīt savas funkcijas un uzlabotos tieslietu sistēmas stāvoklis valstī, atzina A. Maldups.

Artis Nīgals, “LV” nozares redaktors