Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas darbības stratēģija un pamatprincipi

Pieņemts ar
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes lēmumu
(prot. Nr.2(32), 09.01.2002.)

1. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (turpmāk Regulators) uzskata sabiedriskos pakalpojumus¹ par pirmās nepieciešamības produktiem iedzīvotājiem un nepieciešamu priekšnoteikumu valsts tautsaimniecības attīstībai un konkurētspējas palielināšanai. Regulatora darbības mērķis ir nodrošināt patērētājiem ilgtspējīgu iespēju saņemt kvalitatīvus pakalpojumus par ekonomiski pamatotām cenām, turklāt stimulējot pakalpojumu sniedzēju efektīvu darbību un nodrošinot viņiem saprātīgu peļņu. Šim nolūkam Regulators radīs drošu un stabilu vidi sabiedrisko pakalpojumu regulēšanai, kas ir taisnīga pret pakalpojumu sniedzējiem un patērētājiem. Sabiedrības un pakalpojumu sniedzēju uzticību Regulators uzskata par savu galveno aktīvu un sekmīgam darbam principiāli nepieciešamu nosacījumu.

2. Izvirzītā mērķa sasniegšanai Regulators izveidos Latvijā neatkarīgu, uzticamu un taisnīgu sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas modeli, kuru raksturo:

• pakalpojumu pieejamība visā valsts teritorijā bez patērētāju diskriminācijas;

• konkurence starp pakalpojumu sniedzējiem un izvēles iespējas patērētājiem;

• pastāvīgi pieaugoša pakalpojumu kvalitāte;

• uz patērētājiem orientēta cenu un tarifu noteikšanas metodika, kas nosaka ekonomiski pamatotas un pakalpojumu kvalitātei atbilstošas cenas;

• investoru risku mazinoši investīciju atdeves principi;

• definētas un izvērstas patērētāju aizsardzības procedūras;

• ētiski regulatora darbības principi – konsekvence, prognozējamība, taisnīgums, atbildība, caurskatāmība.

3. Regulators savā darbībā pilnā mērā realizēs Latvijā izveidotās daudznozaru sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas sistēmas priekšrocības, īstenojot visām nozarēm vienotus regulēšanas principus, tai skaitā:

• patērētājiem un pakalpojumu sniedzējiem prognozējamu un visām sabiedrisko pakalpojumu nozarēm saskaņotu regulēšanu;

• saskaņotas nozaru attīstības un konkurences veidošanās indikatoru sistēmas ieviešanu un pielietošanu;

• pārbaudītu regulēšanas principu un instrumentu pielietošanu visās pakalpojumu nozarēs², ievērojot atsevišķo nozaru īpatnības;

• vienotas pieejas nodrošināšanu daudznozaru pakalpojumu sniedzējiem, tai pašā laikā pievēršot pastiprinātu uzmanību iespējamajiem konkurences noteikumu pārkāpumiem saistībā ar daudznozaru un savstarpēji saistīto uzņēmumu darbību.

4. Izvirzītā modeļa īstenošanai ir nepieciešams samazināt līdz minimumam ar Regulatora darbību saistītos riska faktorus. Izpratne un atbalsts sabiedrībā tiks panākti ar lēmumu sagatavošanas un pieņemšanas procesa caurskatāmību, regulēšanas darbību un procedūru atklātumu, pieņemto lēmumu izskaidrošanu. Regulators izvairīsies no pārspīlētas pārregulēšanas, pretnostatoša darbības stila, konfliktiem ar pakalpojumu sniedzējiem, kas pasliktinātu kopējo uzņēmējdarbības vidi valstī. Regulatora intelektuālais potenciāls un kapacitāte tiks nostiprināti, piesaistot neatkarīgus ekspertus, tādējādi sekmējot adekvātu lēmumu pieņemšanu.

5. Viens no galvenajiem Regulatora uzdevumiem izvirzīto mērķu sasniegšanai ir pašlaik ierobežotās konkurences attīstība³ atbilstoši valdības akceptētajām ilgtermiņa sektorpolitikām. Konkurence stimulēs pakalpojumu sniedzējus darboties ar maksimālu efektivitāti un nodrošinās patērētājiem izvēli, zemākas cenas un augstāku pakalpojumu kvalitāti. Regulators tieši iejauksies pakalpojumu sniegšanas procesā tikai un vienīgi tur, kur konkurence ir ierobežota. Regulators veidos pastāvīgu sadarbību ar Konkurences padomi.

6. Jaunu pakalpojumu sniedzēju iesaistīšana tirgū ir nozīmīga Regulatora funkcija, it īpaši piesātinātajos pakalpojumu tirgus sektoros⁴. Šim nolūkam Regulators:

• sekmēs sabiedrības informētību un izpratni par konkurences attīstību attiecīgajā nozarē;

• novērsīs iespējamos esošo tirgus dalībnieku apsteidzošos pasākumus, kas vērsti pret jaunu tirgus dalībnieku ienākšanu;

• sekos, lai pakalpojumu sniedzēji ar būtisku ietekmi tirgū pilnā apjomā izpildītu infrastruktūras kolektīvās izmantošanas noteikumus (resursu sadale, atsaistīšana, starpsavienojumi u.c.);

• sekmēs pakalpojumu sniedzēju ar būtisku ietekmi tirgū norēķinu sistēmu izmantošanu arī norēķiniem par jaunienācēju pakalpojumiem.

7. Sabiedrisko pakalpojumu nozaru liberalizācijas procesā Regulatora uzdevumi kopumā paliks nemainīgi, taču atkarībā no tirgus liberalizācijas pakāpes mainīsies darbību prioritātes un nozīmīgums. Nozaru deregulācija tiks īstenota kā pāreja no tiešas monopola regulēšanas uz netiešu nozares regulāciju, attīstoties konkurencei, nesamazinot Regulatora uzmanību sektoriem, kuros tirgus formāli ir liberalizēts⁵:

• monopola regulēšanā galvenie uzdevumi ir cenu un tarifu un/vai to aprēķināšanas metodikas noteikšana, monopola tiesību apjoma paplašināšanas novēršana, kā arī patērētāju aizsardzība no monopola patvaļas;

• pēc tirgus formālās liberalizācijas, monopolam kļūstot par dominējošo pakalpojumu sniedzēju, galvenais ir sekmēt jaunu konkurentu ienākšanu tirgū;

• attīstoties tirgum, nepieciešams atbilstoši definētām procedūrām noteikt attiecīgā sektora pakalpojumu sniedzējus ar būtisku ietekmi tirgū⁶, pamatojoties uz tādiem kritērijiem kā pietiekami liels tirgus segments, spēja darboties neatkarīgi no citiem pakalpojumu sniedzējiem, spēja ietekmēt konkurences attīstības procesus u. tml.;

• attīstītas konkurences apstākļos par galvenajām funkcijām kļūs licenču, kvalitātes standartu un konkurences noteikumu ievērošanas monitorings, infrastruktūras tīklu savienošana, arbitra funkcijas strīdus gadījumos, sociālie, vides un veselības aizsardzības pasākumi.

8. Lai nodrošinātu sabiedrisko pakalpojumu stabilu pieejamību ilgtermiņā, Regulators īstenos taisnīgu regulēšanu, ievērojot kā patērētāju, tā pakalpojumu sniedzēju intereses. Šim nolūkam nepieciešama pastāvīga Regulatora sadarbība ar visām ieinteresētajām pusēm, ievērojot vienādās attālinātības principu visu pušu uzticamības veidošanai un nostiprināšanai.

9. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšana kļūs uz patērētāju orientēta, sabalansējot iedzīvotāju īstermiņa intereses ar kvalificēto patērētāju interesēm un pakalpojumu nozaru darbības ilgtspējību. Regulators attiecībās ar patērētājiem nodrošinās atklātību un caurskatāmību, lēmumu prognozējamību un uzskatāmību, visu pieņemto lēmumu publiskošanu. Patērētāju līdzdalībai lēmumu sagatavošanā tiks izveidotas patērētāju nozaru padomdevējas institūcijas, tajās iesaistot kā uzņēmumu, tā dažādu iedzīvotāju slāņu pārstāvjus. Vienlaikus netiks pieļauta Regulatora pakļaušanās patērētāju spiedienam, pieņemot valsts kopējām interesēm neatbilstošus populistiskus lēmumus.

10. Patērētāju tiesību aizsardzība ir būtiska Regulatora funkcija. Regulators izstrādās un īstenos nediskriminējošas procedūras patērētāju pretenziju izskatīšanai, kopā ar Patērētāju tiesību aizsardzības centru veidos vienotu pieeju un darbības. Pakalpojumu sniedzēju licencēs tiks ietverti nosacījumi patērētāju tiesību un izvēles nodrošināšanai, tai skaitā:

• dažādas kvalitātes un apjoma pakalpojumi;

• vairāki pakalpojumu tarifu sistēmu varianti;

• vairāki apmaksas sistēmu varianti;

• “mīksta” parādnieku atslēgšanas procedūra⁷.

11. Lēmumu gatavošanas un pieņemšanas procesā Regulators veiks konsultācijas ar pakalpojumu sniedzējiem, radot uzņēmumiem prognozējamu attieksmi un samazinot regulēšanas risku, motivējot uzņēmumus sniegt Regulatoram pilnu informāciju, samazinot konfliktu iespējas kā pakalpojumu sniedzēju starpā, tā arī starp pakalpojumu sniedzējiem un Regulatoru. Regulators izstrādās skaidrus sadarbības principus ar dominējošiem pakalpojumu sniedzējiem, vienlaikus nepieļaujot Regulatora darbību viņu interesēs.

12. Pakalpojumu kvalitātes nodrošināšana un pastāvīga tās paaugstināšana ir viena no Regulatora pamatfunkcijām. Tās izpildei Regulators pārraudzīs nacionālo standartu izstrādi un starptautisko standartu adaptāciju sabiedrisko pakalpojumu nozarēs, īstenos standartu ievērošanas monitoringu, izstrādās un pielietos vienotus pakalpojumu kvalitātes mērīšanas un novērtēšanas kritērijus. Regulators novērsīs iespēju pakalpojumu sniedzējiem samazināt sistēmu drošību un pakalpojumu kvalitāti lielākas peļņas iegūšanai. Tiks noteiktas kompensācijas procedūras patērētājiem nesaņemtu vai pazeminātas kvalitātes pakalpojumu gadījumā.

13. Regulators veidos ar valdību stabilas sabalansētas ilgtermiņa attiecības, kuras nav atkarīgas no īstermiņa politiskajiem procesiem, tādējādi novēršot valdības iejaukšanos ikdienas regulēšanas jautājumos un samazinot politisko risku. Regulators aktīvi inicializēs nepieciešamās normatīvo aktu izmaiņas.

14. Regulators īstenos tādu cenu un tarifu politiku, kas sekmēs taisnīgu ieguvumu sadali starp pakalpojumu sniedzējiem un patērētājiem.⁸ Politikas izveide un īstenošana ietver tarifu aprēķina metodikas izvēli un izstrādi, ieskaitot procesa un procedūru definēšanu. Lai stimulētu pastāvīgu pakalpojumu sniedzēju darbības efektivitātes pieaugumu, metodika paredzēs:

• prognozējamas ekonomiski pamatotu tarifu izmaiņas atbilstoši metodikai;

• pamatotu izvēli starp tarifu noteikšanu atsevišķiem pakalpojumiem un tarifu grozam;

• tarifu sastāvdaļu definēšanu, ieskaitot kopējo izdevumu sadales principus starp dažādiem pakalpojumiem, investīciju, inovāciju, ekoloģiskās un veselības aizsardzības pasākumu iekļaušanu tarifos, administratīvo izdevumu ierobežošanu monopolcenās utt.;

• pakalpojumu sniedzēju veicamo šķērssubsīdiju⁹ un konkurenci apgrūtinošo apsteidzošo pasākumu novēršanu;

• tarifu korekciju neprognozējamu faktoru gadījumā¹⁰.

15. Universālā pakalpojuma princips uzskatāms par reālu instrumentu pakalpojuma saņemšanai visā valsts teritorijā. Regulators izstrādās un noteiks universālā pakalpojuma sniegšanas metodiku, ievērojot nozaru īpatnības. Universālā pakalpojuma sniegšana tiks īstenota kā obligāts uzdevums pakalpojumu sniedzējiem ar būtisku ietekmi tirgū, iekļaujot šo nosacījumu licencē, kā arī brīvprātīgā (izsoles) kārtā ikvienam pakalpojumu sniedzējam. Regulators noteiks universālā pakalpojuma kopu katrai nozarei, kā arī vienotus universālā pakalpojuma finansēšanas avotus¹¹ un principus.

16. Infrastruktūras tīklu savienošana, tīklu kopēja izmantošana, patērētāju piekļuves tīkla atsaistīšana¹² veicina konkurenci un izvēles iespējas patērētājam, vienlaikus samazinot pakalpojumu izmaksas. Starpsavienojumu¹³ un piekļuves tīkla atsaistīšanas nosacījumi kā obligāti tiks iekļauti licencēs pakalpojumu sniedzējiem ar būtisku ietekmi tirgū. Regulators izstrādās infrastruktūras tīklu kopējas izmantošanas metodiku, kā arī pasākumu kopu metodikas īstenošanai, ieskaitot iespējamu prasību pakalpojumu sniedzējiem ar būtisku ietekmi tirgū palielināt savas infrastruktūras jaudu speciāli izīrēšanai.

17. Licenču izsniegšana ir būtisks Regulatora instruments sabiedrisko pakalpojumu tirgus struktūras regulēšanai. Tiks īstenota pakalpojumu sniedzēju izpēte pirms un uzraudzība pēc licenču izsniegšanas. Regulators izstrādās un noteiks vienotus licenču izsniegšanas un/vai pagarināšanas principus, procedūras un termiņus. Pakalpojumu sniedzēju licencēs, cita starpā, tiks iekļauti:

• infrastruktūras attīstības kritēriji, etapi un termiņi;

• pasākumi patērētāju tiesību un izvēles nodrošināšanai;

• nosacījumi ierobežoto nacionālo resursu izmantošanai;

• nosacījumi pakalpojumu kvalitātes un sistēmu drošības palielināšanai;

• patērētāju sūdzību izskatīšanas nosacījumi;

• kompensācijas procedūras patērētājiem nesaņemtu vai pazeminātas kvalitātes pakalpojumu gadījumā;

• vides un veselības aizsardzības pasākumi;

• sankcijas par licenču pārkāpumiem.

18. Visu darbību veikšanai Regulatoram nepieciešams adekvāts resurss, svarīgākā tā sastāvdaļa ir Regulatora intelektuālais potenciāls un kapacitāte lēmumu sagatavošanai un pieņemšanai, analītiskam darbam, lēmumu īstenošanai. Tiks izstrādāts un īstenots Regulatora zināšanu pārvaldības modelis, ieskaitot darbinieku personīgās zināšanas, Regulatora iekšējās zināšanu plūsmas un ārējās saites. Īpaši būtisks ir Regulatora padomes locekļu kompetences līmenis, viņi pastāvīgi personīgi piedalīsies stratēģisku Regulatora lēmumu sagatavošanas procesā. Zināšanu potenciāls tiks paaugstināts ar regulārām darbinieku mācībām, piedalīšanos konferencēs, aktīviem starptautiskiem kontaktiem. Neatkarīgu ārējo ekspertu piesaiste, ad hoc un pastāvīgu ekspertu grupu kā padomdevēju institūciju izveide palielinās Regulatora intelektuālo kapacitāti. Jānodrošina un efektīvi jāizlieto Regulatora funkciju izpildei atbilstoši finansiālie un tehnoloģiskie resursi.

19. Sekmīgai un taisnīgai savu funkciju izpildei Regulators aktīvi strādās informācijas asimetrijas samazināšanai. Regulators rosinās pakalpojumu sniedzējus pilnīgas un precīzas informācijas sniegšanā. Informatīvie kontakti ar uzņēmumiem, regulāras to atskaites un informācijas sniegšana, tai skaitā par uzņēmējdarbību kopumā, standartizētas regulārās atskaites un informācija Regulatoram, grāmatvedības un uzskaites noteikumi pakalpojumu sniedzējiem veicinās informācijas asimetrijas samazināšanu. Regulators izveidos spēcīgu iekšējo ekonomiskās informācijas analīzes sistēmu.

20. Latvijas sabiedrisko pakalpojumu tirgus jau ir kļuvis par kopējā globālā tirgus sastāvdaļu, nākotnē tehnoloģiju konverģence, brīvā kapitāla kustība, multinacionālo pakalpojumu sniedzēju uzņēmumu darbība turpinās veicināt arvien ciešāku integrāciju. Šo iemeslu dēļ Regulatora divpusīgā un daudzvalstu sadarbība ar citu valstu regulatoriem visās sabiedrisko pakalpojumu nozarēs, vienotu regulēšanas principu un politikas izstrāde un īstenošana, pieredzes pārņemšana un apmaiņa, līdzdalība semināros un konferencēs u. tml. kļūs par pastāvīgām Regulatora darbībām starptautiskā līmenī.

________________________________

¹ Šī dokumenta kontekstā — sabiedriskos pakalpojumus, kuru regulēšana ir Regulatora kompetencē: elektrības, gāzes, centralizētā siltuma apgāde, telekomunikācijas un datu pārraide, pasts, dzelzceļa transporta un pasažieru pārvadājumu transports; jēdziens ietver sevī arī attiecīgo piegādājamo preci — elektrību, gāzi, informācijas saturu u.tml.

² Piem., universālais pakalpojums, patērētāju piekļuves tīkla atsaistīšana, tarifu aprēķinu metodika, priekšapmaksa, “mīksta” parādnieku atslēgšanas procedūra utt.

³ Objektīvo īpatnību dēļ tirgus sabiedrisko pakalpojumu nozarēs nekad nebūs perfekti konkurējošs — nepieciešamās lielās investīcijas apgrūtina jaunu konkurentu ienākšanu tirgū, pakalpojumu sniedzēju piedāvāto pakalpojumu spektrs nav viendabīgs (īpaši pakalpojumiem ar lielu pievienoto vērtību), infrastruktūras īpatnējās izmaksas nesamazinās ar tirgus mēroga pieaugšanu utt.

⁴ Piesātināts tirgus sektors šī dokumenta kontekstā — kurā visi potenciālie pakalpojumu patērētāji jau saņem pakalpojumus no esošajiem tirgus dalībniekiem. Jaunienācēji reāli var attīstīties, tikai pārdalot tirgu, “pārvilinot” patērētājus ar plašāku piedāvāto pakalpojumu klāstu, augstāku kvalitāti, zemākām cenām utt.

⁵ Tā, piem., jaunu tehnoloģiju parādīšanās, uzņēmumu nesekmīga darbība vai uzņēmumu saplūšana var atjaunot kāda tirgus dalībnieka dominējošu stāvokli

⁶ Tai skaitā arī kolektīvo būtisko ietekmi tirgū — ja vairāki pakalpojumu sniedzēji ir savstarpēji ekonomiski saistīti un atkarīgi savā darbībā

⁷ “Mīksta” atslēgšana šī dokumenta kontekstā — patērētāju līgumu nosacījumu pakāpeniska maiņa rēķinu neapmaksas gadījumā, paredzot samazināta apjoma un kvalitātes pakalpojumu piegādi, priekšapmaksu un citus pasākumus, kā arī parādu dzēšanas procedūru

⁸ Šī dokumenta kontekstā — pakalpojumu sniedzēju peļņas pieaugums vienlaicīgi ar pakalpojumu kvalitātes pieaugumu un cenu/tarifu samazinājumu

⁹ Ieskaitot šķērssubsīdijas starp monopolpakalpojumiem un brīvā tirgū esošiem pakalpojumiem, kā arī starp dažādu nozaru pakalpojumiem daudznozaru uzņēmumos

¹⁰ Piem., jaunu normatīvo aktu pieņemšana, revolucionāru jaunu tehnoloģiju parādīšanās, jaunu cenu noteikšana no citām valstīm piegādājamai precei (piem., elektrībai, gāzei), atklājums par nepilnīgas, nepareizas vai maldinošas informācijas izmantošanu metodikas noteikšanai u.tml.

¹¹ Universālo pakalpojumu var finansēt vai nu pakalpojumu sniedzēji (vai nu uz visu klientu vai tikai biznesa klientu rēķina), vai valsts (budžets un/vai ienākumi no licenču izsoles, pakalpojumu sniedzēju soda naudām u.tml.) vai arī kombinējot abus minētos avotus

¹² Patērētāju piekļuves tīkla izmaksas veido līdz 60–70% no kopējām infrastruktūras izmaksām, turklāt atsevišķa patērētāja piekļuves tīkla izmaksas nesamazinās, pieaugot patērētāju daudzumam

¹³ Starpsavienojums — fizisks un loģisks dažādu pakalpojumu piegādes tīklu/sistēmu savienojums, kas ļauj patērētājiem, kuri pieslēgti vienam tīklam, piekļūt pakalpojumiem, kas pieejami citā piegādes tīklā

.