• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Līgums par Pasaules tirdzniecības organizācijas likumdošanas konsultatīvā centra izveidi. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 19.10.2000., Nr. 368/369 https://www.vestnesis.lv/ta/id/58173

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par Latvijas Republikas valdības un Horvātijas Republikas valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem

Vēl šajā numurā

19.10.2000., Nr. 368/369

PAR DOKUMENTU

Veids: starptautisks dokuments

Pieņemts: 30.11.1999.

RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).

Līgums par Pasaules tirdzniecības organizācijas

likumdošanas konsultatīvā centra izveidi

ŠĪ LĪGUMA SLĒDZĒJAS PUSES

Ņemot vērā, ka līdz ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas (turpmāk tekstā - PTO) dibināšanas līgumu ir radīta komplicēta tiesiskā sistēma un sarežģīta strīdu izšķiršanas kārtība;

Ņemot vērā, ka jaunattīstības valstīm, un jo īpaši vismazāk attīstītajām valstīm, valstīm ar ekonomiku pārejas posmā ir ierobežota kompetence PTO likumdošanā un sarežģīto tirdzniecības strīdu izšķiršanas procesu vadībā, kā arī viņu iespējas iegūt nepieciešamo kompetenci ir pakļautas nopietnām finansiālām un institucionālām grūtībām;

Tā kā PTO dibināšanas līguma ietvaros paredzēto tiesību un iespēju līdzsvaru iespējams saglabāt tikai gadījumā, ja visas PTO dalībvalstis pilnībā izprot savas no minētā līguma izrietošās tiesības un pienākumus un vienādās iespējas izmantot PTO strīdu izšķiršanas procedūras;

Tā kā PTO strīdu izšķiršanas procedūru ticamību un pieņemamību var nodrošināt tikai gadījumā, ja visas PTO dalībvalstis procesā efektīvi iesaistās;

Ir tādēļ nolēmušas radīt centru, lai sniegtu nepieciešamo izglītību, nodrošinātu kompetenci un sniegtu konsultācijas PTO likumdošanā, lai to varētu izmantot jaunattīstības valstis, un jo sevišķi vismazāk attīstītās valstis un valstis ar ekonomiku pārejas posmā un

IR VIENOJUŠĀS PAR SEKOJOŠO:

1.pants

PTO likumdošanas

konsultatīvā centra izveide

Ar šo tiek dibināts PTO likumdošanas konsultatīvais centrs (turpmāk tekstā - "Centrs").

2. pants

Centra mērķi un funkcijas

1. Centra mērķis ir sniegt juridiskas konsultācijas, atbalstu, un izglītību par PTO likumdošanu un strīdu izšķiršanas kārtību jaunattīstības valstīm, jo īpaši vismazāk attīstītajām valstīm un valstīm ekonomikas pārejas posmā.

2. Tādēļ Centrs apņemas:

* Sniegt juridiskas konsultācijas PTO likumdošanas jautājumos;

* Sniegt atbalstu pusēm un trešajām pusēm PTO strīdu izšķiršanas lietās;

* Izglītot valdību pārstāvjus PTO likumdošanas jomā, rīkojot seminārus par PTO likumdošanu un tiesvedību, izmantojot stipendijas un citus piemērotus līdzekļus, kā arī

* Veikt jebkādas citas funkcijas, ko tai piešķīrusi Ģenerālā asambleja.

3. pants

Centra struktūra

1. Centram ir Ģenerālā asambleja, Vadības padome un Izpilddirektors.

2. Ģenerālās asamblejas sastāvā ir Centra Dalībnieku pārstāvji, un šī līguma 3.pielikumā uzskaitīto vismazāk attīstīto valstu pārstāvji. Vismaz divas reizes gadā notiek Ģenerālās asamblejas tikšanās, lai

* Novērtētu Centra darbības sniegumu;

* Ievēlētu Vadības padomi;

* Pieņemtu Vadības padomes ieteiktos noteikumus;

* Pieņemtu Vadības padomes ieteikto gada budžetu un

* Veiktu tās funkcijas, kas tai piešķirtas saskaņā ar šī līguma noteikumiem.

Ģenerālā asambleja pieņem attiecīgās procedūras noteikumus.

3. Vadības padomes sastāvā ir četri locekļi, pārstāvis no vismazāk attīstītajām valstīm un Izpilddirektors. Personas, kas tiek nodarbinātas Vadības padomē sadarbojas atbilstoši savai rīcībspējai un tiek izvēlētas, balstoties uz šo personu profesionālo kvalifikāciju PTO likumdošanas jomā vai starptautiskajās tirdzniecības attiecībās un attīstībā.

4. Ģenerālā asambleja ieceļ Vadības padomes locekļus un vismazāk attīstīto valstu pārstāvi Vadības padomes sastāvā. Izpilddirektors Vadības padomē darbojas ex officio. Tās dalībvalstis, kas iekļautas šī līguma 1.pielikumā un trīs dalībvalstu grupas, kas iekļautas šī līguma 2.pielikumā katra var nominēt vienu locekli darbam Vadības padomē, savukārt Ģenerālā asambleja veic savu izvēli.

5. Vadības padome sniedz ziņojumus Ģenerālajai asamblejai. Vadības padomes tikšanās notiek tik bieži, cik nepieciešams, lai:

* Pieņemtu lēmumus, ar kuru palīdzību nodrošināt efektīvu un iedarbīgu Centra darbību saskaņā ar šo līgumu;

* Sagatavotu Centra gada budžetu, lai Ģenerālā asambleja to varētu apstiprināt;

* Pieņemtu lēmumus par to dalībnieku apelācijas lūgumiem, kuriem nav bijis atteikts tiesiskais atbalsts strīdu izšķiršanas procesā;

* Pārraudzītu Centra dotāciju fonda administrēšanu;

* Ieceltu neatkarīgu auditoru;

* Konsultējoties ar Dalībniekiem, izvēlētos Izpildirektoru;

* Ieteiktu Ģenerālajai asamblejai pieņemt noteikumus par:

* Vadības padomes procedūrām;

* Centra Izpilddirektora, darbinieku un Centra algoto līgumdarbinieku pienākumiem un darba kārtību, kā arī

* Centra dotāciju fonda administrēšanu un investīciju politiku.

* Veiktu tās funkcijas, kas tai piešķirtas saskaņā ar šī līguma noteikumiem.

6. Izpilddirektors ziņo Vadības padomei un Izpilddirektors ir jāuzaicina piedalīties visās Vadības padomes sanāksmēs. Izpilddirektora pienākums ir:

* Vadīt Centra ikdienas darbu;

* Nolīgt, vadīt un atlaist Centra darbiniekus saskaņā ar Ģenerālās asamblejas pieņemtajiem noteikumiem;

* Nolīgt konsultantus un pārraudzīt viņu darbu;

* Iesniegt Vadības padomei un Ģenerālajai asamblejai neatkarīga auditora ziņojumu par Centra ieņēmumiem un izdevumiem iepriekšējā finansu gada ietvaros un

* Pārstāvēt Centru.

4.pants

Lēmumu pieņemšana

1. Ģenerālā asambleja pieņem lēmumus pēc vienprātības principa. Priekšlikums, kas tiek apsvērts Ģenerālās asamblejas sanāksmē tiek uzskatīts par pieņemtu vienprātīgi, ja neviens no Centra locekļiem neierosina pret to formālus iebildumus. Šis nolikums mutatis mutandis attiecināms arī uz Vadības padomes lēmumiem.

2. Ja Ģenerālās asamblejas priekšsēdētājs/-āja vai Vadības padome nosaka, ka lēmumu nevar pieņemt vienprātīgi, Ģenerālās asamblejas priekšsēdtētājs var pieņemt lēmumu iesniegt jautājumu nobalsošanai Ģenerālajā asamblejā. Šādā gadījumā Ģenerālā asambleja pieņem savu lēmumu pēc vairākuma principa, klātesot četrām piektdaļām Dalībnieku. Katram Dalībniekam ir viena balss. Vienkāršais Dalībnieku vairākums sastāda jebkuras Ģenerālās asamblejas tikšanās kvorumu, kurā jautājums tiek likts uz nobalsošanu.

3. Gadījumā, kad jāpieņem lēmums par labojumiem, tiek ievērotas šī līguma 11.pantā izklāstītā procedūra.

5.pants

Centra finansiālā struktūra

1. Saskaņā ar šī līguma 6.panta 2.daļu no Dalībnieku iemaksām tiek veidots Centra dotāciju fonds.

2. Centrs par noteiktu samaksu sniedz juridiskus pakalpojumus saskaņā ar maksājumu aprēķināšanas tabulu, kas iekļauta šī līguma 4.pielikumā.

3. Centra gada budžetu sastāda Centra dotāciju fonda ienākumi, samaksa par Centra sniegtajiem pakalpojumiem un brīvprātīgi valstu valdību, starptautisko organizāciju un privāto sponsoru ieguldījumi.

4. Centram ir ārējs auditors.

6.pants

Dalībnieku tiesības un pienākumi

1. Katras Dalībnieks no jaunattīstības valsts un katrs Dalībnieks no valsts ar ekonomiku pārejas posmā, kas iekļautas šī līguma 2.pielikumā, ir tiesīgi saņemt Centra pakalpojumus saskaņā ar Ģenerālās asamblejas pieņemtajiem noteikumiem un par šī līguma 4.pielikumā noteikto samaksu.

Katrs Dalībnieks var pieprasīt, lai atbalsts PTO strīdu izšķiršanas lietā tiek sniegts jebkurā no trim oficiālajām PTO valodām.

2. Katrs Dalībnieks, kas pieņēmis šo līgumu nekavējoties nokārto vienreizējo maksājumu Centra dotāciju fondā un/vai ikgadējos maksājumus pirmajos piecos Centra darbības gados saskaņā ar šajā līgumā noteikto ieguldījumu skalu, kas iekļauta 1. un 2.pielikumā. Katrs Dalībnieks, kas pievienojies šim līgumam veic savus maksājumus saskaņā ar tā iestāšanās dokumentu noteikumiem.

3. Katrs Dalībnieks nekavējoties nokārto maksājumu Centram par Centra sniegtajiem pakalpojumiem.

4. Ja Vadības padome uzskata, ka kāds no Dalībniekiem nepilda savus pienākumus, kas uzskaitīti šī panta 2. vai 3. daļā, tā var nolemt aizliegt attiecīgajam Dalībniekam izmantot šī panta 1. daļā noteiktās tiesības.

5. Nekas šajā līgumā netiek interpretēts tā, lai norādītu uz jebkādām finansiālām saistībām ar kādu no Dalībniekiem līdztekus tām saistībām, kas rodas, ievērojot šī panta 2. un 3. daļas noteikumus.

7.pants

Vismazāk attīstīto valstu tiesības

Vismazāk attīstītajām valstīm, kas iekļautas 3.pielikumā pēc to pieprasījuma tiks piešķirti Centra pakalpojumi saskaņā ar Ģenerālās asamblejas pieņemtajiem noteikumiem un 4.pielikumā iekļauto maksājumu kārtību. Visām šīm valstīm ir tiesības prasīt, lai palīdzība PTO strīdu izšķiršanas lietā notiktu jebkurā no trim oficiālajām PTO valodām.

8.pants

Prioritātes sniedzot atbalstu

PTO strīdu izšķiršanas lietā

Ja divas valstis, kurām ir tiesības saņemt atbalstu PTO strīdu izšķiršanas lietā ir iesaistītas vienā un tajā pašā lieta, atbalsts tiek sniegts saskaņā ar sekojošām prioritātēm. Pirmkārt, vismazāk attīstītās valstis, otrkārt, Dalībnieki, kas pieņēmuši šo līgumu, treškārt dalībnieki, kas pievienojušies šim līgumam. Ģenerālā asambleja pieņem savus noteikumus par atbalsta sniegšanu PTO strīdu izšķiršanas lietā, ievērojot minētās prioritātes.

9.pants

Sadarbība ar citām

starptautiskajām organizācijām

Centrs sadarbojas ar Pasaules Tirdzniecības Organizāciju un citām starptautiskajām organizācijām ar nolūku veicināt šī līguma mērķu īstenošanu.

10.pants

Centra tiesiskais statuss

1. Centram ir juridiskas personas statuss. Tā rīcībā, jo īpaši, ietilpst sekojošas funkcijas: slēgt līgumus, iegūt un atsavināt kustamo un nekustamo īpašumu, kā arī uzsākt tiesas procedūras.

2. Centrs atrodas Ženēvā Šveicē.

3. Centrs cenšas rast iespēju noslēgt līgumu ar Šveices Konfederāciju par Centra statusu, privilēģijām un neaizskaramību. Šādu līgumu parakstīt ir tiesīgs Ģenerālās asamblejas priekšsēdētājs/-āja, ko apstiprina Ģenerālā asambleja. Līgums var noteikt, ka Šveices Konfederācija pielīdzinās Centram tā izpilddirektoram un darbiniekiem tādu pašu statusu, privilēģijas un neaizskaramību, kādu Šveices Konfederācijas piešķir pastāvīgajām diplomātiskajām misijām un tās locekļiem vai starptautiskajām organizācijām un to darbiniekiem.

11.pants

Līguma labojumi, izbeigšana

un Dalībnieku izstāšanās

1. Visi Centra un Vadības padomes Dalībnieki var iesniegt Ģenrālajai asamblejai priekšlikumus šī līguma noteikumu labojumiem. Ar priekšlikumu nekavējoties tiek iepazīstināti visi Dalībnieki. Ģenerālā asambleja pieņem lēmumu par to, vai iesniegt priekšlikumu dalībniekiem pieņemšanai. Labojumi stājas spēkā trīsdesmitajā dienā pēc datuma, kad depozitārijā ir saņemti visu Dalībnieku pieņemšanas dokumenti.

2. Jebkurš no Centra Dalībniekiem un Vadības padomes var iesniegt Ģenerālajai asamblejai priekšlikumu labot to maksājumu skalu, kas iekļauta šī līguma 1. un 2.pielikumā, kā arī maksājumu kārtību, kas iekļauta šī līguma 4.pielikumā, ja to prasa Centra finansiālā situācija. Labojumi stājas spēkā trīsdesmitajā dienā pēc datuma, kurā Ģenerālā asambleja pieņēmusi vienbalsīgu lēmumu.

3. Šī panta 1. un 2. daļa sastādīta bez jebkādiem aizspriedumiem pret Vadības padomes pienākumiem modificēt 2. un 4.pielikumu saskaņā ar tajos iekļautajām Piezīmēm.

4. Jebkurš no Dalībniekiem jebkurā laikā var izstāties no šī līguma Dalībnieku saraksta, iesniedzot rakstisku brīdinājumu depozitārijā. Depozitārijs informē Centra Izpilddirektoru un Centra Dalībniekus par šāda paziņojuma esamību. Izstāšanās stājas spēkā trīsdesmitajā dienā pēc datuma, kad Depozitārijs saņēmis šādu paziņojumu. Pienākumu kārtot maksājumus par Centra sniegtajiem pakalpojumiem saskaņā ar šī līguma 6.panta 3. daļu neietekmē paziņojums par izstāšanos. Dalībniekam, kas izstājas, nav tiesību uz attiecīgā Dalībnieka veikto iemaksu Centra dotāciju fondā atpakaļsaņemšanu.

5. Ģenerālā asambleja var nolemt pārtraukt šī līguma darbību. Pirms izbeigšanas Centra aktīvi tiks sadalīti starp esošajiem un bijušajiem Centra locekļiem atbilstoši katra Dalībnieka kopējiem ieguldījumiem dotāciju fondā un/vai Centra gada budžetā.

12.pants

Pārejas noteikumi

1. Centra pirmo piecu darbības gadu laikā Centra gada budžetu veido Dalībnieku ikgadējās iemaksas saskaņā ar šī līguma 6.panta 2.daļu un šī līguma 1.pielikumu. Šajā periodā ienākumi no dotāciju fonda un no samaksas par sniegtajiem pakalpojumiem tiek uzkrāti dotāciju fondā.

2. Centra pirmo piecu darbības gadu laikā Vadības padomē darbojas pieci padomes locekļi. Dalībnieki, kas iekļauti šī līguma 1.pielikumā, var nominēt divas personas darbam Vadības padomē augšminētajā laika posmā.

3. Dalībnieka pienākumu veikt ikgadējos maksājumus Centra pirmo piecu darbības gadu laikā saskaņā ar šī līguma 6.panta 2.daļu un šī līguma 1.pielikumu neietekmē attiecīgā Dalībnieka izstāšanas no līguma.

13.pants

Līguma pieņemšana un stāšanās spēkā

1. Jebkura valsts vai muitas teritorija, kas iekļauta šī līguma 1., 2. vai 3.pielikumā var kļūt par Centra Dalībnieku trešās PTO Ministru[LM1] konferences laikā, kas notiek Sietlā no 1999.gada 30.novembra līdz 3.decembrim, pieņemot šo līgumu, parakstot līgumu vai parakstot un ratificējot, pieņemot vai apstiprinot parakstu vēlāk, kā arī turpmākajā laika posmā - līdz 2000.gada 31.martam. Ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprinājuma dokuments tiek iesniegts ne vēlāk kā līdz 2002.gada 30.septembrim.

2. Šis līgums stājas spēkā trīsdesmitajā dienā pēc datuma, kad ir īstenoti visi sekojošie apstākļi:

* Ir iesniegts divdesmitais ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprinājuma dokuments vai paraksts, kas vairs nav jāratificē, jāpieņem, vai jāapstiprina;

* Kopējā vienreizējā iemaksa Centra dotāciju fondā, no valstīm vai muitas teritorijām, kuras pieņēmušas šo līgumu un kas jāveic saskaņā ar šī līguma 6.panta 2.daļu un šī līguma 1. un 2.pielikumu, pārsniedz sešus miljonus ASV dolāru, un ja;

* Kopējā gada iemaksu summa no valstīm vai muitas teritorijām, kuras pieņēmušas šo līgumu un kas jāveic saskaņā ar šī līguma 6.panta 2.daļu un šī līguma 1.pielikumu, pārsniedz sešus miljonus ASV dolāru.

3. Visām līgumslēdzējām pusēm, kas iesniedz savus ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprinājuma dokumentus pēc šī panta 2.daļā noteiktā datuma, šis līgums stājas spēkā trīsdesmitajā dienā pēc datuma, kad ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprinājuma dokuments ticis iesniegts.

14.pants

Atlaides

Nekādas atrunas attiecībā uz nevienu no šī līguma noteikumiem nav iespējamas.

15.pants

Pielikumi

Šī līguma pielikumi uzskatāmi par neatņemamu līguma sastāvdaļu.

16.pants

Pievienošanās līgumam

Jebkura PTO dalībvalsts vai jebkura atsevišķa muitas teritorija, kas atrodas pievienošanās procesā PTO var kļūt par Centra Dalībnieku, pievienojoties šim līgumam, balstoties uz tiem nosacījumiem un apstākļiem, par kuriem vienojas pati dalībvalsts un konsulatīvais Centrs. Pievienošanās uzskatāma par notikušu pēc tam, kad Ģenerālās asambleja apstiprinājusi pievienošanās dokumentu. Ģenerālā asambleja apstiprina pievienošanās dokumentu tikai pēc Vadības padomes ieteikuma, kas notiek gadījumā, ja pievienošanās Centram neradīs ne finansiālās, ne darbības grūtības. Dalībniekiem, kas jau ir PTO sastāvā, valstij vai atsevišķai muitas teritorijai, kas vēl atrodas iestāšanās procesā PTO, šis līgums stājas spēkā trīsdesmitajā dienā pēc datuma, kad pievienošanās dokuments ir iesniegts depozitārijā.

17.pants

Līguma iesniegšana un reģistrācija

1. Šis līgums tiek iesniegts Nīderlandes Karalistes Valdībai.

2. Šis līgums tiek reģistrēts saskaņā ar Apvienoto Nāciju Hartas 102.panta noteikumiem.

SASTĀDĪTS Sietlā, tūkstoš deviņi simti deviņdesmit devītā gada trīsdemitajā novembrī, vienā eksemplārā angļu, franču un spāņu valodās, turklāt visi teksti ir vienādi autentiski.

 

1. pielikums

Attīstīto valstu minimālās iemaksas

Maksājums Maksājums gada
PTO dalībvalsts dotāciju budžetā pirmajos
fondā piecos darbības
gados
Amerikas
Savienotās Valstis
Apvienotā
Karaliste $ ASV 1.250.000
Austrālija
Austrija
Beļģija
Dānija $ ASV 1.000.000
Eiropas
Kopienas
Francija
Grieķija
Īrija $ ASV 1.000.000 $ ASV 1.250.000
Islande
Itālija $ ASV 1.000.000
Japāna
Jaunzēlande
Kanāda $ ASV 1.000.000
Lihtenšteina
Luksemburga
Nīderlande $ ASV 1.000.000 $ ASV 1.250.000
Norvēģija $ ASV 1.000.000 $ ASV 1.250.000
Portugāle
Somija $ ASV 1.000.000
Spānija
Šveice
Vācija
Zviedrija $ ASV 1.000.000

Piezīme: Dalībnieks ir tiesīgs, ja uzskata to par nepieciešamu, veikt maksājumus dotāciju fondā, sadalot maksājumu vienādās daļās triju gadu laikā pēc šī līguma stāšanās spēkā.

 

2. pielikums

Jaunattīstības valstu

un valstu ar ekonomiku pārejas posmā minimālās iemaksas

% no
Kritēriji PTO PTO Iemaksa
Dalībvalsts maksā- dotāciju fondā
juma
A KATEGORIJA
>1.5% Koreja 2.32 $ ASV 300.000
Honkonga, Ķīna 3.54 $ ASV 300.000
Meksika 1.51 $ ASV 300.000
Singapūra 2.25 $ ASV 300.000
 
vai augsti Bruneja 0.04 $ ASV 300.000
ienākumi Darussalama
Apvienotie 0.52 $ ASV 300.000
Arābu Emirāti
Izraēla 0.59 $ ASV 300.000
Katāra 0.06 $ ASV 300.000
Kipra 0.07 $ ASV 300.000
Kuveita 0.24 $ ASV 300.000
Makkao 0.07 $ ASV 300.000
B KATEGORIJA
>0.15% Argentīna 0.47 $ ASV 100.000
<1.5% Brazīlija 0.92 $ ASV 100.000
Čehijas Republika 0.51 $ ASV 100.000
Čīle 0.29 $ ASV 100.000
Dienvidāfrika 0.55 $ ASV 100.000
Ēģipte 0.26 $ ASV 100.000
Filipīnas 0.46 $ ASV 100.000
Indija 0.57 $ ASV 100.000
Indonēzija 0.87 $ ASV 100.000
Kolumbija 0.25 $ ASV 100.000
Malaizija 1.31 $ ASV 100.000
Maroka 0.16 $ ASV 100.000
Nigērija 0.20 $ ASV 100.000
Pakistāna 0.19 $ ASV 100.000
Polija 0.48 $ ASV 100.000
Rumānija 0.15 $ ASV 100.000
Slovākijas 0.17 $ ASV 100.000
Republika
Slovēnija 0.19 $ ASV 100.000
Taizeme 1.19 $ ASV 100.000
Turcija 0.60 $ ASV 100.000
Ungārija 0.32 $ ASV 100.000
Venecuēla 0.32 $ ASV 100.000
 
Vidēji Antikva un 0.03 $ ASV 100.000
augsti Barbuda
ienākumi Bahreina 0.09 $ ASV 100.000
Barbadosa 0.03 $ ASV 100.000
Gabona 0.04 $ ASV 100.000
Malta 0.05 $ ASV 100.000
Maurīcija 0.04 $ ASV 100.000
Senkitsa un 0.03 $ ASV 100.000
Nevisa.
Sentlūsija 0.03 $ ASV 100.000
Trinidada un 0.04 $ ASV 100.000
Tobago
Urugvaja 0.06 $ ASV 100.000
C KATEGORIJA
<0.15% Beliza 0.03 $ ASV 50.000
Bolīvija 0.03 $ ASV 50.000
Botsvāna 0.04 $ ASV 50.000
Bulgārija 0.11 $ ASV 50.000
Dominika 0.03 $ ASV 50.000
Dominikanas 0.10 $ ASV 50.000
Republika
Ekvadora 0.09 $ ASV 50.000
Fidži 0.03 $ ASV 50.000
Gajana 0.03 $ ASV 50.000
Gana 0.03 $ ASV 50.000
Grenada 0.03 $ ASV 50.000
Gruzija* 0.03 $ ASV 50.000
Gvatemala 0.05 $ ASV 50.000
Hondurasa 0.03 $ ASV 50.000
Igaunija* 0.03 $ ASV 50.000
Jamaika 0.06 $ ASV 50.000 Kamerūna 0.04 $ ASV 50.000
Kenija 0.05 $ ASV 50.000
Kirgīzijas 0.03 $ ASV 50.000
Republika
Kongo 0.04 $ ASV 50.000
Kostarika 0.07 $ ASV 50.000
Kotdivuāra 0.07 $ ASV 50.000
Kuba 0.04 $ ASV 50.000
Latvija 0.03 $ ASV 50.000
Mongolija 0.03 $ ASV 50.000
Namībija 0.03 $ ASV 50.000
Nikaragva 0.03 $ ASV 50.000
Panama 0.14 $ ASV 50.000
Papua-Jaungvineja 0.05 $ ASV 50.000
Paragvaja 0.05 $ ASV 50.000
Peru 0.12 $ ASV 50.000
Salvadora 0.04 $ ASV 50.000
Senegāla 0.03 $ ASV 50.000
Sentvinsenta un 0.03 $ ASV 50.000
Grenadīna
Surinama 0.03 $ ASV 50.000
Svazilenda 0.03 $ ASV 50.000
Šrilanka 0.09 $ ASV 50.000
Tunisija 0.14 $ ASV 50.000
Zimbabve 0.03 $ ASV 50.000
Vismazāk attīstītās valstis, kas
uzskaitītas 3. pielikumā, ko
pieļauj šis Līgums $ ASV 50.000

*Nav izlemts par ratifikācijas dokumenta iesniegšanu.

Piezīmes:

1. Dalībniekam ir tiesības veikt ikgadējos maksājumus pa vienādām daļām četru gadu laikā pēc šī līguma stāšanās spēkā gadījumā, ja Dalībnieks to uzskata par nepieciešamu.

2. To valstu klasifikācija, kas iekļautas šī līguma 2.pielikuma A, B un C grupā tika veikta, balstoties uz šo valstu daļu pasaules tirdzniecības darījumu apritē, apaļojot uz augšu, atspoguļojot katras valsts ienākumus per capita , kā norādīts nākamajā tabulā. Daļa pasaules tirdzniecības darījumos tika noteikta, balstoties uz valstu daļu pasaules tirdzniecības darījumos, kurus PTO organizācija izmantojusi, nosakot Dalībniekus PTO izdevumos. Katras valsts ienākumi per capita aprēķināti, balstoties uz Pasaules Bankas statistiku. Ņemot vērā šos kritērijus un statistikas avotus, Vadības padome pārskata izveidoto Dalībnieku klasifikāciju, kas iekļauti šajā pielikumā, vismaz ik pēc pieciem gadiem un, ja nepieciešams, pārveido klasifikāciju, lai atspoguļotu jebkādas izmaiņas valstu ieņemamajās pasaules tirdzniecības darījumos un/vai šo Dalībnieku ienākumus per capita .

Kategorija PTO daļa IKP per capita
A >= 1.5% vai Valstis ar augstu
ienākumu līmeni
B >=0.15% un Valstis ar vidēji augstu
<1,5% vai ienākumu līmeni
C <0,15%

3. Šī līguma 7.panta un šī līguma 4.pielikuma noteikumi vienādā mērā attiecas uz vismazāk attīstītajām valstīm, kas iekļautas šī līguma 3.pielikumā un kas nav pieņēmušas šo līgumu, kā arī uz vismazāk attīstītajām valstīm, kas iekļautas šī līguma 3.pielikumā un kas ir pieņēmušas šo līgumu.

4. Valstis un muitas teritorijas, kas iekļautas 2.pielikumā un kas nav Centra Dalībnieki var pieprasīt Centra atbalstu PTO strīdu izšķiršanas procesā, kam piemērojama šī līguma 4.pielikumā norādītā apmaksa. Šāds atbalsts tiek nodrošināts tikai ar noteikumu, ka neviens no Centra Dalībniekiem nav iesaistīts tajā pašā lietā vai neviens no Centra Dalībniekiem nav pilnvarojis Centra atbalstu attiecīgajai valstij vai muitas teritorijai. Visi citi pakalpojumi ir pieejami tikai un vienīgi Centra Dalībniekiem un vismazāk attīstītajām valstīm.

3. pielikums

Vismazāk attīstītās valstis,

kam tiesības saņemt centra pakalpojumus

PTO dalībvalsts % no PTO
maksājumiem
Angola 0.07
Bangladeša 0.09
Benīna 0.03
Buhtana* 0.03
Burkina Faso 0.03
Burundi 0.03
Kambodža 0.03
Kaboverde* 0.03
Centrālā Āfrikas Republika 0.03
Čada 0.03
Kongo demokrātiskā Republika 0.03
Džibuti 0.03
Gambija 0.03
Gvineja - Bisava 0.03
Gvinejas Republika 0.03
Haiti 0.03
Lao tautas demokrātiskā Republika 0.03
Lesoto 0.03
Madagaskāra 0.03
Malāvija 0.03
Maldivas 0.03
Mali 0.03
Mauritānija 0.03
Mianmāra 0.03
Mozambika 0.03
Nepāla* 0.03
Nigērija 0.03
Ruanda 0.03
Samoa 0.03
Sjera Leone 0.03
Zālamana salas 0.03
Sudāna 0.03
Tanzānija 0.03
Togo 0.03
Uganda 0.03
Vanautu* 0.03
Zambija 0.03

*Pašreiz vēl iestāšanās procesā PTO

Piezīme: Ja Apvienoto Nāciju Organizācija klasificē valsti, kas nav iekļauta šajā pielikumā, kā vismazāk attīstīto valsti, attiecīgā valsts uzskatāma par iekļautu šajā pielikumā, ja tā ir PTO dalībvalsts vai patreiz atrodas iestāšanas procesā PTO. Ja valsts ir iekļauta šajā pielikumā un Apvienoto Nāciju Organizācija to vairs neiekļauj vismazāk attīstīto valstu grupā, tā uzskatāma par valsti, kas šajā pielikumā nav iekļauta.

4. pielikums

Maksājumu kārtība

par centra sniegtajiem pakalpojumiem

PAKALPOJUMS MAKSA (PAR STUNDU)
Juridiskās konsultācijas
PTO likumdošanas jautājumos:
• Dalībnieki un Bez maksas. Vadības
vismazāk attīstītās padome varētu lemt par
valstis maksimālu stundu skaita
noteikšanu.
Jaunattīstības valstis, kas nav Centra Dalībnieki
A kategorija $ ASV 350
B kategorija $ ASV 300
C kategorija $ ASV 250

Atbalsts PTO strīdu

izšķiršanas procesā:

• Maksa tiks iekasēta par stundu, vai par lietu. Ja maksa noteikta par lietu, tiek piestādītas izmaksu tāmes par katru procesa attīstības fāzi

(piemēram, - fāze, kad lieta nodota PTO paneļa izskatīšanai, apelācijas fāze, u.t.t.)

• Ja divi Dalībnieki vai Dalībnieks un kāda no vismazāk attīstītajām valstīm vēlas izmantot Centra pakalpojumus, un ja nepieciešams izmantot ārēju juridisko konsultantu palīdzību, abu pušu rēķini tiks paaugstināti par 20 (divdesmit) procentiem.

• Dalībnieki un Procenti no maksas par
vismazāk attīstītās stundu ($ ASV 250)
valstis :
Atlaide Maksa par
stundu
A kategorija 20% $ ASV 200
B kategorija 40% $ ASV 150
C kategorija 60% $ ASV 100
Vismazāk attīstītās valstis 90% $ ASV 25
• Jaunattīstības valstis, kas nav Centra Dalībnieki
A kategorija $ ASV 350
B kategorija $ ASV 300
C kategorija $ ASV 250
Semināri par Dalībniekiem bez
jurisprudenci un maksas
citas izglītības
aktivitātes
Stipendijas
Vismazāk attīstītās Atkarībā no sponsorējuma
valstis pieejamības. Centrs
apmaksā izdevumus un
algas.
Dalībnieki Izdevumus un algas
apmaksā izglītības
saņēmēju valstu valdības,
izņemot gadījumus, ja
iespējama sponsorēšana.

Piezīme: Gadījumā, ja Vadības padome izsaka šādu priekšlikumu, šo maksājumu kārtību Ģenerālā asambleja var pielāgot tā, lai tiktu atspoguļotas izmaiņas Šveices patērētāju cenu indeksā.

Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!